Latvijas Republikas valdības,  Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par konsulāro sadarbību un palīdzību

Latvijas Republikas Valdība, Igaunijas Republikas Valdība un Lietuvas Republikas Valdība (turpmāk - Līgumslēdzējas Puses):

Vēloties veicināt konsulāro sadarbību savā starpā;

Ņemot vērā attīstību konsulārās sadarbības jomā Baltijas valstu Ministru padomes ietvaros;

Ievērojot to, ka konsulārās attiecības, to privilēģijas un imunitātes ir noteiktas 1963.gada 24.aprīlī parakstītajā Vīnes Konvencijā par konsulārajiem sakariem, atsaucoties uz Konvencijas 8.pantu, kas nosaka, ka nosūtītājas valsts konsulārā pārstāvniecība uzņēmējas valsts teritorijā var veikt konsulārās funkcijas trešās valsts uzdevumā, ja uzņēmēja valsts pret to neiebilst;

Ņemot vērā pilsoņu intereses;

Ir vienojušās par sekojošo:

1.pants. Termini

Šī Līguma mērķiem tajā lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:

1. "Palīdzētāja valsts" - Līgumslēdzēja Puse, kuras pastāvīgā diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība nodrošina konsulāro aizsardzību citas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem trešajās valstīs.

2. "Valsts, kam tiek sniegta palīdzība" - Līgumslēdzēja Puse, kuras pilsoņi var vērsties pēc konsulārās aizsardzības Palīdzētājas valsts pastāvīgajā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā trešajās valstīs.

2.pants. Pamatnoteikumi

1. Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsonis konsulārās aizsardzības nepieciešamības gadījumā valstīs, kur nav Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pastāvīgās diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, var vērsties pēc konsulārās palīdzības pie Palīdzētājas valsts pastāvīgās diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības.

2. Nepieciešamā palīdzība tiek sniegta saskaņā ar Palīdzētājas valsts un Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, spēkā esošajiem likumiem un citiem tiesību aktiem.

3.pants. Palīdzības joma

Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsoņu konsulārā aizsardzība aptver šādas konsulārās funkcijas:

a) palīdzība nāves gadījumos;

b) palīdzība smagos nelaimes vai slimības gadījumos;

c) palīdzība aresta, aizturēšanas vai ieslodzījuma gadījumos;

d) palīdzība smagos noziegumos cietušajiem;

e) palīdzības sniegšana nelaimē nokļuvušiem pilsoņiem un viņu repatriācija;

f) atgriešanās apliecību izsniegšana;

g) notariālo un līdzīgu darbību, kā arī atsevišķu administratīvu funkciju veikšana saskaņā ar Palīdzētājas valsts likumiem un citiem noteikumiem.

4.pants. Pilsonības pārbaude

1. Palīdzētājas valsts konsulārā amatpersona var veikt pasākumus, lai noskaidrotu, vai persona, kas lūdz konsulāro palīdzību, ir Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsonis.

2. Šādi pasākumi ir:

a) lūgt personai uzrādīt derīgu pilsoņa pasi;

b) lūgt personai uzrādīt jebkuru citu pilsonību apliecinošu dokumentu;

c) šaubu gadījumā Palīdzētājas valsts konsulārā amatpersona vēršas Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Ārlietu ministrijā vai tuvākajā pastāvīgajā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, lai saņemtu apstiprinājumu par personas pilsonību;

d) jebkuras citas darbības, kas nav pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un Līgumslēdzēju Pušu nacionālo likumdošanu.

5.pants. Palīdzība nāves gadījumos

Ja Palīdzētājas valsts pastāvīgā diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība ir saņēmusi informāciju par Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsoņa nāves faktu, konsulārā amatpersona:

a) nekavējoties informē Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Ārlietu ministriju vai tuvāko pastāvīgo diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību;

b) noskaidrojot tuvāko radinieku vēlēšanos, saskaņā ar vietējiem likumiem un citiem tiesību aktiem, var veikt nepieciešamos pasākumus mirstīgo atlieku apglabāšanai, kremēšanai vai transportēšanai uz pēdējo mītnes zemi;

c) nodrošina iespēju tuvākajiem radiniekiem saņemt mirušās personas miršanas apliecību;

d) var sniegt jebkādu citu palīdzību, kas nav pretrunā ar personas, kam tiek sniegta palīdzība, vai Līgumslēdzēju Pušu interesēm un starptautisko tiesību principiem.

6.pants. Palīdzība smagos nelaimes vai slimību gadījumos

1. Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsonim, kurš ir smagi slims vai cietis smagā negadījumā, jebkuriem piemērotiem līdzekļiem jāsniedz visa iespējamā palīdzība.

2. Šāda palīdzība var aptvert:

a) Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Ārlietu ministrijas vai tuvākās pastāvīgās diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības informēšanu;

b) konsulārās amatpersonas vizītes;

c) ieteikumus par vēlamo medicīnisko palīdzību;

d) jebkādu citu palīdzību, kas nav pretrunā ar personas, kam tiek sniegta palīdzība, vai Līgumslēdzēju Pušu interesēm un starptautisko tiesību principiem.

7.pants. Palīdzība aresta, aizturēšanas vai ieslodzījuma gadījumos

1. Ņemot vērā starptautiskajās tiesībās nostiprinātos principus, aizturētajam piemērotiem līdzekļiem jāsniedz visa iespējamā palīdzība.

2. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, Līgumslēdzēju Pušu nacionālo likumdošanu, vietējiem likumiem un citiem tiesību aktiem šāda palīdzība var aptvert:

a) konsulārās amatpersonas vizītes;

b) lūgumu par apžēlošanu;

c) juridisko palīdzību (ieskaitot pārstāvēšanu tiesā);

d) sodu samaksu saskaņā ar šī Līguma 11.pantu;

e) sadarbību ieslodzīto transportēšanas gadījumos;

f) jebkādas citas palīdzības sniegšanu, kas nav pretrunā ar aizturētās personas, kam tiek sniegta palīdzība, vai Līgumslēdzēju Pušu interesēm un starptautisko tiesību principiem.

3. Palīdzētājas valsts pārstāvniecība informē Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Ārlietu ministriju vai tuvāko pastāvīgo diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību par tās pilsoņa arestu, aizturēšanu vai ieslodzījumu.

8.pants. Palīdzība smagos noziegumos cietušajiem

1. Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsonim, kurš ir kļuvis par smaga nozieguma upuri, jebkuriem piemērotiem līdzekļiem jāsniedz visa iespējamā palīdzība.

2. Šāda palīdzība var aptvert:

a) medicīniskās un juridiskās palīdzības nodrošināšanu;

b) steidzamu ziņošanu par noziegumu attiecīgajām policijas iestādēm;

c) jebkādas citas palīdzības sniegšanu, kas nav pretrunā ar aizturētās personas, kam tiek sniegta palīdzība, vai Līgumslēdzēju Pušu interesēm un starptautisko tiesību principiem.

3. Par šāda veida incidentiem detalizēti ir jāinformē Valsts, kam tiek sniegta palīdzība un kuras pilsonis ir cietusī persona, Ārlietu ministrija vai tuvākā pārstāvniecība.

9.pants. Palīdzības sniegšana nelaimē nokļuvušiem pilsoņiem

Konsulārā palīdzība Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, nelaimē nokļuvušiem pilsoņiem, var aptvert:

a) informācijas sniegšanu par iespējām personai pašai atrisināt radušos problēmu;

b) informācijas sniegšanu par iespējām saņemt finansiālo palīdzību no privātiem avotiem;

c) finansiālās palīdzības sniegšanu saskaņā ar šī Līguma 11.pantu.

10.pants. Atgriešanās savā pilsonības valstī

1. Ja iespējams, jāsekmē iespēja nelaimē nokļuvušajiem Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsoņiem atgriezties savas pilsonības valstī.

2. Šāda palīdzība aptver:

a) nelaimē nokļuvušo Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsoņu iesniegumu par atgriešanos savas pilsonības valstī pieņemšana;

b) apliecinājuma saņemšanu no Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Ārlietu ministrijas par to, ka personai, kas griežas pēc palīdzības, tā var tikt sniegta;

c) finansiālās palīdzības sniegšanu (ieskaitot ceļojuma biļešu apmaksu) saskaņā ar šī Līguma 11.pantu.

11.pants. Saistības

1. Cietušajam pilsonim nav sniedzama finansiālā palīdzība un nav sedzami viņa izdevumi bez Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Ārlietu ministrijas piekrišanas.

2. Visos gadījumos, kad tas ir iespējams un lietderīgi, Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsonis, kurš ir saņēmis Palīdzētājas valsts finansiālo palīdzību, uzņemas atlīdzināt:

a) sniegto finansiālo palīdzību;

b) kad nepieciešams, Palīdzētājas valsts konsulāro nodevu.

3. Saistību uzņemšanās rada personai, kas saņēmusi finansiālo palīdzību no Palīdzētājas valsts, pienākumu atmaksāt visus šī panta 2.punktā minētos izdevumus Valsts, kam tiek sniegta palīdzība un kā pilsonība tai ir, Valdībai.

4. Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Valdība atlīdzina Palīdzētājas valsts Valdībai minētos izdevumus.

5. Līgumslēdzējas Puses cenšas nesniegt finansiālo palīdzību Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsonim pirms ekvivalenta naudas summa, kas nepieciešama finansiālai palīdzībai nelaimē nokļuvušam pilsonim, netiek iemaksāta Palīdzētājas valsts Ārlietu ministrijā.

12.pants. Atgriešanās apliecība

1. Ja Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, pilsonis ir pazaudējis ceļošanas dokumentu vai šis dokuments ir nederīgs citu iemeslu dēļ, Palīdzētājas valsts konsulārā amatpersona izsniedz šai personai atgriešanās apliecību.

2. Atgriešanās apliecības izsniegšanai ir jāsaņem piekrišana no Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, Ārlietu ministrijas.

3. Ja Valstī, kam tiek sniegta palīdzība, dzīvojošs nepilsonis, kuram ir Valsts, kam tiek sniegta palīdzība, institūciju izsniegts ceļošanas dokuments, ir to nozaudējis vai tas ir nederīgs cita iemesla dēļ, Palīdzētājas valsts konsulārā amatpersona izsniedz viņam atgriešanās apliecību.

13.pants. Sadarbība

1. Līgumslēdzējas Puses attīsta konsulāro sadarbību atbilstošās Baltijas valstu Ministru padomes institūcijas ietvaros.

2. Šāda sadarbība aptver:

a) šī Līguma īstenošanas sekmēšanu un kontroli;

b) vispārīgu un specifisku konsulāro, administratīvo, finansu un citu veidu instrukciju izstrādāšanu, kad tas nepieciešams šī Līguma īstenošanai;

c) būtiskas konsulārās informācijas apmaiņu;

d) dažādu konsulārās prakses gadījumu analīzi, lai harmonizētu Līgumslēdzēju Pušu praksi;

e) pastāvīgo diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību noteikšanu, kas sniedz palīdzību;

3. Domstarpības, kas rodas, īstenojot šo Līgumu, tiek risinātas, izmantojot diplomātiskos kanālus, pirmām kārtām šī panta 1.punktā minētās atbilstošās institūcijas ietvaros.

14.pants. Valoda

Sazināšanās par šī Līguma piemērošanu starp Līgumslēdzējām Pusēm notiks angļu valodā.

15.pants. Nobeiguma noteikumi

Šis Līgums stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad Līgumslēdzējas Puses rakstiski informē viena otru par iekšējo procedūru īstenošanu, kas nepieciešamas, lai tas stātos spēkā.

Parakstīts Viļņā, 1999.gada 5.februārī trīs oriģināleksemplāros angļu valodā.