Frakciju viedokļi pēc 2011. gada 13. janvāra sēdes

I.Circene (frakcija “Vienotība”):

Šī bija pirmā Saeimas ziemas sesijas sēde, taču komisiju darbs bija atsācies jau ātrāk un daudzi jautājumi, kas bija ļoti steidzami risināmi, ir tikuši diskutēti un apspriesti jau šajā gadā.

Un viens no tiem, ko gribu pieminēt mūsu frakcijas vārdā, ir bijis saistīts ar reģionālajām un vietējām televīzijām, jo mums ir ļoti svarīgi un būtiski nodrošināt tieši šo mazo raidorganizāciju pilnvērtīgu darbību. Ja runājam par virszemes televīzijas reitingiem, ko bieži mēdz pieminēt, sakot, ka šī apraides forma ir mazinājusi savu vērtību, tad ir iebilde. Kaut arī reitingi samazinās, kopumā ņemot, virszemes apraidei un sabiedriskajai raidorganizācijai šis reitings ir ap 20 procentiem, un tieši vietējām un reģionālajām raidorganizācijām reitingi sasniedz pat 70–80 procentus. Tas norāda, cik svarīgs ir šis informācijas avots tieši lauku iedzīvotājiem un mazpilsētu iedzīvotājiem, lai uzzinātu par notikumiem savā vidē.

Lai pilnvērtīgi turpinātu strādāt, ir jāņem vērā vairāki faktori. Un pats svarīgākais faktors, kas ierobežo pašreizējo iespēju normāli strādāt, ir šis līgums ar “Lattelecom”, kurš nosaka dominējošu stāvokli. Tas pats par sevi varbūt arī nebūtu nekas dramatisks, taču diemžēl astoņas frekvences, ko Ženēvas vienošanās ir paredzējusi vietējām un reģionālajām televīzijām, pašreiz netiek izmantotas un netiek nodotas šo vietējo un reģionālo televīziju lietošanā.

“Lattelecom” piedāvā frekvenču izmantošanu par nesamērīgu samaksu, kas rada apdraudējumu raidorganizāciju turpmākajai pastāvēšanai. Ilgstošās diskusijas ar vēlmi panākt tarifu mazināšanu nav devušas rezultātu, un tāpēc mūsu komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un Ekonomikas ministrija kā “Lattelecom” daļu turētāja pašreiz izskata iespēju atslepenot konkursa noteikumus, kā arī līguma ar “Lattelecom” saturu. Tas dotu iespēju arī redzēt, kā šie tarifi, kā šī cena tiek veidota.

Valsts budžets tiek veidots no nodokļu maksātāju naudas, un tas nevar tikt izlietots slepeni saistībā ar necaurskatāmu tarifu veidošanu. Tieši šī slepenības noņemšana dotu iespēju pārskatīt līguma nosacījumus, kā arī varētu dot iespēju veikt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, dodot iespēju vietējām un reģionālajām televīzijām veikt apraidi ar saviem raidītājiem. Tas ir ļoti svarīgi, jo pašreiz panāktā vienošanās par tā saukto logu izmantošanu TV7 kanālā ir diezgan mazs mierinājums, jo raidlaiki raidorganizācijas neapmierina. Turklāt blakusnosacījumi paredz: ja šajā laikā ir sporta spēļu translācija, tad reģionālo televīziju sagatavotās programmas netiek pārraidītas.

Šis ir tikai viens no būtiskajiem jautājumiem, kas pašreiz tiek skatīti Saeimā.

Mūs, protams, uztrauc arī pārējie jautājumi – arī tas, kā mēs varēsim panākt šo nākamo budžeta konsolidāciju, jo, protams, 50 miljoni ir pietiekami liela summa. Šīs diskusijas notiek gan frakcijā, gan koalīcijā, gan arī apspriedēs kopā ar mūsu visiem sadarbības partneriem. Līdz ar to, protams, mums ir jāizvērtē, kā panākt katra budžeta lata efektīvu izmantošanu.

Paldies jums! Lai veicas, un lai laba veselība!

E.Zalāns (PLL frakcija):

Es, tāpat kā kolēģe, vēlu visiem laimīgu šo atnākušo gadu. Gribētos, lai šis gads mums nenestu negaidītus pārsteigumus un mēs savu dzīvi varētu plānot normāli, protams, arī krīzes laikā, jo krīze vēl nav pārgājusi; lai varētu plānot normāli, bez dažādiem pārsteigumiem no valdības un Saeimas puses. Un tā arī centīsimies strādāt.

Jāteic, ka gads ir iesācies ar to, ko mēs redzam veikalos, – ar to, ka aug cenas. Ir noticis tas, ko mēs teicām pagājušajā gadā, tad, kad mēs balsojām pret šo budžetu, — ka tie nodokļi, kuru paaugstināšanu paredzēja šīs koalīcijas pieņemtais budžets, jau sāk ar janvāri atspoguļoties cenās. Februārī mēs jau maksāsim vismaz par 10 procentiem dārgāk par elektrību un par citām lietām. Un tas ir tas, kas, manuprāt, Latvijas sabiedrībai agri vai vēlu kaut kādā veidā kļūs nepieņemami.

Tāpēc, kā jau kolēģe Circenes kundze teica, ir pēc iespējas ātri jāsāk strādāt pie nākamā gada budžeta un, iespējams, arī pie šā gada budžeta grozījumiem, ar kuriem jau būtu tomēr jālabo tās lietas, kuras, kā mēs redzam, notiek nepareizi jau šobrīd.

Par šodienas sēdi. Mēs iebildām pret likumprojekta “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu šodienas sēdē, jo uzskatām, ka tā norma, ko ir paredzējusi valdība, nav īsti pareiza. Es paskaidrošu sīkāk.

Līdz šim pašvaldību iekasētie administratīvie sodi nonāca pašvaldību budžetā. Saskaņā ar likuma grozījumiem, kuri tika pieņemti pagājušā gada beigās, šie sodi... šī nauda nonāktu valsts kasē jeb valsts budžetā, un tas, mūsuprāt, nav pareizi. Valdība jau daļēji... faktiski ir nākusi ar šīs kļūdas labojumu un saka, ka pie vecās kārtības jāatgriežas vismaz līdz gada beigām. Savukārt mēs uzskatām, ka jāatgriežas kopumā ir pie vecās kārtības, un tāpēc mēs šodien iebildām un iesniegsim savu priekšlikumu par to, lai pašvaldības tomēr tiktu pie tās naudas, kura tām vienmēr ir bijusi saistībā ar administratīviem sodiem, šo sodu administrēšanu, iekasēšanu un pārējām lietām. Es ceru, ka pārējie kolēģi mūs atbalstīs.

Lai jums veiksmīgs šis gads!

I.Grigule (ZZS frakcija):

Tāpat kā abi divi mani kolēģi es jūs gribu sveikt Jaunajā gadā. Pirmām kārtām es jums gribētu novēlēt veselību, jo veselība – tā ir tā lieta, ko neviens par naudu nopirkt nevar, un tā mums ir visvissvarīgākā. Tāpēc es teikšu dažus vārdus tieši par veselības aprūpes sistēmas reformu un par tiem sasteigtajiem tempiem, kādos tas viss ir gada beigās noticis.

Lai gan Veselības ministrija ir it kā Zaļo un Zemnieku savienības pārraudzībā esoša ministrija, jau pagājušā gada beigās frakcijā vairāki cilvēki iesniedza pretenzijas pret budžetu un pret līdzekļu samazinājumu tieši veselības nozarē. Diemžēl šos priekšlikumus neizskatīja. Bet jebkurā gadījumā es un mani kolēģi – Andris Bērziņš no Līgatnes un Jānis Klaužs no Līvāniem... mēs pulcējām gan pašvaldību vadītājus, gan slimnīcu vadītājus un pārliecinājām ministru, ka šīs lokālās slimnīcas, kuras ir Latvijas rajonos un kuras ir lauku iedzīvotājiem vitāli svarīgas un nepieciešamas, tomēr ar 1.jūliju varētu netikt pārprofilētas par dienas aprūpes centriem. Tās turpinās darbu. Protams, apjoms varētu nedaudz samazināties, bet pie tā tiks strādāts, nopietni diskutējot ar visām iesaistītajām pusēm. Tā ka šī ātrā rīcība... cik ātri tā sākās, tikpat ātri tā arī ir beigusies.

Tāpat ir runa arī par tā dēvētajiem traumpunktiem. Mēs zinām, ka gada beigās bija paziņojums, ka traumpunkti ar 1.janvāri strādāšot tikai naktīs. Paldies Dievam un paldies Zatleram, ka šie traumpunkti vismaz līdz maijam turpinās strādāt, kā strādājuši līdz šim! Mums vakardien frakcijā bija liela diskusija tieši ar veselības ministru un ar ministrijas pārstāvjiem, un mēs, deputāti, sapratām, ka minis­trija tomēr atzīst šo savu kļūdu – pārsteidzīgo reformas sākšanu. Un turpmāk tas tā noteikti nenotiks, jo mēs, deputāti, iesaistāmies darba grupā, brauksim uz slimnīcām, brauksim pie jums, skatīsimies, kā tas notiek uz vietām, un ar prātu, nevis tikai, tā teikt, ar latu un santīmu patiesību, kas nu... Visnotaļ ir situācija grūta, un visur ir jā­ekonomē, bet medicīna nav tā nozare, kurā ir jāgriež aritmētiski, jo, aritmētiski nogriežot, mēs zaudējam gan pacientu, gan kvalitāti un Latvijas lauki paliek ļoti, ļoti apdalītā stāvoklī. Rīgā tomēr tās iespējas ir lielākas – Austrumu slimnīca, Stradiņa slimnīca –, turpretim laukos attālumi starp slimnīcām tomēr ir 70, 100 un pat vēl vairāk kilometru un cilvēkiem tās izvēles iespējas tik lielas nav.

Tā ka gribu vēlreiz vēlēt veselību. Un esiet droši: mēs noteikti skatīsimies līdzi un stāvēsim līdzās turpmāk Veselības ministrijai katrā solī, un ļoti uzmanīgi kopā ar slimnīcu vadītājiem, pašvaldību vadītājiem pieļausim šīs reformas gaitu.

Paldies jums! Lai jums veicas!

J.Tutins (SC frakcija):

Arī man gribas sveikt jūs Jaunajā gadā, novēlēt visu to labāko. Un gribu informēt par vienu no aktualitātēm, ko jau ir veikuši politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti šajā gadā.

2010.gada 20.decembrī Saeima ir pieņēmusi likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumus, kuri stājās spēkā ar šā gada 1.janvāri. Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti lūdz Satversmes tiesu vērtēt 5.panta ceturto daļu un 21.panta divdesmit pirmo daļu likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Pēc mūsu domām, šo normu piemērošana praksē novedīs pie tā, ka godīgs nodokļu maksātājs, tas ir, fiziska persona, tas ir, jūs, darba devēja vainas dēļ var zaudēt sociālās garantijas.

Praksē situācija ir šāda: darbinieks godīgi maksā nodokļus, tajā skaitā sociālos maksājumus, taču starp darbinieku un valsti ir starpnieks, tas ir, darba devējs. Un tieši no darba devēja ir atkarīgs, vai līdz valsts kasei nonāks darbinieka sociālie maksājumi – gan tā daļa, kuru maksā darbinieks pats, gan tā, kuru maksā darba devējs.

Laiki tagad ir sarežģīti, un daudziem uzņēmumiem krājas parādi valstij. Darbinieks, tikai sasniedzot pensijas vecumu, var uzzināt, ka par viņu pēdējā laikā sociālie maksājumi nav veikti. Protams, tas automātiski samazina apdrošināšanas stāžu, un tas noved pie galīgā aprēķinātās pensijas apjoma samazināšanās. Tas dažkārt varētu būt ļoti būtiski.

Tāda situācija, mūsu skatījumā, nav pieļaujama.

Cilvēks ir godīgi strādājis, godīgi maksājis nodokļus un paļaujas uz to, ka saņems atbilstošu pensiju. Nav darbinieka vaina, ka darba devējs nav veicis sociālās iemaksas, kādas noteiktas likumā un darba līgumā. Mēs uzskatām, ka likuma normas, kas pieļauj šādu situāciju, ir pretrunā ar Satversmes 1., 91. un 109.pantu.

Satversmes tiesa jau 2001.gadā savā spriedumā vienā no izskatāmajām lietām būtībā atzina to faktu, ka darbiniekam nav jācieš darba devēja vainas dēļ. 2001.gada 13.marta spriedumā teikts, ka veikt sociālās iemaksas par katru darbinieku ir pienākums, kurš uzlikts katram darba devējam. Ja darba devējs neizpilda šo pienākumu, tad tieši valstij ir jāiejaucas un jāpiespiež darba devējs veikt savus pienākumus. Atbilstoši Satversmes tiesas viedoklim tas ir nepieciešams, lai aizsargātu darbiniekus. Tādējādi jau 2001.gadā Satversmes tiesa ir izskatījusi praktiski analoģisku lietu un pietiekami skaidri formulējusi savu attieksmi. Tas dod mums lielas cerības, ka Satversmes tiesa pieņems izskatīšanai mūsu prasību un spriedums būs pozitīvs.

Pašlaik valsts ir norobežojusies un nevēlas uzņemties atbildību, kaut gan jau Satversmes tiesas 2010.gada 13.marta spriedumā ir teikts, ka valstij šādās situācijās ir jāiejaucas.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija):

Šodien, šā gada pirmajā Saeimas sēdē, izskatāmo jautājumu nebija daudz. Bija vairāki tehniska rakstura jautājumi, arī jautājums par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai (šis jautājums tiek izskatīts jau kopš 8.Saeimas), kā arī vairāki citi, piemēram, jautājums par to, ka administratīvie naudas sodi, kurus iekasē pašvaldību institūcijas, ir ieskaitāmi pašvaldību budžetos.

Diemžēl arī šajā sēdē netika izskatīti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi, kuri saistīti ar valsts valodas lietošanu un kurus ir iesniegusi nacionālā apvienība. Šis jautājums tiek pārcelts no sēdes uz sēdi jau kopš decembra vidus.

Šodien viens no, manuprāt, būtiskākajiem bija jautājums saistībā ar lēmuma projektu “Latvijas Republikas Saeimas paziņojums “Par izrēķināšanos ar opozīciju pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām””. Šo lēmuma projektu iesniedza nacionālā apvienība Saeimas 23.decembra sēdē. Toreiz tika pieņemts lēmums tā izskatīšanu pārcelt uz šīsdienas sēdi. Pa šīm divdesmit dienām ir norisinājušies daudzi notikumi. Baltkrievijā ir atbrīvoti vairāki no tiem, kas tika ieslodzīti pēc milicijas vardarbīgas izrēķināšanās ar demonstrantiem pēc prezidenta vēlēšanām. Bet joprojām Baltkrievijā dažādos cietumos, dažādās kamerās tiek turēti vismaz 22 politiskie ieslodzītie, tajā skaitā prezidenta amata kandidāti. Un, kā atzina Latvijas vēstnieks Baltkrievijā, diplomātiem nav iespējas satikties ar viņiem, uzzināt viņu veselības stāvokli.

Tā ka vēl šis jautājums ir aktuāls un ir nepieciešama viennozīmīga Latvijas Republikas pozīcija attiecībā uz savu kaimiņvalsti. Atgādināšu, ka Lietuva, Polija un citas valstis savu pozīciju pauda jau 20., 21., 22., 23.decembrī. Diemžēl Latvijas parlaments vilcinās.

Šobrīd tika pieņemts lēmums, ka lēmuma projekts tiek nodots Ārlietu komisijai, kura līdz 24.janvārim sagaidīs priekšlikumus, un tad šis jautājums tiks virzīts izskatīšanai Saeimā. Ceru, ka Latvija nostāsies konsekventā pozīcijā un paudīs savu attieksmi pret nedemokrātiskiem notikumiem Baltkrievijā, kur notiek izrēķināšanās ar nacionāli noskaņotiem baltkrievu demonstrantiem.

Nacionālā apvienība arī jaunajā gadā nāks ar daudzām jaunām iniciatīvām, un es varu jums teikt tikai vienu: latviešu intereses tiks pārstāvētas parlamentā.

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā