Par politiski represētās personas statusa piešķiršanu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti 18.janvārī uzdeva Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai pilnveidot sagatavotos grozījumus likumā, kas regulē politiski represētās personas statusa piešķiršanu. Komisija rosina līdztekus šīs funkcijas deleģēšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) paredzēt konsultatīvu lomu arī Latvijas Politiski represēto apvienībai (LPRA).

“Pilnveidojot grozījumus likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”, uzdevām arī regulēt lēmuma pārsūdzības iespēju un arhīva pārvaldīšanu,” informē komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene.

Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas eksperti secinājuši, ka, nododot lēmumu pieņemšanas funkciju PMLP vai Tieslietu ministrijai, papildus būs nepieciešami 17 000 latu. Komisijas priekšsēdētāja I.Circene uzskata, ka šī summa nav samērīga un, ministrijām turpinot diskusijas, varētu panākt ieplānotā finanšu resursu apmēra samazināšanu. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā LPRA prognozes, ka 2011.gadā politiski represēto statusa pieteikumu skaits varētu sarukt līdz 50. Komisija lūgs Finanšu ministriju izvērtēt šo budžeta pieprasījumu.

Gada laikā politiski represētās personas statusu vidēji iegūst 100 personas, un Latvijas Ģenerālprokuratūra ir konstatējusi vairākus gadījumus, kad šis statuss piešķirts nepamatoti. Deputāti un jomas eksperti ir vienisprātis, ka, centralizējot represētās personas statusa piešķiršanu, tiks novērsti riski un nodrošināta kvalitatīva statusa piešķiršanas procedūra.

Ņemot vērā, ka šis jautājums skar divu ministriju darbu un nepieciešams arī Finanšu ministrijas atzinums, deputāti nolēma nosūtīt Ministru prezidentam informatīvu materiālu, kā arī lūgt sagatavot un iesniegt komisijai precizētu likumprojektu. Komisija uzņemsies to turpmāku virzību Saeimā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti uzskata, ka grozījumiem būtu jāstājas spēkā ātrāk nekā 2012.gada 1.janvārī, kā tas ir paredzēts šobrīd, jo 110 novadiem trūkst resursu, lai pilnvērtīgi veiktu lēmumu pieņemšanas funkciju, ko tie īsteno patlaban.

Saeimas preses dienests