Valsts amatpersonas

Izglītības un zinātnes ministrs: Par paveikto un plānoto profesionālās izglītības pilnveidē

18.janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kopumā atzinīgi novērtēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) līdz šim paveikto un plānoto profesionālās izglītības sistēmas un satura sakārtošanai, pilnveidei un attīstībai. Vienlaikus arī komisijas sēdē klātesošie darba devēju un pašvaldību pārstāvji, kā arī ar profesionālo izglītību saistītie speciālisti kopumā pozitīvi novērtēja profesionālajā izglītībā notiekošās pārmaiņas un procesa mērķtiecīgu virzību.

Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks uzsvēra, ka darbs pie profesionālās izglītības sakārtošanas nesākās ne 2011.gadā un arī ne 2010.gadā, bet tas tiek veikts pakāpeniski, ir plānveidīgs un mērķtiecīgi virzīts jau kopš 2008.gada nogales. Tā rezultātā īstenotas vairākas lietas, piemēram, ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām, nozaru asociācijām, darba devējiem, izglītības iestādēm izdiskutēta turpmākā skolu tīkla attīstība un iezīmēti kompetences centri, skolas ar specializāciju; paredzēts Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums u.tml. Tāpat 2009.gada beigās valdība atbalstīja profesionālās izglītības iestāžu attīstības plānu līdz 2015.gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu 2010.gada sākumā.

Sarunā tika uzsvērts, ka būtiska ietekme profesionālajā izglītībā, kā arī citu pakāpju izglītībā ir un būs demogrāfiskajai situācijai, tādēļ tika veikts apjomīgs darbs, lai, ņemot vērā šo faktoru, kā arī ievērojot reģionu vajadzības, tautsaimniecības attīstības tendences u.c. faktorus, ilgtermiņā plānotu skolu tīklu un nodrošinātu atbilstošu investīciju ieguldīšanu.

Sarunā ar Saeimas deputātiem ministrs iezīmēja vairākus būtiskus jautājumus, kas jau tuvākajā laikā būtu risināmi sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām un partneriem. Pirmkārt, tie ir jautājumi, kas saistīti ar profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanu kontekstā ar iespēju, ka daļu skolas varētu pārņemt pašvaldības. Proti, šobrīd gan pedagogu atalgojums, gan uzturēšanas izdevumi valsts profesionālajās skolās tiek segti no valsts budžeta. Savukārt, ja pašvaldība pārņem profesionālās izglītības iestādi, IZM viedoklis, veidojot 2011.gada budžetu, bija, ka saistībā ar iestādes uzturēšanu būtu attiecināmi tādi paši nosacījumi kā vispārējā izglītībā, tajā skaitā saistībā ar uzturēšanu valsts maksātu pedagogu algas, bet pašvaldības, ievērojot savstarpējo norēķinu kārtību, – uzturēšanas izmaksas.

Otrkārt, tie ir skolu īpašumi. Proti, iepriekš veicot skolu apvienošanu, IZM saskārusies ar to, ka pēc skolu apvienošanas ir problēmas izglītības procesam nevajadzīgos īpašumus nodot “Valsts nekustamajiem īpašumiem”. Taču šāda situācija neveicina efektīvas pārmaiņas un lietderīgu izglītības resursu izmantošanu. Piemēram, šāda situācija izveidojusies, veicot Vangažu arodvidusskolas un Rīgas 3.ardoskolas apvienošanu – audzēkņi turpina mācības Rīgas skolā, bet Vangažu skolas ēkas jāturpina uzturēt, neraugoties uz to, ka audzēkņi vairs tur nemācās un ka tā netiek izmantota izglītības vajadzībām.

Treškārt, IZM atzinīgi novērtē līdzšinējo darba devēju iesaisti mācību prakšu nodrošināšanā, taču šis jautājums ir un būs aktuāls, jo īpaši pieaugošās konkurences un jauniešu nodarbinātības kontekstā. Tādēļ svarīgi, lai darba devēji būtu motivēti un turpinātu iesaistīties, lai šiem mērķiem būtu arī zināms atbalsts.

Ministrs kā vēl vienu nozīmīgu jautājumu minēja ERAF finansējumu profesionālās izglītības infrastruktūras pilnveidei. Tas šajā plānošanas periodā ir 68 miljoni latu, bet pagājušajā periodā – tikai apmēram trīs miljoni latu. Tomēr, neraugoties uz būtisko finansējuma palielinājumu, ERAF līdzekļi būtu nepieciešami lielākā apjomā, lai pilnībā sakārtotu profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūru, jo, piemēram, Igaunijā šiem mērķiem ir apmēram 250 miljoni latu.

IZM kā labos paraugus minēja to pašvaldību iniciatīvas, kas racionāli plāno skolu tīklu, audzēkņu interesēs dažādo izglītības piedāvājumu un savā pārziņā pārņem valsts profesionālās skolas, lai “zem viena jumta” apvienotu tās ar pašvaldības izglītības iestādēm. Šādu pieeju īstenojis, piemēram, Ilūkstes novads. Arī klātesošā Latvijas Pašvaldību savienība atzinīgi novērtēja šādu pieeju.

Noslēgumā sarunā iesaistītie pauda pārliecību par nepieciešamību turpināt iesāktos darbus profesionālās izglītības sakārtošanā un attīstībā, tajā skaitā tos, kas saistīti ar racionālu finanšu līdzekļu ieguldīšanu, ar sadarbības partneru iesaisti, ar dialoga nodrošināšanu ar pārmaiņu procesā iesaistītajiem u.c.

Agnese Korbe, ministra padomniece