Eiropas institūcijās

Eiropas Komisija: Par gada prioritātēm ES ekonomikas izaugsmei

Eiropa ir sagatavojusi visaptverošu plānu, lai reaģētu uz krīzi un paātrinātu Eiropas ekonomikas izaugsmi. Patlaban tai jāvelta centieni koordinētā veidā, galveno uzmanību veltot prioritātēm. Komisija 12.janvārī nāca klajā tieši ar šādu plānu. Gada izaugsmes pētījumā skaidri norādīts virziens, kurā Eiropai jāstrādā nākamajā gadā, īstenojot desmit neatliekamas darbības, kas galvenokārt vērstas uz makroekonomikas stabilitāti un fiskālo konsolidāciju, strukturālajām reformām un izaugsmi sekmējošiem pasākumiem. Ar gada izaugsmes pētījumu sākas pirmais Eiropas pusgads, kas maina veidu, kādā valdības izstrādā savas valsts ekonomikas un fiskālo politiku. Kad Eiropadome būs to apstiprinājusi, dalībvalstis minētos ieteikumus ņems vērā savu politikas virzienu un valsts budžeta izstrādē. Tādējādi pirmo reizi vēsturē dalībvalstis un Komisija kopīgi apspriedīs makroekonomikas stabilitāti, strukturālās reformas un izaugsmi veicinošus pasākumus visaptverošā veidā.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: “Ar gada izaugsmes pētījumu sākas jauns posms Eiropas integrācijā. Mēs cenšamies rast neparastus risinājumus un izlēmīgi uzlabot veidu, kādā mēs pārvaldām un koordinējam mūsu savstarpēji atkarīgās ekonomikas Eiropas Savienībā. Tas ir ES modelis. Tādā veidā mēs veicam ekonomikas pārvaldību. Gada izaugsmes pētījums ir saskaņots un visaptverošs plāns, lai Eiropa atgūtu izaugsmi un panāktu augstāku nodarbinātības līmeni. Ja tas tiks pilnībā īstenots, esmu pārliecināts, ka Eiropa spēs atgūt spēcīgu ekonomikas izaugsmes līmeni un nodrošinās vairāk darbavietu.”

Pirmais gada izaugsmes pētījums liecina par jaunu posmu ekonomikas pārvaldībā ES. Tajā apvienotas dažādas darbības, kuras ir svarīgas, lai stiprinātu ekonomikas atveseļošanos īstermiņā, ietu kopsolī ar mūsu galvenajiem konkurentiem un sagatavotu ES stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai.

Galvenajā paziņojumā Komisija uzmanību velta integrētai pieejai attiecībā uz atveseļošanos, norādot uz svarīgākajiem pasākumiem stratēģijā “Eiropa 2020” un ietverot trīs galvenās jomas:

• vajadzība veikt stingru fiskālo konsolidāciju, lai vairotu makroekonomikas stabilitāti,

• strukturālās reformas nodarbinātības paaugstināšanai,

• kā arī izaugsmi veicinoši pasākumi.

Pirmais gada izaugsmes pētījums ir paredzēts piemērošanai visā ES, un tas būs pielāgots katras dalībvalsts īpašajai situācijai.

Komisija norāda uz desmit darbībām, kuras ietilpst minētajās trīs galvenajās jomās:

• pamata priekšnoteikumi izaugsmei

– stingras fiskālās konsolidācijas īstenošana,

– makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana,

– finanšu nozares stabilitātes nodrošināšana;

• darba tirgu mobilizēšana, darbavietu izveide

– padarīt darbu saistošāku,

– veikt pensiju sistēmu reformas,

– panākt bezdarbnieku atgriešanos darbā,

– līdzsvarot drošību un elastīgumu;

• izaugsmes veicināšana

– vienotā tirgus izaugsmes potenciāla izmantošana,

– privātā kapitāla piesaiste izaugsmes finansēšanai,

– rentablas piekļuves enerģijai izveidošana.

 

Priekšvēsture

Sākot no 2011.gada, Komisija katru gadu novērtē galvenās ES problēmas ekonomikā un nosaka prioritāros pasākumus, lai tās risinātu. Tā izklāsta tos gada izaugsmes pētījumā, ko apspriež Eiropadomes pavasara sanāksmē. Šis pirmais gada izaugsmes pētījums sastāv no dažādām daļām.

1. Komisijas paziņojums “Gada izaugsmes pētījums: visaptverošas reakcijas uz krīzi izveide”.

Pirmajā daļā uzmanība pievērsta neatliekamām būtiskajām problēmām, kuras attiecas uz fiskālo un makroekonomikas jomu un ar tām saistītajiem jautājumiem. Tajās ietverts jautājumu kopums, kuri valdību vai valstu vadītājiem jārisina prioritārā kārtā Eiropadomes marta sanāksmē.

2. Progresa ziņojums par stratēģiju “Eiropa 2020”.

Tajā apskatīta situācija attiecībā uz ES pamatmērķiem, valsts reformu projektiem un dalībvalstu paredzētajiem reformu plāniem.

3. Makroekonomikas ziņojums.

Tajā sniegts pārskats par makroekonomikas stāvokli un norādīti pasākumi, kuriem ir vislielākais potenciāls panākt pozitīvus un izaugsmi veicinošus rezultātus.

4. Kopīgais nodarbinātības ziņojums.

Tajā aplūkota situācija nodarbinātības jomā, kā arī ar darba tirgu saistītā politika. Tas arī veido pamatu Kopīgajam nodarbinātības ziņojumam, kas kopīgi jāpieņem Komisijai un Padomei saskaņā ar 148.5.pantu.

Gada izaugsmes pētījumam pievienots šāds dokuments.

5. Priekšlikums Padomes lēmumam par nodarbinātības pamatnostādnēm.

Tas ir tehnisks papildinājums tikai pirms pāris mēnešiem pieņemtajām nodarbinātības pamatnostādnēm, lai izpildītu juridisko pienākumu, kas paredz šādas pamatnostādnes pieņemt katru gadu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa