Ministru kabineta noteikumi Nr.33

Rīgā 2011.gada 11.janvārī (prot. Nr.3 22.§)

Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
11.panta otrās daļas 3.punktu un 18.panta otrās daļas 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem;

1.2. īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem (turpmāk – īpaši jutīgās teritorijas), to robežas un noteikšanas kritērijus;

1.3. īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. pazemes ūdeņi – visi ūdeņi, kas atrodas zem zemes virsmas ar ūdeni piesātinātajā zonā un ir tiešā saskarē ar augsni vai nogulumiežiem;

2.2. saldūdens – ūdens ar nelielu sāļu koncentrāciju, kurš sastopams dabā un kuru parasti uzskata par piemērotu iegūšanai un apstrādei, lai ražotu dzeramo ūdeni;

2.3. slāpekļa savienojums – jebkura slāpekli saturoša viela, izņemot gāzveida molekulāro slāpekli;

2.4. mēslošanas līdzeklis – jebkura viela, kurā ir slāpekļa savienojums vai savienojumi un kuru lieto, lai uzlabotu augu barošanās apstākļus (arī kūtsmēsli, zivjaudzētavu atliekas un notekūdeņu dūņas);

2.5. minerālmēsli – jebkurš rūpnieciskā procesā iegūts mēslošanas līdzeklis, kas satur augu barības elementus viegli šķīstošu neorganisku savienojumu veidā, kā arī ķīmiskās sintēzes ceļā iegūtus organiskos savienojumus;

2.6. lauksaimniecības dzīvnieki – dzīvnieki, ko audzē ienākuma gūšanai vai citos lauksaimnieciskos nolūkos;

2.7. kūtsmēsli – lauksaimniecības dzīvnieku izdalījumi (tvirtie ekskrementi un urīns), kas uzkrāti ar pakaišu, lopbarības palieku un ūdens piejaukumu vai bez tiem, kā arī pārstrādātā veidā;  

2.8. iestrādāšana augsnē – mēslošanas līdzekļa izkliedēšana uz augsnes, ienešana augsnē, to ievadot zem augsnes virskārtas vai sajaucot ar augsnes virskārtu;

2.9. eitrofikācija – ūdens bagātināšanās ar slāpekļa savienojumiem, kas izraisa aļģu un augstāko augu formu paātrinātu augšanu, radot nevēlamas ūdens organismu līdzsvara un attiecīgā ūdens kvalitātes izmaiņas;

2.10. piesārņojums ar nitrātiem – lauksaimnieciskas izcelsmes slāpekļa savienojumu tieša vai netieša noplūde ūdens vidē, kuras dēļ tiek apdraudēta cilvēku veselība, kaitēts dzīvajiem resursiem un ūdens ekosistēmām, ainavai vai citiem likumīgiem ūdens izmantošanas veidiem;

2.11. dzīvnieku vienība – nosacīts dzīvnieks, kas gadā ar kūtsmēsliem saražo 100 kilogramu slāpekļa.

II. Prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem

3. Lai nodrošinātu ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, operators nodrošina šādu prasību izpildi:

3.1. mēslošanas līdzekļus:

3.1.1. neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes;

3.1.2. izkliedē palienēs un plūdu apdraudētajās teritorijās tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām. Minerālmēslus minētajās teritorijās izsēj tikai kultūraugu veģetācijas laikā;

3.1.3. izkliedē ne tuvāk par 50 metriem no ūdensteces vai ūdenstilpes krasta līnijas, ja nogāzes slīpums uz ūdensteces vai ūdenstilpes pusi ir lielāks par 10 grādiem;

3.1.4. nogāzē, kuras slīpums ir lielāks par 10 grādiem, izkliedē, ja lauku klāj augu sega vai ja mēslošanas līdzeklis nekavējoties tiek iestrādāts tieši augsnē;

3.1.5. neizkliedē vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām un par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;

3.2. bez iepriekšējas kompostēšanas mēslošanai neizmanto fekālās nogulsnes no septiķiem un sauso ateju tvertnēm, pārtikas rūpniecības blakusproduktus un atkritumus, kā arī citus organiskas izcelsmes ražošanas blakusproduktus (zivjaudzētavu atliekas) un atkritumus. Notekūdeņu dūņas izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli;

3.3. uzglabājot un lietojot kūtsmēslus, ievēro šādas prasības:

3.3.1. kūtsmēslus uzglabā dzīvnieku novietnēs un uz lauka kaudzēs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpašām vides prasībām piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs;

3.3.2. ar kūtsmēsliem iestrādātais slāpekļa daudzums vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārā gadā nedrīkst pārsniegt 170 kilogramu, kas atbilst 1,7 dzīvnieku vienībām;

3.3.3. lai nepārsniegtu šo noteikumu 3.3.2.apakšpunktā noteikto prasību par slāpekļa daudzumu vienā lauksaimniecības zemes hektārā, iestrādei pieļaujamo kūtsmēslu apjomu aprēķina, pamatojoties uz slāpekļa daudzumu kūtsmēslos. Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību aprēķina atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam;

3.3.4. ja saimniecībā saražotais slāpekļa daudzums ar kūtsmēsliem pārsniedz 170 kilogramu uz vienu saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru gadā, operators dokumentāri pierāda saražotā kūtsmēslu pārpalikuma nodošanu citām saimniecībām vai to izmantošanu citā veidā;

3.3.5. operators uzskaita un dokumentē jebkuru iestrādāto, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu daudzumu un uzskaites dokumentus glabā vismaz trīs gadus;

3.3.6. pakaišu kūtsmēslus pēc izkliedēšanas iestrādā 24 stundu laikā, šķidros kūtsmēslus un vircu – 12 stundu laikā. Šķidros kūtsmēslus un vircu neiestrādā, ja tos lieto pēc attiecīgā kultūrauga sadīgšanas kā papildmēslojumu;

3.3.7. rudenī šķidros kūtsmēslus un vircu lauka mēslošanai lieto tikai kopā ar augu pēcpļaujas atliekām (rugājiem, sasmalcinātiem salmiem, zālāju sakņu masu), iestrādājot tos augsnē ar lobīšanas vai aršanas metodi;

3.4. vietās, kur gruntsūdens līmenis paceļas līdz zemes virspusei, minerālmēslus lieto tikai pēc gruntsūdens līmeņa krišanās un lauka apžūšanas;

3.5. slāpekļa minerālmēslus pamatmēslojumā lieto iespējami īsā laikā pirms sējas vai stādīšanas.

III. Īpaši jutīgo teritoriju robežas, to noteikšanas kritēriji un apsaimniekošanas kārtība

4. Īpaši jutīgo teritoriju robežas ir Dobeles, Auces, Tērvetes, Jelgavas, Ozolnieku, Bauskas, Vecumnieku, Iecavas, Rundāles, Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas, Ādažu, Inčukalna, Siguldas, Krimuldas un Mālpils novada administratīvās teritorijas robežas, izņemot Vecumnieku novada Valles pagastu un Kurmenes pagastu, Krimuldas novada Lēdurgas pagastu, kā arī Jelgavas, Rīgas un Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas robežu.

5. Teritorijas tiek atzītas par īpaši jutīgām, ja konstatēts viens no šādiem ūdens kvalitātes noteikšanas kritērijiem:

5.1. virszemes saldūdeņos, it īpaši tajos, kurus izmanto vai kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, nitrātu koncentrācija ir 50 mg/l un lielāka;

5.2. pazemes ūdeņos nitrātu koncentrācija ir 50 mg/l un lielāka;

5.3. dabiskas izcelsmes iekšzemes ūdeņi un jūras piekrastes ūdeņi ir kļuvuši eitrofiski;

5.4. nitrātu monitoringa laikā virszemes un pazemes ūdeņos iegūtā informācija liecina, ka attiecīgās teritorijas atbilst šo noteikumu 5.1., 5.2. un 5.3.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, ja netiks īstenota šo noteikumu 3.punktā noteiktā apsaimniekošanas kārtība.

6. Īpaši jutīgajās teritorijās papildus šo noteikumu 3.punktā minētajām prasībām ievēro šādas prasības:

6.1. laikposmā no 15.novembra līdz 15.martam neizkliedē nekāda veida kūtsmēslus;

6.2. slāpekli saturošus minerālmēslus zālājos neizsēj laikposmā no 15.septembra līdz 15.martam, bet pārējiem kultūraugiem, kā arī augļu dārzos jebkuru minerālmēslu izsēja un iestrāde augsnē nav pieļaujama laikposmā no 1.novembra līdz 15.martam;

6.3. lietojot minerālmēslus, nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās slāpekļa minerālmēslu normas kultūraugiem, bet, ja saimniecība veic augu barības elementu bilances aprēķinu, šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās maksimālās pieļaujamās slāpekļa normas atļauts pārsniegt, ja bilances intensitāte (plānotā slāpekļa norma pret slāpekļa iznesi ar ražu) konkrētā laukā slāpeklim nav lielāka par 120 procentiem;

6.4. operators, kas apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi 20 hektāru un lielākā platībā, kā arī audzē dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, dokumentē lauka vēsturi par katru lauku un, lietojot mēslošanas līdzekļus:

6.4.1. katru gadu saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikuma I nodaļu sagatavo katra lauka kultūraugu mēslošanas plānu ne vēlāk kā līdz kultūraugu sējai vai stādīšanai, ilggadīgiem sējumiem un stādījumiem – līdz veģetācijas sākumam;

6.4.2. kultūraugu mēslošanas plāna sagatavošanā pamatojas uz augšņu agroķīmiskās izpētes (kartēšanas) datiem, kas nav vecāki par pieciem gadiem, un augšņu agroķīmiskās kartēšanas lietu glabā vismaz piecus gadus;

6.4.3. uzskaita un dokumentē visus saimniecībā iegādātos minerālmēslus, norādot minerālmēslu nosaukumu, pamatsastāvu un daudzumu;

6.4.4. katru gadu ne vēlāk kā līdz 15.maijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu par kārtējā gada ražu saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikuma II nodaļu;

6.4.5. lauku vēstures dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus;

6.5. rudens un ziemas periodā vismaz 50 procentu saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem zaļās platības (daudzgadīgie zālāji, ziemāju graudaugi, ziemas rapsis, nesastrādāta rugaine, dārzeņu, lopbarības biešu, cukurbiešu laksti (lapas)).

IV. Institūciju kompetence

7. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoram un Valsts vides dienesta valsts vides inspektoram ir tiesības atrasties zemes īpašnieka vai lietotāja zemes platībā, informējot par to zemes īpašnieku vai lietotāju, lai atbilstoši kompetencei kontrolētu šajos noteikumos minēto prasību ievērošanu.

8. Šo noteikumu prasību izpildei nepieciešamo nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos ietver ūdeņu stāvokļa monitoringa programmā, kas ir Vides monitoringa programmas sastāvdaļa un ir sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei.

9. Lai novērtētu virszemes saldūdeņu, upes grīvu (piekrastes ūdeņu) un pārejas ūdeņu eitrofikāciju, izmanto informāciju, kas iegūta, īstenojot atbilstoši Vides aizsardzības likumam apstiprināto Vides monitoringa programmu.

10. Zemkopības ministrija:

10.1. sagatavo un ievieto ministrijas tīmekļa vietnē labas lauksaimniecības prakses nosacījumus un informē par to Eiropas Komisiju;

10.2. sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šajos noteikumos minēto apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti, pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti, veicot nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos, kā arī pārbaužu laikā iegūto informāciju par šo noteikumu prasību izpildi;

10.3. atbilstoši kompetencei sniedz valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu šo noteikumu 16.2.apakšpunktā minēto ziņojumu Eiropas Komisijai.

11. Valsts augu aizsardzības dienests:

11.1. uzrauga un kontrolē šo noteikumu 3.1., 3.3.2., 3.3.3., 3.3.4., 3.3.6., 3.3.7. un 3.4.apakšpunktā un 6.punktā minēto prasību izpildi;

11.2. īsteno augsnes minerālā slāpekļa monitoringu;

11.3. izveido un uztur kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā datubāzes par:

11.3.1. īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām;

11.3.2. augsnes minerālā slāpekļa monitoringu;

11.4. atjaunojoties kultūraugu veģetācijai, savā tīmekļa vietnē ievieto informāciju par minerālā slāpekļa saturu monitoringa augsnēs un sniedz ieteikumus slāpekļa papildmēslojuma devu korekcijai.

12. Pamatojoties uz kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkumiem, kas iesniegti Valsts augu aizsardzības dienestā saskaņā ar šo noteikumu 6.3.4.apakšpunktu, kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas datubāzē par īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām ietver šādu informāciju:

12.1. juridiskās personas nosaukumu vai fiziskās personas vārdu un uzvārdu;

12.2. faktisko saimniecības (zemes) adresi;

12.3. kopējo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību;

12.4. lauksaimniecības dzīvnieku skaitu (pa dzīvnieku grupām un to turēšanas veidiem);

12.5. kopējo ar kūtsmēsliem iestrādātā slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu;

12.6. kopējo ar minerālmēsliem iestrādātā slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu.

13. Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas minerālā slāpekļa monitoringa datubāzē ietver šādu informāciju:

13.1. monitoringa saimniecības nosaukumu un adresi;

13.2. monitoringa laukus (nosaukumu, koordinātas, augsnes tipu un apakštipu);

13.3. augsnes paraugus (numuru, parauga ņemšanas dziļumu, granulometrisko sastāvu, noteikto minerālā slāpekļa saturu mg/kg un kg/ha);

13.4. lauka vēsturi par katru monitoringa lauku;

13.5. meteoroloģiskos datus.

14. Vides ministrija:

14.1. vismaz reizi četros gados pārskata īpaši jutīgo teritoriju robežas, ņemot vērā datus, kas iegūti, īstenojot nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos, un minēto datu atbilstību šo noteikumu 5.punktā minētajiem kritērijiem, un, ja piesārņojums ar nitrātiem ir pārsniedzis šo noteikumu 5.punktā minētos kritērijus, iesniedz Ministru kabinetā atbilstošus priekšlikumus par īpaši jutīgo teritoriju robežu maiņu un sadarbībā ar Zemkopības ministriju – par papildu pasākumiem piesārņojuma novēršanai;

14.2. nosūta Eiropas Komisijai ziņojumu:

14.2.1. par noteiktajām īpaši jutīgajām teritorijām – reizi četros gados;

14.2.2. par īpaši jutīgo teritoriju robežu maiņu – sešu mēnešu laikā pēc robežu maiņas apstiprināšanas dienas.

15. Valsts vides dienests kontrolē šo noteikumu 3.2., 3.3.1., 3.3.5. un 6.1.apakšpunktā minēto prasību ievērošanu.

16. Centrs:

16.1. atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei, kā arī atbilstoši kompetencei organizē nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu, lai novērtētu:

16.1.1. lauksaimnieciskās darbības un tās izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem ietekmi uz vidi un slodzi uz ūdeņiem;

16.1.2. ūdens kvalitātes pārmaiņas ilgtermiņā;

16.1.3. virszemes saldūdeņu, upes grīvu (pārejas ūdeņu) un piekrastes ūdeņu eitrofisko stāvokli;

16.1.4. apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti un iegūtu informāciju īpaši jutīgo teritoriju noteikšanai vai to robežu pārskatīšanai;

16.2. reizi četros gados sagatavo ziņojumu Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem (turpmāk – ziņojums).

17. Ziņojumā ietver šādu informāciju:

17.1. kartes, kurās:

17.1.1. atšķirīgi norādītas pašreizējās un kopš iepriekšējā ziņojuma papildus noteiktās īpaši jutīgo teritoriju robežas;

17.1.2. ar atšķirīgiem apzīmējumiem norādīti šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4.apakšpunktā minētie ūdeņi;

17.1.3. attēlots to virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa staciju izvietojums, kurās iegūtie dati izmantoti šā ziņojuma sagatavošanai;

17.2. pārskatu par nitrātu monitoringa īstenošanu virszemes un pazemes ūdeņos, norādot virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa staciju skaitu, atrašanās vietu, kā arī analizētos parametrus, paraugu ņemšanas biežumu un analizēto paraugu skaitu katrā monitoringa stacijā katrā ziņojumā minētajā gadā;

17.3. novērtējumu par nitrātu monitoringa rezultātiem, arī monitoringa gaitā konstatētās nitrātu koncentrācijas rādītājus;

17.4. pārskatu par virszemes saldūdeņu, pārejas un piekrastes ūdeņu eitrofikāciju;

17.5. iemeslus, kuru dēļ mainītas īpaši jutīgo teritoriju robežas, ja tas ir noticis;

17.6. pārskatu par apsaimniekošanas pasākumu izpildi īpaši jutīgajās teritorijās;

17.7. prognozes, cik ilgā laikā, īstenojot noteiktos apsaimniekošanas pasākumus, paredzēts uzlabot to ūdeņu kvalitāti, kuros nitrātu koncentrācija ir pārsniegusi šo noteikumu 5.punktā minētos kritērijus.

18. Centrs triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 16.2.apakšpunktā minētā pārskata perioda beigām sagatavo ziņojumu un nosūta to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai izvērtēšanai.

19. Zemkopības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija divu mēnešu laikā izvērtē centra sagatavoto ziņojumu un sniedz komentārus. Centrs, ievērojot sniegtos komentārus, mēneša laikā precizē ziņojumu un sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 16.2.apakšpunktā minētā pārskata perioda beigām nosūta to Eiropas Komisijai un ievieto centra tīmekļa vietnē un Eiropas vides informācijas un novērojumu tīkla (Eionet) centrālajā datu krātuvē.

V. Noslēguma jautājumi

20. Valsts augu aizsardzības dienests kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas datubāzi par īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām izveido līdz 2011.gada 31.decembrim.

21. Līdz 2014.gada 31.decembrim, sagatavojot kultūraugu mēslošanas plānu, izmanto augšņu agroķīmiskās izpētes (kartēšanas) datus, kas nav vecāki par sešiem gadiem.

22. Šo noteikumu 16.2.apakšpunktā minēto ziņojumu par 2008.–2011.gadu centrs nosūta Eiropas Komisijai līdz 2012.gada 30.jūnijam.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministra vietā –
satiksmes ministrs U.Augulis

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 11.janvāra
noteikumiem Nr.33

Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības aprēķināšana

1. Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību (ha) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

L =	ΣDV	, kur
	DVp

L – kūtsmēslu iestrādei nepieciešamā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība (ha);

ΣDV – saimniecības kopējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits, izteikts dzīvnieku vienībās;

DV_p – pieļaujamais lauksaimniecības dzīvnieku vienību skaits, rēķinot uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.

2. Saimniecības kopējo lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, kas izteikts dzīvnieku vienībās, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ΣDV – kopējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits saimniecībā, izteikts dzīvnieku vienībās;

z – lauksaimniecības dzīvnieku grupu (pēc sugas un vecuma) skaits;

DV_i – konkrētās lauksaimniecības dzīvnieku sugas un vecuma grupas vienam dzīvniekam atbilstošais dzīvnieku vienību skaits saskaņā ar šā pielikuma 3.punktu;

n_i  – konkrētās lauksaimniecības dzīvnieku sugas un vecuma grupas dzīvnieku skaits saimniecībā.

3. Dzīvnieku vienības (DV) lauksaimniecības dzīvniekiem

(Dzīvnieku vienības aprēķinātas, pieņemot, ka lauksaimniecības dzīvnieki novietnē atrodas 365 dienas. Lauksaimniecības dzīvniekiem, kas uzturas ganībās, ir ņemts vērā ganībās izdalīto ekskrementu daudzums).

Nr.p.k.	Lauksaimniecības dzīvnieku suga un vecuma grupa		Dzīvnieku vienības (DV)
1.	Slaucama govs		0,7
2.	Zīdītājgovs ar teli		0,59
3.	Vaislas bullis (no 12 mēnešu vecuma)		0,60
4.	Tele (līdz 6 mēnešu vecumam)	1 dzīvnieks	0,11
		1 vieta kūtī gadā	0,221
5.	Tele (no 6–12 mēnešu vecuma)		0,35
6.	Vaislas tele (no 12 mēnešu vecuma)		0,50
7.	Nobarojamais jaunlops (līdz 6 mēnešu vecumam)		0,20
8.	Nobarojamais jaunlops (no 6 mēnešu vecuma)		0,45
9.	Sivēnmāte ar sivēniem	1 dzīvnieks 1 metiens	0,08
	1 vieta kūtī gadā		0,192
10.	Sivēnmāte bez sivēniem		0,20
11.	Nobarojamā cūka (30–100 kg)	1 dzīvnieks	0,03
		1 vieta kūtī gadā	0,103
12.	Kuilis		0,18
13.	Jauncūka (85–180 kg)	1 dzīvnieks	0,08
		1 vieta kūtī gadā	0,154
14.	Atšķirtais sivēns (7,5–30 kg)	1 dzīvnieks	0,007
15.	Kaza ar kazlēniem		0,13
16.	Aita ar jēriem		0,13
17.	Zirgs		0,48
18.	Dējējvista		0,006
19.	Broilers	1 broilers	0,0004
		1 vieta kūtī gadā	0,0035
20.	Tītars, zoss		0,01
21.	Trusis		0,024
22.	Strauss		0,11
23.	Kažokzvērs		0,05
24.	Mazais kažokzvērs		0,018
25.	Briedis		0,15

Piezīmes.

1. Dzīvnieku vienības uz vienu vietu kūtī gadā aprēķinātas, ievērojot šādu ražošanas ciklu skaitu gadā:

¹ telei līdz 6 mēnešu vecumam – 2 ciklus;

² sivēnmātei ar sivēniem – 2,35 metienus;

³ nobarojamai cūkai – 3,2 ciklus;

⁴ jauncūkai – 1,85 ciklus;

⁵ broileram – 6,5 ciklus.

2. Persona dzīvnieku vienības aprēķina, ņemot vērā attiecīgās dzīvnieku novietnes ražošanas ciklu skaitu gadā vai lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas laiku.

Zemkopības ministra vietā –
satiksmes ministrs U.Augulis

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 11.janvāra
noteikumiem Nr.33

Maksimāli pieļaujamās minerālmēslu slāpekļa normas kultūraugiem*

Nr. p.k.	Kultūraugs	Slāpeklis (kg/ha)
1.	Rudzi	130
2.	Kvieši	180
3.	Tritikāle	140
4.	Mieži	150
5.	Auzas	110
6.	Rapsis	200
7.	Eļļas lini	80
8.	Šķiedras lini	40
9.	Kukurūza	160
10.	Zirņi, pupas un citi pākšaugi	40
11.	Kartupeļi	150
12.	Augļu koki, ogu krūmi	130
13.	Zemenes	120
14.	Cukurbietes, lopbarības bietes	190
15.	Galviņkāposti, ziedkāposti, brokoļi,  puravi	250
16.	Burkāni	160
17.	Pārējie dārzeņi	220
18.	Tīrumu un pļavu stiebrzāles	190
19.	Zālāji, kuros tauriņziežu īpatsvars ir  50 %  un vairāk	50
20.	Zālāji, kuros tauriņziežu īpatsvars  nepārsniedz 50 %	150
21.	Kultivētās ganības	240

Piezīme. * Augsnēs, kurās 0–30 cm slānī organiskās vielas saturs ir lielāks par 30 %, nosakot maksimāli pieļaujamās slāpekļa normas, tabulā norādīto lielumu reizina ar koeficientu 0,7.

Zemkopības ministra vietā –
satiksmes ministrs U.Augulis

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 11.janvāra
noteikumiem Nr.33

Kultūraugu mēslošanas plāns un kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkums

I. Kultūraugu mēslošanas plāns

1. Kultūraugu mēslošanas plānā ietveramā informācija:

1.1. lauka numurs vai nosaukums;

1.2. platība (ha);

1.3. kultūraugs, plānotā raža (t/ha);

1.4. aprēķinātā vai saskaņā ar normatīviem noteiktā slāpekļa (N), fosfora (P₂O₅) un kālija (K₂O) norma (kg/ha);

1.5. plānotie mēslošanas līdzekļi:

1.5.1. organiskie mēslošanas līdzekļi (t/ha; t/uz lauka) (organiskajiem mēsliem norāda veidu, piemēram, liellopu pakaišu mēsli, cūku šķidrmēsli, salmi, zaļmēslojums);

1.5.2. minerālmēsli (kg/ha; kg/uz lauka) (minerālmēsliem norāda pamatsastāvu);

1.6. cita informācija (pēc izvēles).

II. Kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkums par __________.gada ražu

2. Juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds.

3. Juridiskās personas juridiskā adrese vai fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta.

4. Faktiskā saimniecības (zemes) adrese.

5. Kontaktinformācija: pasta adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese.

6. Informācija par atbildīgo personu: vārds, uzvārds, amats.

Nr. p.k.	Norādāmā informācija	Mērvienība	Kopā	T.sk. rudenī	T.sk. pavasarī
1.	Lauksaimniecībā izmantojamā zeme	ha		X	X
2.	Mēslotā platība	ha
3.	Izlietotie organiskie mēsli	t	X	X	X
3.1.		t
3.2.		t
...		t
4.	Izlietotie minerālmēsli	t	X	X	X
4.1.		t
4.2.		t
...		t
5.	Lauksaimniecības dzīvnieki pa sugām, vecuma grupām, govis – pa izslaukuma grupām	gab.	X	X	X
5.1.		gab.		X	X
5.2.		gab.		X	X
...		gab.		X	X
6.	Dzīvnieku vienības	DV		X	X
7.	Dzīvnieku vienības uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes	DV/ha		X	X
8.	Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība	ha		X	X
Informācija par audzētajiem kultūraugiem
Nr. p.k.	Kultūraugs	ha	Plānotā raža, t/ha	X	X
1.				X	X
2.				X	X
3.				X	X
.....				X	X

 

Atbildīgā persona
	(vārds, uzvārds)		(paraksts*)

Datums* ____________________

Piezīmes.

1. Tabulas 3.punktā norāda organisko mēslu veidu, piemēram, liellopu pakaišu mēsli, cūku šķidrmēsli, salmi.

2. Tabulas 4.punktā norāda minerālmēslu pamatsastāvu, piemēram, amonija nitrāts 34 % N, kompleksie NPK 6-26-30.

3. Tabulas 5., 6., 7. un 8.punktā ierakstus izdara tikai tās personas, kuru pārvaldībā ir lauksaimniecības dzīvnieki.

4. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra vietā –
satiksmes ministrs U.Augulis

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 11.janvāra
noteikumiem Nr.33

Prasības nitrātu monitoringam virszemes un pazemes ūdeņos

1. Nitrātu monitoringu virszemes un pazemes ūdeņos (turpmāk – nitrātu monitorings) īpaši jutīgajās teritorijās, izņemot šā pielikuma 3.punktā minēto apsekojumu, veic katru gadu, lai noteiktu pazemes un virszemes ūdens kvalitāti un tā pārmaiņas. Šajā nolūkā ievēro šādus paraugu ņemšanas biežuma un monitoringa posteņu izvēles nosacījumus:

1.1. virszemes ūdens paraugus ņem 4–12 reizes gadā, bet pazemes ūdens paraugus – ne retāk kā reizi gadā. Virszemes ūdens monitoringa posteņos, kuros iepriekšējā gadā novērota nitrātu koncentrācija, kas lielāka par 50 mg/l, monitoringu veic vismaz 12 reizes gadā;

1.2. virszemes ūdens paraugus ņem vismaz vienā monitoringa punktā katrā īpaši jutīgajā teritorijā ietilpstošajā virszemes ūdensobjektā:

1.2.1. atbilstoši novērojumu tīklam, kas izveidots saskaņā ar Vides monitoringa programmu;

1.2.2. nemainot paraugu ņemšanas vietu vismaz četru gadu periodā, ko aptver šo noteikumu 16.2.apakšpunktā minētais ziņojums;

1.3. pazemes ūdens paraugus ņem tā, lai iegūtā informācija ticami raksturotu gan gruntsūdeņu, gan artēzisko ūdeņu kvalitāti visos īpaši jutīgajās teritorijās ietilpstošajos pazemes ūdensobjektos.

2. Katru gadu nitrātu monitoringu veic arī atsevišķos monitoringa punktos pārējā Latvijas teritorijā, lai novērtētu ūdens kvalitātes ilglaicīgas pārmaiņas un nodrošinātu papildu informāciju par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz piesārņojumu ar nitrātiem visā valstī. Šajā nolūkā ievēro šādus paraugu ņemšanas biežuma un monitoringa posteņu izvēles nosacījumus:

2.1. virszemes ūdens paraugus ņem 4–12 reizes gadā, bet pazemes ūdens paraugus – ne retāk kā reizi gadā;

2.2. aptver tādus virszemes ūdeņu monitoringa posteņus, kas:

2.2.1. atrodas vietās, kur upes šķērso valsts robežu, un kas ir iekļauti Eurowaternet un citos starptautiskos novērojumu tīklos;

2.2.2. atrodas virszemes ūdensobjektos, kuros izkliedētā piesārņojuma dēļ pastāv risks nesasniegt atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam noteiktos vides kvalitātes mērķus;

2.2.3. atrodas lielo upju grīvās un ūdensobjektos, kur virszemes ūdeni izmanto dzeramā ūdens ieguvei, izmantojot ūdensapgādes sistēmu;

2.3. pazemes ūdens paraugus ņem visos Vides monitoringa programmā ietvertajos monitoringa posteņos.

3. Reizi četros gados visā Latvijā veic nitrātu koncentrācijas apsekojumu pazemes un virszemes saldūdeņos, lai kontrolētu apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti un novērtētu nepieciešamību mainīt īpaši jutīgo teritoriju robežas. Monitoringa posteņos ārpus īpaši jutīgajām teritorijām, kur visos iepriekš ņemtajos paraugos nitrātu koncentrācija bijusi mazāka par 25 mg/l un paraugu ņemšanas vietā nav radušies jauni apstākļi, kas varētu paaugstināt nitrātu saturu ūdenī, monitoringu var veikt reizi astoņos gados. Apsekojumā ievēro šādus paraugu ņemšanas biežuma un monitoringa posteņu izvēles nosacījumus:

3.1. virszemes ūdens paraugus nitrātu koncentrācijas noteikšanai ņem reizi mēnesī, bet plūdu periodos – biežāk;

3.2. pazemes ūdens paraugus nitrātu koncentrācijas noteikšanai ņem ne retāk kā reizi gadā;

3.3. aptver tādu virszemes ūdens monitoringa posteņu skaitu, kas ir proporcionāls ezeru un upju ūdensobjektu skaitam katrā no upju baseinu apgabaliem, paraugus ņemot:

3.3.1. vismaz vienā monitoringa punktā katrā īpaši jutīgajā teritorijā ietilpstošajā virszemes ūdensobjektā;

3.3.2. ārpus īpaši jutīgajām teritorijām – ne mazāk kā vienā upju monitoringa postenī uz 1000 km² valsts teritorijas un ne mazāk kā 10 % no upju baseinu apgabalā esošajiem ezeriem, kas nošķirti kā ūdensobjekti, tostarp visos virszemes ūdensobjektos, kas robežojas ar īpaši jutīgajām teritorijām;

3.3.3. ārpus īpaši jutīgajām teritorijām paraugu ņemšanas vietas izvēlas tā, lai apsekojumā būtu iekļauti visām normatīvajos aktos noteiktajām ekoloģiskās kvalitātes klasēm atbilstoši virszemes ūdensobjekti un lai tie būtu saskaņā ar upju baseinu plānos ietverto virszemes ūdensobjektu sadalījumu atbilstoši ekoloģiskās kvalitātes klasēm.

Zemkopības ministra vietā –
satiksmes ministrs U.Augulis