Saeimas 2011.gada 20.janvāra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2011.gada 20.janvāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus ar lūgumu izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas 2011.gada 20.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „Prezidija ziņojumi” Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības līdz turpmākam komisijas lēmumam darba kārtības 27.punktu – likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ir saņemts tāds pats iesniegums arī no pieciem deputātiem, bet, tā kā mēs par to jau esam lēmuši, tad tas tiek darīts zināms vienkārši informācijai.

Tāpat Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņu šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Tā kā deputātiem ir iebildumi, tad par šo jautājumu mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai izdarīt izmaiņu šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –45, pret – 31, atturas – 9. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto un grozīto... Ir grozīta, Kusiņa kungs! Par – 45, pret – 31...

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens – „pret”.

Ir pieteicies runāt „pret” deputāts Edgars Zalāns. Tātad deputāts Edgars Zalāns runās „pret”.

Lūdzu, Zalāna kungs!

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Jā, pagājušajā gadā bija viens tiešām ļoti saprātīgs priekšlikums, ko atbalstīja Saeima. Un tas bija priekšlikums, ko iesniedza deputāti Māris Kučinskis, Jānis Urbanovičs, Vineta Muižniece, Andris Bērziņš un Jānis Dukšinskis. Un tas priekšlikums skanēja apmēram tā, ka, sākot no šā gada, būtu jāplāno, ka valsts amatpersonām, kuru šajā valstī ir pietiekami daudz, būtu jāiesniedz savās deklarācijās tikai tā informācija, kura nav pieejama publiskajās datubāzēs. Ko tas nozīmē? Ka Valsts ieņēmumu dienestam ir jau jāsagatavo viss tas, kas ir... un to Saeima atbalstīja... kas ir viņu rīcībā, un jums un visiem citiem, kas ir valsts amatpersonas šajā valstī, tur jāpievieno tikai tā informācija, kas nav publiski pieejama. Ļoti loģisks, sakarīgs priekšlikums, gaidījām tā ieviešanu. Tas, kas notiek šodien, – šodien Ministru kabinets atnāk uz Saeimu un saka: „Ar šo konkrēto piedāvājumu... ja mēs to nodosim Saeimai, tad tas tiks ieviests, šis priekšlikums, tikai ar nākamo gadu un attieksies tikai uz 2011.gada deklarācijām.”

Es aicinu šādu pieeju neatbalstīt, tā ir vienkārši gumijas stiepšana un laika novilcināšana. Un es aicinu Saeimu mudināt Ministru kabinetu šo priekšlikumu realizēt, jau sākot ar šo gadu. Jā, varbūt ar dažu mēnešu novēlošanos, bet tomēr šogad, jo krīzes laikā strādāt tā, kā miera laikos, – tas, manuprāt, tomēr ir... nu, diezgan neatbilstoši esošajai situācijai. Valdībai ir jāstrādā ātrāk, un Saeimai tas ir no valdības jāprasa. Tā ka es aicinu šo likumprojektu nenodot izskatīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „par”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 8, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteikusies deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Labrīt, cienījamie kolēģi! Jau pirms gada Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 20.gadadienas svētku organizēšanas Goda komiteja iniciēja un Valsts prezidents atbalstīja ierosinājumu pārdēvēt 4.maiju par Neatkarības atjaunošanas dienu, loģiskā secībā precizējot arī 21.augusta nosaukumu: „Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena”. Protams, neatkarību nevar atjaunot vienā dienā. Tas ir ilgs un smags vēsturisks process, kas, iespējams, nav joprojām noslēdzies. Taču svētku dienām ir arī simboliska nozīme, kas vieno nāciju un tautu, un jau 20 gadus Latvija svin 4.maija svētkus kā brīvas valsts atjaunošanu, atdzimšanu. Spēkā esošais nosaukums „Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena” ir vēsturiski korekts, taču sarežģīts, un līdz ar to tautā vieglāk ir teikt – svinēsim 4.maiju.

4.maijs bija Latvijas reālās valstiskās neatkarības atjaunošanas garā un sarežģītā procesa svarīgākais pagrieziena punkts, valstiskās neatkarības atgūšanas sākums – šī deklarācija.

4.maijs nav tikai „sarkanais” datums kalendāra lapiņā, tās ir svētas atmiņas desmitiem un simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no tautības vai sociālā stāvokļa. Šie cilvēki skaitīja katru balsi, kura tika atdota par brīvu un neatkarīgu valsti. Tā ir savas valsts mīlēšanas paraugstunda. Cienīsim un respektēsim Latvijas Tautas frontes aktīvistu ierosinājumu! Tieši viņi bija tautas deleģētie priekšstāvji neatkarības atjaunošanai.

Mēs ierakstām likumos, ka vēlamies stiprināt patriotismu, taču pēc tam savu ambīciju vārdā, bieži komatu dēļ strīdoties, zaudējam simbolisku un tautu vienojošu pasākumu jēgu un būtību. Tas bija arī iemesls, kādēļ pagājušā gada 29.aprīlī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja šo 4.maija nosaukuma maiņu, taču nespējām savākt pietiekamu atbalstu Saeimas sēdē. Tieši tādēļ, ka mēs zaudējām šo lielo patriotisko jēgu simbolam tautas patriotisma un nācijas vienotības atdzimšanai, – tādēļ es arī lūdzu atbalstīt Latvijas Tautas frontes ieguldījumu un vēlmi nosaukt 4.maiju par Neatkarības atjaunošanas dienu, un virzīsim šo jautājumu uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, kurš runās „pret”.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, parlaments var pieņemt lēmumus par to, ka saule lec Rietumos un riet Austrumos. Parlaments var pieņemt daudz dažādu lēmumu, bet vai tas mainīs mūsu valsts patieso vēsturi? Es ļoti ceru, ka nemainīs, jo de iure un de facto – tie ir divi dažādi jēdzieni, un de iure ir nepārtrauktība. De iure ir turpinātība, de iure ir bijusi visus šos 90 un vairāk gadus, bet de facto mēs atjaunojāmies 1991.gada augustā. Un arī Igaunija de facto atjaunojās 1991.gada augustā.

Man tiešām nav zināmi iemesli, kādēļ tas tiek darīts... patiesie iemesli. Varbūt dēļ 4.maija deklarācijas 7. un 8.punkta? Izlasiet to uzmanīgi, pirms balsojat par šo! Jebkurā gadījumā es aicinu atturēties no šā ne visai saprātīgā lēmuma. Bet gadījumā, ja mēs tomēr to virzām tālāk vai kā citādi meklējam risinājumu, kā vienkāršot svētku dienas nosaukumu, kas mums ir diezgan garš un kalambūrisks... Tam es pilnīgi piekrītu! Taču tādā gadījumā izstrādāsim tādu redakciju, par kuru mums parlamentā ir vienprātība. Negrozīsim vēsturi šodien!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lāča kungs, diemžēl saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt „par”, viens deputāts var runāt „pret”, jo mēs lemjam tikai par likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 8, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Reklāmas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Filmu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sākam izskatīt nākamo sadaļu „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas deputāts Andris Šķēle ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13.janvārī. Prezidijs šādu lēmumu ir pieņēmis, par ko es jūs attiecīgi informēju.

Tāds pat ir nākamais jautājums. Saeimas deputāts Jānis Vucāns ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20.janvārī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, par ko es attiecīgi arī jūs informēju.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vairākus iesniegumus ar lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Tātad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā pie likumprojektiem bez atkārtotas izskatīšanas komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” – tātad izskatīt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu šīsdienas sēdes darba kārtību un izskatītu bez atkārtotas izskatīšanas komisijā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 8, atturas – 10. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” un Augstākās Padomes lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušiem”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamais Saeimas Prezidij! Labrīt, godājamie deputāti!

Lūdzu otrajā lasījumā steidzamības kārtībā atzīt par spēku zaudējušām šīs normas, jo šī privatizācija ir beigusies un šobrīd šīs normas vairs nav nepieciešamas.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” un Augstākās Padomes lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Laimis Šāvējs.

L.Šāvējs (ZZS frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Labrīt, kolēģi!

Skatīsim likumprojektu „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.191/Lp10).

Uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Es nedaudz atgādināšu situāciju, lai jūs to mūsu priekšlikumu saprastu.

Situācija ir tāda. Pagājušā gada aprīlī toreizējais satiksmes ministrs vērsās valdībā un valdība vērsās Saeimā ar piedāvājumu mainīt esošo kārtību, un kārtība tika mainīta tādā veidā, ka tie sodi, kurus pašvaldības iekasēja saistībā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa Sevišķo daļu, sākot ar 2011.gada 1.janvāri, tiktu ieskaitīti valsts budžetā. To neviens nepamanīja līdz brīdim, kad šī kārtība bija jāievieš. Tad pamodās Latvijas Pilsētu savienība, atsevišķas Latvijas pašvaldības, sākās diskusijas ar Ministru kabinetu, un viss nonāca līdz tam, ka Juridiskajā komisijā parādījās priekšlikums, kuru mūsu Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā, un tas priekšlikums bija tāds, ka to veco kārtību mēs saglabāsim vēl līdz šā gada beigām. Un tas nozīmē, ka tie sodi, kurus pašvaldības iekasēs, tomēr aizies pašvaldību budžetos vēl līdz šā gada beigām. Un tikai no 2012.gada 1.janvāra jeb no nākamā gada sāksies jauna kārtība un šie sodi tomēr tiks ieskaitīti valsts budžetā.

Juridiskā komisija par šo jautājumu diskutēja. Lielākā daļa... visi atturējās, neatbalstīja manu priekšlikumu, un es... Un kāds ir mans priekšlikums? Mans priekšlikums ir pilnīgi skaidrs: ja reiz ir pieļauta kļūda, ja reiz kārtība tomēr ir noteikta ne tāda, kāda apmierina tos, kas ar šo likumu strādā, tad mūsu uzdevums ir tāds, ka mums ir jāatgriežas pie tās kārtības, kura reiz mums ir bijusi.

Un tur nav nekādas problēmas! Tas ir pilnīgi tehnisks... tas nav pat īsti politisks jautājums, jo tiem, kuriem mēs atskaitāmies – Starptautiskajam Valūtas fondam –, neinteresē, vai tas miljons ir no pašvaldību vai no valsts budžeta sadaļām. Viņus interesē konsolidēta budžeta situācija, un tas jautājums ir tāds šodien jums: vai jūs gribat atbalstīt šo priekšlikumu pēc būtības un tiešām labot šo kļūdu, labot ilgtermiņā, nevis decembrī atkal atgriezties pie šā paša jautājuma un lemt vēlreiz par to, vai pagarināt veco kārtību, vai arī jūs šo kļūdu negribat labot, gribat labot to daļēji un atstāt to redakciju, kas bija spēkā pirmajā lasījumā?

Pulksten 12.00 būs svinīgā sēde, tāda, kādas mums ir vairākas gadā. Un tad no šīs tribīnes skan iedvesmojošas runas, pacilājošas runas par vienošanos, par to, kā atjaunot, tajā skaitā arī Saeimas, autoritāti un prestižu. Savukārt es uzskatu tā: redzat, ja tādos arī tehniski pilnīgi pareizos priekšlikumos koalīcija jeb pozīcija tomēr spītīgi turpina Latvijas parlamentā jau sen iedibināto kārtību, ka neviens racionāls priekšlikums netiek atbalstīts, tad ziniet, ka tās kvēlās runas no tribīnes arī tomēr neiegūst to nozīmi, kura tām būtu jāiegūst.

Tā ka es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumus, un, manuprāt, tie ir pilnīgi pareizi un racionāli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Šis jautājums ļoti plaši un uzmanīgi tika izskatīts vairākkārt komisijas sēdēs. Un, atšķirībā no Zalāna kunga kvēlās runas, es gribu jums teikt, ka šis jautājums ir saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību, ar visām amatpersonām, jo, ņemot vērā to, ka, vadoties pēc Valdības deklarācijas, arī saistībā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu beidzot tiks izstrādāta vienota koncepcija un, iespējams, jau tuvākajos gados būs jauns Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, kas kā tāds relikts darbojas vēl no padomju laikiem, mēs nolēmām, ka pagaidām joprojām paturēsim šo pagaidu variantu, kā tas bija iepriekš nolemts, bet turpmāk mēs patiešām, saskaņojot ar pašvaldībām, ar Latvijas Pašvaldību savienību, mēģināsim šo jautājumu atrisināt, jo, lai ieviestu Zalāna kunga priekšlikumus, tur rodas vesela rinda arī tīri tehnisku problēmu, un tāpēc es lūdzu šo viņa priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 4, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Šāvējs. 2. – partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Šāvējs. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, bet deputāti neiebilst pret 3.priekšlikumu.

L.Šāvējs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L.Šāvējs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited un Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.372 – likumprojektu „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited un Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited”. Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Saeimas Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ārlietu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Mirskis. 2. – Ārlietu komisijas priekšlikums, kurā ir runa par izmaiņām saistībā ar pantu numerāciju. Ārlietu komisija atbalstīja šo priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Mirskis. 3. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā. Ārlietu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Mirskis. Godātie deputāti! Lūdzu balsot galīgajā lasījumā un atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited un Savstarpējo pārtraukšanas līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar Imperial Tobacco Limited” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC frakcija).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegts viens priekšlikums, kas izskatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 11.janvāra sēdē. Priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija – nolūkā grozīt likuma spēkā stāšanās nosacījumu, nosakot, ka likums stājas spēkā nevis 2011.gada 1.februārī, bet nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Šāds priekšlikums ir nepieciešams, izvērtējot Satversmē noteiktos likumu izsludināšanas un spēkā stāšanās nosacījumus un termiņus.

Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Klementjevs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Imigrācijas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC frakcija).

Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegts viens priekšlikums, kas izskatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 11.janvāra sēdē. Priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija – nolūkā grozīt likuma spēkā stāšanās nosacījumu, nosakot, ka likums stājas spēkā nevis 2011.gada 1.februārī, bet nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Šāds priekšlikums ir nepieciešams, izvērtējot Satversmē noteiktos likumu izsludināšanas un spēkā stāšanās nosacījumus un termiņus. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 1.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Imigrācijas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Paldies. Labdien, cienījamie kolēģi!

Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.13/Lp10).

Ir saņemts viens priekšlikums, un tas ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums.

Priekšlikuma būtība. Priekšlikums paredz, ka par ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepamatotu izsaukšanu attiecīgās institūcijas var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 25 latiem līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām – no 100 līdz 1000 latiem.

Lūdzu veikt balsojumu par 1.priekšlikumu, ja kādam ir iebildumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 1.priekšlikumu.

V.Agešins. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 4.laidienā