Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Raksta temats saistīts ar iecerēto likumdevēja diskusiju par Latvijas starptautiskajiem līgumiem piemērojamo režīmu. Tomēr ne Tieslietu ministrijas koncepcija "Par starptautisko līgumu nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību", ne likumprojekta radīšanai sagatavotais pētījums, ne lielākā daļa pastāvošo publikāciju par šo jomu neskaidro starptautisko līgumu piemērošanu no tiesību teorijas viedokļa. Turklāt Latvijas pētnieku rakstos sastopamas turpmāk atspoguļotās nepilnības tiesību sistēmu vienotības pierādīšanā, piemēram, atziņa, ka starptautisko paražu tiesību normas juridiskā spēka hierarhijā neiekļauj. Tādējādi topošajam likumprojektam trūkst teorētiska pamatojuma, kas balstītos uz starptautisko un Eiropas Savienības tiesību un Latvijas nacionālā regulējuma kopsakarību analīzi. No nacionālo tiesību sistēmu skatpunkta iespējama starptautisko un nacionālo tiesību sistēmu vienotība (monisms) vai nošķirtība (duālisms).

• Jevgēnijs Gubenko. Krimināllikuma 210.panta diskutablā piemērošana

Pildot darba pienākumus AS "NORVIK BANKA" aizdevumu uzraudzības jomā, nācās konstatēt, ka banka fiksē ievērojamu skaitu gadījumu, vairākus simtus, kad klients sniedz nepatiesu informāciju, lai saņemtu kredītu, it īpaši lai saņemtu tā dēvēto ātro vai nenodrošināto aizdevumu, noslēdzot ar banku patēriņa kredīta līgumu vai līgumu par norēķinu karšu izsniegšanu (aizdevuma darījumi ar atļauto kredītu līdz 5000 latiem). Pārsvarā nepatiesa informācija tiek sniegta par klienta ienākumu avotu un ienākumu apmēru. Konstatējot šādus gadījumus klienta sniegtās informācijas pārbaudes stadijā, bankas atsaka kredīta piešķiršanu, bet pamatotas aizdomas par iesniegto dokumentu viltošanu un sniegto ziņu patiesumu bankai var rasties arī pēc kredīta piešķiršanas, veicot to parādnieku kredīta saņemšanai sniegto ziņu un dokumentu papildu pārbaudi, kas ilgāku laiku nepilda līgumos noteiktās kredītsaistības. Šādos gadījumos banka ir spiesta vērsties tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par kredīta negodprātīgu saņemšanu.

• Iveta Nikolajeva. Likuma analoģija tiesu nolēmumos

Ja piekrīt savulaik K.Savinjē teiktajam, ka "tiesības nobriest tautas galvā", tad jāsecina, ka arī likumi nobriest tautas apziņā. Savukārt juridisko zinātņu doktors J.A.Tihomirovs grāmatā "Upravļeņije na osnove prava" pauž domu, ka likums ir iekšējo pārmaiņu rezultāts. Cilvēces attīstības gaitā arvien ir bijuši centieni definēt tiesības, kas arī darīts raksturīgi katram laikmetam, vietai un valdošajai domai. Raugoties no šodienas izpratnes, demokrātiskā sabiedrībā tiesībām jāiekļaujas tādā tiesību sistēmā, kas sakrīt ar sabiedrības vairākuma interesēm un vēlmēm. Domāju, ka šodien var vienoties – tiesības izpaužas kā indivīda un sabiedrības attiecību regulācijas sistēma, tiesību normās visbiežāk ietverot un nosakot arī tiesību normu realizācijas mehānismus. Radīt regulācijas sistēmu, kurā ar tiesību normu starpniecību viss būtu sakārtots, ir neiespējami, jo likums, nespēj un nekad nespēs pilnībā noregulēt visus iespējamos cilvēku dzīvei tiesiski svarīgos jautājumus, jo vienmēr būs nepilnīgs.

"Jurista Vārda" redakcija www.juristavards.lv