Izglītības un zinātnes ministrs: Oficiāli atklājot Eiropas Brīvprātīgā darba gadu Latvijā

20.janvārī izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks oficiāli atklāja Eiropas Brīvprātīgā darba gadu (EBDG) Latvijā. Lai popularizētu brīvprātīgo darbu, EBDG atklāšanas pasākumu vadīja Santa Bērziņa, studente ar brīvprātīgā darba pieredzi. Atklāšanas pasākuma noslēgumā viņa no ministra saņēma Pateicības rakstu kā pirmā EBDG aktīviste Latvijā par atsaucību, ieguldīto darbu un pirmo labo piemēru EBDG pasākumos.

"Brīvprātīgais darbs ir būtisks vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir iespēja sabiedrībai iesaistīties dažādos nozīmīgos procesos; otrkārt, brīvprātīgajā darbā iegūtās prasmes cilvēku veido universālāku un veicina viņa konkurētspēju – īpaši šajos ekonomiskajos apstākļos; treškārt, brīvprātīgais darbs ir ļoti nozīmīgs jauniešiem, jo viņiem ir iespēja iegūt pieredzi, tā ir iespēja izvērtēt savu nākotnes vīziju un veiksmīgāk izvēlēties profesiju," teica izglītības un zinātnes ministrs.

Tāpat R.Broks uzsvēra, ka būtiski ir pilnveidot tiesisko regulējumu, lai cilvēki būtu motivētāki iesaistīties brīvprātīgajā darbā, lai noteiktu skaidrus principus, slēdzot līgumu par brīvprātīgo darbu (šobrīd tas ir atrunāts tikai par jauniešiem); lai noteiktu pušu tiesības, pienākumus un atbildību; lai noteiktu plašāku subjektu loku, kuri var nodarbināt brīvprātīgos, jo šobrīd netiek regulēta kārtība, kādā brīvprātīgos, kuri nav jaunieši, nodarbina citi tiesību subjekti (valsts iestādes, pašvaldības, politiskās partijas un reliģiskās organizācijas); lai noteiktu brīvprātīgo darba izmantošanas tiesisko pamatu. Lai risinātu šos jautājumus, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Civillikumā, un šajā projektā ir jauna apakšnodaļa "Līgums par brīvprātīgā darbu". Vienlaikus ministrs atzīmēja: lai veicinātu iesaisti un interesi par brīvprātīgo darbu, būtu jādomā par brīvprātīgajā darbā iegūto zināšanu un prasmju atzīšanu.

Neraugoties uz to, ka tikai tagad visā Eiropā ir pasludināts EBDG, Latvijā ir brīvprātīgā darba labās prakses piemēri un tradīcijas. Kā vienu no piemēriem ministrs minēja Daugavpils Universitāti, kas jau divus gadus piedāvā saviem studentiem iespējas iesaistīties brīvprātīgajā darbā, piemēram, konferenču un pasākumu rīkošanā, darboties laboratorijās u.c., savukārt gada beigās jaunietis saņem sertifikātu. Tā ir konkrēta iespēja iegūt pieredzi, kas ļauj absolventam veiksmīgāk konkurēt darba tirgū.

Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbalstījusi vairākas NVO aktivitātes, kas saistītas ar jauniešiem un brīvprātīgo darbu, piemēram, jauniešu biedrība "Creativus" – reklāmas klipu veidošana par brīvprātīgo darbu, kas tiks izmantoti šajā gadā; jauniešu klubs "Dēms" – brīvprātīgā darba iespēju radīšana jauniešiem Gulbenes novadā; apmācības jauniešiem par brīvprātīgo darbu un eseju konkurss 9.–12.klašu skolēniem Ogres novadā; biedrība "Jauniešu konsultācijas" – Brīvprātīgā darba akadēmijas īstenošana, kas ir pilotprojekts ilgtermiņa pasākumiem, par brīvprātīgā darba skolu kļūstot jauniešiem, NVO, valsts iestādēm un uzņēmējiem. Izdots žurnāla "Veiksmes Formula" speciālizlaidums "Brīvprātīgais darbs", kuru veidojuši jaunieši un jaunatnes organizāciju biedri un saņēma skolēni vidusskolās visā Latvijā, jaunatnes organizācijas un pašvaldības; Latvijas Mazpulki – apmācības jauniešiem par brīvprātīgo darbu un jauniešu līdzdalību u.c.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca akcentēja, ka katru gadu Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstis kopīgi vienojas par nozīmīgām prioritātēm. Proti, pagājušais bija Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tajā īstenoti nozīmīgi pasākumi, kas turpināmi arī šajā EBDG, piemēram, interneta vietne www.iespejukarte.lv, kur cilvēki var ievietot un gūt informāciju par iespēju sniegt atbalstu un saņemt to.

I.Šulca aicināja Latvijā popularizēt brīvprātīgo darbu, kā arī rosināja IZM iniciēt Brīvprātīgā darba balvas dibināšanu, jo cilvēki, kuri iesaistās brīvprātīgajā darbā, ir pelnījuši sabiedrības atzinību un novērtējumu. "Pilieni veido jūru, bet cilvēki veido valsti; mūsu attieksme pret brīvprātīgo darbu būs mēraukla tam, kādā valstī mēs dzīvosim," uzsvēra I.Šulca

IZM valsts sekretārs un EBDG vadības komitejas priekšsēdētājs Mareks Gruškevics iepazīstināja ar EBDG mērķiem un norisi Latvijā, ar jau sāktajiem un plānotajiem darbiem.

Valsts sekretārs pastāstīja, ka katram 2011.gada mēnesim ir savs tematiskais nosaukums, piemēram, janvārim – "Uzdrīkstēšanās", kas veicinās ciešu sadarbību starp brīvprātīgā darba veicējiem, valsts un pašvaldības iestādēm, NVO un sabiedrībā kopumā. EBDG norisēm Latvija plāno saņemt Eiropas Komisijas finansējumu, apmēram 45 tūkstošus latu, kam tiks pievienots 20% valsts līdzfinansējums.

Linda Jākobsone, brīvprātīgā ar 15 gadu pieredzi, atzina, ka šis darbs viņai palīdzējis turpmākajā dzīvē un karjerā: "No brīvprātīgā darba esmu ieguvusi daudz prasmju un lietu, kas noderējušas, lai izveidotu manu dzīvi un karjeru tādu, kāda tā ir šobrīd." Viņa piebilda, ka cilvēki no brīvprātīgā darba gūst arī prieku un gandarījumu par to, kas izdarīts. L.Jākobsone dalījās pieredzē par brīvprātīgo darbu gan Latvijā, gan Gvatemalā. "Tāpēc esmu gandarīta, ka šogad ir EBDG, kad mēs, jau esošie brīvprātīgie, aicinām cilvēkus iesaistīties. Ceru, ka man izdosies palīdzēt veicināt brīvprātīgo darbu, arī strādājot EBDG vadības komitejā," viņa norādīja.

Biedrības "Brīvprātīgais.lv" pārstāve Zane Onkele pastāstīja, ka biedrība Latvijā darbojas gandrīz piecus gadus un galvenie uzdevumi saistīti ar brīvprātīgā darba attīstību valstī. "Šajā laikā mēs esam īstenojuši daudz un dažādus projektus, piesaistījuši cilvēkus, paši daudz mācījušies. Šobrīd viena no mūsu aktualitātēm saistīta ar brīvprātīgā darba politikas pētīšanu Latvijas pašvaldībās," teica Z.Onkele, piebilstot, ka lielākais lepnums ir par datubāzi jeb komunikācijas platformu www.brivpratigais.lv/datubaze, kur satikties brīvprātīgajiem un brīvprātīgā darba devējiem. Šobrīd tur ir reģistrējušies gandrīz 800 cilvēku, kuri ir gatavi kā brīvprātīgie veltīt savu laiku, resursus un zināšanas.

"Vēlos izteikt cerību, ka plānotais un īstenotais brīvprātīgā darba attīstībai veicinās tā atpazīstamību un prestižu. Ceru, ka arvien vairāk organizāciju un cilvēku būs gatavi iesaistīties un ka brīvprātīgais darbs arvien vairāk tiks novērtēts kā fantastisks resurss, jo laikā, kad citi resursi ir ierobežoti, bet vajadzību ir daudz, brīvprātīgais darbs palīdzēs mums visiem dzīvot labāk," teica Z.Onkele.

Agnese Korbe, ministra padomniece