Eiropas Komisija:

Par digitāliem risinājumiem veciem cilvēkiem un invalīdiem

Izmantojot 2,7 miljonu eiro ES finansējumu, pētnieki no Čehijas, Vācijas, Portugāles, Spānijas un Zviedrijas ir izstrādājuši risinājumu, kas veciem cilvēkiem un invalīdiem ļauj vieglāk kontrolēt dažādās mājas elektroiekārtas un aprīkojumu ar mobilā tālruņa vai citu ierīču palīdzību. Projekta "I2HOME" ietvaros ir izstrādāta individuāla un vienkāršota universālas tālvadības konsoles saskarne, kam pamatā ir pašreizējie un izstrādes stadijā esošie atvērtie standarti. Šī saskarne var būt universālajā tālvadības pultī, mobilajā telefonā, datorā vai citās ierīcēs un var tikt izmantota, piemēram, veļas mazgājamo mašīnu, apgaismojuma, apkures, gaisa kondicionēšanas iekārtu, TV, DVD atskaņotāju un citu mājsaimniecības ierīču ieslēgšanai un darbības programmas izvēlei. Šo tehnoloģiju var izmantot arī ārpus mājas. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana, lai veciem cilvēkiem, vājredzīgajiem vai cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem nodrošinātu cienīgu un kvalitatīvu neatkarīgu dzīvi, ir viens no galvenajiem mērķiem Eiropas digitālajā programmā, kuru Eiropas Komisija pieņēma 2010.gada maijā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krūsa, kas atbild par digitalizācijas programmu, teica: "Esmu gandarīta, ka tādi ES finansēti pētniecības projekti kā, piemēram, I2HOME, var izmantot informācijas tehnoloģijas, lai padarītu dzīvi vienkāršāku visiem ES iedzīvotājiem, ieskaitot vecus cilvēkus, invalīdus un vājredzīgos."

Televizoru, DVD atskaņotāju un citas sadzīves tehnikas pārdošanas apjomi arvien pieaug, bet saskarnes, ar kurām tos vada, joprojām tiek izstrādātas, domājot tikai par tehnoloģiju lietpratējiem vai digitālo vidi zinošiem patērētājiem. Līdz ar to daudziem ir grūti mājās izmantot modernās tehnoloģijas. Ja šī problēma netiks atrisināta, šiem cilvēkiem būs arvien grūtāk iesaistīties un pilnībā izmantot digitālās sabiedrības priekšrocības.

Pētnieki Čehijas, Vācijas, Portugāles, Spānijas un Zviedrijas universitātēs, institūtos un uzņēmumos piekļuves tehnoloģijas, piemēram, tālvadības pultis, ir pielāgojuši neredzīgo, cilvēku ar izziņas traucējumiem, Alcheimera slimības slimnieku un vecu cilvēku vajadzībām. Piemēram, tehnoloģijas palīdz cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem būt neatkarīgākiem, vienkāršojot tādus uzdevumus kā, piemēram, TV kanālu pārslēgšana, vai atgādinot par ikdienas darbiem arī tad, kad viņi ceļo vai apciemo ģimeni. Vājredzīgajiem vizuālās kontroles izvēlnes aizstāj ar runas saskarni.

Izstrādājot un izmantojot ISO atvērto standartu universālajām tālvadības konsolēm kopā ar individuālu apmācību, I2HOME risinājums piedāvā individuālu lietotāja saskarni, kas vienlaikus var darbināt un kontrolēt dažādas ierīces un pakalpojumus, piemēram, apkuri, gaisa kondicionēšanu un ventilāciju, plītis, veļas vai trauku mazgājamās mašīnas un apgaismojumu.

I2HOME ir pārbaudīts dienas aprūpes centros un mājas apstākļos četrās izmēģinājuma vietās Čehijā, Vācijā, Spānijā un Zviedrijā, un vairāk nekā 100 organizāciju un uzņēmumu Eiropā jau izmanto vai strādā ar I2HOME tehnoloģiju.

Citas šīs tehnoloģijas lietojumprogrammas izmanto ES finansētajā BrainAble projektā, kas arī palīdz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, uzlabojot tiešu un netiešu mijiedarbību ar ierīcēm, pateicoties smadzeņu sensoriem, kas var izmērīt tādas sajūtas kā garlaicība, apjukums, neapmierinātība vai informācijas pārslodze.

Par Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju finansējumu

24.janvārī Eiropas Komisija pieņēma pasākumus, lai labākajiem pētniekiem un inovatīvākajiem uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), padarītu pievilcīgāku un pieejamāku dalību pašreizējā ES Septītajā pētniecības pamatprogrammā (PP7). Pamatojoties uz vienkāršošanas plānu, ar ko Komisija iepazīstināja 2010.gada aprīlī, šie pasākumi tiks nekavējoties īstenoti.

Pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Maire Gogegana-Kvinna sacīja: "Šodien pieņemtie pasākumi tūkstošiem lielisku cilvēku, kurus mēs finansējam, ļaus ietaupīt papīru rakstīšanai veltīto laiku un pievērsties tam, ko viņi prot labāk – darbam izaugsmes un nodarbinātības labā un dzīves kvalitātes uzlabošanai Eiropā ar pasaules klases pētījumiem un inovācijām. Mēs vēlamies piesaistīt arvien vairāk un labākus dalībniekus, tostarp dinamiskus mazos uzņēmumus, kuri netiek galā ar birokrātiju. Šis ir tikai sākums: Komisija jau ir ierosinājusi ievērojamus grozījumus kopējos finanšu noteikumos, kas attiecas uz visām ES finansējuma programmām, un ja Parlaments un Padome piekritīs, mēs ieteiksim vēl radikālākus vienkāršošanas pasākumus programmai, kas sekos Septītajai pamatprogrammai."

Trīs konkrēti pasākumi

Komisija pieņēma trīs konkrētus pasākumus, kas tūlīt ietekmēs ES pētniecības stipendiju pārvaldību pašreizējā ES pētniecības programmā. Katrs no šiem soļiem atspēko PP7 dalībnieku un iespējamo dalībnieku atkārtoti izteiktās bažas:

• pieļauj lielāku elastību personāla izmaksu aprēķinos tā, ka ES pētniecības stipendiju saņēmēji var izmantot savas parastās grāmatvedības metodes, kad pieprasa personāla vidējo izmaksu atlīdzību. Turpmāk vairs nevajadzēs izveidot veselu paralēlu grāmatvedības sistēmu vienīgi šim mērķim;

• tie mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieki, kuru algas nav formāli reģistrētas to grāmatvedībā, tagad par savu ieguldījumu pētniecības projekta darbā var saņemt atlīdzību, izmantojot vienotas likmes maksājumus;

• pētniecības finansējuma noteikumu piemērošanas nepilnības novērsīs jauna vadības grupa, kas ietver visu Komisijas nodaļu un aģentūru vadošos ierēdņus.

Turpmākie soļi

Komisija uzskata, ka vienkāršošana ir viens no galvenajiem principiem, pēc kura jāveido nākamā ES pētniecības un inovāciju programma, un tā arī turpmāk veicinās būtisku attīstību. Komisija līdz šā gada beigām iesniegs savus likumdošanas priekšlikumus par nākamo ES pētniecības un inovāciju programmu pēc to atklātās apspriešanas, ko uzsāks pavasara sākumā.

Par dalībvalstu veikumu atkritumu pārstrādē

Eiropas Komisija 19.janvārī laida klajā ziņojumu par dalībvalstu veikumu atkritumu rašanās novēršanā un atkritumu pārstrādē. Ziņojums liecina, ka dažas dalībvalstis guvušas lieliskus panākumus, tomēr vēl nav sasniegts ilgtermiņā izvirzītais mērķis kļūt par "pārstrādājošu sabiedrību", kas ne tikai izvairās radīt atkritumus, bet arī izmanto tos kā resursu.

Vides komisārs Janežs Potočniks sacīja: "Manā vecajā mobilajā telefonā ir zelts, platīns, pallādijs un varš – visu šo resursu Eiropā trūkst. Tonna šo aparātu saturētu aptuveni 280 gramus zelta, 140 gramus platīna un pallādija un 140 mārciņas vara. Tie nav atkritumi, kas būtu jāapglabā vai jāsadedzina; tie ir vērā ņemami resursi. Stratēģijā "Eiropa 2020" paustais nodoms padarīt Eiropu par "resursu ziņā efektīvu ekonomiku" ir nopietns. Stratēģijas mērķis nav tikai mazināt nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tā ir arī darbavietu radīšana – atkritumu pārstrādes nozarē vien varētu radīt pusmiljonu darbavietu."

Ziņojumā konstatēts, ka vairumā dalībvalstu kopējais atkritumu rašanās apjoms, šķiet, palielinās, tomēr lēnākā tempā, nekā notiek ekonomikas izaugsme. Pēdējā desmitgadē sadzīves atkritumu rašanās nostabilizējusies aptuveni 524 kg apmērā uz vienu iedzīvotāju gadā, lai gan mājsaimniecību patēriņš tajā pašā laikā pieaudzis par aptuveni 16%. Tāpēc lielākas pūles jāpieliek, lai mazinātu atkritumu rašanos kopumā. Piemēram, 25% no ES mājsaimniecību iegādātās pārtikas tiek izmesta. Šo atkritumu apjomu varētu samazināt par kādiem 60%, tādējādi ietaupot aptuveni 500 eiro gadā uz katru mājsaimniecību.

Dalībvalstu vidū valda lielas atšķirības. Pārstrādāto atkritumu attiecība svārstās no dažiem līdz pat 70%. Dažās dalībvalstīs atkritumu poligoni ir gandrīz izzuduši, bet citās vairāk nekā 90% atkritumu vēl aizvien apglabā zemē. Tas liecina, ka pastāv ievērojamas iespējas progresam papildus pašreizējiem ES minimālajiem vākšanas un pārstrādes mērķiem. Jāatbalsta kombinētu ekonomisku un juridisku instrumentu ieviešana, ko veic vislabākos panākumus gūstošās dalībvalstis, tostarp nosakot atkritumu poligonu aizliegumus un piemērojot ražotāja atbildības koncepciju papildu atkritumu plūsmām visā ES. Lai vēl vairāk veicinātu pārstrādi, jāpanāk lielāka saskaņotība starp izstrādājumu dizainu un atkritumu apsaimniekošanas politiku. Tā kā, lai sasniegtu atkritumu rašanās novēršanas un pārstrādes vērienīgos plānus, ir jāpiedalās visai sabiedrībai, ziņojumā pausts, ka jāturpina nemitīgi centieni kāpināt ieinteresēto personu dalību un uzlabot sabiedrības informētību.

Atkritumu apsaimniekošana vēl aizvien veido apmēram 20% no lietām saistībā ar vides tiesību aktu neizpildi. Kā liecina nesenie notikumi Ungārijā un Itālijā, atkritumu jomas tiesību aktu pilnīga īstenošana ir ļoti svarīga vides un cilvēku veselības aizsardzības labad.

Jaunā Atkritumu pamatdirektīva, kuras transponēšanas termiņš bija 2010.gada 12.decembris, vēl aizvien nav iestrādāta daudzu ES valstu tiesību aktos. Dalībvalstīm bija atvēlēts divu gadu pārejas posms nepieciešamo pasākumu ieviešanai, lai panāktu atbilstību jaunajai direktīvai. Tomēr tikai nedaudzas dalībvalstis šobrīd ir informējušas Komisiju par tiesību akta transponēšanu. Komisija rūpīgi novēro situāciju un vajadzības gadījumā rīkosies, ja direktīva netiks īstenota.

Ar jauno direktīvu modernizē un vienkāršo pieeju atkritumu apsaimniekošanas politikai, balstot to uz "aprites cikla skatījuma" koncepciju. Direktīva ievieš saistošu "atkritumu hierarhiju", ar ko nosaka atkritumu apsaimniekošanas prioritāšu secību. Saraksta galvgalī ir atkritumu rašanās novēršana, kam seko atkārtota izmantošana, pārstrāde un citas reģenerācijas darbības, bet iznīcināšana, piemēram, apglabāšana atkritumu poligonā, tiek izmantota vienīgi kā pēdējā iespēja. Direktīvā dalībvalstīm noteikts pienākums līdz 2013.gadam modernizēt atkritumu apsaimniekošanas plānus un izstrādāt programmas atkritumu rašanās novēršanai. Tām arī līdz 2020.gadam jāpanāk, ka tiek pārstrādāti 50% sadzīves atkritumu un 70% būvgružu un būvju nojaukšanas atkritumu.

Komisija turpinās uzraudzīt atkritumu jomas tiesību aktu, tostarp arī jaunās Atkritumu pamatdirektīvas prasību, īstenošanu un izpildi valstu mērogā. Tā arī tieksies pilnveidot atbalstu dalībvalstīm atbilstīgu stratēģiju un politikas izveidē. Lai vēl vairāk konsolidētu atkritumu apsaimniekošanas politiku, Komisija 2012.gadā nāks klajā ar turpmākiem priekšlikumiem, tostarp noteiks konkrētus pasākumus, ko tā veiks, lai pietuvinātos mērķim izveidot ES resursu ziņā efektīvu pārstrādājošu sabiedrību.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa