• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par aizsaulē aizgājušo Latvijas diplomātu godināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.01.2011., Nr. 14 https://www.vestnesis.lv/ta/id/224854

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par izstādi "Latvijas starptautiskajai atzīšanai 90 gadi"

Vēl šajā numurā

26.01.2011., Nr. 14

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par aizsaulē aizgājušo Latvijas diplomātu godināšanu

Šodien, 26.janvārī, pulksten 11 Meža kapos par godu Latvijas Republikas starptautiskās de iure atzīšanas 90.gadadienai ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kā arī citi Ārlietu ministrijas diplomāti un darbinieki svinīgā ceremonijā noliek ziedus pie Zigfrīda Annas Meierovica un Jāņa Čakstes kapa, kā arī pie aizsaulē aizgājušo atjaunotās Latvijas ārlietu darbinieku – Imanta Daudiša, Pētera Vasariņa, Daces Krievānes, Jāņa Lovnika un Maijas Āboliņas – atdusas vietām.

Savukārt Latvijas vēstniece Zviedrijā Maija Manika noliks ziedus Stokholmas Hogalīdas baznīcā pie Voldemāra Salnā urnas. II un III šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Voldemārs Salnais no 1937.gada bija sūtnis Zviedrijā un pēc sūtniecības slēgšanas 1940.gadā vāca informāciju un dokumentus par okupācijas varu nelikumībām, uz kuru pamata tika izstrādāti Rietumvalstu valdībām iesniegtie memorandi. V.Salnais mira 1948.gadā. Tāpat Maija Manika noliks ziedus arī pie ilggadīgā Ārlietu ministrijas darbinieka, 1921.gada starptautiskās atzīšanas notikumu dalībnieka un pēdējā Latvijas pirmskara sūtņa Somijā Jāņa Tepfera atdusas vietas Sandborgas kapos.

Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja un vēstniecības darbinieki svinīgā ceremonijā noliks ziedus pie represiju upuru pieminekļa "Komunarkā" un ar klusuma brīdi godinās represēto Latvijas ārlietu dienesta darbinieku piemiņu.

Bijušais specobjekts "Komunarka" ir masu soda izpildes vieta un atrodas netālu no poligona Butovā, Piemaskavā, kas zināma kā viena no Staļina represiju un 1930.gada līdz 1953.gada laika perioda masu soda un upuru apbedījumu vietām.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!