Zemkopības ministrija:

Par atbalsta maksājumu lauksaimniekiem par liellopiem

Zemkopības ministrija konsultācijās ar Eiropas Komisiju ir vienojušās, ka, ieviešot jauno atdalītā papildu valsts tiešā maksājuma par liellopiem atbalstu, valsts lauksaimniekiem par liellopiem varēs piešķirt atbalstu par visām telēm, arī tām, kuras ir deklarētas kā potenciālās zīdītājgovis. Par šo atbalsta shēmu vēl nepieciešams oficiāls lēmums no Eiropas Komisijas puses.

Atbalsta maksājums par liellopiem lauksaimniekiem paredzēts par telēm, buļļiem un vēršiem, kas vecāki par astoņiem mēnešiem, kuri pēc Lauksaimniecības datu centra datiem ir reģistrēti un atrodas ganāmpulkā 2011.gada 1.janvārī un kuri tiek turēti ganāmpulkā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 1.janvārim.

"Šā atbalsta maksājuma mērķis ir atbalstīt liellopu audzēšanas nozari, lai saglabātu vienu no Latvijā tradicionālajām lauksaimnieciskās darbības nozarēm un sniegtu atbalstu tiem liellopu audzētājiem, kas nodrošina teļu audzēšanu un nobarošanu Latvijā," uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Paredzēts: lai saņemtu šo atbalstu, lauksaimniekam līdz 15.maijam jāiesniedz iesniegums Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kas vienlaikus ir arī iesniegums vienotajam platības maksājumam.

Jaunais atdalītais papildu valsts tiešais maksājums par liellopiem (telēm, buļļiem un vēršiem, kas vecāki par astoņiem mēnešiem) tiks ieviests, aizstājot līdz šim īstenoto atdalīto papildu valsts tiešo maksājumu par nokautiem vai eksportētiem liellopiem.

Par finansējumu lauku saimniecību modernizācijai 2011.gadā

Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) 2007.–2013.gadam pasākuma "Lauku saimniecību modernizācija" 2011.gadā lauksaimniekiem paredzēti 51,14 miljoni latu.

Zemkopības ministrija uzdevusi Lauku atbalsta dienestam (LAD) nedēļas laikā pēc attiecīgu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās izsludināt LAP pasākumu projektu iesniegumu pieņemšanu pasākuma "Lauku saimniecību modernizācija" 9.kārtā ar kopējo publisko finansējumu 41,14 miljoni latu lauku saimniecībām un 10 miljonu latu kooperatīviem.

Finansējuma sadalījums LAD Reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm (RLP): Austrumlatgales RLP – 5,75 miljoni latu, Dienvidkurzemes RLP – 5,9 miljoni latu, Dienvidlatgales RLP – 5,6 miljoni latu, Lielrīgas RLP – 2,3 miljoni latu, Viduslatvijas RLP – 3,9 miljoni latu, Zemgales RLP – 2,8 miljoni latu, Ziemeļaustrumu RLP – 3,6 miljoni latu, Ziemeļkurzemes RLP – 5,8 miljoni latu, Ziemeļvidzemes RLP – 5,1 miljons latu un atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām saimniecībām – 10 miljoni latu.

Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš būs 30 kalendārās dienas no projektu iesniegumu iesniegšanas sākšanas.

Pasākuma projektu īstenošanas beigu datums, ja tiks veiktas investīcijas ražošanas pamatlīdzekļu iegādei, būs viens gads, ja tiks veikta būvniecība un rekonstrukcija, – divi gadi no LAD lēmuma pieņemšanas par projektu iesniegumu apstiprināšanu.

Par aizsardzību pret Āfrikas cūku mēri

24.janvārī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē aicināja ES sniegt atbalstu Latvijai preventīviem profilaktiskiem pasākumiem Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatības ierobežošanā, kas uzliesmojis netālu no ES ārējās robežas Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabalā, lai nepieļautu šīs mājas un savvaļas dzīvniekiem bīstamās infekcijas slimības ievazāšanu ES teritorijā.

Par šo Latvijas ierosināto jautājumu Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē viedokli pauda vēl deviņu citu dalībvalstu pārstāvji, paužot atbalstu Latvijas ierosinājumam par nepieciešamību rast ES finansējumu minēto aizsardzības pasākumu īstenošanai. Arī Eiropas Komisija paudusi atbalstu Latvijas ierosinājumam, tāpēc tiks vērtētas aizsardzības pasākumu finansēšanas iespējas.

"Mums bažas rada 2010.gada nogalē uzliesmojušais Āfrikas cūku mēris Krievijas Federācijā, netālu no Eiropas Savienības ārējās robežas. Lai nepieļautu šīs slimības izplatīšanos arī Eiropas Savienības teritorijā, Latvija jau veic dažādus piesardzības pasākumus, to starpā cūkas pārvadājošo transportlīdzekļu dezinfekciju. Lai pasargātu Eiropas Savienības lauksaimniecības dzīvnieku populāciju, Latvija ierosina uzstādīt uz robežas ar infekcijas skartajām trešajām valstīm dezinfekcijas barjeras, lai veiktu dzīvnieku pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu dezinfekciju. Mēs aicinām Eiropas Komisiju atbalstīt aktivitātes, piešķirot finansiālo atbalstu, lai nepieciešamības gadījumā nekavējoties uz Eiropas Savienības ārējās robežas aprīkotu telpas dzīvnieku pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu dezinfekcijai," sanāksmē aicināja zemkopības ministrs J.Dūklavs.

Lai nepieļautu slimības ievazāšanu Latvijā un citās ES dalībvalstīs un pasargātu meža un mājas cūku populāciju no inficēšanās, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir noteicis vairākus drošības pasākumus: uzņēmumiem, kuri nodrošina transportu cūku eksportēšanai uz Krieviju, pēc atgriešanās Latvijā ir jāveic atkārtota transportlīdzekļa dezinfekcija. Savukārt uz ES ārējās robežas PVD kontrolē dokumentus, kas apliecina, ka transportlīdzeklis Krievijas pusē pēc dzīvnieku izkraušanas ir dezinficēts, un praktiski pārliecinās par transportlīdzekļa kravas nodalījuma tīrību.

Ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa