Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 25.janvārī

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

25.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts rīkojums "Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu".

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums, un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Latvijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Ēģiptes Arābu Republikā Mārim Selgam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas un Ēģiptes divpusējo attiecību sekmēšanā, kā arī aktīvu līdzdalību triju Latvijas valstspiederīgo atbrīvošanā no gūsta Sudānā.

MK Atzinības raksts piešķirts Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta NATO un Eiropas Drošības politikas nodaļas vadītājam Jurim Pēkalim par nozīmīgu ieguldījumu nemilitāro kravu tranzīta nodrošināšanā caur Latviju uz Afganistānu – Afganistānas drošības atbalsta operācijā;

MK Atzinības raksts par mūža ieguldījumu meža nozares attīstībā piešķirts četriem kokrūpniecības nozares pārstāvjiem – Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidentam Jurim Biķim, Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniekam Valentīnam Lazdānam, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Mežkopības katedras profesoram bioloģijas doktoram Imantam Liepam un akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" Meža iecirkņa vadītājam Andrejam Miškam.

Ministru kabineta Atzinības rakstu M.Selgam un J.Pēkalim pasniedz ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, bet J.Biķim, V.Lazdānam, I.Liepam un A.Miškam – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par PVN maksāšanas kārtību zvejniecības uzņēmumiem

25.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē valdība, skatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, uzdeva FM sagatavot grozījumus likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), paredzot atvieglotu PVN maksāšanas kārtību zvejniecības uzņēmumiem.

Ieviešot īpašo kārtību zvejniecības uzņēmumiem, tiem būs iespējams maksāt PVN valsts budžetā tikai tad, kad ir saņemta maksa par piegādātajām zivīm.

Saskaņā ar šobrīd esošo regulējumu zvejnieki gadījumos, kad zivis tiek pārdotas Latvijas zivju apstrādes uzņēmumiem, ir spiesti valsts budžetā maksāt PVN par visu piegādātās produkcijas daudzumu uzreiz. Šādā veidā tiek iesaldēta daļa uzņēmuma naudas līdzekļu vairāku mēnešu garumā, līdz zivju apstrādes uzņēmumi ar zvejniekiem ir pilnībā norēķinājušies. Taču zivju produktu apstrādātāji par saņemtajām zivīm norēķinās pakāpeniski, atbilstoši savstarpēji noslēgtajiem līgumiem, un samaksu par piegādātajām zivīm zvejnieki saņem (līdz) astoņu mēnešu laikā, parasti pēc tam, kad apstrādes uzņēmumi ir pārdevuši gatavos produktus.

Tas zvejniecības uzņēmumiem rada grūtības laikā samaksāt par degvielas iegādēm, iegādāties nepieciešamās rezerves daļas un aprīkojumu, kā arī apgrūtina algu izmaksas zvejniekiem.

Atvieglotā kārtība veicinātu to, ka zvejniecības uzņēmumiem būtu iespēja savus finanšu resursus ieguldīt ražošanas procesā, veicinot tā attīstību, nevis maksāt PVN valsts budžetā, nesaņemot maksu par piegādātajām zivīm.

Valdība lēma, ka FM līdz šā gada 1.aprīlim jāiesniedz MK grozījumi likumā par PVN, lai nodrošinātu, ka zvejniecības uzņēmumiem attiecībā uz svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm būtu piemērojama īpašā PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība.

Paredzams, ka norma stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

FM: Par grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām"

25.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", paredzot izslēgt no likuma normas, kas noteica ierobežojumu pārmaksātās nodokļu summas atmaksai kriminālprocesa uzsākšanas gadījumā.

Grozījumi attiecināmi uz gadījumiem, kad saistībā ar nodokļu maksātāja darbību vai pret nodokļu maksātāju uzsākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu.

Grozījumu mērķis ir nodalīt administratīvo procesu no kriminālprocesa, tāpēc nodokļu maksātāji, attiecībā uz kuriem līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai nodokļu administrācija (Valsts ieņēmumu dienests) saistībā ar uzsākto kriminālprocesu ir pieņēmusi lēmumu par pārmaksātās nodokļu summas neatmaksāšanu vai nenovirzīšanu nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai (ja nav pagājuši trīs gadi no nodokļa maksājuma maksāšanas termiņa) pēc grozījumu spēkā stāšanās varēs iesniegt pamatotu iesniegumu nodokļu administrācijai par minēto pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu vai novirzīšanu nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai.

Nodokļu administrācija pārmaksātās nodokļu summas nodokļu maksātājam varēs atmaksāt vai novirzīt nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai 30 dienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas un pēc nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanas.

Grozījumus likumā vēl skatīs un par tiem lems Saeimā.

IZM: Par Rīgas Tehniskās universitātes rektora apstiprināšanu

25.janvārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja profesoru inženierzinātņu habilitēto doktoru Leonīdu Ribicki Rīgas Tehniskās universitātes rektora amatā.

Saskaņā ar Augstskolu likumu rektoru ievēl augstskolas Satversmes sapulce (Akadēmiskā sapulce) uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Tā kā Rīgas Tehniskās universitātes rektoram Ivaram Knētam 2011.gada 1.februāris ir pilnvaru beigu termiņš, 2010.gada 28.decembrī tika sasaukta Akadēmiskā sapulce, kurā Rīgas Tehniskās universitātes rektora amatā tika ievēlēts L.Ribickis.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par jaunu transportlīdzekļu kategoriju ieviešanu

Plānots, ka no 2013.gada Latvijā tiks ieviestas jaunas transportlīdzekļu kategorijas mopēdiem un motocikliem.

To paredz 25.janvārī valdībā atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kuru izstrādes nepieciešamību noteikusi jauna Eiropas Savienības (ES) Direktīva par vadītāja apliecībām. Direktīvas mērķis ir harmonizēt transportlīdzekļu kategorijas un apliecības ES, tādējādi veicinot satiksmes drošību.

Likumprojekts papildināts ar divām jaunām transportlīdzekļu vadītāju apliecību kategorijām – AM un A2. Vienotā Eiropas Savienības kategorija AM aizvietos Latvijas nacionālo kategoriju M, kas apzīmē mopēdus, bet A2 kategorijā ietilps motocikli, kuru jauda nepārsniedz 35 kilovatus, jaudas attiecība pret svaru nepārsniedz 0,2 kilovatus uz kilogramu un kuri nav atvasināti no transportlīdzekļiem, kuru jauda ir vairāk nekā divas reizes lielāka. Lai iegūtu A2 kategorijas vadītāja apliecību, personai jāsasniedz 18 gadu vecums.

Savukārt A kategorijas bez iepriekšējas motociklu vadīšanas pieredzes, kā arī D kategorijas iegūšana būs iespējama no 24 gadu vecuma. Ieviešot jaunās kategorijas, līdz tam izdotās vadītāja apliecības nevajadzēs mainīt un tās būs spēkā līdz to derīguma termiņa beigām.

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā arī paredz, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības Latvijā nevarēs izmantot, ja personai ārvalstīs tās tikušas atņemtas vai ir spēkā to izmantošanas aizliegums. Arī šobrīd Latvijā nedrīkst braukt ar ārvalstīs zaudētām tiesībām, taču līdz šim ES nebija efektīvas informācijas apmaiņas sistēmas, kur pārbaudīt apliecības spēkā esamību.

Kā jaunums paredzēts, ka ārvalstnieks Latvijā varēs vadīt transportlīdzekli, ja viņš būs sasniedzis attiecīgas kategorijas transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanai Latvijā noteikto vecumu. Šāda norma ir aktuāla ārvalstniekiem, kas savā valstī ir ieguvušas vadītāja apliecību pirms Latvijā atļautā vecuma konkrētas kategorijas spēkrata vadīšanai.

Tiesību akta projektā iestrādāts arī deleģējums valdībai līdz 2011.gada 31.decembrim izstrādāt noteikumus par prasībām transportlīdzekļu vadītāju eksaminācijas inspektoriem.

Lai izstrādātie grozījumi stātos spēkā, vēl jāgūst Saeimas atbalsts.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VARAM: Par dabas lieguma "Korneti–Peļļi" individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

25.janvārī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Dabas lieguma "Korneti–Peļļi" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".

Izstrādātais noteikumu projekts nosaka dabas lieguma "Korneti–Peļļi" individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, kā arī tā funkcionālo zonējumu.

Dabas liegumā noteikta regulējamā režīma, dabas lieguma un ainavu aizsardzības zona. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu aizsargājamo meža biotopu aizsardzību. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo saldūdens biotopu, botāniski vērtīgo pļavu, nogāžu un gravu mežu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu dabas liegumam raksturīgo mozaīkveida ainavu un samazinātu ārpus dabas lieguma teritorijas notiekošās saimnieciskās darbības ietekmi. Noteikumu projekts paredz noteikt stingrāku aizsardzības režīmu regulējamā režīma zonā. Šajā zonā neatrodas dzīvojamās ēkas un citas būves. Ainavu aizsardzības zonā tiks atviegloti saimnieciskās darbības aprobežojumi, salīdzinot ar spēkā esošajiem dabas liegumam noteiktajiem aprobežojumiem. Visas dabas liegumā esošās viensētas un praktiski visas lauksaimniecības zemes tiek iekļautas ainavu aizsardzības zonā.

Dabas lieguma zonas ezeros (Lielajā Baltiņā un Mazajā Baltiņā) tiek noteikti ierobežojumi piebarot zivis, mākslīgi papildināt zivju krājumus un organizēt licencēto makšķerēšanu.

Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu Kornetu–Peļļu subglaciālās iegultnes ainavu kompleksa saglabāšanu un ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidības aizsardzību. Saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" dabas liegums ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 sarakstā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa