Granta līgums starp Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas izveidoto Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju par Projektu sagatavošanas fonda finansēšanu

1. pants
Piemērošanas joma

1. Šis granta līgums, kas noslēgts starp Eiropas Ekonomikas zonas Finanšu instrumenta komiteju (turpmāk - Finanšu instrumenta komiteja) un Nacionālo vadošo iestādi, nosaka Pušu tiesības un pienākumus attiecībā uz Fonda īstenošanu un Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) finanšu instrumenta 2004. - 2009.gadam finansiālo ieguldījumu Fondā.

2. Noteikumi un nosacījumi (1.pielikums), Projekta īstenošanas plāns (2.pielikums) un Fonda struktūra (3.pielikums) ir neatņemama šī granta līguma sastāvdaļa. Visas atsauces uz šo granta līgumu ietver atsauces arī uz tā pielikumiem.

3. Fonda un Projekta īstenošanas plāna (2.pielikums) grozījumi veicami saskaņā ar Noteikumu un nosacījumu (1.pielikums) 4.1. un 4.2.pantu.

4. Šis granta līgums pamatojas uz Nacionālās vadošās iestādes vai tās uzdevumā Finanšu instrumenta komitejai 2006.gada 24.jūlijā iesniegtā granta iesniegumā minēto informāciju un uz jebkuru citu rakstisku informāciju, ko sniegusi vai apstiprinājusi Nacionālā vadošā iestāde.

2. pants
Grants

1. Finanšu instrumenta komiteja saskaņā ar Noteikumu un nosacījumu (1.pielikums) 1.2.panta tiesiskajā regulējumā izvirzītajiem noteikumiem dara pieejamu finanšu grantu (turpmāk - grants) Nacionālajai vadošai iestādei, kas izmantojams vienīgi Fonda attiecināmo izmaksu finansēšanai. Grants nepārsniedz šādu summu: 248 657 eiro.

2. Paredzamās attiecināmās projekta izmaksas: 585 074 eiro.

3. Paredzamās kopējās projekta izmaksas: 585 074 eiro.

4. Granta likme nepārsniedz 42,5 procentus no kopējām, galējām attiecināmām pabeigta Fonda izmaksām. Granta likme projekta īstenošanas laikā nekādā gadījumā nav pārsniedzama. Papildu informācija par finansējumu ir noteikta Projekta īstenošanas plānā (2.pielikums).

5. Apsaimniekotāja vadības izmaksas nepārsniedz 58 507 eiro.

3. pants
Fonda apraksts

Fonda mērķis ir atbalstīt individuālo projektu ideju izstrādi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritārajās sfērās un jaunu partnerattiecību nodibināšanu ar mērķi veidot jaunus projektus, Fonda vispārējais mērķis ir stiprināt projektu iesniegumu kvalitāti prioritārajās sfērās un atvieglot pieeju finanšu instrumentu piedāvātajiem līdzekļiem. Atsauce ir pamatota ar 2006.gada 24.jūlija iesniegumu un 2006.gada 4.septembra un 2006.gada 19.septembra.saraksti ar Nacionālo vadošo iestādi

Pabeigtam Fondam ir jāietver šādas aktivitātes un rezultāti:

Apakšgrantu līdzekļu administrēšana, ieskaitot uzraudzību un finanšu kontroli.

Informatīvie pasākumi vērsti, lai palielinātu sabiedrības informētību par iespējām pieteikties uz Eiropas Ekonomikas zonas grantu līdzekļiem

Apsaimniekotājs ir Sabiedrības integrācijas fonds

Latvijas valdība nodrošina līdzfinansējumu vismaz 15 procentu apmērā no paredzētajām projekta attiecināmajām izmaksām.

Papildu informācija par aktivitātēm un rezultātiem ir iekļauta Projekta īstenošanas plānā (2.pielikums). Papildu informācija par Fonda struktūru ir iekļauta 3.pielikumā.

4. pants
Izdevumu attiecināmība

1. Ja vien Puses nav vienojušās citādi, Fonda īstenošanā piemēro Finanšu instrumenta komitejas 2006.gada 24.maijā apstiprinātās vadlīnijas Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem.

2. Apakšprojektu ietvaros radušos izdevumu attiecināmība noteikta 3 Fonda struktūrā (3.pielikums).

3. Izdevumi, kas radušies pirms 2007.gada 9.janvāra, nav attiecināmi.

4. Izdevumi, kas radušies pēc 2010.gada 9.jūlija, nav attiecināmi.

5. pants
Izmaksa

1. Finanšu instrumenta komiteja ietur 2,5 procentus no vadības izmaksām līdz Noteikumu un nosacījumu (1.pielikums) 4.4.pantā minēto Projekta noslēguma pārskatu ir apstiprinājusi Finanšu instrumenta komiteja.

2. Izmaksa veicama eiro uz šādu saņēmējvalsts bankas kontu:

Konta turētājs: Latvijas Republikas Valsts kase

IBAN: LV96 LACB 0000 0000 11657;

Swift/BIC kods: LACBLV2X

Bankas nosaukums: Latvijas Banka;

Bankas adrese: LV-1050 Rīga, Kr.Valdemāra iela

3. Avansa izmaksas noteikumi ir noteikti Granta līguma 3.pielikumā.

6. pants
Granta piešķiršanas nosacījumi

1. Grantu piešķir saskaņā ar šādiem vispārīgiem nosacījumiem:

Jebkādi nopelnītie procenti kontā, kurā tiek turēti apakšgrantu naudas līdzekļi jāietver pēdējā līdzekļu pieprasījumā un jāatmaksā.

2. Pirms pirmās izmaksas izpilda šādus nosacījumus:

Nav piemērojams

3. Pirms Fonda pabeigšanas izpilda šādus nosacījumus:

Nav piemērojams

4. Nacionālā vadošā iestāde nodrošina, ka Apsaimniekotājs savlaicīgi veic nepieciešamās darbības, lai izpildītu iepriekš minētos nosacījumus.

7. pants
Pienākumi pēc projekta pabeigšanas

Pēc Fonda pabeigšanas Nacionālā vadošā iestāde izpilda šādus specifiskus pienākumus pēc projekta noslēgšanas:

Nav piemērojams

8. pants
Kontaktinformācija

1. Šī granta līguma Pušu un citu attiecīgo iestāžu adreses parakstīšanas brīdī ir šādas:

Nacionālā vadošā iestāde:

Latvijas Republikas Finanšu ministrija

Ronalds Fišers

Smilšu iela 1

Rīga LV-1919

Latvija

Tālrunis: +371 (709) 5535

E-pasts: Ronalds.Fisers@fm.gov.lv

Finanšu instrumenta komiteja un Finanšu instrumenta birojs:

Finanšu instrumenta birojs

Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācija

Finanšu instrumenta biroja direktors

Boulevard du Régent 47-48

B-1000 Brisele

Beļģija

Tālrunis: +32 (0)2 286 1701

Fakss: +32 (0)2 286 1789

E-pasts: fmo@efta.int

Apsaimniekotājs:

Sabiedrības integrācijas fonds

Brīvības iela 40-39

LV-1050 Rīga

Latvija

Tālrunis: +371 7281 752

Fakss: +371 7078 224

E-pasts: info@lsif.lv

Izmaksas aģents:

BBVA

Avenue des Arts 43

1040 Brisele

Beļģija

2. Katra šā granta līguma Puse par iepriekš minētās informācijas izmaiņām paziņo rakstiski bez kavēšanās.

9. pants
Stāšanās spēkā un darbības laiks

1. Šis granta līgums stājas spēkā dienā, kad Puses ir to parakstījušas.

2. Šis granta līgums ir spēkā 10 gadus pēc Fonda noslēguma pārskata apstiprināšanas dienas.

********

Šis granta līgums ir izstrādāts divos oriģināleksemplāros angļu valodā.

 

Parakstīts _______________	Parakstīts ___________________
Finanšu instrumenta komitejas vārdā	Nacionālās vadošās iestādes vārdā
Anders Erdal	Irēna Krūmane
Priekšsēdētājs	Valsts sekretāre

 

 

Noteikumi un nosacījumi Fondiem (grantu shēmas, programmas, Projekta sagatavošanas fonds un NVO fonds), kurus finansē no EEZ finanšu instrumenta 2004.-2009.gadam

1.nodaļa
Darbības joma, tiesiskais regulējums un definīcijas

1.1.pants
Piemērošanas joma

Šie noteikumi un nosacījumi ir neatņemama Granta līguma sastāvdaļa un ir piemērojami Fonda īstenošanā.

1.2.pants
Tiesiskais regulējums

Granta līgums lasāms saistībā ar šādiem dokumentiem, kuri kopā ar Granta līgumu veido Eiropas ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) finanšu instrumenta 2004.-2009.gadam tiesisko regulējumu:

(a) EEZ līguma 38.a protokols, kas izveido finanšu instrumentu 2004.-2009.gadam;

(b) EEZ Finanšu instrumenta komitejas (turpmāk - Finanšu instrumenta komiteja) 2004.gada 16.jūnijā apstiprinātie Noteikumi un procedūras finanšu EEZ finanšu instrumenta 2004.-2009.gadam īstenošanai, ko pieņēma Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis saskaņā ar grozītā 38.a protokola 8.panta 2.daļu (turpmāk - Noteikumi un procedūras);

(c) saprašanās memorands par EEZ finanšu instrumenta 2004.-2009.gadam īstenošanu, kas noslēgts starp Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (turpmāk - EBTA) valstīm un saņēmējvalsti.

1.3.pants
Definīcijas

Granta līgumā minētie vispārīgie noteikumi, institūcijas un dokumenti izprotami saskaņā ar 1.2.pantā minētajiem tiesiskā regulējuma noteikumiem.

2.nodaļa
Vispārīgie principi, kas saistīti ar projekta īstenošanu

2.1.pants
Sadarbība

1. Puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to saistību un mērķu izpildi, kuri izriet no Granta līguma.

2. Puses apņemas sniegt visu informāciju, kas nepieciešama labai Granta līguma darbībai, un piemērot augstāko caurredzamības un atbildības pakāpi, kā arī labas pārvaldības principus, ilgtspējīgas attīstības un dzimumu līdztiesības principus.

3. Puses nekavējoties informē viena otru par apstākļiem, kas traucē vai varētu traucēt sekmīgu projekta īstenošanu.

2.2.pants
Pārstāvība un saziņa

Visa saziņa ar Finanšu instrumenta komiteju par Granta līgumu notiek ar Finanšu instrumenta biroja starpniecību, kurš pārstāv Finanšu instrumenta komiteju saziņā ar Nacionālo vadošo iestādi (turpmāk - vadošā iestāde).

2.3.pants
Vadošās iestādes galvenie pienākumi

1. Vadošā iestāde ir atbildīga un sniedz pārskatus par vispārējo EEZ finanšu instrumenta 2004.-2009.gadam vadību saņēmējvalstī.

2. Vadošā iestāde ir atbildīga par Granta līguma īstenošanu un:

a) nodrošina Fonda īstenošanu saskaņā ar Granta līgumu;

b) veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Apsaimniekotājs ir pilnībā uzņēmies saistības un ir spējīgs īstenot un vadīt Fondu;

c) nodrošina granta izmantošanu vienīgi Fonda un tā apakšprojektu mērķu sasniegšanai un atbilstoši apstiprinātajam Projekta īstenošanas plānam (2.pielikums) un jebkādu nepieciešamo finanšu iemaksu, kas veicamas papildus grantam, savlaicīgu saņemšanu;

d) nodrošina pilnīgu atbilstību attiecīgajiem Kopienas, valsts un reģionālajiem tiesību aktiem (tostarp, bet ne tikai, vides, valsts iepirkuma un valsts atbalsta tiesību aktiem);

e) nodrošina visu līdzekļu, kas ir daļa no Fonda, izmantošanu tikai Granta līgumā noteiktajiem mērķiem;

f) nodrošina Fonda publicitāti atbilstoši Finanšu instrumenta komitejas apstiprināto Noteikumu un procedūru 5.4.pantam un Publicitātes vadlīnijām;

g) pēc pieprasījuma sniedz Finanšu instrumenta komitejai visus ar Fonda īstenošanu saistītos dokumentus un informāciju;

h) veic visus nepieciešamos pasākumus, lai stiprinātu vai mainītu Fonda vadīšanas struktūru.

2.4.pants
Vadošās iestādes veikta uzraudzība un audits

1. Vadošā iestāde ir atbildīga par Fonda un tā apakšprojektu uzraudzību. Uzraudzība ir pietiekami pilnīga, lai dotu vadošai iestādei tiesības apliecināt informāciju, ko Apsaimniekotājs norādījis pārskatos, kas minēti Finanšu instrumenta komitejas apstiprinātajās Saņēmējvalsts pārskatu sniegšanas un uzraudzības vadlīnijās.

2. Vadošā iestāde nodrošina pilnīgas audita liecības par visiem iesaistītajiem dalībniekiem saskaņā ar Finanšu instrumenta komitejas apstiprināto Noteikumu un procedūru 6.1.pantu un drošas grāmatvedības principiem un metodēm.

3. Vadošā iestāde nodrošina, ka Fonda un tā apakšprojektu auditu veic saskaņā ar audita plānu, kas noteikts atbilstoši Finanšu instrumenta komitejas apstiprināto Noteikumu un procedūru 6.2.pantam. Ja nepieciešams, vadošā iestāde izmanto respektabla un vispāratzīta audita uzņēmuma pakalpojumus. Turklāt Fondam jābūt iekļautam esošajās Apsaimniekotāja kontroles un audita procedūrās.

4. Vadošā iestāde saskaņā ar Finanšu instrumenta komitejas apstiprināto Noteikumu un procedūru 6.2.pantu nodrošina Finanšu instrumenta komitejai to audita pārskatu kopsavilkumus, kas attiecas uz Fondu un tā apakšprojektiem. Vadošā iestāde pēc pieprasījuma nodrošina Finanšu instrumenta birojam, Finanšu instrumenta komitejai vai EBTA Audita padomei jebkādus audita pārskatus, tostarp audita pārskatus no augstākās audita institūcijas, kas attiecas uz Fondu un tā apakšprojektiem.

2.5.pants
Tūlītēja ziņošana par neatbilstībām un citām būtiskām pārmaiņām

1. Vadošā iestāde nodrošina efektīvu un ātru izmeklēšanu par ikvienu jaušamu vai faktisku krāpšanas vai neatbilstības gadījumu. Vadošā iestāde saskaņā ar Finanšu instrumenta komitejas pieņemtajām Vadlīnijām par neatbilstībām nekavējoties ziņo Finanšu instrumenta komitejai par visiem domājamiem vai faktiskiem krāpšanas un neatbilstību gadījumiem, kā arī par pasākumiem, kas ar tiem saistīti un kurus veikušas kompetentās iestādes.

2. Puses nekavējoties ziņo viena otrai, ja tām kļūst zināmas kādas pret Fondu un tā apakšprojektiem uzsāktas vai turpinātas tiesiskas darbības, tajā skaitā, Eiropas Kopienas institūciju veiktā rīcība vai pieņemtie lēmumi.

2.6.pants
Īstenošanas līgums ar Apsaimniekotāju

1. Vadošā iestāde nodrošina, ka ar projekta iesniedzēju tiek parakstīts līgums par Fonda īstenošanu. Šāds īstenošanas līgums nodrošina, ka saistības, ko vadošā iestāde uzņēmusies ar šo Līgumu, tiek pienācīgi deleģētas Apsaimniekotājam tādā veidā, kas nodrošina šo saistību izpildīšanu. Ja dēļ nacionālajiem tiesību aktiem Grantu nevar izmaksāt Apsaimniekotājam, tad pamatojoties uz īstenošanas līgumu, saņēmējvalsts izdod tiesību aktu vai administratīvo aktu ar līdzīgu spēku.

2. Saistību deleģēšana, kas noteikta šā panta 1.punktā, nekādi neietekmē vadošās iestādes saistības un pienākumus saskaņā ar šo Granta līgumu.

3. Pirms pirmās izmaksas vadošā iestāde ir iesniegusi Finanšu instrumenta komitejai šā panta 1.punktā minētā īstenošanas līguma vai īstenošanas tiesību akta standartversiju.

4. Pirms pirmās izmaksas vadošā iestāde nodrošina Finanšu instrumenta komitejai šādu informāciju par Fondam būtisku līgumu vai tiesību aktu:

(a) Apsaimniekotāja pilns juridiskais nosaukums;

(b) iesnieguma numurs (Finanšu instrumenta biroja numurs) un Fonda numurs;

(c) līguma spēkā stāšanās datums vai tiesību akta izdošanas datums;

(d) informācija par to, kura līguma vai tiesību akta standartversija ir piemērota Fondam.

5. Ja līguma vai tiesību akta standartversija jau ir nosūtīta Finanšu instrumenta komitejai, šā panta 4.punkta d) apakšpunkta norāde ir uzskatāma par 3.punkta izpildi.

6. Pēc pieprasījuma vadošā iestāde nodrošina Finanšu instrumenta komitejai īstenošanas līguma vai tiesību akta kopiju kopā ar tulkojumu angļu valodā.

2.7.pants
Pārstāvības un garantijas

Vadošā iestāde nodrošina un garantē, ka informācija, kuru tā sniegusi vai kura sniegta vadošās iestādes vārdā vai ar tās starpniecību par iesniegumu finansējuma pieprasījumam un šā Granta līguma noslēgšana un īstenošana, ir autentiska, precīza un pilnīga.

3.nodaļa
Izmaksa un attiecināmība

3.1.pants
Attiecināmie izdevumi

1. Tikai tie izdevumi, kas ir attiecināmi saskaņā ar Finanšu instrumenta komitejas apstiprināto Noteikumu un procedūru 3.1.pantu un Finanšu instrumenta komitejas 2006.gada 24.maijā apstiprinātajām vadlīnijām Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem, ir pamats finansēšanai no EEZ finanšu instrumenta 2004.-2009.gadam.

2. Pieņemamie noslēguma maksājuma pieprasījumi saņemami sešu mēnešu laikā no to attiecināmo izdevumu pēdējās dienas, kas noteikta Granta līguma 4.pantā. Maksājuma pieprasījums, kas saņemts vēlākā datumā vai kuru Finanšu instrumenta komiteja atzinusi par nepieņemamu, nav pamats izmaksai.

3. Finanšu instrumenta komiteja saskaņā ar Finanšu instrumenta komitejas apstiprināto Noteikumu un procedūru 3.1.3.pantu var pagarināt izdevumu attiecināmības laikposmu.

3.2.pants
Granta izmaksa

1. Izmaksas veic saskaņā ar apstiprinātu Projekta īstenošanas plānu (2.pielikums), pamatojoties uz izmaksu pieprasījumiem, kas iesniegti maksājumu iestādei.

2. Pirms izmaksas veikšanas, Finanšu instrumenta komitejai ir nodots Projekta starpposma pārskats gan elektroniski, gan izdrukas veidā, ko apliecinājusi vadošā iestāde un maksājumu iestāde saskaņā ar Finanšu instrumenta komitejas apstiprinātajām Maksājumu vadlīnijām un Saņēmējvalsts pārskatu sniegšanas un uzraudzības vadlīnijām. Projekta starpposma pārskats aptver vismaz trīs kalendāro mēnešu laikposmu un ir saistīts ar izdevumiem šajā laikā.

3. Pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas, Finanšu instrumenta komiteja pārliecinās, ka tie ir pareizi aizpildīti un ka izmaksas nosacījumi ir izpildīti. Ja vien Finanšu instrumenta komiteja neizlemj izmantot līdzekļus, kas noteikti šā pielikuma 6.nodaļā, Finanšu instrumenta komiteja pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izmaksas pieprasījuma saņemšanas norīko savu maksājumu aģentu veikt attiecīgo izmaksu maksājumu iestādei. Finanšu instrumenta komiteja ziņo maksājumu iestādei par šāda izmaksas rīkojuma iesniegšanas brīdi.

4. Ja saistībā ar izmaksu radusies kļūda, kuras dēļ izmaksāta lielāka summa, nekā pieprasīts saskaņā ar Granta līgumu, vadošā iestāde pēc Finanšu instrumenta komitejas pieprasījuma bez kavēšanās atmaksā jebkuru summu, kas kļūdaini izmaksāta. Ja kļūdas dēļ tiek izmaksāta mazāka summa, nekā pieprasīts, Finanšu instrumenta komiteja pēc iespējas ātrākā laikā pēc kļūdas atklāšanas izmaksā trūkstošo summu.

5. Piemēro radušos izmaksu finansēšanas proporcionālisma principu, tas ir, granta likme, kas noteikta Granta līguma 2.pantā, Fonda īstenošanas laikā netiek pārsniegta. Šī panta nosacījumi neattiecas uz 3.4.pantu.

6. Finanšu instrumenta komiteja ir izpildījusi savas attiecīgās izmaksas saistības brīdī, kad tā ir veikta un maksājumu iestāde ir to saņēmusi pilnā apmērā.

7. Ja izmaksu vai atmaksu pārtraukšana ir pamatota ar 6.1.1. vai 6.2.1.panta nosacījumu izpildi, Finanšu instrumenta komiteja var dot norādījumus vadošai iestādei, ka izmaksu līdzekļus nevar izmantot priekš kaut viena vai visiem apakšprojektiem, uz kuriem attiecas šie nosacījumi, un vadības izmaksām, ja nosacījumi attiecas uz Apsaimniekotāja pienākumiem. Vadošā iestāde nodrošina, ka Apsaimniekotājs darbojas saskaņā ar šiem norādījumiem.

3.3.pants
Pārskaitījums un granta izmantošana

1. Vadošā iestāde nodrošina, ka maksājumu iestāde 15 darba dienu laikā no izmaksas saņemšanas pārskaita izmaksu Apsaimniekotājam. Finanšu instrumenta komitejai pa elektronisko pastu līdz katra mēneša 15.datumam jāpaziņo par pārskaitījumiem, kas veikti iepriekšējā mēnesī. Šādā ziņojumā ir minēta pārskaitījuma summa, saņēmēja vārds, Fonda Finanšu instrumenta biroja numurs un pārskaitījuma datums.

2. Vadošā iestāde nodrošina, ka Apsaimniekotājs atvērs divus kontus, vienu priekš vadības izmaksām un vienu priekš apakšgrantiem.

3.4.pants
Izdevumu palielinājums

Ja Fonda vadības izmaksas pārsniedz Granta līguma 2.panta 5.punktā noteiktās vadības izmaksas, vadošā iestāde garantē, ka Apsaimniekotājs nodrošina šādu papildu līdzekļu pieejamību, lai nodrošinātu pilnīgu Fonda īstenošanu.

4.nodaļa
Saistības, kas attiecas uz Fonda īstenošanu

4.1.pants
Fonda grozīšana

1. Šādus Fonda grozījumus vispirms rakstiski apstiprina Finanšu instrumenta komiteja:

a) Fonda darbības jomas, mērķu, uzdevumu vai rezultātu izmaiņas;

b) gala saņēmēju grantu nosacījumu izmaiņas;

c) summu pārcelšana starp aktivitātēm vārāk kā 15 % apmērā no kopējā Fonda;

d) izmaiņas jebkurā Granta līguma 3.pielikuma punktā.

2. Pirms ierosināto grozījumu iesniegšanas vadošā iestāde tos apstiprina un apliecina, ka tie ir nepieciešami vai piemēroti Fonda efektivitātes nodrošināšanai.

3. Ja ir šaubas par Finanšu instrumenta komitejas apstiprinājuma nepieciešamību par ierosinātajiem grozījumiem, it īpaši, ja grozījumi ir saistīti ar Granta līguma 3.pielikumu, vadošā iestāde konsultējas ar Finanšu instrumenta biroju pirms šādi grozījumi stājas spēkā.

4. Pirms šā panta 1.punktā minēto grozījumu apstiprināšanas vai noraidīšanas var būt nepieciešams jauns novērtējums.

4.2.pants
Projekta īstenošanas plāna pārskatīšana

Vadošā iestādē iesniedz pārskatītu Projekta īstenošanas plānu (2.pielikums) Finanšu instrumenta komitejai, ja:

a) iesaka grozījumu, kuram saskaņā ar 4.1.pantu nepieciešams Finanšu instrumenta komitejas apstiprinājums, ar noteikumu, ka šādi grozījumi ietekmē Projektu ieviešanas plānu;

b) maina jebkuru no Projekta starpposma pārskatu atskaitīšanās periodiem, kas noteikti Projekta īstenošanas plānā un pārskatītu Projekta īstenošanas plānu (2.pielikums) iesniedz ne vēlāk kā 60 dienas pirms pirmā izmainītā atskaitīšanās perioda beigām; vai

c) Finanšu instrumenta komiteja pieprasa grozītu Projekta īstenošanas plānu (2.pielikums), tad grozīto Projekta īstenošanas plānu iesniedz ne vēlāk kā 30 dienas pēc šāda pieprasījuma nosūtīšanas.

4.3.pants
Iepirkuma īpašie noteikumi un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

1. Vadošā iestāde nodrošina, ka valsts iepirkuma principi un procedūras, kas noteiktas valsts un Kopienas tiesību aktos, piemēro jebkurā Granta līguma īstenošanas līmenī.

2. Ja līgumi, kas noslēgti kā Fonda īstenošanas sastāvdaļa, ir ārpus tiem ierobežojumiem, kurus valsts vai Kopiena noteikusi valsts iepirkumam, vai ārpus piemērojamām valsts iepirkuma likuma darbības jomām, vadošā iestāde nodrošina, ka šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana (arī procedūras pirms piešķiršanas) un šādu līgumu noteikumi atbilst labākajai saimnieciskajai praksei, tostarp uzskaitamībai, ļauj atklātu un godīgu konkurenci starp potenciālajiem izpildītājiem un nodrošina EEZ finanšu instrumenta 2004.-2009.gadam resursu optimālu izmantošanu.

3. Vadošā iestāde nodrošina, ka iepirkumā un līgumu izpildē ievēro augstākos ētikas standartus, kā arī nodrošina atbilstošu efektīvu līdzekļu piemērošanu, lai novērstu nelikumīgus vai negodīgus paņēmienus. Nekādi piedāvājumi, dāvanas, maksājumi vai jebkura veida labumi, kas tieši vai netieši tiktu vai varētu tikt uzskatīti par nelikumīgiem vai negodīgiem paņēmieniem, piemēram, par pamudinājumu piešķirt tiesības slēgt vai izpildīt valsts pasūtījuma līgumus vai atlīdzību par valsts pasūtījuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu vai līgumu izpildi, netiek pieņemti.

4. Vadošā iestāde nodrošina līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas un līgumu izpildes dokumentācijas glabāšanu un izsniegšanu pēc Finanšu instrumenta komitejas pieprasījuma.

4.4.pants
Pārskatu sagatavošana

Saskaņā ar Finanšu instrumentu komitejas apstiprinātajām Saņēmējvalsts pārskatu sniegšanas un uzraudzības vadlīnijām vadošā iestāde nodrošina Projekta starpposma pārskatu, gadskārtējos Projekta progresa pārskatu un Projekta noslēguma pārskata sagatavošanu un iesniegšanu Finanšu instrumenta birojam.

5.nodaļa
Ārējā uzraudzība un revīzija

5.1.pants
Uzraudzība, ko veic Finanšu instrumenta komiteja

Finanšu instrumenta komiteja var uzraudzīt Fonda un tā apakšprojeketu īstenošanu un progresu, lai nodrošinātu to atbilstību Granta līgumam.

5.2.pants
Revīzija, ko veic Finanšu instrumenta komiteja

Saskaņā ar Finanšu instrumentu komitejas apstiprināto Noteikumu un procedūru 6.4.pantu Finanšu instrumenta komiteja jebkurā laikā var veikt savu auditu un pārbaudes Fondam un tā apakšprojektiem visās tā ieviešanas vietās.

5.3.pants
Audits, ko veic EBTA Audita padome

Saskaņā ar Finanšu instrumentu komitejas apstiprināto Noteikumu un procedūru 6.3.pantu EBTA Audita padome jebkurā laikā var veikt Fonda un tā apakšprojekta auditu visās tā ieviešanas vietās.

5.4.pants
Pieejamība

1. Vadošā iestāde nodrošina, ka Finanšu instrumenta komitejai, Finanšu instrumenta birojam vai ikvienam, kas pilnvarots pildīt uzdevumus to vārdā, kā arī EBTA Audita padomei pēc pieprasījuma ir tūlītēja, pilnīga un netraucēta pieeja visai informācijai, dokumentiem, personām, publiskām vai privātām vietām vai objektiem, kas skar Granta līguma īstenošanu. Šāda piekļuve ir pakļauta ierobežojumiem, kas piemērojami saskaņā ar saņēmējvalsts tiesību aktiem.

2. Vadošā iestāde pēc pieprasījuma nodrošina, ka iepriekš minētos pilnvarotos pārstāvjus pavada attiecīgs personāls un nodrošina tiem nepieciešamo palīdzību. Pieprasījums saskaņā ar šo punktu tiek nosūtīts vismaz divas nedēļas pirms plānotās vizītes.

5.5.pants
Atbildība

Ārējā uzraudzība un audits, kas noteikts šajā nodaļā, nekādā veidā neatbrīvo vadošo iestādi no tās saistībām, kas noteiktas Granta līgumā par Fonda un tā apakšprojektu uzraudzību, finanšu kontroli un auditu.

6.nodaļa
Pārtraukšana (Atlikšana) un atmaksāšana

6.1.pants
Izmaksu pārtraukšana (atlikšana)

1. Finanšu instrumenta komiteja var lemt pārtraukt (atlikt) granta izmaksas, ja:

(a) nav izpildīti izmaksas nosacījumi saskaņā ar 3.2.pantu;

(b) ticama informācija norāda, ka Fonda īstenošana vai virzība neatbilst Projekta īstenošanas plānam (2.pielikums) vai nav saskaņā ar Granta līgumu;

(c) pārskati, kas noteikti 4.4.pantā, vai jebkāda cita pieprasīta informācija nav sniegta vai satur nepilnīgu informāciju;

(d) ir ierobežota pieeja, kas prasīta 5.nodaļā;

(e) Fonda finanšu vadība nav bijusi saskaņā ar starptautiski atzītiem grāmatvedības principiem;

(f) kļūst zināms par jaušamu vai faktisku neatbilstību vai krāpšanas gadījumiem vai ja par šādiem gadījumiem nav atbilstoši ziņots, tie nav pienācīgi izmeklēti vai nav veikti korektīvi pasākumi;

(g) Fonda īstenošana nav saskaņā ar Kopienas tiesībām;

(h) notiek būtiskas apstākļu pārmaiņas, kas rada būtisku pamatu Granta līgumam vai ieguldījumam Fondā no EEZ finanšu instrumenta 2004.-2009.gadam;

(i) kļūst zināms jebkāds faktu sagrozījums jebkādā informācijā, kuru sniegusi vadošā iestāde vai kas sniegta tās vārdā un kas tieši vai netieši ietekmē Granta līguma īstenošanu;

(j) procenti, kas iegūti noteiktajā maksājumu iestādes bankas kontā, nav uzskaitīti saskaņā ar Finanšu instrumentu komitejas apstiprināto Maksājumu vadlīniju 3.2.pantu;

(k) granta koriģēšana tiek prasīta, lai panāktu atbilstību Granta līgumā noteiktai granta likmei vai prasībām, kas noteiktas Finanšu instrumentu komitejas apstiprināto Noteikumu un procedūru 3.2.pantā; vai

(l) vadošā iestāde neizpilda kādu citu Granta līgumā noteiktu saistību.

2. Finanšu instrumenta komiteja pārtrauc (atliek) maksājumus, ja kāds no šā panta 1.punkta b), e) vai g) apakšpunktiem attiecas uz jebkuru no apakšprojektiem un Apsaimniekotājs nav izpildījis Vadošās iestādes un Finanšu instrumenta komitejas prasības veikt atbilstošus un nepieciešamus pasākumus šādu nepilnību atrisināšanai un turpmāku līdzekļu zaudēšanas novēršanai. Izmaksu pārtraukšanai (atlikšanai), balstoties uz nepilnībām apakšprojektos, ir jābūt proporcionālam nepilnības raksturam un apjomam.

3. Ja iespējams, vadošai iestādei dod iespēju paust savus uzskatus, pirms Finanšu instrumenta komiteja pieņem lēmumu pārtraukt (atlikt) izmaksu. Lēmumam par izmaksu pārtraukšanu (atlikšanu) ir jābūt pamatotam un ar tūlītēju ietekmi. Vadošai iestādei to paziņo pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā septiņas darba dienas no lēmuma pieņemšanas datuma.

4. Vadošā iestāde jebkurā laikā var uzrādīt dokumentus vai citus pierādījumus tam, ka šā panta 1.punkta a) līdz l) apakš­punkta nosacījumi vairs neattiecas vai neattaisno izmaksas pārtraukšanu (atlikšanu), un pieprasīt Finanšu instrumenta komitejai pārskatīt savu lēmumu par maksājumu apturēšanu.

5. Ja Finanšu instrumenta komiteja konstatē, ka nosacījumi, kas noteikti šā panta 1.punkta a) līdz l) apakšpunktā vairs neattiecas vai neattaisno izmaksas pārtraukšanu (atlikšanu), tā pieņem lēmumu turpināt izmaksas.

6.2.pants
Atmaksāšana

1. Ja radusies nopietna neatbilstība Granta līgumam vai ja maksājumu pārtraukšana nav realizējama vai paredzams, ka tā ir nepietiekama, Finanšu instrumenta komiteja pēc konsultēšanās ar vadošo iestādi, lai sasniegtu risinājumu, var izlemt pieprasīt atmaksu, ja piemērojami kādi no nosacījumiem, kas noteikti 6.1.panta b) līdz l) apakšpunktā, vai, ja piemērojams 6.1.2.pants, var izlemt pieprasīt atmaksu par līdzekļiem, kas plānoti vai samaksāti gala saņēmējiem saskaņā ar šā panta 2.punktu.

2. Finanšu instrumenta komiteja nepieprasa atmaksāt līdzekļus, kuri zaudēti neatbilstību vai apakšprojektos nepareizi izmantoto līdzekļu rezultātā, ja vadošā iestāde uzrāda, ka šādi zaudējumi vai to vēla atklāšana nav notikusi tās vai Apsaimniekotāja nevērības vai pienākumu neizpildes dēļ, un Vadošā iestāde un Apsaimniekotājs ir veicis visus piemērotos pasākumus šādu līdzekļu atgūšanai.

3. Pirms šī panta 1.punktā minētā lēmuma pieņemšanas Finanšu instrumenta komiteja paziņo vadošajai iestādei par savu nodomu pieprasīt atmaksu. Paziņojumā izklāsta ierosināto pasākumu iemeslus. Vadošā iestāde 45 darba dienu laikā no paziņošanas dienas var sniegt jebkādus dokumentus, kas attiecas uz lēmumu.

4. Jebkurā laikā pirms lēmuma pieprasīt atmaksu vadošā iestāde un Finanšu instrumenta komiteja var iesaistīties dialogā ar mērķi nodrošināt, ka minētais lēmums ir pamatots ar precīziem un pareiziem faktiem.

5. Vadošajai iestādei tiek paziņots par lēmumu, kas minēts šī panta 1.punktā, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 7 darba dienu laikā no lēmuma dienas. Paziņojumā izklāsta lēmuma motīvus.

6. Trīs mēnešu laikā no Finanšu instrumenta komitejas šī panta 1.punktā minētā lēmuma vadošā iestāde, ievērojot izņēmumu, kas noteikts šī panta 8.punktā, atmaksā Finanšu instrumenta komitejai pieprasīto summu saskaņā ar aprakstu, kas sniegts lēmumā.

7. Vadošās iestādes atmaksa Finanšu instrumenta komitejai nav atkarīga no Apsaimniekotāja vai gala saņēmēja atmaksas.

8. Ja Apsaimniekotājs ir privāts uzņēmums un vadošā iestāde uzrāda, ka tā ir veikusi un veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstoši izmaksāto līdzekļu atgūšanu no Apsaimniekotāja, Finanšu instrumenta komiteja var izlemt piešķirt vadošai iestādei laiku līdz vienam gadam, lai tā veiktu pieprasīto līdzekļu atmaksu. Šādā gadījumā Finanšu instrumenta komiteja var arī izlemt finansēt līdz pat 50% no pamatotajām izmaksām par juridiskiem pakalpojumiem, kas saistīti ar līdzekļu atgūšanu no Apsaimniekotāja.

9. Ja vadošā iestāde nepilda Finanšu instrumenta komitejas atmaksas pieprasījumu vai ja rodas domstarpības par atmaksas pieprasījumu, kuras nevar atrisināt saskaņā ar 7.1.pantu, Puses var iesniegt prasību Oslo pirmās instances tiesā Oslo Tingrett saskaņā ar Finanšu instrumentu komitejas apstiprināto Noteikumu un procedūru 1.7.pantu.

6.3.pants
Vispārēja izmaksas pārtraukšana

1. Finanšu instrumenta komiteja pēc konsultēšanās ar vadošo iestādi ar mērķi rast risinājumu var pārtraukt maksājumus, ja:

a) informācija vai dokumenti, ko ieguvusi Finanšu instrumenta komiteja vai kas tai sniegti, norāda uz sistemātiskām vai izplatītām nepilnībām attiecībā uz EEZ finanšu instrumenta 2004.-2009.gadam finansiālo ieguldījumu vadību saņēmējvalstī; vai

b) Vadošā iestāde nepilda atmaksas pieprasījumu, kas saistīts ar jebkāda veida palīdzību projektam saņēmējvalstī, ko finansē no EEZ finanšu instrumenta 2004.-2009.gadam.

2. Procedūras, kas noteiktas 6.2.panta 3. līdz 5.apakšpunktā, ir piemērojamas, izmantojot mutatis mutandis, attiecībā uz izmaksu pārtraukšanu.

3. Ja šī panta 1.punkta a) apakšpunktā noteiktā situācija tieši saistīta ar šo Fondu, Finanšu instrumenta komiteja var piemērot 6.1.panta procedūras.

7.nodaļa
Nobeiguma noteikumi

7.1.pants
Strīdu izšķiršana

Puses atsakās no tiesībām celt jebkuru strīdu, kas saistīts ar Granta līgumu, jebkurā valsts vai starptautiskā tiesā un piekrīt risināt šādu strīdu izlīguma ceļā. Šis pants neskar 6.2.panta 9.apakšpunkta piemērošanu.

7.2.pants
Atbrīvošana no atbildības

1. Jebkurš Fonda izvērtējums, kas veikts pirms vai pēc tā apstiprināšanas Finanšu instrumenta komitejā, nekādā veidā nemazina vadošās iestādes atbildību pārbaudīt un apstiprināt to dokumentu un informācijas pareizību, kas veido Granta līguma pamatu.

2. Nekas Granta līgumā netiek uzskatīts par tādu, kas uzliek Finanšu instrumenta komitejai vai Finanšu instrumenta birojam jebkādu atbildību par Fonda vai tā apakšprojektu pārraudzību, izpildi, pabeigšanu vai darbību.

3. Finanšu instrumenta komiteja neuzņemas nekādu risku vai atbildību par jebkādiem zaudējumiem, kaitējumiem vai citu iespējamu kaitīgu ietekmi, ko radījis Fonds vai tā apakšprojekti, tostarp, bet ne tikai neatbilstības Fonda un tā apakšprojektu plānošanā, cits projekts (-i), kurš var ietekmēt Fondu vai kuru Fonds var ietekmēt, vai sabiedrības neapmierinātība. Vadošās iestādes pilnīga un ekskluzīva atbildība ir veltīt pienācīgu uzmanību šādiem jautājumiem.

4. Nedz vadošā iestāde, nedz Apsaimniekotājs, nedz gala saņēmēji vai kāda cita persona nevar papildus tam, kas paredzēts Granta līgumā, saņemt Finanšu instrumenta komitejas palīdzību turpmākam finansiālam atbalstam vai palīdzībai Fondam jebkādā formā.

5. Ne Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija, ne tās Sekretariāts, ieskaitot Finanšu instrumenta biroju, tā amatpersonas vai darbiniekus, ne Finanšu instrumenta komiteja, tās biedri vai to aizstājēji, ne arī EBTA valstis nevar tikt sauktas pie atbildības par jebkādiem zaudējumiem vai kaitējumiem, kas tiešā vai netiešā saistībā ar Granta līgumu radušies vadošai iestādei vai saņēmējvalstij, Apsaimniekotājam, gala saņēmējam vai jebkurai trešajai personai.

7.3.pants
Valoda

1. Visa saziņa notiek angļu valodā.

2. Ja oriģinālie dokumenti nav pieejami angļu valodā, dokumentiem pievienojami pilnīgi un precīzi tulkojumi angļu valodā.

3. Vadošā iestāde ir atbildīga par tulkojumu pareizību un iespējamām sekām, kas var rasties no neprecīza tulkojuma.

Projekta ieviešanas plāns

Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) finanšu instruments
2004. - 2009.gads
Norvēģijas valdības divpusējais (turpmāk - Norvēģijas) finanšu instruments
2004. - 2009.gads


 

Fonda struktūra

1. Apakšprojektu apraksts

1.1. Attiecināmās aktivitātes (apakšpasākumi, ja tādi ir paredzēti);

Fonds sniegs atbalstu individuālo projektu sagatavošanai visās EEZ un Norvēģija finanšu instrumentu prioritārajās jomās un to attiecīgajās apakšprioritātēs (izņemot Šengenas prioritāro jomu) Latvijas Republikā. Fonds jo īpaši atbalstīs inovatīvu ideju attīstību EEZ un Norvēģija finanšu instrumentu pielietojumam; kompleksu projekta ideju attīstībai un kompleksu projektu sagatavošanai, un jaunu partnerību veidošanai, kuras paredzētas projektu iesniegumu sagatavošanai.

1.2. Attiecināmie iesniedzēji:

Attiecināmie iesniedzēji ir valsts pārvaldes vai pašvaldību iestādes un to institūcijas vai aģentūras; valsts vai pašvaldības dibinātas izglītības iestādes; valsts zinātniskās institūcijas; valsts aģentūras; biedrības; nodibinājumi vai kapitālsabiedrības, kuras ir dibinātas un reģistrētas Latvijas Republikā kā juridiskas personas.

1.3. Apakšprojekta minimālais un maksimālais granta apjoms:

Minimālais granta apjoms ir 5000 eiro.

Maksimālais granta apjoms ir 20 000 eiro.

1.4. Apakšprojektu ilgums:

Apakšprojektu minimālais ilgums nav noteikts.

Apakšprojekta ieviešanu jāpabeidz ne vēlāk kā dienā, kad Latvijā būs noslēdzies otrais atklātais konkurss.

1.5. Līdzfinansējums:

Grants no fonda nedrīkst pārsniegt 90% no kopējām apakšprojekta attiecināmām izmaksām. Atlikušās apakšprojekta izmaksas gala saņēmējam jānodrošina vai jāiegūst no citiem resursiem.

1.6. Attiecināmās izmaksas, ieskaitot ieguldījumus natūrā:

Izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir pamatotas, nepieciešamas un atbilstošas, un iespaido apakšprojekta ilgtermiņa ietekmi un plānotos rezultātus. Bez tam, attiecināmām izmaksām jābūt atbilstoši paskaidrotām un saskaņā ar EEZ Finanšu instrumenta komitejas (turpmāk - Finanšu instrumentu komiteja) 2006.gada 24.maijā apstiprinātājām vadlīnijām Detalizēti atbilstības nosacījumi. Galvenie attiecināmo izmaksu veidi ir algas, ceļojuma un komandējuma naudas, ārējas ekspertīzes un administratīvie izdevumi.

Ieguldījumi natūrā, ciktāl tie ir saskaņā ar Finanšu instrumenta komitejas 2006.gada 24.maijā apstiprināto vadlīniju Detalizēti atbilstības nosacījumi izdevumiem 2.2.punktu, ir attiecināmi. Ieguldījumi natūrā var veidot līdz 5% no kopējām apakšprojekta attiecināmām izmaksām.

2. Apakšprojektu atlase

2.1. Institucionālā struktūra:

Sabiedrības integrācijas fonda padomei jādarbojas kā par darbībām atbildīgajai Vadības komitejai un jāapstiprina vai jānoraida projekti. Sabiedrības integrācijas fonda padomi ir iecēlis un apstiprinājis Ministru kabinets, un tā sastāv no nozaru ministriju, reģionāliem un nevalstisko organizāciju aprindu pārstāvjiem Latvijā. Padomes priekšsēdētāju izvēlas padomes locekļi. Vērtēšanas komisija, kuru ir izveidojusi Sabiedrības integrācijas fonda padome, veiks granta iesniegumu kvalitatīvo vērtēšanu. Vērtēšanas komisijā ir apsaimniekotāja pārstāvji un ārējie eksperti. Sabiedrības integrācijas fonda direktors apstiprina iesnieguma veidlapu un tipveida granta līgumu ar pielikumiem. Sabiedrības integrācijas fonda direktoram ir paraksta tiesības fonda vārdā, un Sabiedrības integrācijas fonda direktors atbild par fondam piešķirto valsts budžeta līdzekļu apguvi. Sabiedrības integrācijas fonda direktors paraksta granta līgumu ar gala saņēmēju.

2.2. Atlases process un procedūras:

Fonda grantu pieejamību jāizsludina vienā atklātā konkursā. Apsaimniekotājam jāizskata un jāvērtē visi iesniegumi saskaņā ar administratīvajiem un atbilstības kritērijiem. Iesniegumu kvalitatīvo un finanšu vērtēšanu jāveic Vērtēšanas komisijai. Vērtēšanas komisija, izvērtējot iesniegumu kvalitatīvos un finanšu aspektus, var pieaicināt ārējos ekspertus. Vērtēšanas komisijai jāsagatavo saaranžēts projektu saraksts, lai Sabiedrības integrācijas fonda padome varētu projektus apstiprināt.

Apsaimniekotājam ir jāinformē iesniedzēji, kuru projekti ir noraidīti, par noraidīšanas iemesliem. Iesniedzējs, kura iesniegums ir norīdīts pamatojoties uz administratīvajiem vai atbilstības kritērijiem, var pieprasīt apsaimniekotājam pārskatīt viņa lēmumu. Iesniedzējam šāds pieprasījums jāiesniedz 10 darba dienu laikā no noraidījuma saņemšanas brīža un jānorāda lēmuma pārskatīšanas iemesli.

2.3. Atlases kritēriji:

Atlases un vērtēšanas kritērijos ietilpst administratīvo, atbilstības, kvalitatīvo un finanšu pārbaudes punktu veidlapas, kurās katram kritērijam piešķir punktus. Kvalitatīvie un finanšu vērtēšanas kritēriji ir vērsti uz to, lai novērtētu iesniedzēja spēju ieviest projektu, tā komplicētības vai inovitātes līmeni, būtiskumu un projekta ekonomisko pamatojumu.

Izskatot administratīvos un atbilstības kritērijus, apsaimniekotājs var lūgt iesniedzēju sniegt papildus informāciju vai paskaidrojumus.

Iesniegumu kvalitatīvai vērtēšanai, ieskaitot noteikto budžetu, jānotiek saskaņā ar vērtēšanas skalā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšanas komisija vērtē projektus, grupējot tos pa diviem mēnešiem pēc to iesniegšanas datuma.

2.4. Atklātie konkursi un fondu pieejamība (ieskaitot konkursu skaitu, konkursu ilgumu un aptuveno apjomu):

Granti no fonda jāpiešķir to individuālo projektu sagatavošanai, kurus plānots iesniegt otrajā atklātajā konkursā Latvijā. Apsaimniekotājam ir jāorganizē viens atklāts apakšprojektu iesniegumu konkurss. Konkursa ilgums nedrīkst būt mazāks par diviem mēnešiem.

3. Apsaimniekotāja izveidotā uzraudzības pārskatu un gala saņēmēju pārskatu saņemšanas kārtība

Apsaimniekotāja Uzraudzības nodaļai jābūt atbildīgai par atbalstīto apakšprojektu uzraudzību un kontroli (regulāra komunikācija ar gala saņēmējiem par atbilstošo informāciju un uzraudzības vizītes, finansējuma pieprasījumu pārbaude, progress, tehniskie un finanšu pārskati).

Apsaimniekotāja Finanšu kontroles nodaļai jābūt atbildīgai par konsultāciju sniegšanu par finanšu un grāmatvedības jautājumiem programmēšanas nodaļai, kas ir SIF padomes sekretariāts. Finanšu kontroles nodaļa apakšprojektu dzīves cikla laikā veiks atbilstošas divreizējās pārbaudes (granta līgumi, finanšu pārskati un līdzekļu pieprasījumi). Apsaimniekotāja Iekšējā audita nodaļai ir jāveic gala saņēmēju audits izlases veidā apakšprojektu ieviešanas laikā vai pēc to pabeigšanas.

Gala saņēmēju pārskatiem jābūt sagatavotiem atbilstoši līgumā norādītajam formātam. Gala saņēmējam jāiesniedz ceturkšņa progresa pārskati un gala pārskats.
Ceturkšņa pārskatā jābūt iekļautai informācijai par progresu un veiktajiem maksājumiem. Gala pārskatā jābūt iekļautai aktivitāšu un maksājumu dokumentācijai.

4. Apsaimniekotāja pārskatu iesniegšana Nacionālā vadošā iestādē

Apsaimniekotājs iesniegs ceturkšņa Projekta starpposma pārskatus Nacionālā vadošā iestādē. Apsaimniekotāja Grāmatvedības nodaļai jābūt atbildīgai par Projekta starpposma pārskata daļas sagatavošanu, kas attiecas uz līdzekļu pieprasījumiem, pamatojoties uz parakstītajiem līgumiem vai apstiprinātajām atskaitēm un jāiesniedz tie maksājumu iestādē.

5. Izmaksas apsaimniekotājam (vadības izmaksas)

5.1. Avansa maksājumu shēma:

10% no vadības izmaksām tiks izmaksāti avansā, kuru ieturēs, kad 80% no vadības izmaksām būs izmaksātas.

5.2. Tālākās izmaksas:

Radušos izdevumu izmaksa tiks veikta pēc Projekta starpposma pārskatu apstiprināšanas. Radušos vadības izmaksu bilances gala maksājums tiks veikts pēc Projekta nobeiguma pārskata apstiprināšanas.

6. Izmaksa apsaimniekotājam (apakšgrantu līdzekļi)

6.1. Avansa maksājumu shēma:

80% no apakšgrantu līdzekļiem, kas pieejami atklātajā konkursā, jābūt izmaksātiem apsaimniekotājam 10 darba dienu laikā pēc konkursa slēgšanas. Tālāko apakšgrantu līdzekļu izmaksa veicama avansā saskaņā ar Projekta ieviešanas plānu un jāpieprasa Projekta starpposma pārskatos. Maksājumu shēmai ir jānodrošina pietiekamu daudzumu līdzekļu laicīgai to pārskaitīšanai gala saņēmējiem neatkarīgi no tā vai tie ir avansa maksājumi, tālākās iemaksas vai gala maksājumi.

6.2. Tālākās izmaksas:

Nav.

7. Izmaksas gala saņēmējam

7.1. Attiecināmo izmaksu attiecināmais datums:

Apakšprojektu izmaksas kļūst attiecināmas sākot ar dienu, kad apsaimniekotājs ir pieņēmis lēmumu par granta piešķiršanu.

7.2. Avansa maksājumi un izmaksas:

Gala saņēmējiem jāsaņem pirmais avansa maksājums (25% no granta) pēc līguma parakstīšanas. Papildus 55% no granta var tikt izmaksāti vairākās avansa iemaksās, par katru ieplānoto ieviešanas ceturksni vienādās daļās, pēc ceturkšņa starpposma pārskata iesniegšanas. Bilances maksājums (20% no granta) ir izmaksājams pēc tam, kad apsaimniekotājs ir apstiprinājis noslēguma pārskatu.

Ja apakšprojekts ilgst trīs mēnešus vai mazāk, starpposma pārskats nav nepieciešams, sākotnējais avansa maksājums var būt līdz 80% un atlikušais granta apjoms tiks izmaksāts pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas.

8. Publicitāte

8.1. Apsaimniekotāja līmenis:

Publicitātes pasākumiem jābūt saskaņā ar Finanšu instrumenta komitejas apstiprinātajām Publicitātes vadlīnijām un ar iesniegto Publicitātes plānu. Tiem jānodrošina caurskatāmība, sniedzot potenciālajiem iesniedzējiem adekvātu un augstas kvalitātes informāciju par EEZ grantiem kopumā, kā arī jāpalielina sabiedrības informētība un jāizplata informācija par fondu.

Publicitātes pasākumiem jākoncentrējas uz plašākas sabiedrības informēšanu par finanšu instrumentu radītajām iespējām un jāveicina projektu ideju attīstība.

Informatīvām un publicitātes aktivitātēm jāturpinās darbības laikā, lai nodrošinātu informācijas pieejamību par piedāvātajiem fondiem.

Pirms konkursa un tā laikā, sludinājumiem jābūt publicētiem Latvijas Republikas avīzēs (latviešu un krievu valodā). Konkursa sludinājumam jābūt saskaņā ar Finanšu instrumenta komitejas apstiprināto Atklāto konkursu vadlīniju noteiktiem principiem. Elektroniska informatīva lapa ir jāsastāda par fonda konkursu un semināriem.

Apsaimniekotājam ir jāorganizē divi līdz trīs informatīvie semināri Rīgā, atkarībā no dalībnieku skaita, un vismaz viens seminārs katrā reģionā.

Apstiprināto granta iesniegumu saraksts ir jāpublicē un regulāri jāpapildina apsaimniekotāja un Nacionālās vadošās iestādes mājas lapā Internetā.

8.2. Apakšprojektu līmenis:

Gala saņēmējiem jānodrošina, lai EEZ finanšu instrumentam un Norvēģijas finanšu instrumentam tiktu pievērsta atbilstoša uzmanība un izteikta atbilstoša atzinība. Šādiem publicitātes pasākumiem jābūt iekļautiem apakšprojektu pārskatos un publikācijās un ar apakšprojektiem saistītos sabiedriskos pasākumos.