Saeimas 2011.gada 20.janvāra sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums. Sākums – Saeimas materiālu 3.laidienā („LV”, Nr.13, 25.01.2011.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajam lasījumam sagatavojusi grozījumus likumā „Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums”.

Ir iesniegti četri priekšlikumi.

1. – deputāta Gunta Rozīša priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 2.priekšlikumā, kurš ir atbildīgās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2.priekšlikumu.

J.Tutins. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir iekļauts arī 4. – deputāta Gunta Rozīša priekšlikums. 3.priekšlikums ir atbalstīts, bet 4. – daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 3. un 4.priekšlikumu.

J.Tutins. Priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu deputātus pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Cilstdarba un dzīvnieku audzēšanas likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Klaužs.

J.Klaužs (ZZS frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mans uzdevums ir jums ziņot par grozījumiem likumā „Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu. Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti, tamdēļ es jūs lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Augstā Saeima! Mēs strādāsim ar dokumentu Nr.364. Uz trešo lasījumu komisija ir iestrādājusi divus priekšlikumus.

1. – tehniskas dabas priekšlikums, kurš precizē lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 2.priekšlikums ir saistīts ar šā likuma izsludināšanas un spēkā stāšanās datumu. Tas ir mainīts no 1.februāra uz nākamo dienu pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisija aicina pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Juris Silovs.

J.Silovs (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tātad strādāsim ar dokumentu Nr.169/Lp10 – likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”.

Šis Atsavināšanas likums neparedz kopīpašuma izbeigšanās kārtību daudzdzīvokļu mājās, kuras ir valsts, pašvaldības, kā arī citas personas kopīpašums, kas izveidojies pēc 2006.gada 31.augusta, kaut gan praksē ir sastopami gadījumi, kad valstij piekrītošā domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas ir atzīta par valsts kopīpašumu, kas ir izveidojies pēc 2006.gada 31.augusta. Līdz ar to Atsavināšanas likumā ir nepieciešams paredzēt attiecīgu kārtību kopīpašuma izbeigšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi un debatējusi par iesniegto likumprojektu, nolēma atbalstīt grozījumu nepieciešamību, tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Silovs. 3.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (PLL frakcija).

Labrīt, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Likumprojekta reģistrācijas numurs 170/Lp10, Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs 286.

Kolēģi! Šis likumprojekts ir ārkārtīgi nozīmīgs un būtisks, jo tas paredz paplašināt bāriņtiesu kompetenci un tiesības tā, lai efektīvāk pasargātu bērnus no iespējamās seksuālās izmantošanas.

Pastāvošais tiesiskais regulējums nosaka, ka brīvības atņemšanas iestāde nosūta bāriņtiesai informāciju par personu, kas tiek atbrīvota pēc soda izciešanas par tīšiem, vardarbīgiem, noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību, kā arī Valsts policija un Valsts probācijas dienests nosūta bāriņtiesai informāciju par personām, kas atrodas to uzraudzībā, ja radušās aizdomas par apdraudējumu bērnam. Tādējādi bāriņtiesa, saņēmusi visu šo minēto informāciju, ir informēta par savā teritorijā mītošām potenciāli bīstamām personām vai par iespējamiem draudiem, kas var rasties bērnam.

Šis likumprojekts iet vēl solīti tālāk un paredz normatīvo mehānismu, lai bāriņtiesa, saņēmusi šo informāciju par iespējamo apdraudējumu jeb risku bērna veselībai, dzīvībai un pilnvērtīgai attīstībai, būtu tiesīga informēt bērna vecākus, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni par šo faktu un ieteiktu atbilstošāko rīcību, un regulētu citus ar šo informāciju saistītos pasākumus.

Kolēģi! Juridiskā komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā konceptuāli, bet jau šajā brīdī es vēlos uzsvērt, ka šis likumprojekts tiks būtiski papildināts, nosakot ne tikai bāriņtiesas tiesības, bet arī bāriņtiesas pienākumus, kā arī paplašinot to personu loku, kurām ir tiesības saņemt informāciju par potenciāli bīstamām personām, kas mīt to teritorijā.

Tātad Juridiskās komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Šlesere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17.februāris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Otrajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums.

Likumprojekts paredz izslēgt ārā no Tirgus uzraudzības padomes Satiksmes ministriju, tāpēc ka nedz Satiksmes ministrijas padotībā ir tirgus uzraudzības iestādes Preču un pakalpojumu drošuma likuma izpratnē, nedz Satiksmes ministrijas kompetencē ir tirgus uzraudzība. Secināms, ka Satiksmes ministrijas funkcijās neietilpst tirgus uzraudzības jautājumi. Saskaņā ar iepriekš minēto Satiksmes ministrija izslēdzama no Tirgus uzraudzības padomes sastāva.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 27.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.janvāris. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.86 – likumprojektu „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, to atbalstīja un aicina arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ivans Klementjevs.

I.Klementjevs (SC frakcija).

Cienījamie deputāti! Likumprojekts ir nepieciešams, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes trīs direktīvas.

Pirmā – par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (Direktīva 2008/115/EK).

Otrā – par trešo valstu valstspiederīgo iedzīvotāju uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (Direktīva 2009/50/EK).

Un trešā – par minimālajām sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (Direktīva 2009/52/EK).

Jāatzīmē, ka pirmajai no minētajām direktīvām nacionālajās tiesībās bija jābūt pārņemtai jau 2010.gada 24.decembrī, bet nākamo divu direktīvu pārņemšanas termiņi attiecīgi ir šā gada 19.jūnijs un 20.jūlijs.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 19.janvāra sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 21.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Tieši Latvijas tautas pretestība PSRS režīmam pārauga šajā Trešajā atmodā. Tas viss noveda pie deklarācijas. Sakarā ar to, ka šīs debates ir ļoti ieilgušas, mēs esam nonākuši pie šiem grozījumiem likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, atbalstot gan Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 20. gadadienas svinību organizēšanas Goda komitejas iniciatīvu, gan arī Valsts prezidentu. Un šie grozījumi nosaka divu svētku dienu nosaukumu maiņu. Pirmais paredz aizstāt 1.pantā vārdus „Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena” ar vārdiem „Neatkarības atjaunošanas diena”.

Un 2.pantā aizstāt vārdus „Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena”” ar vārdiem „Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena”.

Aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Uz šīs dienas notikumiem ir jāatskatās arī no cita skatpunkta. Tie toreizējie Augstākās padomes deputāti, kuri pieņēma šo lēmumu, nepieņēma īstu, līdz galam pilnīgu lēmumu par Latvijas neatkarību, ko tagad tik daudzi cenšas aizmirst. Proti, viņi pieņēma lēmumu par neatkarību ar pārejas laiku, pat neierakstot savā lēmumā, cik ilgs šis pārejas laiks būs. Es atgādināšu jums, ka 1990.gada martā Lietuva uzreiz pieņēma lēmumu par pilnīgu Lietuvas neatkarību un, sagaidīdams, ka arī Latvijas Augstākās padomes deputāti pieņems tādu pašu lēmumu, Rīgā bija ieradies Lietuvas Tautas frontes vadītājs, tālaika vispārlietuviskās nacionālās kustības vadītājs Landsberģis. Un viņš sēdēja kā viesis Augstākās padomes zālē pirmajā rindā... Ja kādam ir iespējams apskatīt vai kaut kur dabūt (tas gan laikam ir grūti iespējams) šīs dienas videoierakstu, televīzijas videoierakstu, tad tur var redzēt, cik drūms un cik nospiests jutās Landsberģis pēc tam, kad viņš sadzirdēja šo lēmumu, ka Latvijas Augstākā padome nepieņem lēmumu par pilnīgu neatkarību, bet pieņem lēmumu par neatkarību ar pārejas periodu, nenorādot – es vēlreiz uzsveru! – šā perioda ilgumu.

Lūk! Bez tam vēl nāk klāt daudzi sīki morāli aspekti, kas norāda uz to, ka tālaika... šā lēmuma pieņēmēji nebija... es centīšos atrast saudzīgu vārdu viņiem... nu, nebija tik drosmīgi un bija savā ziņā gļēvulīgi, lai varētu pieņemt tādu lēmumu. Uz to ir norādījis arī tagadējais augsta ranga... mūsu tiesību pārstāvis Eiropas Savienībā Egils Levits, kurš toreiz par šo lēmumu rakstīja laikrakstā „Atmoda”. Un laikrakstā „Atmoda” – Latvijas Tautas frontes orgānā – varam lasīt, ka Tautas frontes vadība, kas tanī laikā jau faktiski arī visu darīja... Levits rakstīja, ka tā ir vainojama pie tā, ka pieņēma šādu lēmumu, un cik tas ir bīstams. Un vēlāk otrreizējā rakstā... Tad, kad 1991.gada augustā tiešām Augstākā padome... Pēc tam, kad Jeļcins ar lielgabaliem bija apšaudījis Maskavā Augstāko padomi un pučs bija izgāzies, un Anatolijs Gorbunovs Rīgā bija pasludinājis pilnīgu Latvijas neatkarību, Levits vēlreiz atgriezās pie šā jautājuma un rādīja, kādas varētu būt bijušas sekas, ja pučs būtu izdevies un ja mēs būtu ar pārejas periodu iegājuši puča veidotajā atjaunotajā, varētu teikt, impērijā. Viņi tak’ vēlējās šo impēriju atjaunot!

Lūk, ko aizmirst tagad daudzi un negrib pat pieminēt to!

Kas attiecas uz šo cilvēku morāli, es arī esmu runājis no šīs tribīnes, un, kaut gan man viņu starpā ir arī šobrīd un paliek daudzi labi draugi... Un, protams, šis nelielais solis, ko viņi veica ar šo lēmumu 1990.gada 4.maijā, bija neliels solis un vēlams solis neatkarības virzienā. Bet viņi nebija morālos augstumos.

Mēs tagad katru trešdienu Dombura raidījuma sākumā redzam toreizējā lielākā fotogrāfa Viļa Rīdzenieka fotogrāfiju, kur stāv šie vīri – Tautas padome – uz Nacionālā teātra skatuves... Viņi pieņēma šo lēmumu par Latvijas neatkarību un sev neko nepieprasīja! Bet jums jāzina – jā, un to arī nedrīkst aizmirst! –, ka visi šie cilvēki, kas pieņēma šo lēmumu par Latvijas neatkarību ar pārejas periodu, ir nodrošinājuši sev drošas, labi apmaksātas vecumdienas. Proti, viņi saņem 80 procentus no deputātu vidējās algas nepārtraukti savās pensijās. (No zāles: „Ne jau viņi paši sev piešķīra!”) Tātad... Tad, kad Dainis Īvāns pagājušogad runāja pie Brīvības pieminekļa un mēs, Saeimas deputāti, arī tur bijām, es kā šā notikuma aculiecinieks ar nepatiku klausījos, ka viņš saka: mēs domājām... nedomājām par sevi. Domāja par sevi! Tautas padomes pārstāvji ar Kārli Ulmani un Jāni Čaksti priekšgalā, kurš nebija ieradies uz to sēdi, – tie gan nedomāja par sevi. Redziet, kādas šeit ir aizkulises, kādas nianses ir šajā gadījumā! Īstā neatkarība tiešām Latvijai sākās 1991.gada augustā ar Anatolija Gorbunova paziņojumu.

Angļiem ir tāds skaists teiciens, kolēģi: „Es labprāt būtu gļēvulis, es tikai baidos par tādu kļūt.” Es arī biju to notikumu aculiecinieks, kaut nebiju Augstākajā padomē, bet biju Latvijas Pilsoņu kongresa – citādi orientētas Latvijas komitejas – vicepriekšsēdētājs (priekšsēdētājs bija Māris Grīnblats). Mēs baidījāmies kļūt tik gļēvi, lai nepasludinātu Latvijas neatkarību uzreiz. Un mums jāzina... nevis sevi cildinot... ka pirmajā Tautas frontes ievēlētā „simtnieka” domes sēdē, kas notika Zaķusalā, manu runu un Jāņa Rukšāna runu izgrieza – Tautas frontes vadība izgrieza, jo mēs bijām divi, kas jau toreiz – tas ir, vēl pirms šā notikuma, pirms 1990.gada maija – teicām, ka latviešu tautas vairākums, neapšaubāmi, vēlas demokrātiju, ka mums ir jāiet... es neatceros, vai minējām Lietuvas ceļu vai ne... ka mums ir jāiet pilnīgas neatkarības pasludināšanas ceļš uzreiz. Tāda ir patiesība!

Es lūdzu nebalsot par šo rezolūciju, jo šī rezolūcija 1990.gada 4.maijā... vēlreiz varētu to pierādīt, bet nav vajadzības, nebija par pilnīgu Latvijas neatkarību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Likteņa ironija – vai kā citādi to nosauksim –, bet tā nu ir sanācis, ka šis jautājums ir iekļauts šodien, 20.janvārī, darba kārtībā... Barikāžu piemiņas dienā, atceres dienā. Un jāsaka, ka arvien vairāk un vairāk, laikam ritot uz priekšu, mēs dzirdam spekulācijas par tālaika vēstures notikumiem un arvien vairāk ir zinātāju. Taču jāsaka tā, ka tie cilvēki, kuri to laiku piedzīvoja, vislabāk var spriest. Un vislabāk var spriest tie cilvēki, kuri ir balsojuši gan par 4.maija deklarāciju, gan par 21.augusta likumu. Es nezinu, vai šajā zālē tādi ir, kas ir balsojuši par abiem – par abiem diviem dokumentiem. Nu, apskatīsimies! Paskatieties uzmanīgi šajās izdrukās!

Runājot par Tautas fronti, man ir aicinājums tiem cilvēkiem, kuri šo laiku nav piedzīvojuši, tomēr vairāk dalīties atmiņās ar tiem cilvēkiem, kuri šo laiku ir pieredzējuši. Runājot par Tautas fronti, jāsaka, ka pirmais Tautas frontes iesaukums... Tam bija ļoti liela nozīme Latvijas vēsturē līdz tam brīdim, kad tas izveidojās par pirmo jauno nomenklatūru, līdz tam brīdim, kad uzsākās „prihvatizācijas” process Godmaņa valdības vadībā. Pēc tam izveidojās Tautas frontes otrais ešelons, kurš gāja jau Romualda Ražuka vadībā un kurš deva vislielāko ieguldījumu tieši 18.novembra valsts atjaunošanā.

Vārdi „18.novembris” bija lamu vārdi daudziem tiem, kuri līdz 1989.gada 31.augusta paziņojumam vārdu „neatkarība” vispār baidījās izteikt. Un tādu bija ļoti daudz. Pēc tam viņi, izrādījās, ir lielākie tautas varoņi.

Vislielākais nopelns tālaika cīņā par Latvijas atzīšanu de facto... turpinātības nozīmē kā 18.novembra Republikas atzīšanu... vislielākie nopelni bija tieši Latvijas Nacionālajai neatkarības kustībai un Latvijas Tautas frontes otrajam, trešajam, ceturtajam un arī piektajam iesaukumam. Tieši šie cilvēki izdarīja... veica vislielāko ieguldījumu tās Latvijas izveidošanā, kas ir 18.novembra Latvija. Tie 15 mēneši, kas ir starp 4.maiju un 21.augustu, ko mēs šodien esam grozījuši... šie 15 mēneši Latvijas vēsturē izveidojās kā izšķirīgais vēsturiskais pagrieziens nevis 4.maija Republikas virzienā, bet 18.novembra Republikas virzienā. Šajos 15 mēnešos bija dažādi aktīvisti, kuri mēģināja pieņemt jaunu pamatlikumu saskaņā ar šīs deklarācijas 7.punktu. Šo 15 mēnešu laikā bija daudzi aktīvisti, kuri uzskatīja, ka mums vajag interpretēt šo deklarāciju un pieņemt Pilsonības likuma nulles variantu. Šajos 15 mēnešos... Ja jūs tiešām interesē tālaika centieni, Latvijas neatkarības centienu vēsture, tad, lūdzu, palasiet tālaika laikrakstus! Es saprotu, ka daudzi šo laiku nav piedzīvojuši un viņiem pārmest zināšanu trūkumu ir pilnīgi nevietā, jo šos 20 gadus Latvijas vēsture nav nopietni mācīta Latvijas skolās. Un iedomāties, ka, grozot šīs svētku dienas... par pusotru gadu atpakaļ... ka, grozot šīs dienas, mēs iemācīsim labāk apgūt vēsturi un saprast vēsturi – tā ir ilūzija.

Savus priekšlikumus uz otro lasījumu es jau esmu sagatavojis un aicinu ļoti nopietni un plaši debatēt par šiem jautājumiem, jo tās nebija debates, Circenes kundze, kas bija jūsu vadītajā komisijā. Tās nebija debates! Tā bija svece zem pūra, kas bija gatavota un kas bija izstumta īstajā brīdī, īstajā laikā. Jo 60 deputāti šeit ir bez pieredzes, viņi nesaprot, cik nopietni un ilgi ir jādebatē arī frakcijā. Arī frakcijā! Un, ja arī komisijā, teiksim, nav cilvēkiem viedokļa tāpēc, ka viņi pirmo reizi saskaras ar šo jautājumu... Nu, nav šā viedokļa! Un, ja viņiem pasniedz tās lietas, kuras neatbilst patiesībai, kā patiesību, tad kā viņi var šajās debatēs iesaistīties?

Tā ka es iesaku noteikt tomēr saprātīgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Es zinu, ka būs iesniegti arī tādi priekšlikumi, kas nāks droši vien no „Saskaņas Centra”. Debates būs arī par citiem jautājumiem. Bet, runājot par šīm trim dienām, tomēr es aicinu uz otro lasījumu atgriezties pie vēsturiskās patiesības. 18.novembris – Latvijas Republikas dibināšanas diena, 4.maijs – Neatkarības deklarācijas diena, un 21.augusts – Neatkarības atjaunošanas diena. Un nav nekādu problēmu. Tie ir vienkāršoti nosaukumi.

Noslēgumā es gribu teikt, ka, protams, par pusotru gadu mēs tagad esam priekšā Igaunijai. Izrādās, mēs esam ātrāk atjaunojuši neatkarību. Mums ir visvecākā Ziemassvētku eglīte pasaulē... Tā ir ironija, bet tas ir bēdīgi. Tas ir skumji. Un es uzskatu... atvainojiet, kolēģi, es uzskatu, ka tas ir apkaunojoši!

Tuvākajā laikā būs mūsu oficiālās delegācijas vizīte Igaunijā. Es ļoti negribētu būt šajā delegācijā, un, paldies Dievam, es tajā neesmu. (No zāles: „Paldies Dievam!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ansim Saliņam.

A.Saliņš (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es atbalstu iesniegto likumprojektu, un arī komisijā esmu to atbalstījis. Manuprāt, ne vienmēr ar svētku nosaukumu ir jārisina tiesiski filozofiskas doktrīnas un juridiskas klauzulas problemātika. Svētki nav tas brīdis, kad jārada sarežģītas juridiskas formulas, tajās ieliekot visu vēsturisko un tiesisko varas koncepciju. Ja tā, tad šobrīd esošais nosaukums būtu pieņemams. Bet tas nav pieņemams citu iemeslu dēļ. Svētki pirmām kārtām ir tautas apziņas veidošanas sastāvdaļa. Un arī svētku nosaukumam ir jābūt tādam, ka to atcerēsies un izrunāt spēs gan juridiski izglītots Saeimas deputāts, gan septiņgadnieks kādā pamatskolā. To būtībai ir jābūt izprotamai.

Šobrīd tas tā īsti nav, un tādēļ rodas spekulācijas par un ap 4.maija notikumiem. Tas pats sakāms arī par Igaunijas un Lietuvas piemēriem. Svarīgāk ir jau nevis tas, kāds kurai valstij bijis tiesiskās neatkarības atjaunošanas ceļš, bet tas, kura diena atzīmējama kā būtiskākais vēstures pagrieziena punkts. Labs piemērs varētu būt Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas pieņemšana 4.jūlijā. Vēsturnieki strīdas par šo datumu, bet tautā šī diena tiek atzīmēta kā Neatkarības diena. 1990.gada 4.maijā tika pieņemta deklarācija „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. No tā arī izriet, ka šajā dienā būtu saprātīgi atzīmēt Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Runājot par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, jāsaprot, ka tāpat kā Latvijas Republikas neatkarības iegūšana tas bija ilgstošs process, kas nenoslēdzās vienā dienā. Tāpat neatkarības atjaunošanai bija arī sava priekšvēsture.

4.maijā nesākās diskusija par to, vajag vai nevajag atjaunot neatkarību. 4.maijā tauta un tās priekšstāvji skaidri izteica savu gribu. Jā, apstākļi diktēja to, ka neatkarības atjaunošanā nenoteica pārejas... noteica pārejas laiku, bet nevar teikt, ka neatkarības atjaunošana līdz ar to aizkavējās. Divvaldības laikā vēstures rats nenovēršami griezās virzienā, kāds tam tika dots 4.maijā.

Ja runājam par spekulācijām, kas saistītas ar 21.augusta nozīmes it kā mazināšanu, tad nevarētu piekrist tam, ka konstitucionālā likuma par Latvijas Republikas valstisko statusu pieņemšana noslēgtu tiesiskās neatkarības atjaunošanas procesu.

Tikpat labi varētu spekulēt arī ar jēdzieniem un vārdkopu, ko nozīmē „faktiskā neatkarība”. Arī starptautiskā atzīšana un varas struktūru esamība spēja realizēt suverēno varu. Ir būtiski neatkarības rādītāji: sveša, naidīga karaspēka klātbūtne, patstāvīga monetārā politika un arī valsts teritorija galu galā, kurā tā realizē savu varu, un tas nav maznozīmīgs suverenitātes kritērijs. Katrs no tiem ir izpildīts savā datumā, savā gadā.

Protams, lielākā daļa no suverenitātes pazīmēm tika sasniegtas pēc Maskavas puča izgāšanās un pārejas procesa pārtraukšanas 21.augustā, bet politiskā izšķiršanās par neatkarības atjaunošanu notika 4.maijā. Uzsvēršu – tieši par neatkarības atjaunošanu, kā tas arī atspoguļots deklarācijas tekstā, tādā veidā noraidot visas šodienas spekulācijas par tiesiskās kontinuitātes apšaubīšanu.

De facto vai de iure – par suverenitātes pakāpi attiecīgajā laikaposmā var spriest pētnieciskos nolūkos, bet ne jau svētku un atceres dienu nosaukumi tam būtu veltāmi.

Svētku un atceres dienām, to nosaukumiem, manuprāt, ir jābūt visiem saprotamiem un viegli atpazīstamiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es patiešām nezinu, no kāda ešelona vai no kāda iesaukuma ir bijis Lāča kungs un Rasnača kungs, taču man ir grūti spriest, kā būtu izvērsušies notikumi, ja mēs būtu sekojuši tajā laikā Latvijas Pilsoņu kongresa paustajām vēlmēm. Par to es šodien atturēšos runāt.

Taču es atšķirībā no iepriekšējiem abiem kungiem, no Lāča kunga un no Rasnača kunga, biju to deputātu vidū, kuri balsoja par Latvijas neatkarību. Tā kā Rasnača kungs teica, ka viņš mani pārbaudīšot, vai es esmu balsojusi par 21.augustu, tad es varu pateikt, ka tajā laikā mans tēvs atradās uz nāves gultas un man bija jābūt... pēc divām dienām bija viņa apbērēšana, un es tīri ģimenisku apstākļu dēļ šeit nevarēju atrasties. Bija tādi notikumi, un es patiešām nezināju, vai es kādā veidā vairs vispār varēšu... tas haoss, kas tajā laikā bija iestājies... vai es savu tēvu varēšu apbērēt vai ne.

Taču, Rasnača kungs, arī šodien notikušās debates nav debates, bet mēģinājums pierādīt, kurš latvietis ir bijis labāks tajā laikā un kurš latvietis ir bijis sliktāks tajā laikā. Kurš latvietis ir labāk pārzinājis vēsturi, kurš to pārzina arī šodien un kurš sliktāk pārzina šo vēsturi... Atsevišķi no jaunajiem deputātiem no nacionālās apvienības pat publiski ir teikuši, ka 10.Saeima viņiem līdzinoties padomju laika Augstākajai padomei, kaut, piedodiet... es ceru, ka viņš mani neiesūdzēs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā... pats tajā laikā staigājis zem galda.

Un tāpēc es gribu pievērsties patiešām īstām debatēm, vai ir kāda nozīme – izņemot to, ka mēs, latvieši, savā starpā strīdamies – šai 4.maija dienas pārdēvēšanai. Bet pirms tam es gribu teikt vēl to, ka tie deputāti, kuri šodien saņem šo pensiju... tie, kas ir Saeimā... tie saņem kādu citu, ja tie saņem pensiju, jo tajā laikā tika arī nobalsots... Ne jau viņi paši, šī nomenklatūra, kā jums patīk izteikties, balsoja par savām pensijām. Rasnača kungs, jūs pats tagad, šodien, piederat pie nomenklatūras, šeit ilgi sēžot, tāpēc acīmredzot tomēr novērtējāt šo 4.maija balsotāju drosmi. Tāpat arī jūs pieminējāt barikāžu dienas. Tajā laikā mēs šeit patiešām gulējām, jo dežurējām šeit caurām naktīm. Es varētu pastāstīt, es zinu – atšķirībā no jums –, kas šeit notika, kādi šeit bija smilšu maisi, kādas šeit bija gāzmaskas, ko mēs šeit darījām.

Bet šobrīd es gribu pievērsties, kā jau es teicu, šīm bažām, ka mēs, mainot šīs dienas, 4.maija, nosaukumu, apdraudam Latvijas pēctecību. Es gribu teikt, ka mēs neapdraudam Latvijas pēctecību. Un kāpēc? Es jums visiem, tiem, kam ir šaubas, ieteiktu izlasīt Satversmes tiesas spriedumu tā sauktajā Abrenes lietā, kas, no vienas puses, tiek kritizēts – es arī varu piekrist – saistībā ar šīm savulaik „jauniegūtajām teritorijām”, jo toreiz mēs bijām tie, kas – atšķirībā no „Tēvzemei un Brīvībai” – nebalsojām par šo attiecīgo Abrenes robežlīguma noslēgšanu. Mēs iesniedzām Satversmes tiesā pieteikumu. Es neatbalstu šo „jauniegūto teritoriju” statusu un šo doktrīnu, bet es gribu tomēr pieminēt Satversmes tiesas sprieduma 34.2.punktā teikto. Tas ir ārkārtīgi svarīgi Latvijas pēctecības nostiprināšanai. Citēju: „Pēc 1990.gada, Baltijas valstīm atgūstot neatkarību, vairums valstu, kas nekad nebija atzinušas to inkorporāciju PSRS sastāvā, paziņoja par diplomātisko attiecību atjaunošanu. Atzīstot Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu de facto, uz to prettiesiskās aneksijas neatzīšanu atsaucās Īslande, Beļģija, Kanāda, Austrālija, Itālija un ASV. Savukārt Igaunija, Somija, Ungārija, Rumānija, Čīle, Čehoslovākija un Nīderlande atzīšanas rakstos atsaucās uz Latvijas neatkarības atjaunošanu. Arī Eiropas Kopienas savā un dalībvalstu vārdā sveica Baltijas valstis ar 1940.gadā zaudētās neatkarības un suverenitātes atjaunošanu.” Bez tam, godātie kolēģi, nozīmīgākās starptautiskās organizācijas arī atzina Latvijas neatkarību. Satversmes tiesa šeit to norāda un šeit atsaucas uz pazīstama tiesībzinātnieka Lēbera kunga rakstu par Molotova–Ribentropa pakta sekām mūsdienās. Arī tas ir Satversmes tiesas spriedumā norādīts.

Pie tam Baltijas valstu uzņemšana Apvienoto Nāciju Organizācijā notika saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos paredzēto procedūru. Drošības padomē tās prezidents atsaucās uz Baltijas valstu atgūto neatkarību, to mēs varam izlasīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneses Ziemeles kundzes grāmatās.

Apvienoto Nāciju Organizācija vairākās rezolūcijās ir konstatējusi, ka Krievijas Federācijas karaspēks Baltijas valstīs pēc PSRS sabrukuma atrodas nelikumīgi, un Eiropas Padome, izskatot Baltijas valstu lūgumus par uzņemšanu organizācijā, apstiprināja, ka tās ir pilnībā atjaunojušas savu neatkarību.

Tātad, kā mēs redzam, starptautiskā sabiedrība atbalstīja Baltijas valstu prasību pēc to valstiskās nepārtrauktības, kas izrietēja no šo valstu okupācijas un aneksijas neatzīšanas. Un man šķiet, ka starptautiskajai sabiedrībai absolūti neinteresē – izņemot varbūt vēsturniekus, kuriem interesē, – šīs nianses. Neinteresē šie kašķi mūsu, latviešu sabiedrības, starpā! Un tādēļ es vēl šeit gribu pieminēt, ka Satversmes tiesa ir atsaukusies arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu tā sauktajā Ždanokas lietā, kur tiesa arī norāda uz Latvijas piespiedu pievienošanu PSRS kā neapšaubāmu faktu. Un tādējādi, godātie kolēģi, Latvijas iekļaušana Padomju Savienībā ir bijusi pretlikumīga, un tagadējā Latvijas Republika ir atjaunota, nevis jauna valsts – neatkarīgi no šīs dienas nosaukuma maiņas!

Es gribu aicināt jūs atbalstīt, jo lielākā daļa manu kolēģu... Viņiem es gribu atvainoties šodien no šīs tribīnes mūsu Saeimas vārdā, ka mēs esam viņus daļēji arī atsevišķās runās apvainojuši. Izsaku vēlmi, lai šī diena tiešām tiktu saukta tādā vārdā, kā pašlaik to paredz likumprojekts. Es pateicos par uzmanību un atvainojos, ja kādu esmu aizskārusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pilnībā atbalstu likumprojekta autoru vēlmi padarīt mūsu svētku dienu nosaukumus vienkāršus, katram saprotamus, viegli iegaumējamus, izrunājamus. Un man nav nekādu iebildumu pret 4.maiju... pret ierakstu likumā par 4.maija svētku nosaukuma izmaiņu, jo patiesībā tautas apziņā tā arī bija neatkarības diena. Es tajā dienā nedz staigāju zem galda, nedz sēdēju Augstākās padomes ēkā, bet es staigāju apkārt Augstākās padomes ēkai kopā ar visu to tautas daļu, kas gaidīja, skaitīja un ar gavilēm uzņēma katru balsojumu „par”, un faktiski sabiedrības apziņā mēs šajā dienā kļuvām neatkarīgi. Neatkarīgi no visiem juridiskajiem formulējumiem, neatkarīgi no pārejas perioda esamības. Mēs bijām neatkarīgi!

Kas attiecas uz šā likumprojekta 1.punktu, es to pilnībā atbalstu. Un es saprotu arī to, ka šis 1.punkts nes sev līdzi arī 2.punktu, jo nevar divas dienas – 4.maijs un 21.augusts – saukties saturiski vienādi. Tomēr, kas attiecas uz likumprojekta autoru doto formulējumu 21.augustam, faktiskai juridiskās neatkarības iegūšanas dienai, diemžēl mēs esam atraduši ļoti neveiksmīgu formulējumu. Līdz šim lietotais garais formulējums „Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena”, juridiski ir pilnīgi precīzs, bet ir ļoti grūti iegaumējams un formulējumā varbūt ne tik viegli uztverams, bet tajā bija liela jēga, turpretī pašreizējā formulējumā, kurā ir palikusi tikai pirmā daļa „Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas diena”, godīgi sakot, dārgie kolēģi, nav pateikts nekas, un šis formulējums ir jāmaina. Un tas, ka mēs svinam, ļoti plaši atzīmējam un sirdī sajūtam 4.maiju – tas ir brīnišķīgi. Un arī šodien lielākā daļa kolēģu runā par 4.maiju, bet mēs patiesībā nepelnīti maz runājam par 21.augustu. Mums ir nepelnīti zems šīs dienas statuss, un šobrīd šajā likumprojekta formulējumā tas patiesībā vēl vairāk samazinās. Tāpēc es domāju, ka, iesniedzot priekšlikumus uz otro lasījumu, mums ir jāatrod ļoti labs formulējums šim 21.augustam. Jo pretējā gadījumā tiešām mēs mazliet grēkojam pret vēsturi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK frakcija).

Sveicināti, godātie kolēģi! Pirms sāku runāt, es vēlos precizēt, ka pret Abrenes atdošanu balsoja arī „tēvzemieši” kopā ar „Jauno laiku” un atsevišķiem Zaļo un Zemnieku savienības deputātiem. Paldies viņiem par to, ka viņi ievēroja konsekvenci attiecībā uz valsts teritorijas nedalāmību, principā restaurējot tās robežas, par kurām cīnījās mūsu karavīri.

Par konkrēto priekšlikumu. 4.maijā, jā, es staigāju zem galda, biju divus gadus vecs, bet man ir saglabājušās atmiņas, kuras es, visdrīzāk, nekad neizdzēsīšu. (Zālē smiekli.) Šis notikums bija man tik spilgts, ka es atceros, kā mana ģimene atradās pie televizora, skaitīja katru balsi līdzi 4.maijā, un tas prieks, kas pārņēma ģimeni, ka bija pieņemts, ka bija pietiekami liels skaits deputātu nobalsojis, – tas bija neaprakstāms! Visai ģimenei tie bija svētki. Tomēr tā vēl nebija neatkarības atjaunošana. Un to zina principā jebkurš Vēstures fakultātes students.

Šajā dienā Padomju Savienības karaspēks neatstāja Latvijas teritoriju, šajā dienā netika atjaunota pilnā apjomā Latvijas Republikas Satversme, nebija sasaukta jaunā Latvijas Saeima, un arī pats Neatkarības deklarācijas teksts ietvēra tādas normas, kas liecina par to, ka faktiskā neatkarība vēl nebija atgūta.

Es varu citēt 4.maija deklarācijas 5.punktu, kas saka: „Noteikt Latvijas Republikas valsts varas de facto atjaunošanai pārejas periodu, kurš beidzas ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu. Pārejas periodā augstāko varu Latvijā realizē Latvijas Republikas Augstākā Padome.”

Interesants... teiksim, vērtīgs ir 6.punkts: pārejas periodā piemērot Latvijas PSR Konstitūcijas normas un citus likumus, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Šis ir vēsturiski ļoti sensitīvs jautājums, par kuru arī turpinās debates vēsturnieku aprindās.

Un es nevaru piekrist Anša Saliņa norādītajam, ka vēsture ir vienmēr jāpakārto tautas apziņas veidošanai. Jā, mums ir jāliek uzsvars uz mūsu karotājiem, uz mūsu līderiem, un mums ir jāliek uzsvars uz tiem, kas pārcieta visas padomju režīma šausmas, izdzīvoja un palika nesalauzti. Bet mēs nevaram tā dēļ grozīt vēsturi.

Ja politiķi sāks manipulēt ar vēsturi, tad mēs ne ar ko neatšķirsimies no Padomju Savienības mantinieces Krievijas, kurai ir pilnīgi cita vēstures interpretācija. Viņi arī piemēro vēsturi tā, lai viņiem ir izdevīgāk, viņi groza notikumus, nekonsultējas ar objektīviem vēsturniekiem, dod norādījumus saviem vēsturniekiem.

Mans aicinājums būtu šo likumprojektu šodien neatbalstīt, uzaicināt uz komisiju zinošos vēsturniekus šajā jautājumā. Es varu ieteikt veselu virkni, piemēram, Jāni Ķerusu, Aivaru Strangu, Heinrihu Strodu, Jāni Taurēnu un citus, kuri ir kompetenti spriest par šiem jautājumiem, – viņi, nevis politiķi, kas mēģina piemērot vēsturi šodienas realitātei!

Es vēlreiz aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. Mēs varam turpināt diskusijas par to, kāds ir pareizais formulējums šai dienai, bet nedrīkst... mēs nedrīkstam grozīt vēsturi, jo tad mēs nebūsim ne ar ko labāki par mūsu Austrumu kaimiņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Šodien ir Barikāžu piemiņas diena, un, diskutējot par mūsu tautai tik svarīgiem notikumiem, es ļoti gribētu, lai mēs šodien nenostātos barikāžu dažādās pusēs.

Un es aicinu savus kolēģus necensties mazināt likumprojektā pieminēto dienu vēsturisko nozīmi.

Un vēl. Dažiem kolēģiem es gribu atgādināt, ka ne Augstākās padomes... tālaika Augstākās padomes deputāti, ne ar Tautas frontes atbalstu ievēlētie PSRS Tautas deputāti, kuri Maskavā aizstāvēja Latvijas intereses, paši nekad nelēma par savām pensijām, par savu materiālo nodrošinājumu. To izdarīja turpmākās Saeimas.

Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinu būt šodien saprātīgiem un konceptuāli atbalstīt komisijas piedāvāto risinājumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Paldies, kolēģi, par paustajiem viedokļiem debatēs! Es arī tāpat kā Ilma Čepāne vēlos atvainoties, ja kādu esmu aizskāris ar pārmetumu par to, ka jūsu balss nav redzama 21.augusta balsojuma izdrukā. Tiešām tas ir žurnālistu darbs vaicāt, kāpēc tu biji 4.maijā, bet 21.augustā, kad tavai dzīvībai draudēja, tu te nebiji. Protams, mums nav morālu tiesību jums šo jautājumu, kolēģi, uzdot, bet tiešām es saprotu, ka šajā zālē nav neviena, kas 21.augustā balsoja, bet ne jau par to ir šis stāsts. Šis stāsts ir tāds, ka vienkārši, nu, drusciņ tomēr mums ir vairāk jāinteresējas par to dienu vēsturi un jāzina, kādi bija Latvijas Pilsoņu kongresa vēlēšanu rezultāti, un jāzina, ka vairāki desmiti to cilvēku, kas bija Latvijas Pilsoņu kongresā ievēlēti, sēdēja šeit, Augstākajā padomē. Tas bija Indulis Bērziņš, tas bija Andrejs Krastiņš... Ļoti daudzi tādi bija, un viņi visi balsoja „par” Latvijas neatkarību, viņi bija arī Tautas frontes domē. Apmēram trešdaļa vai pat puse Tautas frontes domes bija Latvijas Pilsoņu kongresa delegāti. Mēs visi gājām roku rokā, kopā strādājām. Mēs visi strādājām kopā! Es nebiju Latvijas Pilsoņu kongresā, es biju Tautas frontes domes vairākos sasaukumos un divās valdēs. Mēs visi tās dienas piedzīvojām, mēs to atceramies kā šodien, tāpēc nevajag noniecināt. Un es domāju, ka tieši tam, ka mēs bijām visi kopā... Protams, žēl bija cilvēku, kuri bija pret Igaunijas variantu, tas ir, pret kopīgas asamblejas veidošanu starp Latvijas Pilsoņu kongresu un Augstāko padomi, kā to izdarīja igauņi, bet arī viņi izvēlējās citu šo turpinātības jeb pēctecības ceļu. Tomēr jebkurā gadījumā tieši tas apstāklis, ka mēs visi kopā strādājām gan Tautas frontes domē, gan Latvijas Pilsoņu kongresā, gan Latvijas Neatkarības kustībā, gan arī Augstākajā... es jau vienreiz pateicu... gan arī visās šajās Latvijas nacionālajās organizācijās... Tas, ka mēs bijām visi kopā, tā bija šo panākumu ķīla 18.novembra valsts atjaunošanai. Tikai tā bija šo panākumu ķīla, tāpēc šeit pretnostatīt šos cilvēkus ir pilnīgi nevietā!

Bet tomēr es uzskatu, ka nav bijušas nopietnas debates par šiem jautājumiem. Nav bijušas, Circenes kundze!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Godājamā priekšsēdētāja! Godātie un cienījamie kolēģi! Es gribu tikai vienu momentu atgādināt. Ļoti īpatnēji ir sanācis, ka mēs par šiem jautājumiem debatējam 20.janvārī – Latvijai vistraģiskākajā dienā. Un es esmu tajā vecumā, ka nevis zem galda staigāju, bet mums, Fizikas institūtam Salaspilī... mūsu uzdevums bija aizsargāt telefonu centrāli Dzirnavu ielā. Es atbraucu no Vācijas, man bija tāds moderns aparāts, un mani kolēģi... Es vienmēr ņēmu to līdzi, un es atceros to šausmīgo sajūtu, kad pateica, ka Andris Slapiņš ir miris. Viņš bija mūsu, Imanta Ziedoņa Dižkoku atbrīvošanas grupas, cilvēks. Un es godīgi teikšu, ka aizgāju aiz stūra un drausmīgi raudāju, jo mēs pirms tam, pirms dažiem mēnešiem, lidojām kopā atpakaļ no Maskavas: es – no konferences, bet viņš bija saaicinājis kopā Padomju Savienības un Amerikas eskimosus un uztaisījis viņiem kopēju konferenci.

Un kāpēc es par to runāju? Toreiz visa tauta bija absolūti vienota, un mums ir jācenšas šodien kaut vai tās atmiņas dēļ nesākt skaldīt šeit matus, jo mēs rādām tautai priekšzīmi, un, ja mēs sākam šeit „kasīties”, nu tad nav jābrīnās, ka arī tauta „kasās”. Un tā ir tā lielākā nelaime, kas mūsu valstī ir, ka mēs ikdienā reizēm par sīkumiem ārkārtīgi nejēdzīgi „kasāmies”, lai gan mums, tautas ievēlētiem priekšstāvjiem, būtu jācenšas rādīt šo priekšzīmi, jo vai gan citādi mēs savu valsti apvienosim, ja visu laiku būsim sašķelti. Un tas ir tas, uz ko es šodien aicinu, – mēģināsim kopā rast risinājumus! Un šodien atcerēsimies tiešām šo 20.janvāri, kas bija ārkārtīgi izšķirošs visam tālākajam – gan 4.maijam, gan 21.augustam! Varētu runāt arī par 21.augustu. Tur vācu... latviešu leģionārs, kurš atbrauca un kuram mēs nedrīkstējām teikt, ka ir pučs... un kā tas viss notika... Bet tas ir cits stāsts, un tas nav domāts Saeimas tribīnei.

Tā vēsture ir ļoti dramatiska, kāda mums ir. Mums jācenšas atrast to kopējo un mēģināt vienoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām debates, es gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Viņķeles, Zaķa, Smiltēna, Bendrātes un Circenes – iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pats personīgi droši vien šajā balsojumā atturēšos, ņemot vērā, ka dzirdu un saprotu argumentus no abām pusēm. Taču gribu teikt ko citu.

Projekta atbalstītāji to pamato ar patriotiskās audzināšanas nepieciešamību. Bet svarīgi, manuprāt, būtu atcerēties, ka patriotiskā audzināšana neizpaužas, tikai dodot nosaukumus un formulējumus datumiem. Patriotiskā audzināšana nozīmē arī ievērot zināmus standartus mūsu attieksmē vienam pret otru, mūsu uzvedībā, mūsu attiecībās. Un tā uzvedība un tā attieksme no dažu deputātu puses, ko es manīju, uzstājoties Saeimas jaunākajam deputātam un gados cienījamākajam Saeimas deputātam, manuprāt, patriotismu neveicina. Es ceru, ka mēs pakāpeniski ar šo lietu tiksim galā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu (Aplausi.)

Vai komisijas vārdā Circenes kundzei ir kas piebilstams? Lūdzu!

I.Circene. Paldies, kolēģi! Es domāju, ka Raivja Dzintara pēdējā šī piebilde izsaka visu būtību. Mums ir pašiem jābūt skaidrībā, ko mēs gribam sasniegt, un mums jābūt paraugam arī pārējiem.

Visas šīs iebildes par to, ka ir nepietiekami par šiem jautājumiem diskutēts, īstenībā nav nopietni ņemamas vairāku iemeslu dēļ. Šīs diskusijas un debates vairāku Saeimu garumā ir notikušas gan frakcijās, gan komisijā. Un arī pēdējā reizē, kad komisija šo jautājumu iniciēja un skatīja komisijas lokā, tika pieaicināti Valsts prezidenta ieceltās Goda komitejas locekļi, Augstākās padomes deputāti. Mēs aicinājām gan Īvāna kungu, gan Škapara kungu. Mēs aicinājām arī Apsīša kungu, Endziņa kungu, Jundža kungu, kuri bija Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas izstrādāšanas darba grupas vadītāji un locekļi. Mēs pieaicinājām arī Čebotarenokas kundzi – Augstākās padomes deputāti, Augstākās padomes deputātu kluba pārstāvi, kā arī Butuļa kungu – Latvijas Universitātes profesoru, Latvijas Vēsturnieku komisijas locekli. Mums bija visās diskusijās pārstāvji no Valsts prezidenta padomniekiem likumdošanas jautājumos – gan Sandra Sondores-Kukules kundze, gan Inese Lībiņa-Egner kundze. Mums ir piedalījušies gan Juridiskā biroja pārstāvji, gan Latvijas Tautas frontes pārstāvji. Šīs diskusijas ir bijušas ļoti plašas un ilgstošas. Un līdz ar to, ja arī varētu teikt, ka komisijā, kā te tiek minēts, diskusijas bijušas nepietiekamas, tad jāsaka, Rasnača kungs tiešām bija vienīgais, kurš balsoja pret šā likumprojekta tālāko virzību.

Es lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu un virzīt šo jautājumu tālāk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 3, atturas – 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene. Paldies.

3.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu Nr.199/Lp10. Šis likumprojekts „Grozījums Civilprocesa likumā” nosaka kārtību, procesuālo kārtību, kustamas lietas aplikšanai ar pievienotās vērtības nodokli izsoles gadījumā.

Ir ļoti svarīgi, lai šis likumprojekts stātos spēkā 2011.gada, respektīvi, šā gada, 1.februārī.

Juridiskās komisijas vārdā ir lūgums atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Komisija bija lūgusi atzīt to par steidzamu.

G.Bērziņš. Jā, un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par to, lai likumprojektu atzītu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Komisija lūdz arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

G.Bērziņš. Ņemot vērā to, ka likumprojektam būtu jāstājas spēkā 2011.gada 1.februārī, Juridiskās komisijas vārdā lūgums izskatīt likumprojektu arī otrajā lasījumā... otrajā, galīgajā, lasījumā un to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi šodienas sēdē ir izskatīti.

Pirms es lūdzu reģistrācijas režīmu, vārds paziņojumiem.

Vārds deputātei Ingrīdai Circenei.

Deputāte Ingrīda Circene, jums vārds paziņojumam!

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu visus deputātus, sadarbības grupas ar Maķedonijas parlamentu locekļus, uz īsu grupas sanāksmi pēc 5 minūtēm Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS, Zemgales v/a).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pēc 15 minūtēm pulcējas Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jums atgādināt, ka šodien pulksten 12.00 ir Saeimas sēde par godu barikāžu dienu piemiņai.

Tātad vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies četri deputāti: Ainars Latkovskis, Vitauts Staņa, Jānis Vucāns un Mihails Zemļinskis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 20.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.