• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ir visas iespējas Latvijas un Ķīnas labai sadarbībai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.03.1999., Nr. 64/65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22494

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai 2000. ir izglītības gads!

Vēl šajā numurā

05.03.1999., Nr. 64/65

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ir visas iespējas Latvijas un Ķīnas labai sadarbībai

Vakar, 4.martā, noslēdzās Ķīnas Tautas Republikas vicepremjeres U I (Wu Yi) oficiālā vizīte Latvijā

Preses konferencē

Vakar, 4. martā, Ķīnas Tautas Republikas vicepremjeres U I oficiālās vizītes ietvaros notika preses konference, kurā piedalījās Ķīnas Tautas Republikas vicepremjere U I un Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs Anatolijs Gorbunovs.

Ķīnas Tautas Republikas vicepremjere U I pastāstīja par savu vizīti Latvijā:

— Vizītes gaitā man bija tikšanās ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, sarunu laikā mēs pārrunājām abu valstu divpusējo sadarbību tirdzniecībā un ekonomikā. Tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Vili Krištopanu, mēs pieskārāmies arī situācijai Krievijā. Man bija arī sarunas ar Gorbunova kungu un jūsu ekonomikas ministru. Galvenokārt mēs koncentrējāmies uz divpusējo sadarbību starp mūsu valstīm, kā arī pārrunājām sadarbības iespējas konkrētās nozarēs. Ķīnas Tautas Republika vienmēr ir atbalstījusi un veicinājusi neatkarīgu ārpolitiku, kas vērsta uz miera nostiprināšanu un ir svarīga jebkurai valstij neatkarīgi no tā, vai tā ir maza vai liela, bagāta vai nabaga valsts. Tāpat mēs atbalstām Latvijas centienus savas suverenitātes nostiprināšanā un teritoriālajā integrācijā. Ķīnas Tautas Republika respektē un saprot Latvijas valsts tiesības uz neatkarību, kā arī vēlmi veidot neatkarīgu iekšpolitiku un ārpolitiku. Mēs ceram, ka arī turpmāk starp mūsu valstīm attīstīsies auglīga sadarbība.

Pēc mūsu novērojumiem, Latvijas tirdznieciskā un ekonomiskā attīstība noris ļoti veiksmīgi. Pēc mūsu rīcībā esošajiem statistikas datiem, 1998. gadā Latvijas un Ķīnas tirdzniecības pieaugums bija 220 procenti. Taču neapstrīdams ir fakts, ka, neraugoties uz milzīgo pieaugumu, mēs ne tuvu neesam izsmēluši visas savas iespējas. Līdz ar to mums ir jāintensificē mūsu sadarbība ekonomikā un tirdzniecībā, kā arī jāpanāk mūsu resursu efektīvāka izmantošana. Nākotnē mēs turpināsim mūsu divpusējās attiecības, kas būs kopējs ieguvums abām mūsu valstīm. Vizītes laikā mēs esam parakstījuši divus līgumus — Līgumu par civilo gaisa satiksmi un Līgumu par sadarbību atbilstības novērtēšanas jomā importa un eksporta precēm. Ķīnas Tautas Republika Latvijas Republikas valdībai pasniedza dāvinājumu trīs miljonu juaņu vērtībā, un šis dāvinājums nekādi nav saistāms ar kādiem politiskiem noteikumiem. Tas tikai apliecina mūsu nopietno sadarbības vēlmi.

Noslēgumā es gribētu nodot sveicienus visiem saviem draugiem Latvijā un Ķīnas Tautas Republikas sveicienu Latvijas tautai, novēlot sekmīgu jūsu valsts tālāko attīstību un turpmākos panākumus.

Tad preses konferences dalībnieki atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Man ir jautājums ĶTR vicepremjerei U I — vai jūs varētu nosaukt konkrētas sadarbības jomas, par kurām jūs runājāt ar ekonomikas ministru?

U I: — Tā kā es esmu Ķīnas premjerministra vietniece tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jautājumos un man bija saruna ar jūsu ekonomikas ministru, tad vajadzētu būt skaidram, par kādiem jautājumiem bija runa. Man tika jautāts, kā Latvija varētu panākt labas un veiksmīgas attiecības ar Ķīnas biznesmeņiem, uz ko es atbildēju, ka svarīgs ir labs piemērs. Šobrīd Latvijā darbojas divi investīciju projekti, un to veiksmīgas norises gadījumā varētu rasties lielāka Ķīnas investoru uzticība. Mēs arī apspriedām jautājumu, kā piesaistīt iespējami vairāk Ķīnas investīciju Latvijai. Te ļoti liela nozīme ir labvēlīgai ekonomiskajai videi, ekonomisko procesu stabilitātei, kā arī ir jāparaksta investīciju aizsardzības programma. Manuprāt, ir jāsāk sadarbība apstrādes rūpniecībā.

— Man ir jautājumi Gorbunova kungam — kā jūs vērtējat Ķīnas Tautas Republikas delegācijas vizīti Latvijā, kāda ir situācija un nākotnes perspektīvas mūsu valstu sadarbībā, un kā jūs raksturotu pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā?

A.Gorbunovs: — Šī vizīte ir turpinājums dialogam starp mūsu valstīm ekonomikā, tirdzniecībā un politikā. Vizīte radīja jaunu dinamismu mūsu attiecību tālākā veidošanā. Ļoti svarīgi ir gan parakstīt līgumus, gan arī vienoties par turpmākajiem līgumiem, kas veicinātu sadarbību. Ir dots jauns impulss Latvijas un Ķīnas ekonomisko un tirdzniecisko attiecību veidošanā.

Abu valstu interese par sadarbību transportā un telekomunikācijās, kas ir viena no svarīgākajām, liecina par mūsu valstu nopietnajiem nodomiem tālākas sadarbības attīstīšanā.

Pašreizējo Latvijas ekonomisko situāciju varu raksturot ļoti īsi. Neraugoties uz mūsu kaimiņvalsts Krievijas nopietno ekonomisko krīzi, kas saistīta ar Latvijas eksporta samazināšanos, Latvijas ekonomika ir spējusi veiksmīgi pārorientēties uz rietumvalstu tirgiem. Nacionālā kopprodukta kritums ir niecīgs. Mums ir izredzes arī nākotnē turpināt šo stabilo ekonomisko attīstību, saglabājot nacionālā ienākuma kāpumu 4% apmērā.

— Kādas ir Ķīnas intereses attiecībā uz Latvijas ostām?

U I: — Runājot par ostām, ir divi jautājumi: kā tālāk attīstīt to infrastruktūru un tranzīts un eksports caur ostām. Attiecībā uz infrastruktūras attīstību Latvijai ir sava pieredze, un Ķīna ir gatava dalīties arī savā pieredzē. Mēs gribētu veicināt mūsu uzņēmēju piedalīšanos šajā darbā, kā arī investīciju piesaistīšanu tranzīta attīstībai Latvijā. 1998. gadā Latvijas ostas tika izmantotas tikai par trim ceturtdaļām, kas norāda uz ļoti lielām neizmantotām potencēm. Ķīnai ir sadarbība ar Skandināvijas valstīm, Roterdamas un Hamburgas ostām, bet nav sadarbības ar Baltijas valstu ostām. Mums ir jāizmanto visas priekšrocības, ko sniedz Latvijas ostas.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Līgumu parakstīšanā

L1.JPG (20093 BYTES)
Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības Līgumu par civilo gaisa satiksmi paraksta: Ķīnas Civilās administrācijas viceministrs Bao Peide un Latvijas Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs

L2.JPG (18304 BYTES)
Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības Līgumu par sadarbību atbilstības novērtēšanas jomā importa un eksporta precēm paraksta: Ķīnas Importa un eksporta inspekcijas un karantīnas valsts administrācijas direktors Tjaņs Dzuņdži un Latvijas ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers

L3.JPG (19718 BYTES)
Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības Līguma par Ķīnas valdības dāvinājumu notu apmaiņu veic Ķīnas ārējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības viceministrs Džans Sjangs un Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!