Frakciju viedokļi pēc 2011. gada 20. janvāra sēdes

E.Zalāns (PLL frakcija):

Jā, šis ir barikāžu dienu atceres laiks. Ir pagājuši divdesmit gadi, un mēs katrs varam šādā posmā pārvērtēt, ko esam darījuši, ko darām, kā turpinām tālāk domāt un darīt savā valstī lietas, par kurām esam kādreiz sapņojuši un kuras esam plānojuši.

Un šodien Saeimas sēdē bija divas tādas lietas, kas, manuprāt, ir nozīmīgas.

Viena vēl turpināsies, par to droši vien runās mani kolēģi, un tā būs diskusija par svētku un atceres dienām. Tur nav nemaz tik vienkārši, kā no malas izskatās.

Bet ir otra lieta – tāda nedaudz sīkāka, bet tomēr principiāla. Un tā ir lieta par to... par mūsu ierosinājumu grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Es neiedziļināšos detaļās, bet teikšu tikai to, ka mēs iesniedzām racionālu priekšlikumu, kas labo iepriekšējās Saeimas laikā pieļautu kļūdu, kura atņem pašvaldībām to naudas daļu, kas patiesībā tām pienākas. Un šodien bija ļoti zīmīgi, ka, no vienas puses, mēs runājam par pamatprincipiem, par pamatvērtībām... runāsim par to arī sēdē pulksten 12.00... Runājam par to, kā panākt vienotību, kā atjaunot Saeimas tēlu, kā atjaunot Saeimas prestižu, bet tajā pašā laikā Saeima turpina iekšēji spēlēt veco spēli, ka pat ļoti racionālus un pamatotus un no pašvaldību puses atbalstītus opozīcijas priekšlikumus koalīcija jeb pozīcija tomēr neatbalsta. Un ir tā, ka cilvēki, tie, kas seko līdzi Saeimas sēdēm, un tie, kas vispār ir ārpus Saeimas, bieži vien to nesaprot: "Nu kā var tā būt? Ja ir racionāls priekšlikums, kāpēc pozīcija neatbalsta?" Tāpat, kā tas bija pirms 10–15 un vairāk gadiem, tā tas ir arī šodien, kad Saeima ir, jā, nu tomēr zināmā mērā ar citu sastāvu un ir pasludinājusi, ka atjaunos uzticību Saeimai. Kāpēc tiek turpināts spēlēt šo veco, nodeldēto spēli, ka principā racionāli opozīcijas priekšlikumi tomēr netiek atbalstīti no pozīcijas puses? Es domāju, ka ir laiks tomēr ar kaut ko sākt. Šis bija tas priekšlikums, kurš bija Latvijas pašvaldībām vajadzīgs. Patiesībā vajadzīgs arī pašam Ministru kabinetam. Un koalīcijai bija šoreiz iespēja skatīties nevis no pozīcijas-opozīcijas viedokļa, bet skatīties racionāli. Koalīcijas deputāti to neizdarīja. Taču jāsaka, ka trīs deputāti (un to skaitā arī cilvēks, kas ar jums runās tūlīt, – Buiķa kungs) tomēr atbalstīja mūsu priekšlikumu. Tas parāda to, ka cilvēki ir spējīgi arī šajā Saeimā balsot pēc sirsdsapziņas, ne tikai pēc noteiktas disciplīnas. Un, manuprāt, jo vairāk mēs balsosim pēc savas sirdsapziņas, jo tuvāk mēs būsim tiem ideāliem, kurus mēs nospraudām pirms divdesmit gadiem, kad mēs pēc būtības cīnījāmies par šīs valsts atjaunošanu.

Pavadiet šo dienu atmiņās, pavadiet šo dienu domās par nākotni! Lai jums labs vakars!

V.Agešins (SC frakcija):

Saeimā ir sākušās kārtējās atsevišķu deputātu rosinātās diskusijas par neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem. Un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskata priekšlikumu aizliegt tādus neregulārus pasažieru pārvadājumus, kuri pilnībā vai daļēji sakrīt ar jau pastāvošo regulāro pasažieru pārvadājumu maršrutiem.

Rodas jautājums: kāpēc tiek virzīts šāds priekšlikums, un kāpēc deputāti nevēlas atbalstīt godīgu konkurenci un tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri apmierina ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus? Kāpēc jātērē valsts budžeta līdzekļi atsevišķu pārvadātāju dotēšanai? Vai brīvais tirgus ir ļaunākais ienaidnieks?

Uzņēmumi, kuri nodarbojas ar neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem, ar tā sauktajiem mikriņiem veic pārvadājumus, piemēram, starp Rīgu un Liepāju, Rīgu un Bausku, maksā nodokļus un nodrošina darba vietas cilvēkiem, un tiem ir attiecīgas licences. Viņu automašīnas tiek uzturētas tehniskā kārtībā, šoferi vada transportlīdzekļus atbilstoši kategorijai, kas dod tiesības pārvadāt pasažierus. Minētie uzņēmēji nesaņem dotācijas no valsts, kā tas ir gadījumos ar sabiedrisko transportu. Pārvadātājs savu darbu organizē tā, lai netraucētu sabiedriskajam transportam. Turklāt pārvadātājs piedāvā pasažieriem tādu servisu, kādu nevar nodrošināt regulārie pārvadājumi, piemēram, pasažiera uzņemšanu pie viņa mājām vai citā viņam izdevīgā vietā, kā arī pasažiera nogādāšanu viņam vajadzīgā vietā, elastīgas cenas un tā tālāk. Tā, piemēram, šie pārvadātāji labprāt iebrauc lidostā "Rīga" un nogādā cilvēkus uz citām pilsētām – līdz pat viņu mājas durvīm, ar visu smago bagāžu. Šāds piedāvājums ir ļoti ērts arī slimajiem un vientuļajiem cilvēkiem.

Savukārt valsts dotētie pārvadātāji, piemēram, Liepājas autobusu parks, piedāvā "kulties" ar visu bagāžu uz Rīgas centru un tur nīkt autoostā.

Neregulārie pārvadātāji ir tīrais ieguvums valsts budžetam, jo viņi nevaimanā pēc subsīdijām, viņi labprāt dara darbu, par ko īpaši smalkie un licencētie kantori prasa no valsts atsevišķu samaksu. Autobusu parki saņem valsts dotācijas, bet piedāvā dārgāku pakalpojumu, un ar visām dotācijām biļete sanāk dārgāka. Man ir bažas par to, ka ir izdomāts veids, kā legāli nozagt Liepājas, Bauskas, Daugavpils un citu pilsētu pasažieru pārvadātāju gadiem ilgi veidotu biznesu.

Es uzskatu, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, īpaši svarīgi ir ievērot godīgu konkurenci autopārvadājumu jomā, atbalstīt un attīstīt uzņēmējdarbību. Šodien mums ir izdevies apturēt minētā likumprojekta virzību, bet diskusijas par šo tēmu nav beigušās, tāpēc es aicinu nediskriminēt mazākus uzņēmējus, neatņemt viņiem iespēju pārvadāt pasažierus, kā arī aicinu atbalstīt vispārpieņemtos tirgus ekonomikas principus, saskaņā ar kuriem visu nosaka godīga konkurence. Tieši pasažieris ir tas kungs, kurš izlems, kāda pārvadātāja pakalpojumus izmantot. Tiem, kuri nevēlas uzlabot savu pakalpojumu kvalitāti un attīstīties, ir jāizput!

Esmu pārliecināts, ka arī turpmāk tikai pasažieris būs vienīgais priekšnieks.

L.Šāvējs (ZZS frakcija):

Šodien Saeimā skatījām vairākus likumprojektus, bet es gribu pakavēties pie viena.

Ar likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" tika paredzēts sakārtot jautājumu par soda naudas sadali starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Kaut gan mūsu oponenti no frakcijas "Par Labu Latviju" to sauca par populismu, šo lietu bija svarīgi sakārtot, tāpēc ka šis finansējums un soda naudas sadale bija paredzēta jau 2011.gada valsts budžetā. Un, protams, var teikt, ka mēs neesam atbalstījuši šo priekšlikumu, bet mērķis jau ir sakārtot visu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, un to paredz arī Juridiskās komisijas lēmums šajā jautājumā.

Tā kā balsojums bija pozitīvs, es ceru, ka šajā gadā tas jautājums tiks sakārtots un turpmāk arī sakārtosim visu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Otra lieta, kam es gribu pieskarties. Ir iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", un šajā dienā, šodien, Barikāžu piemiņas dienā, es gribu teikt, ka, protams, ir svarīgs arī precīzs juridisks formulējums šīm svētku dienām, bet mums, atjaunotās Latvijas iedzīvotājiem, tomēr ir svarīga šo svētku nozīme, tas, kā katrs to izjūtam savā sirdī, savās atmiņās, un mēs ar cieņu izturamies pret šīm lietām. Tāpēc šodien, šajā dienā, pieminēsim upurus, ko mēs nesām! Jauku jums šo svētku vakaru!

Paldies par uzmanību.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija):

Nacionālā apvienība šodien visai aktīvi iesaistījās debatēs par Svētku, atceres un atzīmējamo dienu likumu. Likteņa ironija, ka tas ir tieši šodien – 20.janvārī! Taču Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija bija rosinājusi to skatīt šodien. Un jāteic, ka mums ir ļoti lielas bažas par to, ka notiek mēģinājumi pārrakstīt Latvijas vēsturi, pārceļot faktiskās neatkarības atjaunošanas datumu par piecpadsmit ar pusi mēnešiem atpakaļ – no 1991.gada uz 1990.gadu. Daudziem tas šķiet sīkums un matu skaldīšana. Taču jāteic, ka tā ir ļoti nopietna... Tas ir ļoti nopietns vēstures sagrozīšanas mēģinājums, es pat teiktu, falsifikācijas mēģinājums. Tas ir mans viedoklis. Un es aicinu sabiedrību aktīvāk paust viedokli par šo jautājumu un iesaistīties plašāk debatēs. Jo reizēm rodas iespaids, ka, ja šādu debašu nav, tad ar atsevišķām frakcijām un atsevišķiem deputātiem notiek tādas lietas, ka viņi vienkārši neiedziļinās... un nevar iedziļināties arī objektīvu apstākļu dēļ.

Un otrs jautājums, par ko es gribētu pastāstīt šodien nacionālās apvienības vārdā, ir tas, ka šodien Latvijas Okupācijas muzejā no pulksten deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā varēs cilvēki notariāli apliecināt savus parakstus par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kuri nosaka, ka turpmākajos 12 gados pakāpeniski, gadu pa gadam, mēs pārejam uz obligātās izglītības sistēmu tikai un vienīgi valsts valodā. Tātad šodien, godātie pilsoņi un cienījamās pilsones, visi esat aicināti uz Latvijas Okupācijas muzeju: līdz pulksten deviņiem vakarā jūs varat pielikt savu roku latviskas Latvijas labā. Liels, liels paldies tiem sešiem tūkstošiem, kuri to jau ir izdarījuši! Mums tuvākajā nedēļā ir jāsavāc atlikušais skaits. Aiciniet draugus, paziņas, domubiedrus, un dosimies parakstīties par Satversmes grozījumiem!

Paldies jums par uzmanību.

A.Buiķis (frakcija "Vienotība"):

Patiesībā liela daļa jautājumu, ko šodien Saeima skatīja, ir ikdienas lietas, par kurām nav vērts runāt. Strīdīgākos momentus vai tos, kas ir būtiski, jau atzīmēja citu frakciju pārstāvji. Un tas ir dīvaini, ka dzīve iekārtoja tā, ka jautājums par svētku un atceres dienām iekrita tieši šodien – 20.janvārī, dienā, kad mūsu tauta nesa vislielākos upurus. Faktiski tā ir diena, kad Latvijas tauta parādīja, ko tā spēj izdarīt, ja tā ir vienota.

Šodien es ar īsu uzrunu uzstājos no Saeimas tribīnes, teikdams to, ka patiesībā mēs esam tautas ievēlēti 100 pārstāvji, no kreisā līdz labajam flangam, – vienalga, kā mēs uz to skatāmies. Visi mēs esam ar šīm tiesībām, un tas varbūt ir galvenais punkts, kas mums šodien jāatceras. Ja mēs, Saeima, spēsim vienoties, tas lielā mērā būs arī tāds moments, kas palīdzēs tautai vienoties. Tas ir tas, ko es teicu no tribīnes, un tas ir tas, ko es saku jums, godātie radioklausītāji. Un gribu teikt, ka toreiz mēs pārsteidzām visu pasauli, un ne velti kādu brīdi pēc tam, pēc mūsu, Baltijas tautu, sadošanās rokās no Tallinas līdz Viļņai, tika pacelts jautājums par to, ka Baltijas tautas ir pelnījušas to, ka tās varētu pretendēt uz Nobela Miera prēmiju. Kā jūs saprotat, tas ir augstākais nopelns, kāds pasaulē ir, un mēs bijām vieni no kandidātiem uz šo augsto nosaukumu.

Un tas ir patiesībā tas, ko tauta, tautas gars parādīja toreiz, 20.janvārī, pirms divdesmit gadiem, kad gāja bojā mūsu līdzpilsoņi, gāja bojā mūsu godājamie žurnālisti, kuri vienmēr centās skatīties patiesībai acīs un nebaidīties par savu dzīvību. Un tas ir tas, kas šodien mums, šā ceļa turpinātājiem, ir jādara.

Liels paldies jums par uzmanību. Un novēlu jums svētkus nosvinēt ģimenē un kopā.