Ministru prezidents Vilis Krištopans — runā Saeimā vakar, 4.martā:

Satiksme

Paredzētajos termiņos izstrādāti grozījumi likumā "Par ostām", pieņemti 11 Ministru kabineta noteikumi par dažādiem ar transporta nozari saistītiem jautājumiem.

Liels darbs tiek veikts pievilcīgas tranzītpolitikas veidošanā. Valsts investīciju programmā iekļautas ievērojamas investīcijas transporta infrastruktūras attīstībai. Izstrādāta Latvijas lauku ceļu attīstības programma, sekmīgi risinās Latvijas dzelzceļa restrukturizācijas projekts.

Lai nodrošinātu telekomunikāciju tirgus liberalizāciju un veicinātu konkurenci, izveidota darba grupa jauna likumprojekta "Par telekomunikācijām" izstrādei un darba grupa SIA "Lattelekom" valsts kapitāla daļas privatizācijas jautājumu risināšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietas

Vides politikas jomā sekmīgi turpināta iepriekšējo valdību īstenotā konsekventā politika vides sakārtošanā valstī. Atbilstoši valdības deklarācijai Ministru kabinetā jau akceptēti vai pieņemšanai sagatavoti jauni normatīvie akti ietekmes uz vidi novērtējuma jomā (2 akti), bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā (7 akti), gaisa aizsardzības jomā (5 akti), sadzīves, bīstamo un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā (3 akti). Turpmāk valdība īpašu uzmanību veltīs videi draudzīgo tehnoloģiju ieviešanas veicināšanai.

Parakstīts līgums par 2 miljoniem eiro dāvinājuma piešķiršanu Latvijas Vides investīciju fondam vides projektu realizācijai no ES PHARE programmas.

Reģionālās attīstības jomā: izveidots Teritorijas attīstības plānošanas centrs; izstrādāts MK noteikumu projekts par mērķdotācijām pašvaldībām teritorijas attīstības plānošanai; izstrādāts metodiskais materiāls investīciju programmu izvērtēšanai no reģionālās un lauku attīstības viedokļa un sagatavoti priekšlikumi Ekonomikas ministrijai par reģionālās attīstības interešu ievērošanu, sastādot Valsts investīciju programmu 2000.—2002. gadam.

Būvniecības jomā: izstrādāts bijušās PSRS normatīvo (SNiP) pārstrādes termiņu un finansēšanas stratēģijas koncepcijas projekts, izstrādāta Būvniecības nacionālā programma.

Tūrisma jomā: izveidota "Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra", noorganizēts Latvijas lielākais tūrisma gadatirgus "Balttur ’99" Rīgā, kurā tika pārstāvētas 23 valstis.

Valsts pārvaldes un pašvaldību jomā: izvēlēti pretendenti, kas PHARE projekta ietvaros šogad veiks 9 rajonu izpēti; sagatavota rajonu izpētes metodika; sagatavoti grozījumi likumā " Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" un likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"; ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota darba grupa dzīvokļu likumdošanas sakārtošanai.

Diemžēl jāsaka, ka līdzšinējā publisko pakalpojumu sniegšanas darba organizācija iedzīvotājiem ir pārāk sarežģīta un neizprotama. Tā vairāk ir orientēta uz ierēdņu, nevis klientu ērtībām. Iedzīvotājiem ir vairākkārt jāstaigā no vienas iestādes uz otru, no viena kabineta uz otru, bieži jāmēģina uzzināt, kādas izziņas kādā kabinetā jāsniedz un kur tās jāsaņem. Tas pamatoti rada neapmierinātību ar pašvaldību piedāvāto pakalpojumu servisa līmeni. Arī pašvaldību darbiniekiem bieži rodas pārslodze un stresa situācijas, vienlaikus pieņemot iedzīvotājus, iedziļinoties viņu jautājumos un iesniegtajos dokumentos un reizē sniedzot informāciju pa telefonu, parasti par pilnīgi citu tēmu.

Pagājušās nedēļas nogalē es biju Liepājā, un jāsaka, ka šī pilsēta ir krietnu soli priekšā pārējām, domājot par to, kā uzlabot publisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Esmu iepazinies ar Liepājas "Vienas pieturas aģentūras" projektu, kas drīz tiks pilnībā realizēts. Uzskatu, ka šī pieredze būtu jāpārņem arī pārējām pašvaldībām.

Idejas galvenais mērķis ir — pa struktūrvienībām "staigā" dokuments, nevis tiek "trenkāts" iedzīvotājs. "Vienas pieturas aģentūra" tiek veidota vienā telpā, kur organizēta iedzīvotāju visu veidu pieņemšana par jebkuru jautājumu, kas ir saistīts ar pašvaldību. Pieņemšana notiek katru dienu visas darba dienas garumā, bez pusdienas pārtraukuma. Līdz ar to iedzīvotājiem ir radīta iespēja jebkurā laikā iesniegt un saņemt dokumentus, informāciju, konsultācijas, neraizējoties par dokumentu kārtošanas procesu, un tā ekonomēt laiku. Iedzīvotāju ērtībām centrā ir izveidots arī bankas norēķina konts.

Zemkopība

Pirms mēneša TB /LNNK, Jaunās partijas un "Latvijas ceļa" koalīcijas valdība tika papildināta ar sadarbības partneriem — sociāldemokrātiem. Esmu gandarīts, ka sociāldemokrāti bija gatavi uzņemties politisku līdzatbildību par zemkopības nozari.

Uzsākta Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fondu programmu izvēle un programmu sagatavošana. Panākta ES Komisijas lēmuma pieņemšana par a/s "Preiļu siers" iekļaušanu sarakstā, kam ir tiesības eksportēt savu produkciju uz ES, kā arī jaunu trīs piena pārstrādes uzņēmumu iekļaušanu šajā sarakstā.

1998.gada decembrī ir izstrādāti un publicēti "Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības pamati".

Izstrādāta un, sākot ar 1998.gada 1.decembri, tiek realizēta ārkārtas subsīdiju izlietošanas programma cūku audzētājiem cūkgaļas tirgus stabilizācijai.

Ir precizēts Veterinārmedicīnas likuma projekts un gatavoti priekšlikumi Valsts veterinārā dienesta struktūras optimizācijai.

Sadarbībā ar Valsts pārvaldes reformas biroju, Pasaules banku un starptautiskajiem ekspertiem uzsākts ministrijas funkcionālais audits, ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi.

Aizsardzība

Viena no svarīgākajām valdības funkcijām ir valsts drošības nodrošināšana. Tas ir redzams no Ministru kabineta deklarācijas, un valsts budžets to nepārprotami apstiprina. Aizsardzības budžets ir palielinājies vairāk nekā par 10 miljoniem latu un es vēlreiz apliecinu valdības gatavību vēl šajā gadā palielināt šo budžeta pozīciju līdz vienam procentam no iekšzemes kopprodukta.

Ārlietas

Latvija reāli ir kļuvusi par vienotas Eiropas daļu — no 1.marta varam ceļot bez vīzām uz lielāko daļu Eiropas Savienības valstu. Tā nav tikai ērtība, bet arī psiholoģisks pagrieziena punkts mūsu attieksmē pret Eiropu un Eiropas attieksmē pret mums — tā ir vienlīdzība.

Esam kļuvuši par Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsti — kā mācēsim izmantot šo statusu, tas atkarīgs no mums pašiem. Ar Baltijas kaimiņiem ir cieša ikdienas sadarbība — gan politiskajā līmenī, gan vienojoties par iedzīvotāju konsulāro un tiesisko aizsardzību citās valstīs, gan arī risinot Brīvās tirdzniecības līguma piemērošanas jautājumus.

Latvija ir vienīgā valsts, ar kuru Eiropas Savienība ieteikusi sākt sarunas 1999.gadā, ja reformu process ritēs iesākto gaitu. Tādēļ esam iestrādājuši katras ministrijas Rīcības plānā valdības deklarācijas izpildei arī Rīcības plānu Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā minēto trūkumu novēršanai.

Griba iestāties NATO ir apliecināta ar budžeta palielinājumu aizsardzībai par vairāk nekā 40 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Notikusi pirmā NATO Integrācijas padomes sēde Ministru prezidenta vadībā. Tajā principiāli atbalstījām Latvijas iespējamo ieguldījumu NATO operācijā Kosovā.

Iekšlietas

Runājot par valsts iekšējo drošību un stabilitāti, katrs iedzīvotājs pirmām kārtām pamatoti domā par savu personīgo un tuvinieku aizsardzību no noziedznieka, savas mantas un īpašuma drošību gan pret zagli, gan ugunsgrēku, viņš domā par iespējām realizēt savas cilvēktiesības un cer, ka valsts to nodrošinās. Pilsoņi ir dibinājuši šo valsti, deleģējot tai daļu savu tiesību un līdzekļu nodokļu veidā ar nolūku, lai valsts veiktu savas funkcijas.

Mēs beidzot esam nonākuši pie izpratnes, ka pilda dotos uzdevumus attiecīgie valsts dienesti — policija, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Satversmes aizsardzības birojs, cietuma administrācija u.c., kuri ir profesionāli sagatavoti un materiāli nodrošināti.

Tieslietas

Noris aktīva sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalstīm likumdošanas saskaņošanas un tieslietu sadarbības jautājumos.

Pieņemti un stājušies spēkā vairāki nozīmīgi tiesību akti, to skaitā Civilprocesa likums.

Daudz tiek diskutēts par Korupcijas novēršanas likumu. Uzskatu, ka nekas negrauj pilsoņu ticību valstij vairāk kā nedzīvi, pretrunīgi likumi un to izmantošana šaurām politiskām interesēm un dažādu skandālu izraisīšanā. Diemžēl jau Korupcijas likuma gatavošanas laikā netika prognozēta un analizēta tā praktiskā piemērošana. Korupcijas novēršanas likums ir vairākkārt grozīts, taču ikreiz pēc grozījumu stāšanās spēkā atklājies, ka pastāv kārtējās nepilnības un pretrunīgas interpretācijas iespējas. Sekas — atkal kārtējie grozījumi.

Uzskatu, ka Latvijā vajadzīgs jauns, moderns un efektīvs Korupcijas novēršanas likums, kas būtu vēl stingrāks nekā šobrīd spēkā esošais. Tā izstrādē ir jāievēro Eiropas Savienības tiesības, jāiesaista gan Pasaules bankas, gan citi starptautiskie eksperti. Latvija ir pievienojusies Eiropas Padomes pretkorupcijas konvencijai, veikts Pasaules bankas pētījums, darbojas Korupcijas novēršanas padome, organizētas konferences, semināri, tikšanās.

Mums ir nepieciešama tāda pretkorupcijas likumdošana, kas ir skaidra un saprotama; kas nevis totāli aizliedz visus teorētiski iespējamos interešu konfliktu gadījumus, bet gan raugās problēmas būtībā — interešu konfliktos un to novēršanas iespējās.

Vai tas ir izdarāms? Esmu pārliecināts, ka jā. Garants tam ir politiķu griba atrisināt šo problēmu un, kā liecina pētījumi, mūsu tautas ļoti kritiskā attieksme pret korupcijas parādību.

Labklājība

Cienījamie deputāti, tieši šodien jūs balsosit par Valsts fondēto pensiju likumu, kas vēl vairāk veicinās sociālās apdrošināšanas iemaksas, un tiks uzsākts darbs fondētās pensiju sistēmas likuma administrēšanas, uzraudzības un pārraudzības procesa izstrādē.

Veselības aprūpes jomā ir pieņemti astoņi MK noteikumi, tajā skaitā "Veselības finansēšanas noteikumi" un "Kārtība, kādā tiek nodrošinātas tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību".

Labklājības ministrija ir izstrādājusi un saskaņojusi ar ministrijām MK noteikumus "Par valsts sociālajām garantijām bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem".

Ar ministrijām ir saskaņota koncepcija "Par nodarbinātības veicināšanu valstī", kuras mērķis ir attīstīt valsts nodarbinātības politiku.

Izglītība

Pēc vairāk nekā četrus gadus ilgušām diskusijām beidzot ir panākta vienošanās par studiju kreditēšanas sistēmas izveidi, kas ietverta Ministru kabineta noteikumos "Par studiju kreditēšanu". Tas ir būtisks pavērsiens augstākās izglītības sistēmas attīstībā ar mērķi veicināt augstākās izglītības konkurētspēju un paaugstināt tās kvalitāti, balstoties uz galvenajiem augstākās izglītības pasūtītājiem — studentiem, viņu vajadzībām un interesēm.

Par nozīmīgiem ir jāatzīst visi pasākumi, kas saistīti ar latviešu valodas apguves nostiprināšanu izglītības sistēmā. Šeit vispirms jāmin veiksmīgi realizētā Latviešu valodas apguves valsts programma, kas ir uzsākusi savas darbības otro posmu, piesaistot gandrīz 4 miljonus ASV dolāru ārvalstu finansējuma šīs Latvijai nozīmīgās problēmas risināšanai. Sekmīgi realizēti pasākumi cittautu mācībvalodas skolu pedagogu valodas prasmes uzlabošanai, lielākā daļa šo skolu skolotāju ir nokārtojuši valsts valodas atestāciju augstākajā pakāpē.

Noslēgumam tuvojas Pasaules bankas kredītprojekta sagatavošana izglītības infrastruktūras uzlabošanai. Martā ir plānotas noslēguma sarunas Vašingtonā pirms līguma parakstīšanas, līdz ar to uzsākot visai Latvijas izglītības sistēmai būtisku, mērķtiecīgu ieguldījumu procesu, ietaupītos līdzekļus novirzot izglītības attīstībai.

Ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu Latvijas līdzdalību Eiropas Savienības 5. ietvara programmā zinātnē un tehnoloģijā, līdz ar to paverot Latvijas zinātnei jaunas iespējas starptautiskajai sadarbībai un integrācijai Eiropas zinātniskajā sabiedrībā.

Kultūra

Valdības darba 100 dienu laikā Kultūras ministrija ir turpinājusi darbu pie nacionālās programmas "Kultūra". Šajā neilgajā laikā ir izstrādāts programmas projekts apspriešanai Koordinācijas padomē. Pavisam programmā ir ietvertas 11 apakšprogrammas: "Kultūras mantojums"; "Muzeji"; "Bibliotēkas"; "Vizuālā māksla"; "Tradicionālā kultūra"; "Literatūra"; "Mūzika"; " Teātris"; "Filmu māksla"; "Kultūrizglītība"; "Infrastruktūra".

Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts "Labdarības likums".

Sadarbībā ar Rīgas domi tiek risināts jautājums par Latvijas Nacionālās operas celtniecības pabeigšanu. Februārī Latvijas Nacionālās operas pamatēka ar aktu nodota Rīgas domei un nepabeigtā celtniecība būvniecības turpināšanai nodota Rīgas domes valdījumā; Rīgas domes 1999.gada investīciju programmā ir iekļauti 2,6 miljoni latu Latvijas Nacionālās operas būvniecības turpināšanai.

Apskatāmajā periodā ir īstenots projekta Kultūras ministrijas izglītības iestāžu izglītības informatizācijas 1.posms: uzsākta vidējo speciālo mācību iestāžu izglītības informatizācija, izveidojot datorklases un 5.kategorijas prasībām atbilstošus lokālos datortīklus.

Svarīga ir Latvijas mākslinieku piedalīšanās starptautiskos projektos. Viens no nozīmīgākajiem Eiropas kultūras projektiem ir 48.starptautiskā Venēcijas biennāle, kas šogad notiek no jūnija līdz novembrim. Latvija tajā piedalās pirmoreiz.

Par valdības atskaiti

Stāvot jūsu priekšā pirms 100 dienām, aizvadītā gada 26. novembrī, es apsolīju, ka valdība pirmajās 100 darba dienās izstrādās detalizētu valdības deklarācijas izpildes plānu. Varu jums paziņot, ka šo solījumu valdība ir izpildījusi. Rīt, 5. martā sabiedrībai tiek nodota,

pirmkārt, katra ministra atskaite par pirmajās 100 valdības darba dienās padarīto un,

otrkārt, ministru sagatavotais valdības deklarācijas izpildes rīcības plāns— dokuments, kurā katra valdības deklarācijas punkta īstenošanai ir noteikti konkrēti pasākumi, nozīmēti atbildīgie un noteikti konkrēti termiņi.

Izstrādāt šo vairāku simtu lappušu biezo dokumentu nebija viegls darbs, to es redzēju, apmeklējot visas ministrijas un tiekoties ar visiem ministriem. Tāpēc es pateicos visiem ministriem, parlamentārajiem un valsts sekretāriem, ierēdņiem, kuri pielika savas pūles dokumenta tapšanā.

Šis dokuments uzliks visiem ministriem un ierēdņiem vēl lielāku atbildību. Pie katra konkrētā pasākuma nereti ir minēts ne tikai atbildīgais departaments vai nodaļa, bet konkrēti cilvēki un attiecīgie tālruņu numuri. Ministriem ir jābūt spējīgiem atbildēt, kāpēc šajā dokumentā ir noteikts tieši šāds termiņš un ne savādāks.

Mūsu rīcības plāns būs publisks un pieejams Ministru kabineta interneta mājas lapā.

l Godājamo Saeimas prezidij, cienījamie deputāti un deputātes!

Pieņemiet manu šīsdienas ziņojumu kā pirmo šīs valdības atskaiti. Esmu iecerējis ziņot par valdības darbu Saeimai un sabiedrībai vismaz reizi gadā. Tāpat arī visiem ministriem būs jāsagatavo savas vadītās nozares gada pārskats, kas būs ne tikai atskaites dokuments ministrijai, bet vienlaikus arī atskaite visai sabiedrībai.

Uzskatu, ka pirmajās 98 dienās ministri ir strādājuši krietni un ar atbildību. Bet vai varam teikt, ka Latvijā viss kārtībā? Būsim atklāti un paškritiski: vēl nebūt ne.

Valdībai darāmā pietiks gan likumdošanas sakārtošanā, gan pašu neatliekamāko problēmu risināšanā un valsts attīstības sekmēšanā. Te pirmām kārtām jāmin tādas politikas veidošana, kas sekmē jaunu darba vietu veidošanos un veicina katra cilvēka labklājības augšanu.

Valdība ir atbildīga par šo valsti un tās pilsoņiem. No valdības tiek un tiks prasīta atbildība. Varu jums apsolīt, ka valdība neatkāpsies no jau deklarētajām darba prioritātēm un atbildības, jo tikai pēc mūsu darbiem un nevis pēc mūsu vārdiem vēsture spriedīs par šo valdību!

Es jums pateicos par uzmanību.