Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 25.janvārī

MK: Par funkciju audita plānu 2011.gadam

25.janvārī Ministru kabinets apstiprināja funkciju audita plānu līdz 2011.gada 31.decembrim, tādējādi nosakot jaunas jomas, kuras tiek izvērtētas, izmantojot funkciju audita metodi. Sagaidāmais mērķis ir pēc iespējas vienkāršot institucionālo struktūru un procesus, analizēt to veicamās funkcijas un uzdevumus, sniegt priekšlikumus par konkrētu funkciju un uzdevumu nepieciešamību, kā arī samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem.

Īstenojot pasākumus, tiks nodrošināts funkciju audits un veikts izvērtējums valsts pārvaldes institūcijās, kas nodrošina fondu darbības administrēšanu vai pārvalda nodalītus budžeta līdzekļu kopumus – fondus.

Lai samazinātu administratīvās prasības kontrolei un uzraudzībai, funkciju audits tiks veikts veselības aprūpes jomā.

Valsts pārvaldes institūcijās, kas nodrošināja Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2007.–2013.gadam izstrādes procesu, funkciju audits tiks veikts, lai izvērtētu ar NAP 2007.–2013.gadam saistītās nepilnības un izstrādātu ieteikumus NAP 2014.–2020.gadam izstrādes funkcijas turpmākam optimālam institucionālā atbalsta nodrošinājumam.

Lai panāktu maksimālu atdevi no kapitāla izmantošanas līdzvērtīgas konkurētspējas apstākļos, funkciju auditu veiks publisko personu darbībai privāto tiesību jomā.

Lai atvieglotu dokumentu arhivēšanas un uzglabāšanas prasības komersantiem, samazinot to administratīvos izdevumus, funkciju auditu paredzēts veikt dokumentu arhivēšanas un uzglabāšanas jomā.

Lai panāktu vienotus principus un mehānismus sertifikācijas un akreditācijas uzdevumu deleģēšanai un uzraudzībai no valsts puses un noteiktu vienotu kārtību, tiks veikts funkciju audits sertifikācijas un akreditācijas jomā.

Funkciju auditu veiks valsts pārvaldes institūcijās, kas nodrošina valsts informācijas sistēmu (tai skaitā reģistru, datubāzu, mājaslapu) darbību, lai samazinātu to skaitu, panāktu informācijas sistēmu konsolidāciju, uzlabotu informācijas apriti valsts pārvaldē, samazinātu informācijas sistēmu ieviešanas un uzturēšanas izmaksas, paaugstinot to efektivitāti, un pēc iespējas organizētu klientu elektronisku apkalpošanu saskaņā ar vienas pieturas aģentūras principu.

Valsts kancelejai, konsultējoties ar iesaistītajām iestādēm, uzdots sagatavot Ministru prezidenta rīkojumu projektus par audita grupas izveidošanu un funkciju audita uzsākšanu.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par nepieciešamajiem tiesību aktu grozījumiem ārkārtas situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā

25.janvārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 22.marta rīkojumā Nr.161 "Par koncepciju par nepieciešamajiem tiesību aktu grozījumiem valsts aizsardzības vadības jomā ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā"".

MK rīkojums "Par koncepciju par nepieciešamajiem tiesību aktu grozījumiem valsts aizsardzības vadības jomā ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā" uzdod Aizsardzības ministrijai izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli, kā arī likumprojektus par grozījumiem Nacionālās drošības likumā un Civilās aizsardzības likumā.

Ņemot vērā daudzos iebildumus un diskusijas par Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", nepieciešams grozīt konkrētā likumprojekta iesniegšanas termiņu Ministru kabinetā, nosakot, ka tas tiek iesniegts līdz 2011.gada 16.martam.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par makroekonomisko situāciju valstī 2010.gada otrajā pusē

2010.gada otrajā pusē iekšzemes kopprodukts (IKP) turpināja pieaugt, eksporta apjomi jau pārsniedza pirmskrīzes līmeni, pieauga apstrādes rūpniecības apjomi, tekošā konta bilance bija pozitīva, stabilizējās situācija darba tirgū un iekšējais patēriņš pakāpeniski palielinājās. 2010.gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar 2.ceturksni IKP palielinājās par 0,9% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem).

2010.gada 3.ceturksnī IKP apjoms par 2,9 % pārsniedza 2009.gada 3.ceturkšņa līmeni (salīdzināmās cenās).

Ekonomikas ministrijas veiktā analīze rāda, ka tautsaimniecības izaugsme šobrīd Latvijā ir straujāka, nekā iepriekš prognozēts. Ekonomiskā situācija uzlabojas, lielā mērā pateicoties eksporta pieaugumam, un pozitīvās tendences ekonomikā pirmkārt, izjūt ar eksporta iespējām saistīti uzņēmumi un tautsaimniecības nozares. Preču eksporta apjomi faktiskajās cenās 2010.gada vienpadsmit mēnešos bija par 24% lielāki nekā 2009.gada atbilstošajā periodā.

Aktuālo informāciju par makroekonomisko situāciju valstī, tās analīzi un secinājumus ministrija apkopojusi informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī, ar kuru 25.janvārī tika iepazīstināti valdības ministri.

EM norāda, ka Latvijas eksporta kāpums ir saistīts ne tikai ar ārējā pieprasījuma pieaugumu, bet arī ar Latvijas ražotāju konkurētspējas palielināšanos, kas ir panākta gan uz darbaspēka izmaksu samazināšanas, gan uz produktivitātes palielinājuma rēķina.

Izaugsme 2010.gada trīs ceturkšņos bija vērojama visās preču ražošanas nozarēs. Īpaši jāatzīmē galvenās eksporta nozares – apstrādes rūpniecības – izaugsme (par 20,2%). Kopš 2009.gada decembra nozares ražošanas apjoms ir palielinājies caurmērā par 1,7% ik mēnesi.

Pakāpeniski stabilizējas arī privātais patēriņš, par ko liecina mazumtirdzniecības apgrozījuma palielinājums. 2011.gadā nav sagaidāms vērā ņemams privātā patēriņa pieaugums, ko ietekmēs mājsaimniecību lielās parādsaistības un, neraugoties uz turpmāku situācijas uzlabošanos darba tirgū, arī relatīvi augstais bezdarba līmenis.

Tautsaimniecībā vērojamās pozitīvās tendences liecina, ka arī 2010.gada 4.ceturksnī IKP turpināja palielināties un 2010.gadā kopumā tas būs tuvu 2009.gada līmenim. Uzskatām, ka arī 2011.gadā galvenais ekonomikas dzinulis būs eksports. Tomēr eksporta pieaugums būs saistīts ar ārējā pieprasījuma dinamiku, ko ietekmēs krīzes laikā ieviesto ekonomikas stimulu atcelšana, vairāku valstu valdības sektora finanšu problēmas un nepieciešamība mazināt pārmērīgo budžeta deficītu. 2011.gada kopējā izaugsme jau būs pozitīva un IKP apjoms var par 3,5% pārsniegt 2010.gada līmeni.

Līdz ar situācijas stabilizāciju tautsaimniecībā arī darba tirgū kopš 2010.gada 2.ceturkšņa bija vērojami uzlabojumi – ik ceturksni nodarbināto skaits pieauga un saruka bezdarbs. 2010.gada 3.ceturksnī pēc darbaspēka apsekojuma datiem bezdarba līmenis bija 18%. Kopš 2010.gada marta mazinās arī reģistrētā bezdarba līmenis, kas decembra beigās bija 14,3%. Tomēr sagaidām, ka aizvadītajā gadā kopumā nodarbinātība būs aptuveni par 4% mazāka nekā vidēji 2009.gadā, jo nodarbinātības pieaugums 2010.gadā atsākās no ļoti zema punkta. Pakāpeniski situācija darba tirgū turpinās uzlaboties arī 2011.gadā.

Patēriņa cenas 2010.gada decembrī par 2,5% pārsniedza 2009.gada decembra līmeni. Cenu kāpumu noteica ne tikai pieprasījuma stabilizēšanās iekšējā tirgū, bet arī būtiskais cenu kāpums pasaulē – galvenokārt pārtikai un enerģētikas resursiem.

EM norāda, ka 2011.gadā saglabāsies gan iekšējo, gan ārējo faktoru ietekme uz patēriņa cenām. Plānoto budžeta konsolidācijas pasākumu ietekme būs divējāda – cenas gada sākumā palielinās paceltais pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis; savukārt budžeta izmaksu samazinājums nedaudz piebremzēs privāto patēriņu, kas ierobežos iespējas palielināt preču un pakalpojumu cenas. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopējais cenu kāpums 2011.gadā var sasniegt 2,6% (12 mēnešu inflācija).

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par rīcības plānu zivju resursu mākslīgai atražošanai

25.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto plāna projektu "Zivju resursu mākslīgās atražošanas rīcības plāns 2011.–2013.gadam", kas izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2010.gada 30.decembra rīkojumu Nr.764 "Par "Zivju resursu mākslīgās atražošanas valsts programmas pamatnostādnēm 2011.–2016.gadam"". Pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt zinātniski pamatotu vērtīgo zivju resursu ilgtspējību un daudzveidību publiski izmantojamajos ūdeņos, lai mazinātu antropogēnās ietekmes radītos zaudējumus un sekmētu ilgtspējīgas zvejas un makšķerēšanas attīstības iespējas Latvijā.

Pamatnostādnēs ir noteikts, ka tiks īstenota Gaujas, Ventas un mazo upju baseinu ceļotājzivju dabisko resursu papildināšana, ik gadu ielaižot 5,76 miljonus zivju kāpuru, mazuļu un smoltu, publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūras pilnveidošana, palielinot ik gadu par 10–46 miljoniem zivju kāpuru un mazuļu, Daugavas baseina zivju resursu pavairošana to zaudējumu kompensācijai ar 6,37 miljoniem kāpuru, mazuļu un smoltu gadā, kā arī zivju resursu mākslīgās atražošanas zinātniskā novērtējuma nodrošināšana.

Savukārt rīcības plāns izstrādāts, lai pirmajā posmā īstenotu pamatnostādnēs ietvertos rīcības virzienus un tajos noteiktos uzdevumus. Plāna projektā ir noteikti rīcības virzieni 2011.–2013.gadam, paredzētie pasākumi un plānotie darbības rezultāti, norādīts optimāli nepieciešamais finansējums pa gadiem un tā paredzamie avoti, kā arī atbildīgās institūcijas.

Paredzams, ka laika posmā no 2011.gada līdz 2013.gadam Gaujas, Ventas un mazo upju baseinos tiks papildināti zivju resursi, ik gadu ielaižot tajos 5,76 miljonus zivju kāpuru, mazuļu un smoltu. Plānots pilnveidot publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūru un palielināt iekšējo ūdeņu zivsaimniecisko produktivitāti, katru gadu ielaižot no 10 līdz 20 miljoniem zivju kāpuru un mazuļu.

Tāpat tiks nodrošināta Daugavas baseina zivju resursu pavairošana, kompensējot Daugavas HES kaskādes darbības izraisītos zaudējumus un papildinot zivju krājumus par 6,37 miljoniem kāpuru, mazuļu un smoltu gadā. Pieejamā finansējuma ietvaros tiks nodrošināta arī zivju resursu mākslīgās atražošanas zinātniskā novērtējuma pasākumu nodrošināšana.

Rīcības plāna izpilde 2011.–2013.gadā būs atkarīga no finanšu līdzekļu pieejamības un to apmēra, kas ikgadēji tiks noteikts valsts budžeta veidošanas procesā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par zemes iegādi valsts autoceļa posma Rīga–Koknese rekonstrukcijai

Lai realizētu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projektu, Satiksmes ministrija (SM) iegādāsies divus zemesgabalus Ogres novada Ogresgala pagastā.

Iegādājamo zemju kopējā platība ir ap 0,9 ha, un tie tiks iegādāti par 7500 latiem.

Minēto zemes gabalu īpašnieks ir piekritis pārdot valstij īpašumus par taisnīgu atlīdzību, kas noteikta, pamatojoties uz sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja atzinumu. Līdz ar to pēc zemes gabalu iegādes tie tiks ierakstīti zemesgrāmatā uz SM vārda.

Izdevumi, kas saistīti ar zemes vienību pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no līdzekļiem, kas paredzēti SM budžeta apakšprogrammas 61.08.00 "Kohēzijas fonda finansētie ierobežotās atlases VAS "Latvijas Valsts ceļi" realizētie projekti (2007–2013)" projekta "E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese būvniecība" īstenošanai.

Ņemot vērā, ka ceļa posms ir ātrgaitas šoseja, minētajā ceļa posmā tiks izveidota nobrauktuve tunelis, kas atvieglos un padarīs drošāku uzbraukšanu vai nogriešanos no šosejas.

To paredz Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts "Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai", ko 25.janvārī pieņēma valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu VAS "Tiesu namu aģentūra" pamatkapitālā

25.janvārī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par valsts nekustamo īpašumu ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības "Tiesu namu aģentūra" (TNA) pamatkapitālā. Rīkojuma projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Saskaņā ar rīkojumu TNA pamatkapitālam tiks pievienoti īpašumi: Rūpniecības ielā 8, Alūksnē (Ls 63 300 vērtībā); Tautas ielā 45, Daugavpilī (Ls 55 000); Brīvības ielā 126, Jēkabpilī (Ls 150 000); Lāčplēša ielā 19, Krāslavā (Ls 80 000); Dārzu ielā 24, Rēzeknē (Ls 120 000); Pils ielā 16, Tukumā (Ls 110 000); Garā ielā 5, Valmierā (Ls 188 000); Katrīnas ielā 14, Ventspilī (Ls 85 000).

Šos īpašumus TNA izmanto pamatdarbības nodrošināšanai, tas ir, tieslietu nozares prasībām atbilstoša nekustamo īpašumu apsaimniekošana un TM, tās padotībā esošo iestāžu un tiesu nodrošināšana ar to funkciju izpildei nepieciešamajām telpām.

Minētajos valsts nekustamajos īpašumos atrodas Alūksnes rajona tiesa, Jēkabpils rajona tiesa, Krāslavas rajona tiesa, Rēzeknes tiesa, Tukuma rajona tiesa un Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Tukuma zonālais valsts arhīvs, Valmieras rajona tiesa un Ventspils tiesa, savukārt līdz pārcelšanai uz jaunām telpām valsts nekustamajā īpašumā Tautas ielā 45, Daugavpilī, atradās Daugavpils tiesa.

Tāpat valdība 25.janvārī atļāva TM ieguldīt TNA pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu kredītsaistību nodrošinājumam valsts nekustamos īpašumus: Rēzeknes ielā 33A, Krāslavā (Ls 85 000 vērtībā); 1.maija ielā 7, Preiļos (Ls 73 000); Slokas ielā 37A, Rīgā (Ls 150 000).

TNA minētos valsts nekustamos īpašumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierakstīs zemesgrāmatā uz TNA.

Pamatkapitāla palielināšana palīdzēs nostiprināt TNA iespējas paaugstināt aizņemtā kapitāla saistību summu jeb kredītspēju. Tā veicinās komercdarbības attīstību, lai nodrošinātu tieslietu sistēmas institūcijas ar to funkciju izpildei piemērotām telpām un nodrošinātu to uzturēšanai nepieciešamos pakalpojumus.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VARAM: Par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi

25.janvārī Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi".

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi. Tas ietver kārtību, kādā veic paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu; kārtību, kādā organizē paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējo sabiedrisko apspriešanu, kā arī minimālās prasības paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma programmas saturam un tās izstrādāšanas kārtību.

Tajā arī apraksta paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma saturu un sagatavošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek informēta par ziņojumu, un paziņojuma publicēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā Vides pārraudzības valsts birojs nosūta ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai un sniedz atzinumu par ziņojumu.

Šobrīd IVN procedūra veicama divpakāpju sistēmā – ierosinātājs izstrādā darba ziņojumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu un organizē sabiedrisko apspriešanu.

Pēc tam Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) sagatavo atzinumu, kurā norāda, kādi grozījumi darba ziņojumā izdarāmi.

Ņemot vērā atzinumā norādīto un iesniegtos sabiedrības ierosinājumus, ierosinātājs gatavo noslēguma ziņojumu.

Sagatavotais noslēguma ziņojums tiek iesniegts Vides pārraudzības valsts birojam. Šajā posmā notiek sabiedriskā apspriešana un Vides pārraudzības valsts birojs vēlreiz sniedz atzinumu, kuru ņem vērā, lemjot par paredzētās darbības akceptu.

Sākot ar 2011.gada 1.janvāri, šī divpakāpju sistēma tiks aizvietota ar vienpakāpes sistēmu. Tā ļaus samazināt kopējo IVN procesa termiņu no vidēji 6–8 mēnešiem uz 4–6 mēnešiem.

Noteikumi ir saistoši komersantiem, kā arī citām institūcijām vai iestādēm, kuras ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā ir darbības ierosinātājs, tāpat arī pašvaldībām, vides nevalstiskajām organizācijām, vides konsultantu firmām, kā arī iedzīvotājiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

VesM: Par akustiskā trokšņa pieļaujamajām normām dzīvojamo un publisko ēku telpās

25.janvārī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie noteikumi par trokšņa novēršanu dzīvojamo un publisko ēku telpās.

Noteikumi nosaka akustiskā trokšņa pieļaujamās normas dzīvojamo un publisko ēku telpās. Tie izveidoti, lai nodrošinātu cilvēku aizsardzību pret akustiskā trokšņa nelabvēlīgo iedarbību. Minētā kārtība paredz, ka iedzīvotājiem būs iespēja mērīt trokšņus iekštelpās, nosakot un salīdzinot tos ar noteiktajām normām.

Esošā kārtība nodrošinās nepieciešamo regulējumu līdz jauno Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanai, kas līdz šā gada jūlijam tiks izstrādāti sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistiem.

Noteikumu par trokšņa novēršanu dzīvojamo un publisko ēku telpās prasību izpildi uzraudzīs Veselības inspekcija.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības vērtēšanas kritērijiem

25.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu atbalsta piešķiršanai". Šie noteikumi paredz samazināt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības vērtēšanas kritērijus, kā arī redakcionāli precizēt noteiktās iesniedzamo dokumentu formas.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atzīšana jeb atbilstības noteikšana tika sākta 2004.gadā, lai tās varētu saņemt atbalstu no lauku attīstības plāna pasākuma "Ražotāju grupas" un cita veida valsts atbalstu. Atbalstu par šī pasākuma īstenošanu bija plānots piešķirt piecus gadus šādā apmērā: pirmos divus gadus – 5%, trešajā gadā – 4%, ceturtajā – 3%, pēdējā, piektajā gadā – 2% apmērā no tirgū laistās produkcijas, bet ne vairāk kā 100 000 eiro.

No 2004.gada atzīšana bija ZM izveidotas komisijas kompetencē, un tajā piedalījās pārstāvji no Valsts ieņēmuma dienesta (VID) un Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA). Kopš 2008.gada sabiedrību atzīšanu veica Lauku atbalsta dienests (LAD), kura izveidotajā komisijā piedalījās arī ZM, VID un LLKA pārstāvji. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšana no 2009.gada ir deleģēta Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijai.

ZM: Par tirgus intervences pasākumiem augkopības un lopkopības produktu tirgū

25.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto noteikumu projektu "Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū". Noteikumu mērķis ir optimizēt un vienkāršot tirgus intervences pasākumu uzraudzību un administrēšanu Latvijā, konsolidējot esošos tiesību aktus, kā arī izdarot nepieciešamos grozījumus Latvijas tiesību aktos, lai tie atbilstu ES tiesību aktos noteiktajam.

Šobrīd Latvijā tirgus intervenci regulējošie normatīvie akti ir spēkā katram produktam atsevišķi. Lai vienkāršotu likumdevēja prasības un mazinātu administratīvo slogu, ZM izstrādājusi nacionālo normatīvo aktu attiecībā uz intervenci lauksaimniecības produktu tirgū, piemērojot apvienotas normas visiem intervencei pakļautajiem produktiem.

Jaunie noteikumi, pamatojoties uz pašreiz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, vairs neparedz valsts kvalitātes kategorijas "Ekstraklases siers" piešķiršanas kārtību, jo šī norma tika piemērota tikai intervencei (privātai uzglabāšanai) paredzētiem sieriem, taču ES normas neparedz atbalsta piešķiršanu sieru privātai uzglabāšanai.

ZM: Par programmas "Skolas auglis" darbības laika pagarināšanu

25.janvārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus plānā "Pasākumu ieviešanas plāns skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem (2010.–2013.gadam)". Izmaiņas plānā paredz iespēju palielināt programmas "Skolas auglis" budžetu, lai no nākamā mācību gada nodrošinātu skolēnus ar bezmaksas augļiem un dārzeņiem ilgāku laiku.

Šogad dalībai programmā "Skolas auglis" 2010./2011.mācību gadā pieteicās 89 070 1.–6.klases skolēnu, kas ir 78,4% no šajā mācību gadā kopumā reģistrētajiem 1.–6.klases skolēniem. Ņemot vērā skolu un skolēnu vecāku lielo interesi par šo pasākumu, ZM lūgs Eiropas Komisiju palielināt Latvijai garantēto ES līdzfinansējuma aploksni divas reizes, nodrošinot svaigus augļus, dārzeņus vai to asorti 1.–6.klases skolēniem ilgākā periodā un apjomā. Ja šajā mācību gadā atbilstoši Latvijai pieejamajam finansējumam skolēni saņem aptuveni 35 porcijas svaigu augļu un dārzeņu vai to asorti porcijas (100 g), tad, palielinot finansējuma apmēru, 2011./2012.mācību gadā skolēni saņems aptuveni 70 porciju ar iepriekšminētajiem produktiem. Grozījumi paredz, ka svaigus augļus un dārzeņus skolēni saņems nevis katru dienu, bet trīs reizes nedēļā.

Ik gadus katrai dalībvalstij EK aprēķina ES līdzfinansējuma garantēto aploksni, kuru var palielināt, ja kāda no dalībvalstīm programmu neievieš vai ievieš, izmantojot tikai daļu no tai piešķirtās garantētās aploksnes. Dalībvalstīm līdz 31.janvārim ir jāpaziņo EK par programmas ieviešanu nākamajā mācību gadā, kā arī jānorāda informācija, vai programmu "Skolas auglis" vēlas ieviest saskaņā ar EK noteikto garantēto aploksni vai arī vēlas to palielināt.

ZM: Par atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa samaksaskārtību zvejniekiem

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ierosināto un Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto priekšlikumu par iespēju no 1.jūlija zvejniecības uzņēmumiem piemērot pievienotās vērtības (PVN) nodokļa samaksas kārtību pēc tā sauktā kases principa, kas paredz, ka zvejniekiem valsts budžetā PVN jāiemaksā pēc nozvejoto zivju realizācijas apmaksas.

ZM ierosināja, ka zvejniecības uzņēmumiem, tāpat kā lauksaimniecības produktu ražotājiem, būtu jāpiemēro likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.4.pantā noteikto PVN samaksas kārtību pēc tā sauktā kases principa, kas nosaka, ka par PVN valsts budžetā jānorēķinās nevis nākamajā mēnesī pēc taksācijas perioda beigām, bet gan pēc tam, kad pircējs ir samaksājis par pārdoto preci. Turklāt PVN maksājumu iespējams atlikt līdz sešiem mēnešiem.

Piemērojot īpašo PVN samaksas kārtību, tiks veicināta vietējo zvejnieku ieinteresētība nozvejotās zivis realizēt Latvijas zivju apstrādes uzņēmumiem, jo šobrīd liela daļa nozvejotās zivis tiek eksportētas uz ārvalstīm, kam netiek piemērots PVN. Līdz ar to vietējiem zivju produkcijas ražotājiem būs papildus pieejamas nepieciešamās zivju izejvielas eksportspējīgas zivju produkcijas ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību.

Zvejniecības uzņēmumiem nav iespēju ilgstoši uzglabāt nozvejotās zivis, tādēļ tās tiek tālāk pārdotas specializētiem apstrādes uzņēmumiem, kas tālāk tās pārstrādā zivju konservos un citos produktos. Ņemot vērā zvejniecības sezonālo raksturu, lielākā daļa nozvejoto zivju apstrādes uzņēmumiem tiek nodotas gada pēdējos un pirmajos mēnešos, taču atbilstoši zvejniecības nozares nevalstisko organizāciju datiem zivju produktu pārstrādātāji par saņemto produkciju norēķinās (līdz) astoņu mēnešu laikā, parasti tad, kad pakāpeniski ir tikuši pārdoti gatavie produkti.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem zvejnieki gadījumos, kad nozveja tiek pārdota Latvijas zivju apstrādes uzņēmumiem, maksā valsts budžetā PVN par visu piegādātās produkcijas daudzumu uzreiz, šādā veidā "iesaldējot" daļu savas naudas līdz zivju apstrādes uzņēmumi ar viņiem ir norēķinājušies. Tas zvejniecības uzņēmumiem rada grūtības laikā samaksāt par degvielas piegādēm, iegādāties nepieciešamās rezerves daļas un aprīkojumu, kā arī apgrūtina algu izmaksu.

Izdarot grozījumus likumā, zvejnieki, tāpat kā lauksaimniecības produkcijas ražotāji vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas nodarbojas ar dažādu lauksaimniecības produktu piegādi (dzīvi dzīvnieki, piena produkti, graudaugu produkti u.c.), no 1.jūlija varēs izmantot priekšrocības PVN iemaksu atlikšanai līdz samaksas saņemšanai par piegādātajām zivīm.

Ja saskaņā ar valdības lemto Saeima atbalstīs grozījumus likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.4.pantā, lai pieteiktos kases principa PVN samaksas kārtībai, zvejniecības uzņēmumiem būs jāvēršas VID.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa