Krīzes vadības padome: Par elektroenerģijas piegādes krīzes secinājumiem
26.janvārī Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā notika Krīzes vadības padomes (KVP) sēde, kurā tika izskatīta informācija par KVP turpmākajiem darba uzdevumiem un darba organizāciju, kā arī informācija par kārtību, kādā valsts augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā, un par ārkārtas notikumiem valstī.
KVP dalībnieki uzklausīja vairākus informatīvos ziņojumus: "Par elektroenerģijas piegādes traucējumiem, to seku likvidēšanas gaitu un radītajiem zaudējumiem, kā arī par priekšlikumiem nepieciešamajai rīcībai", "Par gatavošanos 2011.gada pavasara plūdiem" un "Par 2010.gada 26.–28.oktobrī Briselē, Beļģijā, Eiropas Savienības Civilās aizsardzības ģenerāldirektoru apspriedē izskatīto jautājumu riska novērtējuma jomā ES dalībvalstīs".
Noklausoties informāciju par Krīzes vadības padomes uzdevumiem un darba organizāciju, KVP vienojās izveidot krīžu komunikācijas ekspertu grupu, KVP locekļiem, satiksmes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, Valsts kancelejai līdz 2011.gada 10.februārim deleģējot KVP sekretariātam pārstāvjus ekspertu grupā. Vienlaikus KVP sekretariātam jāsagatavo un iekšlietu ministram iespējami ātrākā laikā jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā", paredzot, papildināt Krīzes vadības padomes sastāvu ar satiksmes ministru un vides un reģionālās attīstības ministru, kā arī precizējot Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas.
Pieņemot zināšanai informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas piegādes traucējumiem, to seku likvidēšanas gaitu un radītajiem zaudējumiem, KVP uzdeva Ekonomikas ministrijai 2011.gada 25.jūlijā ziņot valdībā par paveikto saistībā ar nepieciešamajiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā, Mežu likumā un uz tā pamata izdotajos MK noteikumos, Enerģētikas, Autoceļu, Būvniecības likumos un uz to pamata izdotajos MK noteikumos, kā arī par AS "Latvenergo" akcionāru ārkārtas sapulcē AS "Latvenergo" valdei uzdoto uzdevumu veikšanu. No informatīvā ziņojuma izrietošie uzdevumi Ekonomikas ministrijai uzdoti, lai samazinātu iespēju, ka šāda apjoma elektrolīniju bojājumi, kas noved pie elektroapgādes pārtraukumiem, atkārtojas.
Savukārt AS "Latvenergo" valdei līdz 25.februārim jāziņo akcionāru pilnsapulcei par priekšlikumiem "Latvenergo" koncerna kapitālsabiedrību rīcības pilnveidei ārkārtas situāciju operatīvajā vadībā, koordinēšanā un ārkārtas situāciju komunikācijā, par elektroenerģijas sadales tīklu uzturēšanas un tehniskās attīstības pilnveidošanu, kas ilgtermiņā mazinātu elektroapgādes traucējumu risku, par priekšlikumiem normatīvo aktu grozījumiem, kas nepieciešami elektroapgādes traucējumu riska mazināšanai un ārkārtas situāciju seku novēršanas atvieglošanai, par plānotajiem pasākumiem speciālās tehnikas vienību iegādei darbam ārkārtas situāciju seku novēršanā, kā arī par zaudējumiem, kas radušies masveida elektroapgādes traucējumu dēļ laika periodā no 2010.gada decembra līdz to novēršanai.
Informējot par gatavošanos pavasara plūdiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadība prognozēja, ka 2011.gada pavasara plūdi varētu būt vēl apjomīgāki nekā pagājušajā gadā, tāpēc jau laikus ir jāveic sagatavošanās darbi, lai nodrošinātu visu institūciju saskaņotu darbību, veicot preventīvos un reaģēšanas pasākumus plūdu gadījumā.
Meteorologu informācija liecina, ka 2010./2011.gada ziemā jau decembrī sniega segas biezums sasniedza to līmeni, kas bija pagājušās ziemas beigās, turklāt, aizsalstot upēm, tajās bija augsts ūdens līmenis. Papildus tam decembra sākumā upēs bija vērojama ledus un vižņu iešana, tāpēc var prognozēt, ka, uzsalstot ledum, zem tā ir uzkrājusies vižņu kārta, kas pavasarī var sekmēt sastrēgumu veidošanos upēs ledus iešanas periodā.
Ar KVP protokollēmumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, plūdu periodā preventīvo un reaģēšanas pasākumu savlaicīgai koordinācijai uzdots izveidot koordinācijas centru un nodrošināt tā vadību. Koordinācijas centrā darbosies Iekšlietu ministrijas sistēmas dienestu, Nacionālo bruņoto spēku, Valsts vides dienesta, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas deleģēti pārstāvji.
Jau šobrīd vairākām valsts institūcijām jāveic preventīvie un reaģēšanas pasākumi, lai sagatavotos plūdiem. Piemēram, Valsts policijai uzdots veikt īpašuma apsardzes nodrošināšanu, iedzīvotāju brīdināšanu par strauju ūdens līmeņa celšanos, apķēdējuma nodrošināšanu ledus spridzināšanas darbu laikā. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku uzdevumos ietilpst ledus spridzināšanas darbu veikšana, apķēdējuma nodrošināšana ledus spridzināšanas darbu laikā, iedzīvotāju evakuācija no bīstamās zonas, iedzīvotāju brīdināšana par strauju ūdens līmeņa celšanos, upju baseinu izlūkošana ar lidaparātu palīdzību.
Savukārt, tuvojoties plūdu periodam, VUGD nosūtīs plašsaziņas līdzekļiem publicēšanai informatīvo materiālu iedzīvotājiem par rīcību plūdos. KVP dalībnieki vienojās, ka ārkārtas situāciju paziņošanai vienotais tālruņa numurs valstī ir un paliek arī turpmāk 112, bet citos gadījumos vietējām pašvaldībām būtu savās mājaslapās un citos informācijas nesējos jāpublicē tālrunis, kas atbild uz iedzīvotāju zvaniem diennakts režīmā. Uz nākamo KVP sēdi KVP sekretariāts sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām sagatavos priekšlikumus konkrētam regulējumam kontakttālruņiem, kam jābūt iedzīvotāju rīcībā.
KVP, pieņemot zināšanai VUGD sniegto informāciju par 2010.gada oktobrī Briselē, Beļģijā, ES Civilās aizsardzības ģenerāldirektoru apspriedē izskatīto jautājumu, kā arī EP secinājumu projektā par riska novērtēšanas turpmāko attīstību katastrofu pārvaldīšanā ES, vienojās, ka KVP sekretariāts sagatavos Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu, lai izpildītu EP secinājumu projektā par riska novērtēšanas turpmāko attīstību katastrofu pārvaldīšanā noteikto. Darba grupā tiks iesaistīti pārstāvji no Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu, Satiksmes, Veselības, Vides un reģionālās attīstības, Zemkopības ministrijas.
Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre