Par Kultūras ministrijas prēmijām un stipendijām

Lai sekmētu un veicinātu nozīmīgu kultūras vērtību rašanos un izglītības līmeņa paaugstināšanu, Kultūras ministrija izsludināja stipendiju konkursu. Atsaucība bija ļoti liela. No daudzajiem pretendentiem uz otro kārtu tika izvirzītas 48 kandidatūras. Ar žūrijas komisijas lēmumu Kultūras ministrijas stipendijas 1999.gadā saņems 16 no viņiem. Tie ir:

1. Miervaldis Birze — memuāru grāmatas sagatavošanai.

2. Regīna Ezera — tetraloģijas "Pati ar savu vēju" 3.grāmatas sagatavošanai.

3. Guna Kalnača — izstāžu sagatavošanai un Valmieras nekomerciālās galerijas "Laipa" vadīšanai.

4. Ieva Zole — Pēterim Pētersonam veltītās monogrāfijas pabeigšanai, publikāciju gatavošanai žurnālam "Teātra Vēstnesis", doktora disertācijas izstrādāšanai.

5. Ausma Zoldnere — studijām maģistra studiju programmā Hāgenas Tālmācības un Kaseles universitātē.

6. Guntars Bernāts — studijām Ukrainas Nacionālās mūzikas akadēmijas starptautiskajā asistentūrā.

7. Lāsma Muceniece — mācībām pie baroka vijoles pasniedzēja, flāmu vijolnieka Sigisvalda Kuikena.

8. Jānis Ozoliņš – Ozols — studijām Madrides Audiovizuālo mākslu augstskolas filmu un TV režijas fakultātē.

9. Solveiga Vasiļjeva — projekta "Latvija – Āfrika" sagatavošanai.

10. Rita Šmagre – Žīgure — enciklopēdijas "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" 3.sējuma sagatavošanai.

11. Kārlis Vērdiņš — pirmās dzejoļu grāmatas un T.S. Eliota atdzejas izlases manuskripta sagatavošanai.

12. Ieva Breikša — studijām Mākslas augstskolā Parīzē.

13. Ingmārs Zemzaris — "Ziemassvētku oratorijas" uzrakstīšanai.

14. Ojārs Feldbergs — projekta "Pedvāles Tempļa kalna skulptūru ansamblis" trešā posma realizēšanai.

15. Valdis Liepiņš (pusgada stipendija) — stažēšanās pie paša izvēlēta režisora.

16. Dace Lamberga (pusgada stipendija) — zinātniskās tēmas "Simbolisms un jūgendstils Latvijas tēlotājā mākslā" izstrādei un tai veltītas izstādes sagatavošanai 1999.gada beigās.

Desmit pretendenti bija izteikuši vēlēšanos studēt Mākslas centrā Parīzē, kur Latvijai ir sava darbnīca. Šīs stipendijas studijām Parīzē 1999.gadā saņems Zaiga Putrāma un Elita Patmalniece.

Atzīmējot spilgtus radošus sasniegumus 1998.gadā, Kultūras ministrijas prēmijas piešķirtas Norai Ikstenai — par grāmatu "Dzīves svinēšana" (Atēna, 1998), Maijai Einfeldei — par radošo un pedagoģisko darbību 1998.gadā un Baibai Skridei — par izciliem sasniegumiem atskaņotājmākslā un otro vietu 1998.gada N.Paganīni starptautiskajā vijolnieku konkursā Dženovā (Itālija).

Tautas mākslā par Kultūras ministrijas prēmijām otrajā kārtā sacentās 28 pretendenti. Ar balsu vairākumu žūrijas komisija nolēma piešķirt divas prēmijas 400 latu apmērā radošajiem kolektīviem par spilgu devumu XXII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos un XII Deju svētkos. Tās tika piešķirtas deju koncertuzveduma "Solis laikā" mākslinieciskajai darba grupai (horeogrāfiem Jānim Ērglim, Artai Sakārnei, Ritai Spalvai, Aijai Baumanei, Ojāram Grasim un Agrim Daņiļēvičam, režisoriem Edmundam Freibergam, Valdim Lūriņam un māksliniekam Guntaram Kambaram) un Latviešu tautas tērpu skates noslēguma uzveduma darba grupai (Aijai Jansonei, Ainai Alsupei, Dinārai Kleperei, Guntaram Kambaram, Vijai Ābelei un Lindai Ošlejai).

Individuāli tika piešķirtas prēmijas katra 300 latu apmērā. Par radoši spilgtu devumu tautas mākslā tās saņems tautas teicēja Margarita Šakina, Staiceles pilsētas masu pasākumu režisore Ārija Bakmane, Liepājas Tautas daiļamata meistars Oļģerts Grīnbergs un Rēzeknes Tautas teātra režisore Māra Žaļaiskalns.

Kultūras ministrijas prēmijas un stipendijas svinīgi tiks pasniegtas pirmdien, 8.martā, Vāgnera zālē. Tie būs svētki laureātiem un visai sabiedrībai.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore