Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā

Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2.nr.; 2005, 10., 14.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 10., 22.nr.; 2008, 13., 14., 23.nr.; 2009, 7., 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu “eiro” ar vārdu “euro”.

2. Papildināt 1.pantu ar 65.punktu šādā redakcijā:

“65) brīvais kapitāls — personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.”

3.  3.pantā:

izslēgt otrās daļas 4.punkta “a” apakšpunktā vārdus “sniedzot šā likuma 3.panta piektās daļas 5.punktā minēto blakuspakalpojumu”;

papildināt otrās daļas 4.punktu ar “i” apakšpunktu šādā redakcijā:

“i) valūtas tirdzniecības darījumiem, kuriem piemīt šā punkta “a” vai “f” apakšpunktā minēto atvasināto finanšu instrumentu īpašības;”;

izslēgt trešo daļu;

izslēgt piektās daļas 2.punktā vārdus “kā darījuma otrā puse”.

4.  Izteikt 32.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju vai brīvā kapitāla pietiekamību, kurām tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība;”.

5. Papildināt 34.pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) tiek konstatēts, ka tirgus organizētāja akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.”

6. Izteikt 61.panta devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Aprēķinot šā panta pirmajā daļā minēto balsstiesību īpatsvaru, akcionārs pamatojas uz informāciju, ko akciju sabiedrība izplatījusi saskaņā ar šā panta astotās daļas prasībām.”

7. Izteikt 106.panta piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kurām ir pietiekams brīvais kapitāls un kuru veidojošo finanšu līdzekļu ieguves tiesiskumu iespējams dokumentāri pierādīt;”.

8. Izteikt 108.panta otrās daļas 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju vai brīvā kapitāla pietiekamību, kurām ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība, vai ja Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos un vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve;

7) Komisija konstatē, ka to personu ietekme, kuras ieguvušas būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nenodrošinās tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību.”

9. Papildināt 111.panta pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums, un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.”

10. Izteikt 122.pantu šādā redakcijā:

“122.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumu ierobežojumi

(1) Darījumu risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījumu apmērs ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu pārsniedz 10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šādus riska darījumu ierobežojumus:

1) ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu veikto riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 25 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla;

2) ja klients ir kredītiestāde vai tāda ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar finanšu instrumentu tirgu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, vai arī savstarpēji saistītu klientu grupā ir iekļauta viena vai vairākas kredītiestādes vai minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības, riska darījumu apmērs ar šādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu nedrīkst pārsniegt 25 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla vai 100 miljonu euro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa atkarībā no tā, kura summa ir lielākā, vienlaikus ievērojot, ka riska darījumu apmērs ar visiem pārējiem šīs savstarpēji saistītu klientu grupas klientiem, kas nav kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, nepārsniedz 25 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla. Ja 100 miljonu euro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa ir vairāk nekā 25 procenti no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla, ieguldījumu brokeru sabiedrība pati nosaka riska darījumu ar šādu klientu apmēra ierobežojumu tādā veidā, lai risku darījumu kopsumma nepārsniegtu ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu. Minēto ierobežojumu nosaka, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības risku pārvaldīšanas politiku un procedūru prasības;

3) riska darījumu kopsumma ar personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla. Šis ierobežojums neattiecas uz riska darījumiem ar ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrību, meitas sabiedrībām, tās mātes sabiedrības meitas sabiedrībām un uz ieguldījumu brokeru sabiedrības līdzdalību tās meitas sabiedrību pamatkapitālā un to komercsabiedrību pamatkapitālā, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir dalība.

(3) Par savstarpēji saistītu klientu grupu šā likuma izpratnē uzskatāmas divas vai vairākas personas, kuras veido ieguldījumu brokeru sabiedrībai vienu kopīgu risku, ja:

1) vienai no šīm personām ir kontrole (tiešā vai netiešā veidā) pār citu personu vai citām personām, izņemot gadījumus, kad personas, kurām ir kontrole (tiešā vai netiešā veidā) pār citu personu vai citām personām, neveido ieguldījumu brokeru sabiedrībai vienu kopīgu risku un tas ir pierādīts;

2) tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas, tai skaitā finansējuma nodrošināšanas grūtības vai parādu nomaksas grūtības, var radīt citai personai vai citām personām finansējuma nodrošināšanas grūtības vai parādu nomaksas grūtības, kaut arī starp šīm personām nepastāv šīs daļas 1.punktā minētās attiecības.

(4) Par personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuras ir:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāri (dalībnieki), kam ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiešā vai netiešā veidā iegūta līdzdalība, kas rada iespēju būtiski ietekmēt šīs sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota), valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs un darbinieki, sabiedrības kontrolieris un citi ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki, kuru darba pienākumos ietilpst ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības plānošana, vadīšana un kontrole un kuri atbild par to;

4) sabiedrības, kurās šīs daļas 1. un 3.punktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība.

(5) Riska darījumu ierobežojumiem pakļauto riska darījumu kopumu, šo darījumu apmēra noteikšanas kārtību, iespējamos izņēmumus no riska darījumu apmēra ierobežojumiem nosaka Komisija. Komisija ir tiesīga atļaut pārsniegt riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro attiecīgajam pārsniegumam noteikto papildu kapitāla prasību.

(6) Šā panta otrajā daļā noteiktie riska darījumu ierobežojumi nav attiecināmi uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām:

1) kurām licence neatļauj sniegt šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5. un 6.punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus;

2) kuru sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma 120.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam apmēram, bet ieguldījumu brokeru sabiedrība veic darījumus uz pašu rēķina tikai ar mērķi izpildīt klienta rīkojumus vai tā nodrošina klientu piekļuvi klīringa un norēķinu sistēmai vai regulētajam tirgum, darbojoties finanšu starpnieka statusā vai izpildot klienta rīkojumus;

3) kuru sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma 120.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam apmēram, bet ieguldījumu brokeru sabiedrība veic darījumus tikai uz pašu rēķina un šo darījumu izpildes nodrošināšanai un norēķiniem izmanto klīringa centrus. Šāda ieguldījumu brokeru sabiedrība neveic klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanu, un tai nav ārējo klientu.”

11. Izteikt 123.² panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība publisko informāciju par tās darbībai piemītošo risku pārvaldīšanas mērķiem, metodēm un politikām, par pašu kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību, kā arī par tās atalgojuma politiku un tās realizāciju praksē attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības amatpersonām vai darbiniekiem, kuru profesionālai darbībai ir būtiska ietekme uz tās riska profilu. Komisija nosaka prasības šīs informācijas atklāšanai. Informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz atalgojuma politiku un tās realizāciju praksē piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai ir saistošas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar šā likuma 121.pantu, ņemot vērā šā likuma 119.¹ panta nosacījumus, un kura sniedz šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5. un 6.punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus.”

12. Papildināt 124.panta pirmās daļas 11.punktu ar “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) atalgojuma sistēmu;”.

13. Izteikt 129.² pantu šādā redakcijā:

“129.² pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka zvērināts revidents vismaz reizi gadā pārbauda, vai tās veiktie pasākumi ir pietiekami, lai izpildītu šā likuma 125.panta 4.¹, 4.², 4.³ un piektajā daļā, 129. un 129.¹ pantā noteiktās prasības. Zvērināts revidents iesniedz Komisijai rakstveida ziņojumu par šajā pantā minēto pārbaudi.”

14. Papildināt 138.panta trešo daļu ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11) noteikt procentuālus ierobežojumus ieguldījumu brokeru sabiedrības neto ieņēmumu apmēram, kuru drīkst izmantot no darbības rezultātiem atkarīgai darba samaksai, lai nodrošinātu stabilai ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai atbilstoša pašu kapitāla apmēra uzturēšanu;

12) pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto peļņu ieguldījumiem pašu kapitāla elementos.”

15. Papildināt likumu ar 139.¹ pantu šādā redakcijā:

“139.¹ pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību nozīmīgas filiāles

(1) Dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurai ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar finanšu instrumentu tirgu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un lielo riska darījumu ierobežojumi, Latvijas Republikā reģistrēta filiāle var tikt atzīta par nozīmīgu. Komisija, norādot pamatojumu, nosūta ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcijai vai konsolidācijas grupas, kurā ietilpst šāda ieguldījumu brokeru sabiedrība ar Latvijas Republikā reģistrētu filiāli, uzraudzības institūcijai lūgumu saskaņot viedokļus lēmuma pieņemšanai (turpmāk — saskaņots lēmums), lai Latvijas Republikā reģistrēto filiāli atzītu par nozīmīgu.

(2) Lai filiāli atzītu par nozīmīgu, ņem vērā tās atbilstību šādiem kritērijiem:

1) filiāles darbības apturēšana vai izbeigšana var ietekmēt uzņēmējas dalībvalsts finanšu tirgus likviditāti un maksājumu un norēķinu sistēmu;

2) filiāles darījumu apjoms un tās klientu skaits ir nozīmīgs uzņēmējas dalībvalsts kapitāla tirgum vai finanšu sistēmai.

(3) Komisija un filiāles izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcija vai konsolidācijas grupas uzraudzības institūcija sadarbojas un veic visas nepieciešamās darbības, lai divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma nosūtīšanas dienas pieņemtu saskaņotu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt konsolidētās uzraudzības institūcijas vai filiāles izcelsmes valstī šīs valsts pārsūdzības kārtību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Ja divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma nosūtīšanas netiek pieņemts saskaņots lēmums, Komisija, ievērojot izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai konsolidācijas grupas uzraudzības institūcijas viedokli, turpmāko divu mēnešu laikā bez viedokļu saskaņošanas pieņem lēmumu atzīt attiecīgo filiāli par nozīmīgu.

(6) Citas dalībvalsts uzraudzības institūcija var vērsties Komisijā ar lūgumu atzīt šajā dalībvalstī reģistrētas Latvijas Republikā reģistrētās ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāli par nozīmīgu vai arī, ja Komisija ir konsolidācijas grupas uzraudzības institūcija, ar lūgumu atzīt konsolidācijas grupā iekļautās ieguldījumu brokeru sabiedrības citā dalībvalstī reģistrētu filiāli par nozīmīgu. Komisija veic visas nepieciešamās darbības, lai divu mēnešu laikā no lūguma saņemšanas dienas pieņemtu saskaņotu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(8) Pieņemto lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu Komisija dara zināmu attiecīgajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(9) Komisija sadarbojas ar Latvijas Republikā reģistrēto ieguldījumu brokeru sabiedrību nozīmīgu filiāļu uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijām, saņemot informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrību negatīvām attīstības tendencēm, kas var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību, kā arī par sankcijām un uzraudzības pasākumiem, ko uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijas veic attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieskaitot pienākuma noteikšanu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma un jebkādu ierobežojumu noteikšanu attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai. Komisija piedalās sagatavošanās ārkārtas situācijām pasākumos un to pārvarēšanas pasākumos, ieskaitot tādas ārkārtas situācijas, kas var izveidoties ieguldījumu brokeru sabiedrību finansiālā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā vai finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības ietekmē. Ārkārtas situācijās paredzētās uzraudzības darbības ietver kopīga situācijas novērtējuma sagatavošanu, krīzes pārvarēšanas plāna ieviešanu un publiskas informācijas sniegšanu. Nepieciešamās informācijas apmaiņas procesā pēc iespējas izmanto jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus krīžu vadības nodrošināšanai.

(10) Ja Komisija konstatē ārkārtas situāciju, kā arī finanšu tirgu nelabvēlīgas attīstības tendences, kas ietekmē situāciju ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tā, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus un pēc iespējas izmantojot jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju uzņēmēju dalībvalstu centrālās bankas vai citas par monetāro sistēmu atbildīgās kompetentās iestādes un uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijas un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto būtisko informāciju.

(11) Ja Latvijas Republikā reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir nozīmīgas filiāles citās dalībvalstīs, bet pati ieguldījumu brokeru sabiedrība nav iekļauta konsolidācijas grupā, Komisija izveido un vada uzraugu kolēģiju ar to uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās ir reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības nozīmīgas filiāles, lai nodrošinātu sadarbību ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām, veicot šā panta devītajā un desmitajā daļā minētās darbības. Komisija veido uzraugu kolēģiju, noslēdzot sadarbības līgumu ar uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(12) Komisija, ņemot vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības darbību nozīmīgumu uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijām un iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs, īpaši ārkārtas situācijās, nosaka tās uzraudzības institūcijas, kurām ir pienākums piedalīties uzraugu kolēģiju sanāksmēs.

(13) Komisija laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par kolēģijas sanāksmju organizēšanu, galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem un plānotajām darbībām, kā arī par sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.”

16. Izteikt 142.pantu šādā redakcijā:

“142.pants. Konsolidētā uzraudzība

Komisija veic Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības un Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto uzraudzību, pēc analoģijas ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidētajai uzraudzībai piemērojot Kredītiestāžu likuma VII¹ nodaļas noteikumus par Latvijas Republikas mātes kredītiestādes un Latvijas Republikā reģistrētas Eiropas Savienības mātes kredītiestādes konsolidēto uzraudzību.”

17. Papildināt likumu ar G¹ sadaļu šādā redakcijā:

“G¹ sadaļa
Ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) reģistrācija un uzraudzība

147.¹ pants. Komisijas tiesības un pienākumi

(1) Ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) reģistrāciju un uzraudzību veic Komisija atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (EK) Nr.1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (turpmāk — Regula Nr.1060/2009), šim likumam un Komisijas izdotajiem normatīvajiem noteikumiem.

(2) Komisija veic Regulas Nr.1060/2009 4.panta pirmajā daļā minēto subjektu, kas izmanto kredītreitingus regulatīviem nolūkiem, kredītreitingu izmantošanas uzraudzību saskaņā ar šo regulu, kā arī atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma noteikumiem.

(3) Ārējo kredītu novērtējuma institūcija (reitingu aģentūra) uzskatāma par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma izpratnē, un uz to attiecas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību regulējošās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma normas.  Ārējo kredītu novērtējuma institūcijai (reitingu aģentūrai) ir saistoši saskaņā ar šo likumu un Regulu Nr.1060/2009 izdotie Komisijas normatīvie noteikumi.

147.² pants. Komisijas administratīvo aktu izdošana un pārsūdzēšana

(1) Komisija saskaņā ar šā likuma 4.panta pirmo daļu izdod administratīvos aktus likumā un Regulā Nr.1060/2009 noteiktajos gadījumos.

(2) Administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šā panta pirmo daļu, var pārsūdzēt šā likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

147.³ pants. Komisijas darbības finansēšana

Par ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) reģistrāciju un uzraudzību Komisija tiek finansēta atbilstoši Regulā Nr.1060/2009 noteiktajam apmēram un kārtībai.”

18. Papildināt 148.pantu ar desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Par šā likuma G¹ sadaļas prasību neievērošanu, kā arī par Regulas Nr.1060/2009 pārkāpumiem Komisijai ir tiesības izteikt normatīvos aktus pārkāpušajai personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu no 1000 līdz 100 000 latiem.

(11) Ja persona ir ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā pirms šā likuma 9.panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Komisijai vai tā izskatīšanas laikā, Komisija ir tiesīga uzlikt personai soda naudu no 1000 līdz 10 000 latiem.

(12) Par darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, Komisija ieguldījumu brokeru sabiedrībai uzliek soda naudu no 5000 līdz 100 000 latiem.”

19. Papildināt pārejas noteikumus ar 46.punktu šādā redakcijā:

“46. Līdz 2011.gada 31.decembrim tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ir saņēmusi Komisijas atļauju riska svērto vērtību aprēķinam piemērot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vai atļauju operacionālā riska kapitāla prasību aprēķinam piemērot attīstīto mērīšanas pieeju, pašu kapitāls ir vismaz 80 procentu no minimālā pašu kapitāla, kas aprēķināts, lietojot piemērotas vienkāršākas pieejas kredītriska un operacionālā riska kapitāla prasību noteikšanai saskaņā ar Komisijas noteikto minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas kārtību.”

20. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 26. un 27.punktu šādā redakcijā:

“26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/111/EK, ar ko groza direktīvu 2006/48/EK, direktīvu 2006/49/EK un direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lielajiem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību;

27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvas 2010/76/ES, ar ko groza direktīvu 2006/48/EK un direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi.”

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 13.janvārī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2011.gada 28.janvārī