Latvijas centieniem atkal ir Īrijas atbalsts

Vakar darba vizītē Rīgā ieradās Īrijas ārlietu ministrs Deivids Endrūss

Ārlietu ministrijā

Īrijas ārlietu ministrs Deivids Endrūss un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš vakar, 12.janvārī

Vakar, 12. janvārī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Īrijas ārlietu ministru Deividu Endrūsu, kurš Latvijā ieradies darba vizītē.

Latvijai un Īrijai ir ļoti labas divpusējās attiecības, un abas valstis ir ieinteresētas šīs attiecības vēl uzlabot, tikšanās laikā bija vienisprātis abi ministri.

"Šī vizīte ir labs sākums, lai mūsu valstis pilnveidotu ekonomiskās attiecības," uzsvēra I.Bērziņš. Svarīgs faktors attiecību pilnveidošanai būtu rezidējošu vēstniecību atvēršana. D.Endrūss uzsvēra, ka Īrija ir gatava Rīgā atvērt vēstniecību, līdzko Latvija būs atvērusi vēstniecību Dublinā. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvijas valdības prioritāte ir atvērt vēstniecību Īrijā, taču tas līdz šim nav izdarīts vienīgi finansiālu grūtību dēļ.

Vakar, 12.janvārī, Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Īrijas ārlietu ministru Deividu Endrūsu.

Tikšanās laikā pārrunāta Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, Latvijas sasniegumi ceļā uz ES un abu valstu divpusējās attiecības.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts informēja Īrijas ārlietu ministru par komisiju darbu un galvenajiem uzdevumiem, tostarp Latvijas likumdošanas saskaņošanu ar Eiropas Savienības standartiem un sadarbību ar valdību, lai pieņemtos likumus tā pildītu un interpretētu atbilstoši ES prasībām.

Īrijas ārlietu ministrs apsveica Eiropas Komisijas pozitīvo Latvijas progresa vērtējumu un Helsinkos izteikto uzaicinājumu sākt iestāšanās sarunas, kā arī pauda savas valsts nepārprotamo atbalstu Latvijas integrācijai ES. Viesis interesējās par Saeimā pārstāvēto partiju frakciju attieksmi pret Latvijas dalību ES. Deputāte Inese Birzniece pastāstīja, ka mūsu valsts iestāšanos ES atbalsta gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji un arī sabiedrībā aug ES piekritēju skaits.

Pārrunājot Latvijas un Īrijas divpusējās attiecības, sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka starp abām valstīm veidojas vērtīga sadarbība gan parlamentu, gan valdību līmenī. G.Krasts uzsvēra, ka Latvijai ir lietderīgi dziļāk apgūt Īrijas sekmīgo pieredzi, integrējoties ES, kā arī atzīmēja ļoti veiksmīgo un kvalitatīvo sadarbību ar Īrijas ekspertiem PHARE ietvaros. Savukārt D.Endrūss pauda cerību, ka Latvijas un Īrijas attiecības arī turpmāk aktīvi attīstīsies, jo abu valstu vēsture daudzējādā ziņā ir līdzīga.

Saeimas preses dienests

Ārlietu ministrijā

Īrijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka viņa valsts ir gatava turpināt palīdzēt Latvijai, lai veicinātu tās iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Ministri pārrunāja Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumus un Latvijas iestāšanās procesu tajā.

Runājot par drošības un NATO jautājumiem, I.Bērziņš uzsvēra, ka NATO kopā ar ES nodrošinātu stabilitāti Baltijas reģionā, kas ilgtermiņa perspektīvā būtu arī Krievijas interesēs. Ministrs arī uzsvēra, ka Latvija ir gatava būt ne tikai drošības saņēmēja, bet arī sniegt savu ieguldījumu kopējai drošībai pasaulē.

Ministri tikšanās laikā pārrunāja arī ES Ziemeļu dimensijas projektu, kā arī Latvijas attiecības ar kaimiņvalsti Krieviju.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Preses konferencē

Vakar, 12. janvārī, Īrijas Republikas ārlietu ministra Deivida Endrūsa darba vizītes pirmajā dienā notika arī Latvijas un Īrijas ārlietu ministru preses konference. Tās sākumā, uzrunājot žurnālistus, mūsu valsts ārlietu ministrs Indulis Bērziņš teica:

—Es tiešām esmu priecīgs redzēt Latvijā savu kolēģi. Jo vairāk tāpēc, ka Deivids Endrūss šajā laikā ir ļoti aizņemts, jo Īrija patlaban ir prezidējošā valsts Eiropas Padomē un viņam ir vēl daudzi citi uzdevumi. Es ceru, ka mums izdosies atkārtot pozitīvo Īrijas pieredzi, ko tā uzkrājusi pēc pievienošanās ES, saglabājot savas nacionālās īpatnības un ļoti strauji attīstoties. Jo Īrija ir kļuvusi par augstas tehnoloģijas valsti. Mēs esam vienojušies arī vairākās konkrētās lietās: veidot tālāk un padarīt konkrētāku politisko dialogu, atbalstīt vienai valstij otru starptautiskajās organizācijās, konkrēti šajā gadījumā bija runa par ANO. Šie punkti mūsu tikšanās laikā bija ļoti svarīgi.

Īrijas ārlietu ministrs Deivids Endrūss žurnālistiem teica:

—Vispirms gribu pateikties Latvijas oficiālajām personām par viesmīlību, kas parādīta man, manai kundzei un delegācijai, kas mani pavada. Es arī pateicos ministra kungam par šīs vizītes ļoti intensīvo raksturu, kas man ļāva īsā laikā jūsu brīnišķīgajā pilsētā jūsu valstī sastapt daudzas Latvijas augstākās amatpersonas. Es pilnīgi piekrītu, ka Latvijai un Īrijai ir daudz līdzīga. Šī ir jau otrā Īrijas ārlietu ministra vizīte Latvijā kopš jūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Pirmā vizīte notika jau pavisam drīz pēc jūsu valsts neatkarības atjaunošanas. Pirmo vizīti īstenoja vēl mans priekšgājējs Īrijas ārlietu ministra amatā.

Manas vizītes galvenais mērķis bija pārrunāt konkrētus mūsu divpusējo attiecību aspektus, kas palīdzētu Latvijai ES paplašināšanās procesā, kā arī pārrunāt konkrētas detaļas, kas saistītas ar Latvijas gatavošanos iestāties Eiropas Savienībā un ES valstu vadītāju Helsinku apspriedes lēmumu drīzumā sākt iestāšanās sarunas ar Latviju.

Šodien man bija gods tikties ar Latvijas Valsts prezidenti un ielūgt viņu apmeklēt Īriju. Tāpat es ielūdzu arī savu kolēģi Latvijas ārlietu ministru apmeklēt Īriju, cik drīz vien tas būtu iespējams. Rīt es tikšos arī ar Saeimas spīkeru un premjerministru, kā arī ar Saeimas deputātiem. Es pateicos savam kolēģim Latvijas ārlietu ministram par šo iespēju. Es piekrītu jūsu ārlietu ministram, ka Īrijas un Latvijas divpusējās attiecības ir teicamas. Sekmīgi attīstās arī mūsu ekonomiskie kontakti, kaut arī ir vēl daudz iespēju to paplašināšanai. Diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm tika nodibinātas 1991. gada novembrī, un kopš tā laika mūsu attiecības pastāvīgi bijušas sirsnīgas. Taču es piekrītu Latvijas ārlietu ministram, ka mūsu attiecības vēlams joprojām padziļināt. Nobeigumā gribu teikt, ka saprotu: latviešu tautai vēl daudz jāstrādā, lai iestātos Eiropas Savienībā, taču es gribu izteikt Latvijas valdībai atzinību par virkni drosmīgu soļu, kurus tā spērusi starptautiskā jomā, un apliecināt Īrijas atbalstu Latvijas centieniem iestāties ES. Es arī gribu atgādināt, ka Īrijas ekonomika kopš mūsu valsts iestāšanās ES ir ļoti strauji uzlabojusies. Un, kaut arī Latvijas ekonomiskā attīstība ir visumā pozitīva, tā noteikti strauji uzlabosies pēc jūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Pēc tam abu valstu ārlietu ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums Bērziņa kungam: tieši kurš aspekts no Īrijas pieredzes Eiropas Savienībā jums šķiet vispamācošākais mūsu valstij? Un jautājums Īrijas ārlietu ministram Endrūsa kungam: Īrija, tāpat kā Latvija, ir neliela valsts. Vai jūsu tauta pēc Īrijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir izjutusi kādus draudus savai nacionālajai identitātei?

D. Endrūss: — Es jums pateicos par šo ļoti labo jautājumu. Jā, jums taisnība, Īrija arī ir neliela valsts, kurā dzīvo 3,6 miljoni cilvēku. ES mēs iestājāmies 1973. gadā, un mēs nekad neesam izjutuši jelkādus draudus no saviem daudzajiem lielajiem kaimiņiem. Tieši otrādi. Mēs esam vienlīdzīgi ES partneri tāpat kā visas pārējās valstis. Un es esmu pārliecināts, ka arī Latvija pēc iestāšanās ES jutīsies pilnīgi droši. Mūsu suverenitāte ir pilnīgi droša, un mēs jūtamies ES ļoti ērti un droši. Tieši līdzdalība ES bija ļoti noderīga Īrijas kā mazas valsts ekonomikai. Es varu jums droši teikt, balstoties uz mūsu valsts pieredzi, ka arī Latvija daudz iegūs, iestājoties Eiropas Savienībā.

I. Bērziņš: — Atbildot uz jūsu jautājumu, gribu teikt, ka mans kolēģis jau nedaudz skāra arī šo iespēju. Īrija kā maza valsts pēc pievienošanās ES spēja izmantot šīs iespējas jaunā kvalitātē, lai padziļinātu savu sadarbību ar Eiropas Savienības valstīm gan atsevišķi, gan ar ES kopumā, un panāktu attīstību, ko var vērtēt kā lēcienu. Atsakoties no daudz kā veca, tika sasniegta jauna attīstības pakāpe, sperts liels solis uz priekšu. Es domāju, tas tad arī ir pats svarīgākais, ko mēs varētu pārņemt no Īrijas pieredzes Eiropas Savienībā, ja gribam droši skatīties šinī jaunajā gadsimtā un arī nākamajos gadsimtos — kā tauta un kā valsts.

Tikšanās laikā Ārlietu ministrijā: Latvijas vēstnieks Īrijā Normans Penke, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš; Irijas vēstnieks Latvijā Patriks Makkeibs un Īrijas ārlietu ministrs Deivids Endrūss

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"