Jau iesākumā ministrs atzīmēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumi nav mainījušies pēc būtības salīdzinājumā ar iepriekšējo laika posmu — valdība, uzsākot savu darbību izglītības un zinātnes sektorā, lielā mērā turpina iesākto, tādējādi nodrošinot gan reformu procesa pārmantojamību un konsekventu tālākvirzību, gan arī valdības deklarācijā izvirzīto uzdevumu izpildi.

— Nenoliedzami, pats galvenais uzdevums bija 1999. gada budžeta pieņemšana,— uzsvēra J.Gaigals. —Valsts budžets izglītībai un zinātnei salīdzinājumā ar 1998.gada bāzi ir pieaudzis par 15,8 procentiem — tajā skaitā budžeta projekta izskatīšanas laikā Saeimā papildus tika piešķirti 2,5 miljoni latu. — Papildus budžetā iekļauta virkne jaunu izdevumu pozīciju, daļai jau esošo būtiski palielināts finansējums, kas ir 3,4 procenti no kopējā pieauguma apjoma. To starpā ir gan studiju kreditēšana, kur pēc vairāk nekā četrus gadus ilgušām diskusijām beidzot panākta vienošanās par studiju kreditēšanas sistēmas izveidi, kas ietverta Ministru kabineta noteikumos "Par studiju kreditēšanu", gan Bērnu tiesību valsts programma, Jaunatnes programma, kurai piešķirto naudu paredzēts izlietot dažādu jauniešu organizāciju projektu finansēšanai. Papildu līdzekļi piešķirti arī mācību un pāraudzināšanas iestādēm, lai, tās paplašinot un uzlabojot, tiktu likvidēta situācija, ka notiesātajiem nepilngadīgajiem piespriesto sodu nav iespējams piemērot, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības centram (BTAC), kur veikta reorganizācija un apstiprināts jauns Valsts BTAC nolikums, kas ļaus uzsākt pagājušajā gadā pieņemtā Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpildi. Par 2 miljoniem latu palielināts finansējums investīcijām. Tas galvenokārt paredzēts izglītības informatizācijas projektam, un, kā paskaidroja ministrs J.Gaigals, tās ir divas trešdaļas no nepieciešamā, lai pilnībā realizētu šo projektu, kas nodrošinātu katrai skolai datorklasi un interneta pieslēgumu, kā arī pilnīgu izglītības vadības sistēmas informatizāciju.

Paredzēti līdzekļi arī Eiropas Savienības 5.ietvara programmai zinātnē un tehnoloģijā, līdz ar to paverot plašas iespējas Latvijas zinātnes integrācijai Eiropas zinātniskajā sabiedrībā un starptautiskajai sadarbībai. Pilnīgi jauna izdevumu pozīcija ir 600 000 latu, kas paredzēti skolotājiem, kuri mācīs latviešu valodu bērniem, kuriem tā nav dzimtā valoda, izmantojot LAT–2 metodiku, kas izstrādāta Latviešu valodas apguves valsts programmas ietvaros. Šo skolotāju darba samaksu paredzēts palielināt 1,5 reizes.

Kā izglītības sistēmas jomas, kurās papildu finansējuma ļoti pietrūks, izglītības un zinātnes ministrs minēja speciālās mācību iestādes, kur vēl būtu nepieciešami 1,2 miljoni latu, un valsts ģimnāziju tīkla izveidi, kur trūkstošie 200 000 latu neļaus to pabeigt.

Bez budžeta pieņemšanas izglītības un zinātnes ministrs kā nozīmīgu visa padarītā kontekstā uzsvēra jau minēto studiju kreditēšanas sistēmas izveidi, "kas ir būtisks pavērsiens augstākās izglītības sistēmas attīstībā ar mērķi veicināt augstākās izglītības konkurētspēju un paaugstināt tās kvalitāti. Tā ir iespēja novērst sociālo diferenciāciju un dod vienādas iespējas katram jaunietim. Valsts budžetā šim nolūkam paredzēts 700 000 latu, bet valsts aizdevumu daļā — 12 miljoni latu". Savā atskaitē ministrs atzīmēja arī to, ka noslēgumam tuvojas Pasaules bankas kredītprojekta sagatavošana izglītības infrastruktūras uzlabošanai, noslēguma sarunas notiks laikā no 15. līdz 19.martam Vašingtonā. Tika uzsvērta veiksmīgā Latviešu valodas apguves valsts programmas realizācija, kas nonākusi savas darbības otrajā posmā. Kā sasniegums minēti IZM pasākumi cittautu mācībvalodas skolu pedagogu valsts valodas prasmes uzlabošanai, atzīmējot, ka lielākā daļa šo skolu skolotāju nokārtojuši valsts valodas atestāciju augstākajā pakāpē.

— Jau trešo reizi atrodoties šajā amatā, pirmoreiz ir tā, ka pirmo simt dienu darbības pārskats sakrīt ar valdības pirmo simt dienu darba atskaiti. Tas ļauj turpmāko darbu paredzēt un plānot jau četriem gadiem uz priekšu. Tā ir izglītības sistēmas ilgtermiņa attīstības stratēģiskā plānošana tā, kā to paredz Izglītības likums — konkrētu plānu turpmākajiem četriem gadiem iesniedzot Saeimā jau šogad, mērķus nosakot turpmākajiem desmit gadiem,— iezīmējot jaunus akcentus IZM darbībā, skaidroja J.Gaigals. Lai nodrošinātu Latvijas izglītības attīstības programmas izstrādi, izmantojot PHARE finansējumu, ir noslēgts līgums un uzsākts darbs pie pētījumu un rekomendāciju izstrādes par izglītības sistēmu Latvijā.

Kā galvenā prioritāte izglītības sistēmā izvirzīts skolotājs, vienlaikus attīstot gan pedagogu sagatavošanu un tālākizglītību, gan darba samaksas sistēmu, gan arī darbības izvērtēšanu — atestāciju. Kvalificēti pedagoģiskie kadri ir viens no priekšnoteikumiem izglītības satura reformas nodrošināšanai un izglītības kvalitātes celšanai. — Mūsu izglītības sistēma "noveco" gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Citiem sektoriem strauji attīstoties, nepietiekamais investīciju apjoms izglītībā, nepietiekamais finansējums attīstībai ir radījis situāciju, ka pieprasījums daudzkārt pārsniedz iespējamo piedāvājumu un tā kvalitāti, kas savukārt rada virkni sociāli asu problēmu: latviešu valodas apguves iespējas, studiju maksa, papildu maksājumi skolās, nepietiekams kvalificētu skolotāju skaits, zems atalgojums utt.,— savā atskaitē atzīmēja J.Gaigals, uzsverot, ka "IZM pilnībā apzinās pamatprasības, kas tiek izvirzītas izglītības sistēmai,un tās ir: izglītībai ir jābūt kvalitatīvai, pieejami un ekonomiski efektīvai. Būtisks uzdevums ir novērst sociālo diferenciāciju un nodrošināt visiem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši savām spējām un vēlmēm".

Vairākkārt atgādinot, ka 1999.gads Latvijā nosacīti var tikt dēvēts par NATO gadu, ņemot vērā arī valsts budžeta sadali, ministrs apliecināja savu gatavību pielikt visas pūles, lai 2000.gadu varētu dēvēt par izglītības gadu.

Liena Pilsētniece,

"LV" korespondente

1999.gadā paredzētais finansējums salīdzinājumā ar 1998.gadu