Par kopīgu apriti Eiropas saimē

Otrdien, 2.martā, sarīkotajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes sēdē cita starpā priekšplānā izvirzījās starptautisko sakaru izvērsums. Tas tālab, ka tikko no Vīnes, no Eiropas valstu konferences "CEEC—LOGON" atgriezusies mūsu delegācija, kurā bija LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, atbildīgā sekretāre Ligita Začesta, konsultante Agita Strazda, kas reizē ir arī Eiropas Savienības integrācijas referente, kā arī Eiropas integrācijas biroja direktora vietnieks Māris Sprindžuks.

Par sanāksmi Vīnē aicinājām izteikties LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini.

"CEEC—LOGON" projekts mums nav svešs. Tā būtība iekļaujama dažos vārdos: Eiropas Savienības paplašināšanās un tās iespēju tuvināšana ikvienas dalībvalsts vietējam līmenim. Konferences notiek regulāri, tomēr līdz šim tajās neesam piedalījušies tikai finansiālo iespēju dēļ. Šoreiz mūsu apmeklējumu Austrijā materiāli nodrošināja Zviedrijas Ārlietu ministrija, kas rūpējās par ceļa un viesnīcu apmaksu. Tālab varējām maksimāli izmantot visas trīs konferences dienas, lai beidzot apjaustu, cik stabila ir Viduseiropas un Ziemeļvalstu pašvaldību kopība. Var likties pat dīvaini, ka jau gandrīz desmit gadus pēc mūsu neatkarības atgūšanas prāvai daļai konferences dalībvalstu Baltijas valstis kā vienota kopība... šķita atklājums. Diemžēl arī šajā kontekstā es no mūsu reģiona biju vienīgais referents, jo ne Lietuvas, ne Igaunijas kolēģi šādam priekšlasījumam nebija gatavi, arī viņu delegācijas, atšķirībā no mums, bija tikai pārstāvju līmenī.

Negribētu mūs iztēloties par baltajiem zvirbuļiem, tomēr varējām pārliecināties, ka arī šajā ziņā Latvijas tēla radīšanā jāstrādā tikai un vienīgi mums pašiem, jo Eiropas Savienība kā ilglaicīga stabila struktūra ir gana iesīkstējusi un tur durvis tikai nelabprāt ver ienācējiem, kādi šobrīd esam mēs, baltieši. Jo "CEEC–LOGON" apvienībā pirmo vijoli spēlē Viduseiropas valstis, kurām jau ir tāda sadarbības pieredze, par kādu mēs varam tikai sapņot.

Dažkārt dzirdētas dažādas domas par Zviedrijas reizumis neitrālo attieksmi, tomēr šī bija tā reize, ka tieši zviedri "turēja mūsu kanti" un pat kļuva kategoriski, skaidri izteikdamies, ka turpmāk bez Baltijas valstu līdzdalības "CEEC–LOGON" projekti būs tikai teorētiski.

Tagad arī mūsu rīcībā ir konferences rezolūcija, kas saistoša ikvienam tās dalībniekam, kaut gan pagaidām bijām vienīgi viesu statusā. Cita starpā, tās tekstā lasāms:

"Vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji no 15 Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm, kā arī klātesot vairāku nacionālo pašvaldību pārstāvjiem, vairāku dienu konferencē Vīnē apsprieda Eiropas integrācijas procesa ietekmi uz vietējo pašvaldību attīstību. Somijas, Zviedrijas un Austrijas vietējo un reģionālo pašvaldību asociācijas ziņoja par pieredzi, ko tās guvušas savu valstu iestāšanās procesā Eiropas Savienībā. Šī pieredze skaidri rāda, ka tas ir efektīvs, piemērots un laika ziņā iedarbīgs sagatavošanās posms, lai realizētu veiksmīgu iestāšanās stratēģiju iedzīvotāju labā."

Rezolūcijai ir pietiekami izvērsts teksts ar septiņām sadaļām. Mēs jau esam sagatavojuši tās tulkojumu, un tas LPS sekretariātā būs pieejams katram, kam par to būs attiecīga interese. Mums būtiska šķiet piektā sadaļa.

"LOGON konferences dalībnieki apsveic vietējo un reģionālo pašvaldību centienus apmainīties ar pieredzi un panākt veiksmīgu sadarbību dažādos jautājumos un izmantot jaunās iespējas, kas tiek piedāvātas ES paplašināšanas procesa kontekstā. Turklāt tās iniciatīvas, kuras uzņēmušās Reģionu komiteja (CoR), Eiropas Reģionu asambleja (AER), Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress (CLRAE) un it īpaši Eiropas Pašvaldību un reģionu padome (CEMR) ar tās darba grupu Eiropas Savienības paplašināšanas procesam un šajā sakarā nozīmīgo LOGON projektu, ir ļoti lietderīgas.

Konferences dalībnieki piekrīt, ka konstruktīvais pieredzes apmaiņas process, kas veiksmīgi aizsākts Vīnes konferences laikā, ir jāturpina, tāpēc asociāciju un vietējo organizāciju pārstāvji jāaicina attīstīt papildu inicitīvas, lai sekmētu vietējo pašvaldību un reģionu sagatavošanās procesu iestājai Eiropas Savienībā." Latvijai šāda nostāja ir īpaši svarīga.

Uzturēšanās laiks Austrijā bija pārāk īss, lai varētu pamatīgāk iepazīties ar šīs Viduseiropas valsts problēmām. Paspējām izdibināt, ka tur pieņemts likums mazo un vietējo uzņēmumu darbības veicināšanai, ka tie vairs nav jāmāca dažādu valsts un reģionālo projektu iesniegšanai, ka valsts kopīgā labklājība ir atkarīga pat no vismazākās vienības, kas spēj dot darbu kaut vai desmit iedzīvotājiem.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors