Eiropas Komisija:

Par lidostu darbības traucējumiem sliktu laika apstākļu dēļ

Sīms Kallass, par transportu atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, 19.janvārī Briselē tikās ar lielāko Eiropas lidostu vadītājiem, lai apspriestu, kā novērst problēmas, ko lidostām pagājušajā mēnesī radīja intensīvā snigšana. Sliktie laika apstākļi piespieda slēgt vai daļēji slēgt lielākās Eiropas lidostas, un tas ievērojami traucēja gaisa satiksmi visā Eiropā.

Vairākiem tūkstošiem pasažieru nācās pavadīt nakti lidostās, un tika atcelti 35 000 lidojumu. Tas ir vairāk nekā visā 2009.gadā. Tiesību aktu lidostu paketē, kuru publicēs šā gada laikā, Komisija ieteiks īpašus pasākumus, lai risinātu šos svarīgos jautājumus.

Priekšsēdētāja vietnieks S.Kallass sacīja: "Aviācijas nozarei ir grūti paredzēt vulkāniskos pelnus, bet mēs zinām, ka ziema ir katru gadu, un mums jābūt tai gataviem. Tā ir aviācijas nozares atbildība – izstrādāt plānus ārkārtas gadījumiem. Eiropas mērogā mēs varam palīdzēt tādējādi, ka vajadzības gadījumā nostiprinām tiesisko sistēmu. Konkrēti Eiropas lidostās ir jāievieš obligātās prasības attiecībā uz pasažieru apkalpošanu un kvalitāti. Šīs prasības būs daļa no tiesību aktu lidostu paketes priekšlikumiem, kuri šogad jāizstrādā."

Kas notika pagājušajā mēnesī?

2010.gada decembrī gaisa satiksmē bija īpaši traucējumi. Daudzas no Eiropas lielākajām un biežāk izmantotajām tranzītlidostām bija daļēji slēgtas vienā no gada visrosīgākajām nedēļas nogalēm – Ziemassvētku brīvdienu sākumā. Daudzi lidojumi tika atcelti. Tūkstošiem pasažieru "iestrēga" ne tikai visas Eiropas lidostās, bet arī citviet pasaulē. Tas radīja problēmas bagāžas piegādē. Dažās lidostās darbību ietekmēja arī bažas par pretapledošanas šķidruma trūkumu. Kopumā tika atcelti desmitiem tūkstošu lidojumu.

Sanāksmes laikā lidostu darbinieki stāstīja par savu praktisko pieredzi un izteica pārdomas par notikušo, kā arī par iesaistītajiem faktoriem un trūkumiem.

• Eiropas lielākajās lidostās, kuras darbojas tuvu jaudas robežai, gada visrosīgākajā laikā sasniga daudz sniega.

• Daudzos gadījumos sniegu novāca pārāk lēni.

• Hītrovas lidosta, kas ir viena no lielākajām un rosīgākajām ES tranzītlidostām, bija slēgta vairākas dienas. Tas izraisīja domino efektu attiecībā uz citu lidostu darbību. Lidostas darbojas sistēmā.

• Pasažieru informēšana bija pārāk lēna un nenovērsa lidostās vajadzīgo gaidīšanas laiku.

• Pretapledošanas šķidruma trūkuma draudi traucēja un palēnināja lidostu darbību.

Kā nodrošināt, lai tas neatkārtotos?

• Jāuzlabo lidostu nepārtrauktas darbības plānošana sniega gadījumā.

• Jānodrošina labāka sadarbība visu iesaistīto dalībnieku starpā – gan gaisā, gan uz zemes.

• Jānodrošina aviosabiedrību bāzu pienācīga darbība. Ņemot vērā domino efektu, visas lidostas spēcīgāk jāintegrē, lai tās darbotos kā vienots tīkls. Tās nevar strādāt izolācijā.

• Jāuzlabo informācija pasažieriem, sniedzot labāku un savlaicīgāku informāciju par kavēšanos un citu maršrutu piedāvājumiem.

Par plānošanu un regulāru pakalpojumu nodrošināšanu pirmām kārtām ir atbildīga aviācijas nozare. Komisija var nostiprināt tiesisko sistēmu, kas ir nepieciešams pasākums. Jo īpaši, lai nodrošinātu minimālās prasības attiecībā uz pasažieru apkalpošanu lidostās un kvalitāti.

Turpmākie soļi

Rūpējoties par 2011.gada Ziemassvētku lidojumiem, priekšsēdētāja vietnieks S.Kallass ir pieprasījis, lai Eiropas lidostas, cik ātri iespējams, iesniegtu progresa ziņojumu par nepārtrauktas darbības plānošanu nākamajai ziemai.

Tiesību aktu lidostu paketē, kam principā jābūt pabeigtai līdz vasarai, priekšsēdētāja vietnieks S.Kallass ieteiks īpašus pasākumus, lai risinātu šos jautājumus.

Eiropas Komisija: Par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē

Eiropas Parlaments 19.janvārī nobalsoja par ES direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē.

Eiropas veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Džons Dalli teica: "Šodienas balsojums ir nozīmīgs solis, lai pastiprinātu pacientu tiesības Eiropā. Es izsaku atzinību un pateicību Eiropas Parlamentam, jo īpaši referentei Grosetetes kundzei, par sniegto ieguldījumu, lai uzlabotu pacientu tiesības un apstākļus Eiropas iedzīvotājiem, kuri vēlas saņemt veselības aprūpi citā dalībvalstī.

Ar šo direktīvu tiek ieviesta skaidrība par iedzīvotāju tiesībām saņemt drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi visā ES, kā arī atmaksu par šiem izdevumiem.

Eiropieši izvēlas saņemt veselības aprūpi tuvu savai dzīvesvietai: protams, neviens slimnieks nevēlas ceļot tālāk, nekā tas nepieciešams. Tomēr dažreiz iedzīvotājiem ir jādodas uz ārzemēm, jo tiem nepieciešamie eksperti vai veselības aprūpe viņu valstī nav pieejami. Vai gluži vienkārši vistuvākā slimnīca atrodas kaimiņvalstī.

Šī direktīva palīdzēs pacientiem, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe, piemēram, lai diagnosticētu vai ārstētu kādu reti sastopamu slimību. Tā nodrošinās arī dalībvalstu ciešāku sadarbību veselības aprūpē, piemēram, ieviešot recepšu savstarpējas atzīšanas kārtību. Veselības jomas eksperti visā Eiropā varēs apmainīties ar labāko pieredzi un izmantot inovācijas veselības tehnoloģiju novērtēšanas un e-veselības jomā.

Es aicinu dalībvalstis nekavējoties īstenot šo direktīvu."