Par ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām

Oficiāli ratificējot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, Eiropas Savienība pirmo reizi kļūst par pusi starptautiskam līgumam par cilvēktiesībām. Šīs konvencijas mērķis ir nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu izmantot savas tiesības tāpat kā jebkurš cits. Šis ir pirmais vispārīgais cilvēktiesību līgums, ko ratificējusi ES kā tāda. To ir parakstījušas arī visas 27 ES dalībvalstis un ratificējušas 16 dalībvalstis. ES ir 97. šīs konvencijas puse. Konvencijā ir noteikts standartu minimums attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti pilsonisko, politisko, sociālo un ekonomisko tiesību aizsardzību. Tā atspoguļo ES vispārējo apņemšanos līdz 2020.gadam panākt, lai Eiropas Savienībā dzīvojošajiem 80 miljoniem personu ar invaliditāti nebūtu nekādu šķēršļu, kā tas paredzēts Eiropas Komisijas stratēģijā invaliditātes jomā.

"Ir patīkami sākt jauno gadu ar labām ziņām. Šis ir pavērsiena punkts cilvēktiesību vēsturē – ES pirmo reizi ir kļuvusi par pusi starptautiskam cilvēktiesību līgumam. Es vēlos pateikties Beļģijai kā prezidentvalstij par lielisko sadarbību, kas deva iespēju raiti un sekmīgi noslēgt ratifikācijas procesu," teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un tieslietu komisāre Viviena Redinga. "ANO konvencija popularizē un aizsargā personu ar invaliditāti cilvēktiesības un pamatbrīvības. Novembrī Komisija nāca klajā ar ES stratēģiju invaliditātes jomā nākamajiem desmit gadiem, paredzot konkrētus pasākumus un konkrētus termiņus ANO konvencijas īstenošanai. Izmantoju šo izdevību, lai aicinātu dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas šo konvenciju, to izdarīt tuvākajā laikā. Mēs esam kopīgi atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ar invaliditāti savās ikdienas gaitās nav jāsastopas ar papildu šķēršļiem."

ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām ES parakstīja pirmajā tās parakstīšanas dienā, t.i., 2007.gada 30.martā. Kopš tā brīža to ir parakstījušas visas 27 ES dalībvalstis un vēl 120 citas valstis visā pasaulē. Noslēdzoties ratifikācijas procedūrai, ES kā tāda ir pirmā starptautiskā organizācija, kas oficiāli kļuvusi par šīs konvencijas pusi (līdz ar 16 ES dalībvalstīm).

Konvencijas puses apņemas nodrošināt, ka cilvēki ar invaliditāti var pilnībā izmantot savas tiesības tāpat kā jebkurš cits. Eiropas Savienībai tas nozīmē nodrošināt, ka visi ES līmeņa tiesību akti, politika un programmas, ievērojot ES pilnvaras, atbilst konvencijas noteikumiem par invalīdu tiesībām. Konvenciju ratificējušām valstīm, tostarp ES dalībvalstīm, jāveic pasākumi šādās jomās: izglītības, darba, transporta, publiskās infrastruktūras un ēku pieejamība, vēlēšanu tiesību nodrošināšana, politiskās iesaistes uzlabošana un pilnīgas tiesībspējas nodrošināšana visiem cilvēkiem ar invaliditāti.

Konvenciju ratificējušām pusēm būs periodiski jāinformē ANO Personu ar invaliditāti tiesību komiteja par konvencijas īstenošanas pasākumiem. Komiteja, kuras sastāvā ir neatkarīgi eksperti, norādīs uz nepilnībām konvencijas īstenošanā, ja tādas būs, un sagatavos ieteikumus.

ES stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020) ir vērsta uz iespēju nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti, lai viņi varētu izmantot savas tiesības tāpat kā citi, un uz ikdienā sastopamo šķēršļu likvidēšanu. Tās mērķis ir arī sekmēt konvencijas noteikumu īstenošanu praksē gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Stratēģija papildina un atbalsta pasākumus, ko veic dalībvalstis, kurām ir galvenā atbildība par politiku invaliditātes jomā.

Tāda vai cita veida invaliditāte ir katram sestajam Eiropas Savienības iedzīvotājam – kopumā aptuveni 80 miljoniem cilvēku. Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju vecumā virs 75 gadiem ir ar vairāk vai mazāk ierobežojošu invaliditāti. ES iedzīvotājiem arvien vairāk novecojot, paredzams, ka šie skaitļi palielināsies. Vairumam šo iedzīvotāju bieži vien ir liegta iespēja pilnībā iesaistīties sabiedrībā un tautsaimniecībā fizisku vai citu šķēršļu, kā arī diskriminācijas dēļ.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa