Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija: Par jūras zvejas kontroles sakārtošanu

Jūras zvejas kontroles jomā Latvijā ir vajadzīgi būtiski uzlabojumi un ir jāmeklē risinājumi, kā nozvejas kontroli padarīt efektīvāku laikā, kad resursi tam ir nepietiekami. Viens no ierosinājumiem šajā sakarā ir ieviest ierobežojumus zivju izkraušanai nakts laikā ostās, taču tas vēl ir jāapspriež ar visām iesaistītajām institūcijām un zivsaimniecības nevalstiskajām organizācijām.

Ministru kabinets, izskatot pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai, ir uzdevis Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kopā ar zvejniecības nevalstiskajām organizācijām rīkot sanāksmi par ierosinājumu noteikt ierobežojumus attiecībā uz nozvejoto zivju izkraušanu nakts laikā Latvijas ostās.

"Budžeta konsolidācijas apstākļos ir jāmeklē dažādi risinājumi, kā sakārtot situāciju jūras zvejas kontroles jomā, tādēļ ir jāsāk diskusijas ar iesaistītajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, lai rezultāts būtu visām pusēm pieņemams un vienošanās gadījumā varētu sagatavot attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos," uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

Uz to, ka ir nepieciešami būtiski uzlabojumi jūras zvejas kontroles jomā, 2010.gada rudenī pēc vizītes Latvijā norādīja Eiropas Komisijas Jūrlietu un zvejniecības direktorāta pārstāvji. Secināts, ka nacionālās zvejas kontroles iestādes kapacitāte ir būtiski vājinājusies un nav pietiekamu ieguldījumu kontroles nodrošināšanai.

Valsts vides dienests skaidro, ka šāda situācija radusies krasā finanšu un cilvēku resursu samazinājuma dēļ, bet, lai ierobežotu resursu samazinājuma negatīvo efektu, nekādi aizstājoši pasākumi, piemēram, ierobežojumu noteikšana zivju izkraušanas laikam un vietai, nav veikti.

Tādēļ, lai situāciju kaut mazliet vērstu uz labu, ir jāizvērtē, kādas ir iespējas noteikt laika un vietas ierobežojumus zivju izkraušanai ostās nakts periodā un kāds būtu reālais ieguvums no tā.

Analizējot iepriekšējo gadu pieredzi, jāatzīmē, ka lielākā daļa pārkāpumu, kas saistīti ar nepatiesu nozvejas apjomu uzrādīšanu, konstatēti tieši naktīs. Taču līdzekļi inspektoru nakts darba apmaksai nav piešķirti.

Iepriekš minētais liecina, ka risinājums ir jāmeklē, turklāt, ja līdz nākamajai Eiropas Komisijas Jūrlietu un zvejniecības direktorāta misijai uzlabojumu nebūs, Latvijai draud sankcijas, piemēram, kopienas finansiālās palīdzības apturēšana, samazinātas zvejas iespējas u.c. No tām galvenie cietēji būtu tieši zvejnieki.

Maija Pētermane, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece