Par Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu

Finanšu ministra vietā – ekonomikas ministrs Artis Kampars:

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 9.aprīļa rīkojuma Nr.203 "Par Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.–2013.gadam" 7.punktu, Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.–2013.gadam 3.pielikumā "Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.–2013.gadam uzdevumi un darbības rezultāti" noteikto uzdevumu īstenošanu laikā no 2010.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, kā arī par svarīgākajiem 2010.gada laikā veiktajiem uzdevumiem. Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmas realizēšanas uzraudzība notiek Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.–2013.gadam ietvaros.

Izpildot Latvijas stratēģiskās attīstības plānu (LSAP), makroekonomiskās stabilitātes un fiskālās politikas jomā galvenie veiktie uzdevumi 2010.gadā ir Fiskālās disciplīnas likumprojekta izstrāde un iesniegšana Valsts kancelejā tā tālākai izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) un 2011.gada budžeta deficīta mērķa ievērošanai nepieciešamo konsolidācijas pasākumu definēšana, to vidū paredzot tādas nodokļu politikas īstenošanu, kas orientēta uz nodokļu sloga pārdali no tiešajiem, ar darbaspēku saistītajiem nodokļiem uz netiešajiem, ar patēriņu saistītajiem nodokļiem, kā arī pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un likuma "Par valsts budžetu 2011.gadam" pieņemšana.

Labklājības ministrija ir izstrādājusi koncepciju sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes nodrošināšanai ilgtermiņā, kas ietver priekšlikumus arī pašreizējās situācijas uzlabošanai, gan finanšu ilgtspējas nodrošināšanai, savukārt Veselības ministrijā sagatavots Veselības aprūpes sistēmas attīstības plāns 2011.–2013.gadam.

Publiskās pārvaldes reformu jomā galvenie 2010.gadā paveiktie uzdevumi ir valsts funkciju izvērtēšana un vienotās atlīdzības sistēmas paplašināšana un nostiprināšana. Uzņēmējdarbības un vides uzlabošanas sadaļā ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas un Latvijas Garantiju aģentūras starpniecību īstenotas aizdevuma programmas komersantiem, kā arī sākta mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu koncepcijas īstenošana.

Aizsardzības jomā pieņemta Aizsardzības nozares vidēja termiņa darbības stratēģija 2011.–2014.gadam, savukārt transporta jomā pabeigta Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna izstrādāšana.

2010.gadā tika veikta akciju sabiedrības "Parex banka" restrukturizācija, sadalot banku divās daļās un 2010.gada 30. jūnijā reģistrējot jaunu kredītiestādi – AS "Citadele banka". Vienlaikus tika noslēgti arī līgumi ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku par tās iesaisti AS "Parex banka" un AS "Citadele banka".

 

Latvijas ekonomika 2010.gadā – izaugsmes atjaunošanās

Latvijas ekonomikā pēc astoņiem recesijā pavadītiem ceturkšņiem 2010.gadā ir atjaunojusies izaugsme. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2010.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 1,0%, otrajā ceturksnī – par 1,2% un trešajā ceturksnī – par 0,9%. 2010.gada trešajā ceturksnī IKP apjoms par 2,9% pārsniedza iepriekšējā gada trešā ceturkšņa līmeni.

Visa gada laikā stabilu pieaugumu uzrādījusi apstrādes rūpniecības nozare, pēdējos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem mēnešiem palielinoties tuvu pie 20%. Šādu attīstību nodrošinājis galvenokārt pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos. Gada otrajā pusē sācis palielināties arī mazumtirdzniecības apgrozījums, gada pēdējos mēnešos sasniedzot vienu no straujākajiem pieaugumiem starp Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Līdz ar ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos pakāpeniski ir sākusi uzlaboties situācija arī darba tirgū, un reģistrētā bezdarba līmenis no martā sasniegtā 17,3% maksimuma ir samazinājies līdz 14,3% novembrī. Līdzīgi sarucis arī bezdarba līmenis, pēc darbaspēka apsekojuma datiem: no 20,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 2010.gada pirmajā ceturksnī līdz 18% trešajā ceturksnī. Līdz ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu ir atsācies cenu pieaugums. 2010.gada decembrī 12 mēnešu patēriņa cenu inflācija bija 2,5%.

Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanās, konsekventi realizētā fiskālā politika, mazinot budžeta deficīta līmeni un pietuvinot Latvijas pievienošanos eirozonai, kā arī finanšu tirgus stabilizēšanās ir atspoguļojusies investoru uzticības pieaugumā un valsts kredītreitinga paaugstināšanā, ko decembra sākumā veikusi reitingu aģentūra "Standard & Poor’s", paaugstinot Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi – no "BB" uz "BB+".

 

Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs

Makroekonomisko rādītāju uzlabošanās kopš 2010.gada pirmajiem mēnešiem liecina par zemākā punkta pārvarēšanu Latvijas ekonomikā un tautsaimniecības pakāpenisku pozitīvu izaugsmi. Pašreizējā izaugsme vēl nav vērtējama kā stabila, un pastāv vairāki iekšējās un ārējās vides riski, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas turpmāko ekonomisko attīstību.

Finanšu ministrijas 2010.gada novembrī izstrādātais makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka 2010.gadā IKP salīdzināmajās cenās būs samazinājies par 0,4 procentiem. Tiek prognozēts, ka 2011.gadā Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,3%, 2012.gadā – par 4,0, bet 2013.gadā – par 3,9 procentiem. Latvijas ekonomikas izaugsme šajā periodā būs tuvu tās potenciālajam līmenim.

 

1.attēls. Latvijas IKP pieaugums salīdzināmajās cenās, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu

 

Ņemot vērā, ka deflācija un darba izmaksu kritums ievērojami uzlaboja Latvijas konkurētspēju, uz eksportu vērsto nozaru attīstība, īstenojoties pakāpeniskām izmaiņām tautsaimniecības struktūrā, vidējā termiņā būs galvenais Latvijas ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks. Iekšējais patēriņš saglabāsies zemā līmenī, ko noteiks augstais bezdarba un zemais algu līmenis, kā arī augstais mājsaimniecību parāda līmenis. Līdz ar to nozīmīgi ir ārējās vides riski, kuri ir saistāmi ar gaidāmajiem konsolidācijas pasākumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu.

 

Iekšzemes kopprodukta izlietojuma komponenšu dinamika salīdzināmajās cenās laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam

	2007	2008	2009	2010	2011	2012	2013
	Fakts			Prognoze
IKP	10,0	–4,2	–18,0	–0,4	3,3	4,0	3,9
Sabiedriskais patēriņš	3,7	1,5	–9,2	–8,2	–1,5	–1,0	2,5
Privātais patēriņš	14,8	–5,2	–24,1	–0,5	3,5	4,5	4,4
Bruto pamatkapitāla veidošana	7,5	–13,6	–37,3	–24,4	8,6	8,3	6,9
Preču un pakalpojumu eksports	10,0	2,0	–14,1	9,2	6,4	5,5	5,4
Preču un pakalpojumu imports	14,7	–11,2	–33,5	10,2	6,7	6,0	6,3

 

 

 

Privātais patēriņš galvenokārt ir atkarīgs no mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem un to redzējuma par nākotnes ienākumu līmeni. Līdz ar darba samaksas un nodarbinātības samazinājumu, kā arī ierobežotajām iespējām patēriņu finansēt ar aizņemto kapitālu mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma līmenis 2010.gadā bijis zemāks nekā iepriekšējā gadā. Būtiski, ka mājsaimniecību nākotnes redzējumam ir tendence uzlaboties, taču svārstīguma dēļ šis rādītājs nav vērtējams kā stabils, jo valstī notiekošās pārmaiņas ekonomikā un politikā var strauji mainīt uzlabojušos noskaņojumu sabiedrībā. Tādējādi privātais patēriņš salīdzināmajās cenās 2010.gadā būs samazinājies par 0,5%, bet 2011.gadā, stabilizējoties pozitīvai ekonomiskajai izaugsmei, tas jau pieaugs par 3,5 procentiem.

Sabiedriskā patēriņa kritums atbilstoši prognozētajam 2010.gadā bijis straujāks par kopējo tautsaimniecības izlaides samazinājumu vispārējās valdības budžeta izdevumu samazināšanās dēļ. Arī turpmākie nepieciešamie konsolidācijas pasākumi noteiks, ka sabiedriskā patēriņa apjoms samazināsies arī 2011. un 2012.gadā, stabilizējoties tikai vidējā termiņā.

Kopējā pamatkapitāla veidošanas apjoms ir cieši saistīts ar tautsaimniecības izmaiņām un investoru sentimentu. Ņemot vērā vēl nestabilo ekonomisko situāciju un investoru piesardzību attiecībā uz Latviju kā investīciju saņēmēju, prognozējams, ka 2010.gadā kopējā pamatkapitāla veidošanas apjoms salīdzināmajās cenās samazinājies par 24,4 procentiem. Straujās negatīvās pārmaiņas saistītas ar valsts investīciju kritumu, ārvalstu investoru nogaidošo attieksmi, kā arī uzņēmēju ierobežotajām iespējām piesaistīt būtiskus kredītlīdzekļus. Latvijas kredītreitinga nomaiņa no pašreizējā stabila nākotnes vērtējuma uz pozitīvu un/vai paaugstināšana uz vismaz zemāko investīciju kategorijas līmeni ir svarīgs nosacījums, lai palielinātu investoru konfidences līmeni un vecinātu uzticību Latvijai starptautiskajos finanšu tirgos. Kopējā pamatkapitāla veidošanas pozitīvs pieauguma temps tiek prognozēts no 2011.gada, kad atsāksies mērena tautsaimniecības izaugsme. Daļēji kopējā pamatkapitāla veidošanas apjomi pieaugs arī bāzes efekta dēļ.

Galvenais ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks 2011.gadā līdzīgi kā aizvadītajā gadā būs eksports. Samazinoties darbaspēka izmaksām, pieaugot darba ražīgumam un samazinoties cenu līmenim, Latvijas rūpniecība ir atguvusi savu konkurētspēju ārvalstu tirgos, kā rezultātā ir novērojams eksporta pieaugums, ko izraisījis ārvalstu tirgos pieaugošais pieprasījums pēc Latvijā saražotās produkcijas. Prognozējams, ka 2009.gadā novēroto preču un pakalpojumu eksporta ievērojamo kritumu par 14,1% jau 2010.gadā nomainījis pieaugums 9,2% apmērā. Taču, ņemot vērā, ka iekšējais pieprasījums vēl joprojām saglabāsies zemā līmenī, eksports kā galvenais ekonomikas attīstības nodrošinātājs ir saistīts arī ar lielu ārējās vides risku, jo pārmaiņas ārvalstu tirgos un gaidāmie konsolidācijas pasākumi ES valstīs, kā jau iepriekš minēts, var negatīvi ietekmēt Latvijas eksporta iespējas un tā rezultātā arī tautsaimniecības izaugsmes tempu.

No atsevišķām nozarēm 2010.gadā lielāko kritumu piedzīvojušas nozares, kas iepriekš bija lielākās ieguvējas no nekustamo īpašumu tirgus un kreditēšanas straujās attīstības – būvniecība un tirdzniecība. Savukārt rūpniecība, kuru iepriekš negatīvi ietekmēja iekšējā un ārējā pieprasījuma kritums pēc ražotāju cenu samazināšanās ir atguvusi konkurētspēju starptautiskajā tirgū, un līdz ar pieprasījuma palielināšanos ir kļuvusi par vienu no galvenajām nozarēm, kas uzrāda ievērojamu pozitīvu izaugsmes tempu. Arī vidējā termiņā rūpniecības izaugsmes temps būs augstāks nekā IKP pieaugums, un rūpniecības īpatsvars IKP struktūrā palielināsies.

Darba tirgu ir negatīvi ietekmējusi ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā viena gada laikā pieaudzis vairāk nekā divas reizes, 2009.gadā sasniedzot 16,9 procentus. Lai arī kopš 2010.gada pavasara ir vērojams reģistrētā bezdarba līmeņa pakāpenisks samazinājums, darba meklētāju skaits vēl joprojām ir liels. Prognozējams, ka 2010.gadā, darbavietu skaita samazināšanas un izmaksu optimizācijas dēļ saglabājoties nodarbinātības kritumam privātajā un sabiedriskajā sektorā, darba meklētāju īpatsvars būs pieaudzis līdz 19,1%, taču 2011.gadā, kad pozitīvā ekonomiskā izaugsme stimulēs arī situācijas uzlabošanos darba tirgū, šis rādītājs jau būs zemāks.

 

Fiskālā politika

Kopš 2008.gada Latvijas fiskālā politika ir vērsta uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, kā galveno izaicinājumu saskatot nepieciešamās fiskālās konsolidācijas veikšanu, vienlaikus atbalstot valsts ekonomikas izaugsmes atjaunošanos.

Bilances deficīta mērķis 2010.gadam bija ierobežot konsolidētā kopbudžeta deficītu (pēc EKS’95 metodoloģijas) zem 8,5% no IKP, kas, pēc Finanšu ministrijas novērtējuma, tiks ievērots, savukārt 2011. un 2012.gada budžetu sagatavot ar deficītu (pēc EKS’95 metodoloģijas), kas nepārsniedz attiecīgi 6% no IKP un 3% no IKP.

Sasniedzot 2012.gada budžeta deficīta mērķi, tiks novērsta pārmērīga budžeta deficīta esamība un izpildīts Māstrihtas budžeta deficīta kritērijs, tādējādi liekot būtisku pamatu Latvijas iespējām 2014.gada 1.janvārī ieviest eiro, kas ir Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmas noslēguma stratēģija.

Vairāku gadu periodā veicot fiskālās konsolidācijas procesu, nepieciešams ievērot konsolidācijas līdzsvaru un proporcionalitāti visos pārvaldības līmeņos, kā arī izvērtēt konsolidācijas ietekmi uz dažādiem sabiedrības slāņiem, realizējot pēc iespējas samērīgāku un taisnīgāku konsolidācijas ietekmes sadali starp tiem.

2010.gadā, turpinot fiskālo konsolidāciju, tika definēts, ka izdevumu samazināšana paredzēta atbilstoši funkcijām un prioritātēm, saglabājot līdzekļu prioritāru novirzīšanu ES fondu līdzfinansējumam, lai stimulētu valsts ekonomiku. Izdevumiem jābūt samērīgiem attiecībā pret ieņēmumiem un dotajām fiskālajām iespējām. Tā nodrošināšanai tiek optimizēta esošā valsts un pašvaldību budžetu izdevumu struktūra, pārskatītas valsts un pašvaldības funkcijas un sniegto pakalpojumu efektivitāte un turpinātas strukturālās reformas.

Ieņēmumu pusē tiek īstenots pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un nodrošinot papildu nodokļu ieņēmumus, kā arī notiek nodokļu administrēšanas uzlabošana, nodokļu politika paredz nodokļu sloga samazināšanu darbaspēkam un pārnešanu uz jomām, kur ir zemāks izvairīšanās risks, – patēriņu un īpašumu.

2010.gada nogalē pieņemtajā 2011.gada budžetā paredzēta fiskālā konsolidācija 288 milj. latu apmērā, kas atbilst 2,2% no IKP un nodrošina budžeta deficītu 5,4% apmērā no IKP pēc EKS’95 metodoloģijas. Ņemot vērā, ka atbilstoši budžeta deficīta mērķim konsolidētā kopbudžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 6,0% no IKP, tad 2011.gada budžetā iestrādātais deficīta līmenis samazina 2012.gadā nepieciešamās konsolidācijas apmēru. Tomēr atzīmējams, ka ilgtspējīgas fiskālās politikas nodrošināšanai nozīmīga ir ne tikai budžeta deficīta mērķa kvantitatīva sasniegšana, bet arī tā izpildes kvalitāte, proti, lai mērķa sasniegšanā piemērotie fiskālās konsolidācijas pasākumi būtu kvalitatīvi un ilgtspējīgi.

Fiskālās politikas mērķu īstenošanai vidējā un ilgtermiņā ir izstrādāts Fiskālās disciplīnas likumprojekts, kas nosaka fiskālās politikas pamatprincipus, fiskālos nosacījumus un fiskālās politikas plānošanas instrumentu – vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, kā arī nodrošina pamatu pretcikliskas fiskālās politikas īstenošanai.

 

Nozīmīgākie 2010.gadā paveiktie uzdevumi

Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai

2010.gada 10.augustā MK apstiprināts "Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai", kura mērķis ir padarīt darbošanos ēnu ekonomikā pēc iespējas neizdevīgāku un darbošanos legālajā ekonomikā pēc iespējas izdevīgāku, atvieglojot pāreju uz legālo ekonomiku un uzlabojot komunikāciju starp valsts pārvaldi un sabiedrību.

Lai pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai radītu pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz tiem uzņēmējiem, kuri pilda savas saistības pret valsti, un radītu viņiem motivāciju arī turpmāk darboties legāli, ierosināts ieviest pasākumus, kas nodalītu uzņēmējus, kuri godīgi pilda savas saistības pret valsti, no ēnu ekonomikas dalībniekiem, un piemērot tiem atšķirīgu attieksmi no valsts puses. Vēl viens no piedāvātajiem rīcības virzieniem ir administratīvo prasību un to izpildes vienkāršošana.

Pasākumu plāns ietver arī uzdevumus kontrolējošo iestāžu kapacitātes celšanai, sodu palielināšanai un kopējās sodu sistēmas pārskatīšanai. Tāpat paredzēts ierobežot ēnu ekonomikas dalībnieku pieeju sadarbības līgumiem ar valsti – iepirkumos, projektos, kā arī administratīvo prasību vienkāršojumiem.

Viens no būtiskiem apstākļiem, kas attur ēnu ekonomikas dalībniekus no savas darbības legalizācijas, ir ar pāreju saistītie riski. Lai mazinātu šos riskus, piedāvāts paredzēt iespēju deklarēt nelegāli iegūtu līdzekļu uzkrājumus, nomaksājot noteiktu nodokli.

2010.gada 10.augustā pieņemti MK noteikumi Nr.761 "Noteikumi par kārtību, kādā apkopojama, sagatavojama un publicējama informācija par vidējiem darba ienākumiem un deklarētajiem gada apliekamajiem ienākumiem", izslēdzot no iepirkuma uzņēmumus, kuri darbojas ēnu ekonomikā, un 1.oktobrī stājās spēkā atbilstošās normas Publisko iepirkumu likumā.

 

Fiskālās disciplīnas likums

Izpildot MK doto uzdevumu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Fiskālās disciplīnas likums" (FDL) un likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē", kas iesniegti Valsts kancelejā tālākai izskatīšanai MK.

FDL sagatavots, balstoties uz Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepciju Finanšu ministrijas vadītās darba grupas ietvaros, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Valsts kases, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji, kā arī tika pieaicināti Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Bankas pārstāvji. Savus ieteikumus par FDL vairākkārt sniedza arī Starptautiskās aizņēmuma partneru programmas eksperti.

FDL mērķis ir fiskālās politikas nodrošināšana ilgtermiņā. Piemērojot FDL, tiks īstenota pretcikliska fiskālā politika, tas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas lejupslīdes negatīvo seku mazināšanas politika. FDL nosaka svarīgākos pamatprincipus un fiskālos nosacījumus atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai. Kā galveno instrumentu FDL paredz vidēja termiņa budžeta ietvaru, to nostiprinot Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā (Ietvara likums). FDL arī nosaka Ietvara likuma sasaisti ar gadskārtējā budžeta likumu.

Diskusiju ar konstitucionālo tiesību ekspertiem rezultātā tika izstrādāts priekšlikums, kā panākt būtiskāko FDL normu nostiprināšanu normatīvo aktu sistēmā, tām nodrošinot augstāku juridisko spēku, proti, veicot grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Līdz ar to Finanšu ministrija ir izstrādājusi un 2010.gada 14.oktobrī iesniegusi MK likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē".

 

Veiktie pasākumi AS "Parex banka" kontekstā

2010.gada 31.martā Eiropas Komisijai (EK) tika iesniegts akciju sabiedrības "Parex banka" valsts atbalsta restrukturizācijas plāns, kurš ietver 2010.gada 23.martā Ministru kabinetā apstiprināto AS "Parex banka" restrukturizācijas plānu, un tika veiktas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu AS "Parex banka" restrukturizācijas plāna saskaņošanu ar EK un uzsāktu plāna realizāciju.

Atbilstoši restrukturizācijas plānā paredzētajam 2010.gada 1.jūnijā MK apstiprināja jaunas bankas izveidi un 2010.gada 30.jūnijā tika reģistrēta AS "Citadele banka". Savukārt AS "Parex banka" sadalīšana, pārnesot aktīvus un pasīvus uz jauno kredītiestādi – AS "Citadele banka", tika veikta 2010.gada 1.augustā. Vienlaikus 2010.gada 30.jūlijā tika noslēgti arī līgumi ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku par tās iesaisti AS "Parex banka" un AS "Citadele banka".

Lai nodrošinātu maksimāli iespējamo valsts ieguvumu, pārdodot valsts īpašumā esošās bankas akcijas par augstāko iespējamo cenu un nodrošinot valsts atbalsta atgūšanu, VAS "Privatizācijas aģentūra" sadarbībā ar vadošo konsultantu "Nomura International plc" izstrādā restrukturizācijas rezultātā izveidoto kapitālsabiedrību pārdošanas stratēģiju.

 

Veiktie pasākumi VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" kontekstā

Saskaņā ar Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) 2010.gada 5.jūlijā nosūtīto Nodomu vēstuli Latvijas valdība apņēmās turpināt darbu pie Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pārveides plāna izstrādes, kas atbilstu SVF rekomendācijām, EK valsts atbalsta kontroles un strukturālo fondu ietvaram, kā arī MK apstiprinātajai koncepcijai "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveide par attīstības banku".

MK 2010.gada 31.augustā pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par neatkarīga konsultanta piesaisti valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" komerciālo aktivitāšu nodalīšanas izvērtēšanai. Līdz ar to starptautiskā konkursā par konsultantu izvēlējās SIA IBS "SEB Enskilda", kas šobrīd turpina darbu pie LHZB pārveides plāna izstrādes.

2010.gada 10.decembrī Finanšu ministrija iesniedza izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveides plānu", kā arī Finanšu ministrijas un LHZB piesaistītā konsultanta SIA IBS "SEB Enskilda" izstrādātu LHZB pārveides plānu, kas tika izskatīts MK 2010.gada 14.decembra un 2011.gada 4.janvāra sēdēs.

 

Publiskās pārvaldes reformas

2010.gadā Publiskās pārvaldes reformu jomā par vienlīdz svarīgiem paveiktiem uzdevumiem var uzskatīt gan valsts funkciju izvērtēšanu, gan vienotās atlīdzības sistēmas paplašināšanu un nostiprināšanu.

Lai nodrošinātu valsts budžeta fiskālo konsolidāciju 2011. un 2012.gadā, Valsts kancelejas vadībā tika izveidota funkciju izvērtēšanas darba grupa no ministriju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Darba grupa atsevišķās tematiskās sanāksmēs izstrādāja konkrētus izdevumu samazināšanas un funkciju konsolidācijas priekšlikumus, kurus izskatīja Reformu vadības grupā. Izstrādātais funkciju vērtēšanas ziņojums paredz 78,8 milj. latu ietaupījumu īstermiņā, bet, īstenojot vidēja termiņa pasākumus, darba grupa prognozē vēl papildu ietaupījumus no pieciem līdz astoņiem milj. latu gadā. Sagatavotais vērtējums balstīts uz to valsts funkciju un pakalpojumu optimizāciju, kas rada iespējami zemāku sociālo un ekonomisko risku. Izvērtējuma rezultāti un priekšlikumi tika nodoti Finanšu ministrijai, kas tos izmantoja 2011.gada budžeta projekta sagatavošanas procesā, un atbilstoši MK pieņemtajiem lēmumiem daļa ir iekļauta likumā "Par valsts budžetu 2011.gadam".

Visu 2010.gadu ir noritējis darbs pie vairāku funkciju auditu veikšanas, izstrādājot secinājumus, piesaistot neatkarīgus ekspertus, kā arī nodrošinot rezultātu apspriešanu. Piemēram, funkciju audita izglītības iestāžu uzraudzības jomā ietvaros izstrādāti ieteikumi, kas palīdzēs samazināt akreditācijas apjomu standarta programmām vispārējā izglītībā, profesionālās izglītības programmām, kam tiek veikta nozares uzraudzība, un atteikties no licencēšanas komisijas augstākajā izglītībā, samazināt pieprasāmās statistiskās informācijas apjomu un saturu, kā arī novērst izglītības iestāžu kontroles dublēšanos dažādos pārvaldības līmeņos (Izglītības un zinātnes ministrija, pašvaldība, iekšējais audits). Funkciju audita rekomendāciju ieviešanas gadījumā izglītības iestādēm samazināsies licencēšanai un akreditācijai veltītais laika resurss.

Funkciju audita komersantu uzraudzības jomā izdarīti atšķirīgi ieteikumi katrā no analizētajām tautsaimniecības jomām, sākot no pārtikas produktu ražošanas, būvniecības un beidzot ar tirdzniecību un kopējiem ieteikumiem maksātnespējas procesa vienkāršošanai. Ziņojumā identificētas arī jomas, kurās nepieciešami tālāki pētījumi un analīze, piemēram, dokumentu uzglabāšanas un arhivēšanas sistēmas vienkāršošana, vienotas pakalpojumu definēšanas un strukturēšanas veicināšana, iesniegumu, sūdzību un izziņu sniegšanas un izskatīšanas vienkāršošana, maksas pakalpojumu cenrāžu noteikšanas sakārtošana, ārējās tirdzniecības licenču administrēšana, vairākas apakšjomas būvniecības sektora sakārtošanai, publiskās apspriešanas prasību precizēšana, muitas kodu atjaunināšana, komercreģistra ierakstu izmaiņu paziņošana, preču paraugu izņemšana pārbaudēm, kā arī administratīvā procesa uzlabošana.

2010.gadā uzsākta arī Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" īstenošana, kura ietvaros kļuvusi iespējama neatkarīgu ekspertu piesaiste padziļinātu pētījumu veikšanai gan turpmāko funkciju auditu veikšanai, gan strukturālo reformu ietekmes vērtēšanai, gan valsts pārvaldes cilvēkresursu pārvaldībai. Līdz ar to 2010.gadā veikts apjomīgs darbs iepirkumu procedūru nodrošināšanai un ir uzsākta vairāku pētījumu īstenošana, kuru rezultāti tiks izmantoti 2011.gadā plānoto pasākumu kvalitatīvākai īstenošanai vai ietekmes izvērtēšanai.

Lai nodrošinātu vienotās atlīdzības sistēmas paplašināšanu un nostiprināšanu, ir papildināts līdzšinējais amatu katalogs, iekļaujot tajā pašvaldībās, tiesās un prokuratūrā, valsts dibinātajās augstskolās un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā nodarbinātos. Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs pieņemts arī ar likuma spēku, lai nodrošinātu tā saistošo spēku iestādēs, kas nav izpildvaras sastāvā. Amatu klasifikācijas sistēmas paplašināšana un līdz ar to šo amatu piesaiste vienotajai atlīdzības sistēmai ir nozīmīgs solis pretim publiskā sektora atlīdzības pārredzamībai un efektivitātei.

 

Uzņēmējdarbības vides un atbalsta uzlabošanas pasākumi

2010.gada martā MK apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plāns 2010.–2011.gadam. 2010.gadā ir uzsākta Mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu koncepcijas īstenošana. No 2010.gada 1.maija stājušies spēkā grozījumi Komerclikumā, veiktas izmaiņas PVN maksāšanas kārtībā, ieviestas patentmaksas, vienkāršotas grāmatvedības uzskaites prasības, ieviests mikrouzņēmumu nodoklis.

Ekonomikas ministrija ir apkopojusi informāciju par valsts kapitālsabiedrību peļņu, subsīdiju ieņēmumiem, dividenžu maksājumiem, nodarbinātības un algu līmeņiem.

Attiecībā uz efektīvu, drošu un ilgtspējīgu enerģijas piegādes nodrošināšanu MK ir iesniegts Rīcības plāns atjaunojamo energoresursu jomā.

 

Aizsardzības nozares stratēģija

Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi Aizsardzības nozares vidēja termiņa darbības stratēģiju 2011.–2014.gadam, kura nosaka Aizsardzības ministrijas, tās pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu, tostarp Nacionālo bruņoto spēku, darbību un finanšu līdzekļu izlietošanas prioritātes no 2011. līdz 2014.gadam atbilstoši noteiktajiem nozares uzdevumiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Ar minētās stratēģijas palīdzību tiks plānots visu nozares iestāžu darbs turpmākajos gados, lai būtiski samazinātā finansējuma apstākļos varētu nodrošināt nozares darbību līdzšinējā apmērā un nepieļautu neatgriezenisku seku iestāšanos. Stratēģija arī nosaka, kādā apmērā aizsardzības nozare samazina un uztur valsts aizsardzības spējas, lai iekļautos noteiktā budžeta ietvaros.

 

Būtiskākie pasākumi LSAP rīcības virziena "Efektīvas ES fondu finansējuma apguves, apgūstot pieejamo finansējumu pilnā apmērā un mazinot administratīvos šķēršļus fondu apguvei" ietvaros

Atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem kapacitātes celšanai ES fondu ieviešanā un Iepirkuma uzraudzības biroja cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai ir veikti grozījumi MK noteikumos par ES fondu tehniskās palīdzības aktivitāšu ieviešanu.

MK 2010.gada 23.novembra sēdē apstiprināti noteikumi Nr.1072 "Uzraudzības komitejas nolikums", kurā Latvijas Komercbanku asociācija iekļauta 2007.–2013.gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sastāvā ar padomdevēja tiesībām.

ES fondu ieviešanas sistēmas pilnveidošanai un optimizēšanai ir izstrādāti dažādi normatīvie akti un metodiskie materiāli tādās jomās kā iepirkumi, informācijas atklātība, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana, maksājumu plūsmas organizēšana, netiešo izmaksu nemainīgās likmes piemērošana, līgumu par ES fondu projektu īstenošanu sagatavošana, uzraudzības sistēmas pamatprincipi, pārbaužu veikšana projektu īstenošanas vietā, ieguldījumi natūrā, attiecināmās izmaksas pamatojošie dokumenti, finanšu korekcijas.

Darbības programmas (DP) "Uzņēmējdarbība un inovācijas" ietvaros Finanšu ministrija ir sākusi diskusijas ar EK par līdzekļu attiecināmību aktivitātes "Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai" ietvaros. Tāpat saskaņošanai EK ir iesniegta precizētās Metodikas par Komisijas 2006.gada 8.decembra Regulas (EK) Nr.1828/2006 45.panta piemērošanu I sadaļa, iesniegti grozījumi DP "Uzņēmējdarbība un inovācijas", kā arī izstrādāti grozījumi DP "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājumā un normatīvajos aktos, kas regulē DP aktivitāšu ieviešanu.

2010.gada valsts budžetā pieejamā dotācija apgūta par 99,6%, tajā skaitā gandrīz pilnībā apgūstot arī 2010.gada jūnijā ES fondu projektiem papildus piešķirto finansējuma apropriāciju 100 milj. latu apmērā.

2010.gada laikā ES fondu finansējuma saņēmējiem izmaksāti 450,7 milj. latu ES fondu finansējuma, izpildot kopējo mērķi (380,9 milj. latu) par 118%. Eiropas Sociālā fonda (ESF) ietvaros finansējuma saņēmējiem izmaksāts 83,1 milj. latu, izpildot noteikto mērķi (46,4 milj. latu) par 179%, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros – 212,3 milj. latu, izpildot mērķi (204,5 miljoni latu) par 104%, bet Kohēzijas fonda (KF) ietvaros – 155,3 milj. latu, izpildot noteikto mērķi (130 miljoni latu) par 119%.

2010.gada 30.decembrī Finanšu ministrija informēja EK par Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna izstrādes pabeigšanu un publisku pieejamību.

 

Transporta jomā realizētie ES fondu projekti

Nacionālajā līmenī ir apstiprināti KF projekti "Starptautiskās lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstība", kura ietvaros plānots apgūt 41 114 034 latus KF līdzfinansējuma, un "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra", kura ietvaros plānots apgūt 54 248 337 latus KF līdzfinansējuma.

Ir saskaņots EK lēmuma projekts par projekta "Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošana" apstiprināšanu.

Veiktas vairākas projektu iesniegumu atlases kārtas aktivitātē "TEN–T autoceļu maršrutu sakārtošana", apstiprinot projektu iesniegumus par KF līdzfinansējumu 79 948 450 latu apmērā. Projektu īstenošanas rezultātā paredzēts rekonstruēt valsts galveno autoceļu segas 358,55 km kopgarumā.

Apstiprināti 54 projektu iesniegumi apakšaktivitātē "Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas", kuru ietvaros tiks uzlabota satiksmes drošība apdzīvotās vietās, likvidējot ‘’melnos punktus’’ jeb satiksmes drošībai bīstamās vietas – ne tikai tās, kur ir liels avāriju un bojāgājušo skaits, bet arī potenciāli bīstamās vietas, veicot dažādus transporta infrastruktūras uzlabošanas un satiksmes organizācijas pasākumus, lai ar iespējami mazākiem līdzekļiem panāktu satiksmes drošības līmeņa uzlabošanos. Apstiprināto projektu ietvaros plānots apgūt 7,2 milj. latu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma.

 

Pasākumi e–pārvaldes veicināšanai un birokrātisko procedūru atvieglošanai valsts un pašvaldību iestāžu darbā

Apstiprināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātie MK noteikumi, kas nosaka informācijas aprites kārtību publiskajā pārvaldē, lai pilnā mērā tiktu nepastarpināti izmantoti pārvaldes iestāžu informācijas resursi, neprasot šo informāciju iestādē iesniegt iedzīvotājam izziņas veidā.

Apstiprināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātie grozījumi MK 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.473 "Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām", kuros precizēti elektronisko dokumentu formāti un to veidošanas standarti. Grozījumi arī nosaka, ka ar 2012.gada 2.janvāri elektronisko dokumentu apriti nodrošina, izmantojot arī Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vidi.

 

2010.gada ceturtajā ceturksnī paveiktais

Grozījumi Tehniskās palīdzības projektā kapacitātes celšanai ES fondu ieviešanā

2010.gada 15.decembrī tika apstiprināts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) tehniskās palīdzības projekts, kas nozīmē, ka no 2011.gada janvāra tiks paplašināts IUB iepirkuma pirmspārbaužu apjoms, tiks nodrošināta plašāka un mērķtiecīgāka ES fondu projektu īstenotāju konsultēšana par jautājumiem, kas saistīti ar iepirkumiem, kā arī tiks veicināta ātrāka sūdzību izskatīšana ES fondu projektu iepirkumu ietvaros.

 

Finanšu apguves mērķu izpilde

No šajā plānošanas periodā Latvijai piešķirtā ES fondu finansējuma 3,2 miljrd. latu apmērā projekti ir apstiprināti par 75,3% jeb 2,4 miljrd. latu. Finansējuma saņēmējiem (FS) izmaksāti 29,2% jeb 928,6 milj. latu, savukārt no EK valsts budžetā saņemti 800,2 milj. latu jeb 25,1% no šī finansējuma (skat. 2.attēlu).

 

2.attēls. ES fondu 2007.–2013.apguve līdz 2010.gada 21.decembrim (milj. latu; % no ES finansējuma)

 

Līdz 2010.gada beigām kopējā izmaksātā summa ES fondu FS ir 928,6 milj. latu, kas atbilst 118% no kopējām Saprašanās memorandā starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku (Saprašanās memorands) noteiktajām saistībām 2010.gadam.

Vislabākais apguves progress vērojams ESF, kur Saprašanās memorandā noteiktās saistības ir izpildītas par 179,1% jeb FS izmaksāts 83,1 milj. latu. Pilnā apmērā izpildītas arī ERAF un KF Saprašanās memorandā noteiktās saistības. ERAF ietvaros FS izmaksāti 212,3 milj. latu, saistības izpildot par 103,8%, un KF ietvaros finansējuma saņēmējiem izmaksāti 154,2 milj. latu, saistības izpildot par 118,6% (skat. 3.attēlu).

 

3.attēls. Finanšu apguves mērķa sasniegšana 2010.gadā

 

Finanšu ministrija iepriekšējā LSAP ceturkšņa atskaitē jau ziņoja, ka tieši gada pēdējā ceturksnī gaidāms straujākais atmaksu kāpums finansējuma saņēmējiem. 4.attēls atspoguļo maksājumu plūsmu dalījumā pa ceturkšņiem. Zilā līkne parāda atbildīgo iestāžu noteikto finanšu apguves mērķi 2010.gadam, kas izpildīts par 100,3 procentiem.

 

4.attēls. Maksājumi finansējuma saņēmējiem

 

2010.gada ceturtajā ceturksnī uzsvars tika likts uz šādu ministriju aktivitāšu finansēšanu:

• Satiksmes ministrijas aktivitātes (ceļu, ostu, dzelzceļu finansēšana);

• Izglītības un zinātnes ministrijas aktivitātes (universitāšu infrastruktūra, doktorantūras stipendijas);

• Vides ministrijas aktivitātes (ūdenssaimniecības infrastruktūra);

• Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas aktivitātes (pilsētvide; e–pakalpojumi).

 

Papildu finansējums ES fondu apguvei

2011.gada budžetā paredzēts finansējuma palielinājums ES fondiem par apmēram 200 milj. latu, salīdzinot ar iepriekšējo bāzes finansējumu, un apmēram par 115 milj. latu, salīdzinot ar finansējumu 2010.gadam. 2010.gada valsts budžetā pieejamā dotācija apgūta par 99,6%, tajā skaitā gandrīz pilnībā apgūstot 2010.gada jūnijā ES fondu projektiem papildus piešķirto finansējuma apropriāciju 100 milj. latu apmērā.

 

Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna pabeigšana

2010.gada 30.decembrī Finanšu ministrija informēja EK par Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna izstrādes pabeigšanu un publisku pieejamību. Līdz ar to ir izpildīts EK izvirzītais priekšnoteikums, lai tiktu uzsākta apjomīga KF projektu vērtēšana un apstiprināšana EK.

2011.gada pirmajā ceturksnī plānotais

Finanšu ministrija līdz 2011.gada 1.martam sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru veiks ES fondu tehniskās palīdzības projektu īstenošanas progresa izvērtējumu ar mērķi izveidot tādu ES fondu tehniskās palīdzības projektu ieviešanas sistēmu, kas nodrošinātu efektīvāku finansējuma izlietojumu, tādējādi stiprinot ES fondu vadībā iesaistīto institūciju kapacitāti.

 

Būtiskākie pasākumi DP "Uzņēmējdarbība un inovācijas" ietvaros

• Izsludināt otro projektu iesniegumu atlases kārtu apakšaktivitātes "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā" ietvaros un uzsākt projektu pieņemšanu.

• Apstiprināt MK noteikumus par apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu.

• Apstiprināt projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros un uzsākt MK noteikumu izstrādi par apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu.

 

Būtiskākie pasākumi ES fondu apguves sistēmas pilnveidošanai un administratīvā sloga mazināšanai

• Netiešo izmaksu nemainīgās likmes piemērošana. 2011.gada janvārī plānots izdarīt grozījumus MK 2007.gada 26.jūnija noteikumos Nr.419 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un KF vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu", precizējot netiešo izmaksu nemainīgās likmes piemērošanas nosacījumus, kā to paredz ar EK panāktā vienošanās. MK noteikumu grozījumu projekts paredz:

– noteikt netiešo izmaksu nemainīgās likmes korekciju atkarībā no projektā paredzētā ārpakalpojumu apjoma;

– noteikt netiešo izmaksu nemainīgās likmes apmēru, tajā skaitā netiešo izmaksu nemainīgās likmes korekcijas noteikšanu līgumā starp atbildīgo iestādi vai sadarbības iestādi un finansējuma saņēmēju;

– noteikt, ka projekta iesnieguma un pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas nav netiešās izmaksas;

– noteikt, ka netiešo izmaksu nemainīgo likmi nepiemēro tiem projektiem, kuru ietvaros maksājuma pieprasījumi ir iesniegti par vairāk nekā 50% no tiešajām attiecināmajām izmaksām.

• Kontroles mehānisma noteikšana pasūtītāja finansētiem projektiem. 2011.gada pirmajā ceturksnī plānots izdarīt grozījumus MK 2008.gada 5.februāra noteikumos Nr.65 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem", kas nosaka iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šo procedūru, ja līguma izpildi, kas nav minēta Publisko iepirkumu likuma 6.pantā, no saviem līdzekļiem vai no ES politiku instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē persona, kura ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē. MK noteikumu Nr.65 grozījumi paredz:

– noteikt saistīto personu definīciju, paplašinot līdzšinējā regulējumā iekļauto definīciju un izslēdzot atsauci uz saistītajām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē un paredzot konkrētus nosacījumus, kas rada interešu konflikta situāciju;

– noteikt piegādātāju izslēgšanas noteikumus, kas atbilst Publisko iepirkumu likumā ietvertajiem noteikumiem, kuri paredz izslēgt no iepirkuma procedūras piegādātājus, kuri, iespējams, darbojas ēnu ekonomikā;

– noteikt piegādātāju tiesības ziņot par iespējamiem pārkāpumiem par konkrētu iepirkuma procedūru, vēršoties pie atbildīgajām un sadarbības iestādēm. Tādējādi noteikumu projekts nostiprina šo iestāžu pienākumu izskatīt attiecīgo iepirkuma procedūru, lai, ņemot vērā konstatēto, varētu pieņemt atbilstošu lēmumu par finanšu līdzekļu attiecināšanu;

– noteikt pienākumu IUB sniegt atzinumu ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām objektīva lēmuma pieņemšanai par ES finanšu līdzekļu attiecināšanu, ja atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes nespēj ar atbilstošu kompetenci pieņemt lēmumu par to.

• Iepirkumu pirmspārbaužu intensitātes palielināšana. Finanšu ministrija ir uzsākusi grozījumu izstrādi MK 2007.gada 26.jūnija noteikumos Nr.419 "Kārtība, kādā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu" ar mērķi palielināt ES fondu iepirkumu pirmspārbaužu intensitāti.

Turpmāk papildus Iepirkumu uzraudzības biroja veiktajām iepirkumu pirmspārbaudēm atbildīgās un sadarbības iestādes veiks iepirkumu pirmspārbaudes valsts budžeta iestāžu projektiem. Savlaicīga kļūdu atklāšana iepirkumu procedūrās mazinās negatīvo ietekmi uz valsts budžetu, jo lielākais skaits pārkāpumu ir tieši publiskā sektora realizētajos projektos.

 

Informācija par Satiksmes ministrijas kompetencē esošo uzdevumu izpildi

2010.gada ceturtajā ceturksnī paveiktais

• Apstiprināti 54 projektu iesniegumi apakšaktivitātē "Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās ārpus Rīgas", kuru ietvaros tiks uzlabota satiksmes drošība apdzīvotās vietās, likvidējot ‘’melnos punktus’’ jeb satiksmes drošībai bīstamās vietas – ne tikai tās, kur ir liels avāriju un bojāgājušo skaits, bet arī potenciāli bīstamās vietas, veicot dažādus transporta infrastruktūras uzlabošanas un satiksmes organizācijas pasākumus, lai ar iespējami mazākiem līdzekļiem panāktu satiksmes drošības līmeņa uzlabošanos. Apstiprināto projektu ietvaros plānots apgūt 7,2 milj. latu ERAF līdzfinansējuma.

• Apstiprināti astoņi projektu iesniegumi apakšaktivitātē "Satiksmes drošības uzlabojumi Rīgā", kuru ietvaros tiks uzlabota satiksmes drošība Rīgā, likvidējot "melnos punktus" jeb satiksmes drošībai bīstamās vietas un uzlabojot satiksmes vadības un kontroles sistēmu (luksofori, ceļa zīmes), lai panāktu satiksmes drošības līmeņa uzlabošanos. Apstiprināto projektu ietvaros plānots apgūt 4,9 milj. latu ERAF līdzfinansējuma.

• Izsludināta projektu iesniegumu atlase aktivitātē "Publiskais transports ārpus Rīgas". Aktivitātes ietvaros tiks apstiprināti projektu iesniegumi, kuros tiks veicināta sabiedriskā transporta attīstība ārpus Rīgas kā alternatīva privāto automašīnu izmantošanai. Aktivitātes ietvaros plānots apgūt 14 milj. latu ERAF līdzfinansējuma.

• Apstiprināti divi projektu iesniegumi aktivitātē "TEN–T autoceļu tīkla uzlabojumi", kuru ietvaros paredzēts veikt valsts galveno autoceļu segu rekonstrukciju atsevišķos maršrutu posmos. Projektu ietvaros plānots apgūt 4,8 milj. latu KF līdzfinansējuma.

• Īstenojot Latvijas stratēģiskās attīstības plāna (LSAP) uzdevumu – īstenot projektu "Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā", – Satiksmes ministrija ir 2010.gada ceturtajā ceturksnī saņēmusi EK neformālu atzinumu par projektu "Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)".

 

2011.gada pirmajā ceturksnī plānotais

• Tiks veikta projektu iesniegumu izvērtēšana, lēmumu pieņemšana un līgumu slēgšana par projektu īstenošanu aktivitātē "Publiskais transports ārpus Rīgas".

• Plānots precizēt projekta "Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā" aprakstu un valsts atbalsta shēmas notifikāciju atbilstoši EK un Finanšu ministrijas viedoklim un līdz 2011.gada 1.martam nosūtīt notifikāciju EK.

 

Informācija par Kultūras ministrijas kompetencē esošo uzdevumu izpildi

2010.gada ceturtajā ceturksnī paveiktais

Lai veidotu priekšnoteikumus radošās industrijas attīstībai un kultūras pakalpojumu eksporta palielināšanai, kultūras nozarē veikti dažādi pasākumi, piemēram, turpināta Kultūras ministrijas administrētās aktivitātes "Nacionālās un reģionālās nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide" (Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs Rēzeknē, Vidzemes mūzikas un kultūras centrs Cēsīs, "Lielais dzintars" Liepājā) ieviešana, kā arī nodrošināta kultūras pakalpojumu informācijas portāla www.kultura.lv darbība trīs valodās, tajā skaitā informācija par Latvijas kultūras pakalpojumu sniedzēju starptautisko darbību. Īpaši intensīvi šajā periodā ir strādāts pie diskusiju un informatīvu pasākumu organizēšanas sadarbībā ar dažādām partnerorganizācijām, tādējādi vairojot izpratni par kultūras sociālekonomisko ieguldījumu un radošās industrijas potenciālu.

 

2011.gada pirmajā ceturksnī plānotais

2011.gada pirmajā ceturksnī plānots noorganizēt starptautisku (Baltijas valstu) starpresoru (kultūras, ekonomikas u.c.) pieredzes apmaiņas un darba semināru radošās industrijas politikas plānotājiem un īstenotājiem Rīgā, lai apspriestu radošās industrijas atbalsta instrumentu labāko praksi un līdzšinējās politikas rezultātus.

 

Informācija par Veselības ministrijas kompetencē esošo uzdevumu izpildi

2010.gada ceturtajā ceturksnī paveiktais

Saskaņā ar Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna sadaļu "Efektīva ārkārtas sociālās drošības tīkla darbības nodrošināšana" 2010.gada otrajā pusē, tajā skaitā 2010.gada ceturtajā ceturksnī, ieviešot izmaiņas Sociālās drošības tīkla stratēģijā, ir palielinājusies veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kā arī tiek atbalstīta efektīvāku veselības aprūpes pakalpojumu attīstība.

Izvērtējot Sociālās drošības tīkla stratēģijā ietverto pasākumu attīstību 2010.gada ceturtajā ceturksnī, secināts, ka:

• pakāpeniski palielinās to pacientu skaits, kuriem tiek kompensēta pacienta iemaksa, līdzmaksājums, un kopš 2010.gada vidus arī pamatpakalpojums;

• palielinās pacientu skaits, kam nodrošināta zāļu iegādes kompensācija 100% apjomā;

• palielinoties pacientu skaitam dienas stacionāros, palielinās arī pacientu viesnīcās palikušo pacientu skaits. 2011.gadā, vēl palielinot dienas stacionārā sniegto pakalpojumu apjomu, nedaudz var palielināties arī pacientu viesnīcu izmantošanas rādītāji;

• mājas aprūpes pakalpojumus saņēmušo pacientu skaits palielinās 2010.gadā, gan salīdzinot ar 2009.gadu kopumā, gan pa ceturkšņiem, tādējādi mazinot nepieciešamību pēc ārstēšanas dienas stacionārā;

• paplašinot pakalpojumu saņēmēju loku psihiatriskajos dienas stacionāros, pieaudzis dienas stacionārā ārstēto un aprūpēto pacientu skaits;

• turpinot attīstīt ģimenes ārstu prakses un piesaistot praksei otru māsu, palielinājies ģimenes ārstu praksēs strādājošo māsu skaits, 2010.gada desmit mēnešos sasniedzot 214 māsas. Ģimenes ārstu praksēs, kurās strādā otra māsa, pacientu aptveres līmenis (to pacientu skaits, kuri ģimenes ārstu gadā apmeklējuši vismaz vienu reizi) ir par 30% lielāks nekā tajās praksēs, kur otra māsa nestrādā. Ģimenes ārstu praksēs nodarbināto māsu skaits pieauga straujāk, jo:

– māsu var piesaistīt arī tām ģimenes ārstu praksēm, kuru darbības pamatteritorija ir republikas pilsētās;

– ģimenes ārsta praksē strādājošai māsai ir noteikts patstāvīgs pacientu pieņemšanas laiks, līdz ar to ģimenes ārstus nemotivējošais nosacījums, ka vienlaikus ar otru māsu ir jāpieņem arī ģimenes ārstam (pagarinās ģimenes ārsta pieņemšanas laiks), ir atcelts.

Saskaņā ar LSAP sadaļās par izmaksu efektīvas veselības aprūpes sistēmas izveidi un lai nodrošinātu LSAP noteiktā mērķa sasniegšanu, Veselības ministrija izstrādāja un izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē Veselības aprūpes sistēmas attīstības plānu 2011.–2013.gadam.

Efektīva veselības aprūpes sistēmas resursu izmantošana nodrošinās konkrētu veselības nozares strukturālo reformu īstenošanu:

• papildus finanšu un cilvēkresursu piesaiste primārās veselības aprūpes sistēmai, lai ģimenes ārsta un viņa komandas pakalpojumus nodrošinātu pēc iespējas tuvāk pacientu dzīves vietai;

• izveidotā vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta tālāka attīstība, lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus visiem pacientiem vistuvāk viņu dzīvesvietai un pacientu hospitalizāciju tai slimnīcā, kur tiks nodrošināta viņa veselības stāvoklim nepieciešamā aprūpe;

• modernas sekundārās veselības aprūpes sistēmas izveidi, uzsvaru liekot uz ambulatoro veselības aprūpi un īslaicīgu atrašanos slimnīcās

• racionālu zāļu lietošanu un farmaceitiskās aprūpes kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, integrējot to primārajā veselības aprūpes sistēmā;

• modernas stacionārās veselības aprūpes sistēmas, kas ietver arī racionālu veselības aprūpes darbaspēka un medicīnisko ierīču resursu izmantošanu, nodarbinot veselības aprūpes darbiniekus un izmantojot medicīniskās ierīces gan slimnīcā, gan pie slimnīcas esošajā dienas stacionārā, izveidi;

• izmaksu efektīvas sociālās un veselības ilgtermiņa aprūpes vecāka gada gājuma cilvēkiem vai cilvēkiem, kuri nevar paši par sevi parūpēties sistēmas izveidi.

 

2011.gada pirmajā ceturksnī plānotais

Lai efektīvāk izmatotu veselības aprūpes sistēmas resursus, nodrošinātu izdevumu optimizāciju un veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību, 2010.gada pirmajā ceturksnī plānots izstrādāt:

• ģimenes ārstu darbības kvalitātes novērtēšanas kritērijus un darbības kvalitātes novērtējuma apmaksas;

• dienas stacionārā sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus, prasības dienas stacionāra darba organizācijai un apmaksas nosacījumus;

• aprūpes slimnīcā (nodaļā) sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus, aprūpes līmeņus un aprūpes slimnīcā sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus;

• stacionāro ārstniecības iestāžu darba kvalitātes vērtēšanas kritērijus, kā arī sniedzamo pakalpojumu apjomu un apmaksas kārtību no 2011.gada 1.jūlija tā dēvētajās lokālajās daudzprofilu slimnīcās.

 

Informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esošo uzdevumu izpildi

2010.gada ceturtajā ceturksnī paveiktais

• 2010.gada 19. oktobrī izdoti MK noteikumi Nr.987 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.1.apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu";

• 2010.gada 19.oktobrī izdots MK rīkojums Nr.607 "Par Bebrenes Profesionālās vidusskolas reorganizāciju", kas paredz, ka no 2011.gada 1.janvāra Bebrenes Profesionālā vidusskola tiks nodota Ilūkstes novada pašvaldībai;

• 2010.gada 20.oktobrī parakstīts Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Liaoninas provinces Izglītības departamenta saprašanās memorands par sadarbību izglītības jomā;

• 2010.gada 22.oktobrī parakstīts Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Izglītības ministrijas līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju un studijās iegūto grādu savstarpēju atzīšanu;

• izstrādāts un Saeimā otrajā lasījumā pieņemts likumprojekts "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā". Likumprojekts nodrošina normatīvo bāzi valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksas aprēķināšanai pašvaldību izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, kā arī paredz profesionālās izglītības iestādei iespēju iegūt profesionālās izglītības kompetences centra statusu, papildus veicot reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra funkcijas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas.

 

2011.gada pirmajā ceturksnī plānotais

• tiks sagatavots MK noteikumu projekts par kritērijiem un kārtību, kādā piešķir un anulē profesionālās izglītības kompetences centra statusu;

• tiks īstenoti augstākās izglītības atbalsta pasākumi atbilstoši ar MK 2010.gada 5.augusta rīkojumu Nr.458 apstiprinātajam Pasākumu plānam par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam un iesniegts MK uz rezultatīvajiem rādītājiem orientēts augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modelis, kas nodrošinātu augstākās izglītības un zinātnes resursu konsolidāciju un to efektīvu izmantošanu, kā arī priekšlikumi plāna ietvaros paredzētās valsts augstākās izglītības institucionālās reformas un augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības modeļa reformas sekmīgai īstenošanai.

Informācija par Labklājības ministrijas kompetencē esošo uzdevumu izpildi

2010.gada ceturtajā ceturksnī paveiktais

Izpildot LSAP sadaļā "Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana" noteikto, lai veicinātu valsts sociālās apdrošināšanas, tajā skaitā pensiju sistēmas ilgtspēju, ar MK 2010.gada 17.novembra rīkojumu Nr.674 apstiprināta "Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā", atbalstot tajā sniegtos priekšlikumus. Koncepcijas izstrādes gaitā tika novērtēts, ka radikālas reformas Latvijai nav nepieciešamas un sociālās apdrošināšanas sistēmas pamatprincipi nav jāmaina, bet ir nepieciešams veikt nopietnas korekcijas gan sistēmas pašreizējās situācijas uzlabošanai, gan finanšu ilgtspējas nodrošināšanai.

Ministru kabinetā atbalstītie pasākumi:

• pensionēšanās vecuma pakāpeniska paaugstināšana, sākot no 2016.gada, katru gadu to paaugstinot par pusgadu un 2021.gadā sasniedzot pensionēšanās vecumu no 65 gadiem;

• veikt ar sociālajām iemaksām nesegto pakalpojumu (pasākumi, kas tika ieviesti esošās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ietvaros) – piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksas avota pārstrukturizēšanu uz pamatbudžetu, sākot no 2014.gada;

• pārtraukt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām piešķiršanu pēc 2012.gada 1.janvāra piešķirtajām pensijām (grozījumi likumā "Par valsts pensijām" pieņemti Saeimā 2010.gada 20.decembrī);

• apdrošināšanas stāža paaugstināšana: palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu līdz 15 gadiem, sākot ar 2016.gadu (vienlaikus ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu), nosakot tiesības uz valsts garantēto (minimālo) pensijas apmēru, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem, sākot ar 2021.gadu;

• pāriet uz pensiju kapitāla uzskaiti un uzkrāšanu, vadoties no faktiski veiktajām iemaksām gan pirmajā, gan otrajā pensiju līmenī, sākot ar 2011.gadu (grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pieņemti Saeimā 2010.gada 20.decembrī);

• iesaldēt pensiju indeksāciju uz laiku no 2011. līdz 2013.gadam (grozījumi likumos "Par valsts pensijām" un "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" pieņemti Saeimā 2010.gada 20.decembrī);

• no 2012.gada atteikties no jaunpiešķiramajām atvieglotajām pensijām personām, kuras strādājušas darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem darba apstākļiem vai darbos ar kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem (grozījumi likumā "Par valsts pensijām" pieņemti Saeimā 2010.gada 20.decembrī);

• viena speciālā budžeta deficīta finansēšanai izmantot aizņēmumu no cita speciālā budžeta brīvo līdzekļu atlikuma (grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību pieņemti Saeimā 2010.gada 20.decembrī, nosakot, ka šāda shēma darbojas no 2012.gada);

• no 2013.gada turpināt maternitātes un paternitātes pabalstu piešķirt 80% apmērā no individuālās iemaksu algas.

Lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas deficīta segšanai 2011. un 2012.gadā un veicinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību ilgtermiņā, Saeima 2010.gada 20. decembrī pieņēma arī grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iemaksu likmi otrajā pensiju līmenī 2011.un 2012.gadā saglabāt 2010.gada līmenī – 2% apmērā. Tāpat Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz, sākot ar 2011.gadu palielināt darba ņēmēja iemaksu likmi par 2%. Kopējā iemaksu likme plānota 35,09% līdzšinējo 33,09% vietā, kur darba ņēmējs turpmāk maksās 11% pašreizējo 9% vietā.

LSAP sadaļa "Nodarbinātība un sociālais atbalsts". MK 2010.gada 12.oktobrī izskatīja Labklājības ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu "Par 2011.gadā aktīvo darba tirgus politikas pasākumu ieviešanai nepieciešamo finansējumu". Ziņojuma izstrāde nebija tieši paredzēta LSAP, taču ziņojuma saturs attiecās uz uzdevuma Nr.2.1.1.2. darbības rezultātu par finansējuma apmēru aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem. MK atbalstīja papildus 17 255 304 latu piešķiršanu aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošanai 2011.gadā. Tādējādi aptuveni 74 tūkstošiem bezdarbnieku jeb 49% no 2011.gadā vidējā prognozētā reģistrētā bezdarbnieku skaita būs iespēja iesaistīties pasākumos, kuru laikā persona saņem arī finansiālu atbalstu algas vai stipendijas veidā (visi pasākumi, izņemot karjeras konsultācijas, konkurētspējas pasākumus un mūžizglītības kuponu).

Aktualizēta ar labklājības ministra 2010.gada 12.aprīļa rīkojumu Nr.40 apstiprinātā "Stratēģija pārejai no īstermiņa krīzes sekas mazinošiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem uz tradicionālajiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem" un sagatavots attiecīgs labklājības ministres rīkojums.

Stratēģija konsekventi turpina sākotnējā stratēģijā paredzēto virzienu – pakāpeniski atteikties no pasākumiem, kuriem bija svarīga nozīme ekonomiskās lejupslīdes periodā un kuri deva iespēju ne tikai nezaudēt darba prasmes, bet arī saņemt finansiālu atbalstu.

Stratēģija rāda, kā Labklājības ministrija turpmāk plāno efektivizēt aktīvo darba tirgus politikas pasākumu ieviešanu:

• finanšu īpatsvara maiņa par labu aktivizācijas (apmācību) pasākumiem;

• lielāks atbalsts prioritārajām mērķa grupām – jauniešiem, pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem;

• turpmāka mūžizglītības pasākuma pilnveidošana, tajā skaitā piemērojot kupona apmēru situācijai apmācību tirgū, kā arī ņemot vērā izvērtējumu par izvēlētajām apmācību jomām, analizējot līdzfinansējuma daļas atbilstību informētu un pārdomātu lēmumu par apmācību jomām pieņemšanā. Tiks vērtēta arī karjeras konsultāciju efektivitāte šī pasākuma ietvaros un nepieciešamās izmaiņas, piemēram, plānots, ka karjeras konsultanta apmeklējums būs personas brīva izvēle, nevis obligāts nosacījums kupona saņemšanai;

• pasākuma "Algotie pagaidu sabiedriskie darbi" atsākšana 2012.gadā;

• uzsvaru maiņa Nodarbinātības valsts aģentūras klientu apkalpošanā – lielāka uzmanība tiks pievērsta individuālai pieejai bezdarbnieku konsultēšanā un pakalpojumu piedāvāšanā, izstrādājot metodes precīzākai komunikācijai ar dažādām mērķa grupām, piemēram, jauniešiem, vecāka gada gājuma personām, augsti kvalificētiem bezdarbniekiem, bezdarbniekiem – sociālās palīdzības klientiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem, u.c.

Stratēģijā tiek iezīmēti riski saistībā ar nepietiekamo finansējumu aktīvo darba tirgus politikas pasākumu ieviešanai 2012. un 2013.gadā. Detalizētu finanšu pieprasījumu papildus nepieciešamā finansējuma apmēram 2012. un 2013.gadā plānots izstrādāt līdz 2011.gada vidum.

MK 2010.gada 28.decembra sēdē pieņēma grozījumus MK 2008.gada 10.marta noteikumos Nr.166 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem", ar kuriem kuponu sistēma tiek attiecināta arī uz bezdarbnieku apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas celšanas un neformālās izglītības pasākumiem. Bez tam noteikumos veikta virkne citu grozījumu aktīvo darba tirgus politikas pasākumu optimizēšanai, tajā skaitā ieviešot jaunus pasākumus jauniešiem bezdarbniekiem: "Darbnīcas jauniešiem" un "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" un pārveidojot pasākumu "Jauniešu darba prakses" par pasākumu "Darba vieta jaunietim".

 

2011.gada pirmajā ceturksnī plānotais

Pensionēšanās vecuma paaugstināšanai, sociālās apdrošināšanas stāža, kāds nepieciešams, lai kvalificētos valsts vecuma pensijas saņemšanai, paaugstināšanai un ar sociālajām iemaksām nesegto pakalpojumu izmaksas avota maiņai 2011.gada pirmajā ceturksnī plānots Valsts kancelejā iesniegt grozījumus likumā "Par valsts pensijām". Savukārt, lai pēc 2012.gada maternitātes un paternitātes pabalstu turpinātu piešķirt samazinātā 80% apmērā, plānots sagatavot grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".

 

Informācija par būtiskāko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē esošo uzdevumu izpildi

2010.gada ceturtajā ceturksnī paveiktais

E-pārvaldes veicināšanai un birokrātisko procedūru atvieglošanai valsts un pašvaldību iestāžu darbā izstrādāti un apstiprināti grozījumi MK 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.473 "Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām".

Noteikumos precizēti elektronisko dokumentu formāti un to veidošanas standarti, noteikti papīra formāta dokumentu elektroniskā formāta izgatavošanas un noformēšanas standarti, kā arī noteikts, ka ar 2012.gada 2.janvāri elektronisko dokumentu apriti nodrošina, izmantojot arī Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vidi.

 

2011.gada pirmajā ceturksnī plānotais

Uzsākt darbu pie MK instrukcijas izveides, kas saskaņā ar grozījumu noteikumos Nr.473 14.5.apakšpunktu nosaka kārtību, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vidē;

Izstrādāt un publicēt tīmekļa vietnē metodisko materiālu, kā elektroniskajiem dokumentiem tehniski izpildāmas noteikumu projektā un normatīvajos aktos par dokumentu noformēšanu un izstrādāšanu noteiktās prasības saskaņā ar MK doto uzdevumu.

 

Valsts kancelejas sniegtā informācija par publiskās pārvaldes reformām

2010.gada ceturtajā ceturksnī paveiktais

MK 2010.gada 14.decembra sēdē atbalstīti ieteikumi Nr.2 "Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība". Ieteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta ceturto daļu, paredz kārtību iestādes struktūras izveidošanai. Ieteikumi sniedz vadlīnijas optimālam tieši padoto darbinieku skaitam, struktūrvienību vadītāju un iestādes vadītāja vietnieku skaitam, vēlamajam struktūrvienību līmeņu skaitam, kā arī definē iestādes pamatfunkcijas un atbalsta funkcijas.

Saskaņā ar vadības teoriju tradicionāli tiek pieņemts, ka optimālais tieši padoto darbinieku skaits, kurus viens vadītājs spēj efektīvi vadīt, ir trīs līdz astoņi darbinieki. Lai veicinātu efektīvas valsts pārvaldes veidošanu, samazinot līdzšinējo praksi mazu struktūrvienību (līdz četriem darbiniekiem) veidošanā, ieteikumi rekomendē veidot struktūrvienības ar tieši padoto darbinieku skaitu no pieciem līdz septiņiem cilvēkiem (vidēja struktūrvienība atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam), tādējādi aicinot iestādes vadītājus izvērtēt iespēju, apvienojot funkcijas, veidot vidējas vai lielas struktūrvienības, samazinot iestādes struktūras sadrumstalotību un dažāda līmeņa vadītāju skaitu.

Lai veicinātu atbalsta funkciju efektīvu organizēšanu, veicot visus nepieciešamos pasākumus, tai skaitā nodrošinot funkciju centralizāciju resoru līmenī, procesu standartizāciju, kā arī starpresoru vienošanos par atbalsta funkciju veikšanu, ieteikumos ir piedāvāti arī vairāku atbalsta funkciju veicēju skaita noteikšanas orientējošie rādītāji, kas pamatojas uz starptautisko praksi. Saskaņā ar MK uzdoto Valsts kancelejai, pamatojoties uz ministriju iesniegto informāciju par ieteikumu piemērošanas gaitu resora ietvaros, līdz 2011.gada 1.maijam jāiesniedz MK informatīvais ziņojums par strukturālajiem pārkārtojumiem valsts pārvaldē, tādējādi uzraugot ieteikumu piemērošanas rezultātus.

 

2011.gada pirmajā ceturksnī plānotais

Galvenie uzdevumi, kuru īstenošanu plānots noslēgt 2011.gada pirmajā ceturksnī, ir divu Funkciju auditu – par komersantu uzraudzību un par izglītības iestāžu uzraudzību – veikšana. Funkciju auditu process uzsākts 2009.gada 17.novembrī un turpinājies visu 2010.gadu, strādājot starpinstitūciju darba grupās un piesaistot neatkarīgus konsultantus, vairākkārt diskutējot funkciju audita gaitu Funkciju audita komisijā un citās saistītās konsultatīvās institūcijās, piemēram, Reformu vadības grupā, kā arī nodrošinot plašu audita rezultātu apspriešanu gan starp tieši iesaistītajām pusēm, gan arī ikgadējās Labas pārvaldības un partnerības konferences debatēs.

Tā kā Funkciju auditu veikšanas atbalsta finansējums nodrošināts ES SF projekta "Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana" ietvaros, tad saskaņā ar projekta rezultātiem katra audita rezultātu ieviešanai tiks izstrādāts "Pasākumu plāns administratīvā sloga mazināšanai". Plānu saskaņošanu un noformēšanu izskatīšanai MK plānots pabeigt 2011.gada pirmajā ceturksnī.

 

Nākamajā pārskata periodā

Līdz 2011.gada 31.martam ir veicami šādi galvenie uzdevumi:

• turpināt darbu pie nepieciešamo konsolidācijas pasākumu veikšanas, nodrošinot izvirzīto fiskālo mērķu kvantitatīvu un kvalitatīvu izpildi;

• aktīvi turpināt ES fondu apgūšanu;

• īstenojot koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, iesniegt Valsts kancelejā grozījumus likumā "Par valsts pensijām".

 

---

Finanšu ministra informatīvais ziņojums "Par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna 2010.–2013.gadam uzdevumu un darbības rezultātu īstenošanu 2010.gadā un kārtējā pārskata periodā" Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra sēdē