Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde: Par nepilsoņu pāriešanu Krievijas pilsonībā

Krievijas pilsonību pērn pieņēmuši 5763 Latvijas nepilsoņi, tas ir divas reizes vairāk nekā 2009.gadā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā jaunākā Iedzīvotāju reģistra statistika.

Pagājušajā gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa saņēmusi no 5972 iedzīvotājiem. Lielākā daļa iesniegumu pamatoti ar to, ka persona pārgājusi Krievijas Federācijas pavalstniecībā, 91 gadījumā persona kļuvusi par Lietuvas pilsoni, 31 iesniedzējs izvēlējies Ukrainas pilsonību, 29 ieguvuši Baltkrievijas pilsonību, bet 18 kļuvuši par Vācijas pavalstniekiem.

PMLP nav veikusi pētījumus par iemesliem, kas liek cilvēkiem izvēlēties Krievijas pilsonību, bet sarunās ar pašiem kaimiņvalsts pilsonības kārotājiem visbiežāk tiek minētas atšķirīgās pensionēšanās sistēmas un iespēja gūt kādus ekonomiskus labumus – ātrāk pensionēties vai saņemt kādas piemaksas no Krievijas.

To apstiprina arī Iedzīvotāju reģistra apkopotā statistika, jo Krievijas pilsonībā visaktīvāk pērn pārgājuši tieši tie Latvijas nepilsoņi, kas ir vecāki par 40 gadiem, īpaši pirmspensijas vecumā un vecāki par 62 gadiem – kopumā tādu pērn ir bijis 5500. Turpretī aktīvajā darbaspējas vecumā no 18 līdz 40 gadiem Krievijas pilsonību izvēlējušies krietni mazāk Latvijas nepilsoņu – 220.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn ir saglabājusies tendence, ka nepilsoņi pieņem citas valsts pilsonību, taču vēlas palikt dzīvot Latvijā.

Šīm personām ir iespēja noformēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, taču ar nosacījumu, ka dokumentus par atteikšanos no nepilsoņa statusa tie Pārvaldē iesnieguši 30 dienu laikā pēc jaunās pilsonības iegūšanas.

Saskaņā ar likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” Latvijas nepilsonim, kurš ieguvis citas valsts pilsonību (pavalstniecību), ir pienākums 30 dienu laikā atteikties no nepilsoņa statusa.

Lai atteiktos no Latvijas nepilsoņa statusa, personai jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā vai Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs jāiesniedz iesniegums par atteikšanos no nepilsoņa statusa, kā arī jāuzrāda dokuments, kas apliecina citas valsts pilsonības iegūšanu vai pilsonības garantiju.

Kopumā šobrīd Latvijā ar termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujām mīt 55 320 citu valstu pilsoņi, no kuriem lielākā daļa jeb 36 638 ārzemnieki ir Krievijas Federācijas valstspiederīgie.

Andrejs Rjabcevs,
PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs