Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 27.janvārī

AM: Par neapgūtā līdzfinansējuma izmantošanu pašvaldību autoceļu rekonstrukcijai

27.janvārī Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par neapgūtā līdzfinansējuma izmantošanu pašvaldību autoceļu rekonstrukcijai”.

Rīkojuma projekts nepieciešams, lai nodrošinātu Aizsardzības ministrijas 2008.gadā piešķirto, bet pilnībā neapgūto finanšu līdzekļu izlietošanu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzes “Lielvārde” pievadceļa rekonstrukcijai.

Ar MK 2008.gada 2.decembra rīkojumu Ķeguma novada domei autoceļa posma “Lielvārde–Misiņi–NBS Gaisa spēku aviācijas bāze” rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādei tika piešķirti 100 000 latu, savukārt Lielvārdes novada domei autoceļa posma “Rembates ielas posms Lielvārdē no dzelzceļa līdz Ķeguma novada teritorijai” rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādei tika piešķirti 50 000 latu.

Pašvaldību realizēto iepirkumu procedūru rezultātā autoceļu rekonstrukcijas tehnisko projektu izstrāde tika veikta par mazāku summu nekā ar MK rīkojumu piešķirtais līdzfinansējums. Ķeguma novada domei piešķirtā līdzfinansējuma atlikums ir 95 886 lati, par ko plānots veikt ceļa vissliktākajā stāvoklī esošās daļas rekonstrukciju. Lielvārdes novada domei piešķirtā līdzfinansējuma atlikums ir 38 200 latu, ko plānots izmantot lietus ūdens kanalizācijas izbūvei.

NBS bāzes “Lielvārde” pievadceļa uzlabošana ir būtiska bāzes funkcionēšanas nodrošināšanai un attīstības projektu īstenošanai. Aizsardzības ministrija ir izvērtējusi pašvaldību iesniegtos pieprasījumus un uzskata, ka plānotie autoceļu rekonstrukcijas darbi ir nepieciešami un pamatoti.

AM: Par kārtību, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas ūdeņos un iziet no tiem

27.janvārī Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumos Nr.759 “Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās un iziet no tiem””.

Tiek noteikts, ka ārvalstu karakuģi, kas uzturas Latvijas Republikas ostās, nav pakļauti muitas kontrolei un robežpārbaudei, ja vien starptautiskajos līgumos nav noteikta cita kārtība. Arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nav tiesīgi noteikt robežpārbaudi ārvalsts karakuģa komandas personālam.

Grozījumi tāpat paredz, ka ārvalstu karakuģa komandieris ar NBS saskaņo ārvalstu karakuģa komandas un pasažieru nokāpšanas nosacījumus, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Noteikumi tiek grozīti, jo tie bija pretrunā ar Padomes regulas (EK) Nr.562/2006 prasībām par personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss).

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi un izsludinājusi valsts sekretāru sanāksmē 27.janvārī fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu, un tajā ir paredzēts, ka šis tā sauktais nulles deklarāciju likums stāsies spēkā jau 1.jūlijā. Plānots, ka deklarācijas jāiesniedz tikai tām personām, par kuru īpašumiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav pieejamas ziņas no Latvijas valsts oficiālajiem reģistriem, piemēram, CSDD par transportlīdzekļiem, zemesgrāmatas – par nekustamajiem īpašumiem, kā arī par skaidras un bezskaidras naudas līdzekļiem.

Likumprojekta mērķis ir konstatēt fizisko personu mantisko stāvokli 2011.gada 1.jūlijā un nodrošināt fizisko personu mantiskā stāvokļa, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu samaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas nākotnē.

Likumprojekta izstrādes uzdevums bija iekļauts arī Ministru kabineta apstiprinātajā pasākumu plānā ēnu ekonomikas mazināšanai.

Likums noteic, ka deklarācijas būs jāiesniedz tiem Latvijas rezidentiem, kas ir Latvijas pilsoņi, nepilsoņi, fiziskas personas, kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā un kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums;

2) personai Latvijā vai ārvalstīs ir tiesības uz nekustamo īpašumu, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vēl nav ierakstītas (koroborētas) zemesgrāmatā vai tās nav noformētas atbilstoši attiecīgās valsts likumu prasībām;

3) personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis, vai tā Latvijā vai ārvalstīs ieguvusi īpašumā transportlīdzekli, kas nav reģistrēts Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kura iegādes vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas;

4) personai īpašumā ir finanšu instrumenti, kas ir iekļauti Latvijā reģistrētā regulētajā tirgū un šo finanšu instrumentu tirgus vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas;

5) personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir šā panta pirmās daļas 4.punktā neminēti finanšu instrumenti Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē vai kapitāla daļas, vai līdzdalības daļas komercsabiedrībās, vai kooperatīvo sabiedrību pajas neatkarīgi no tā, vai sabiedrība reģistrēta Latvijā vai ārvalstīs un šo finanšu instrumentu vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2011.gada 1.jūlijā;

6) personas skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumu kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2011.gada 1.jūlijā;

7) privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas vai veikto dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) prēmiju maksājumu Latvijā vai ārvalstīs kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2011.gada 1.jūlijā;

8) personai Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējā summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2011.gada 1.jūlijā;

9) persona Latvijā vai ārvalstīs izsniegusi aizdevumus vai citus prasījumus, kuru kopējā neatmaksātā (neatgūtā) summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa 2011.gada 1.jūlijā;

10) personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir iepriekš neminēts īpašums (antikvāri, mākslas un/vai kolekcijas priekšmeti, dārgmetālu suverēni u.c.), kura kopējā vērtība pēc personas ieskatiem pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa uz 2011.gada 1.jūlijā.

Tātad cilvēki, uz ko attieksies deklarāciju iesniegšana, ir tikai tie, kam, piemēram, pieder skaidrās naudas uzkrājumi virs 50 minimālajām mēnešalgām, vērtspapīri, ārvalstīs pieder nekustamais īpašums, pieder ārvalstīs reģistrēta automašīna u.tml. Brīvprātīgi deklarāciju varēs aizpildīt arī citas fiziskās personas, kas neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem. Deklarēšanās ir atskaites punkts kontroļu veikšanai nākotnē, un tas atvieglos un sakārtos nodokļu maksātāja attiecības ar nodokļu administrāciju.

Jāatgādina, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu mantiskā stāvokļa deklarācijā persona tiek saukta pie tiesību aktos paredzētās administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.9pantu vai kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 219.pantu.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

FM: Par administratīvā sloga samazināšanu kases aparātu lietotājiem

Lai samazinātu administratīvo slogu kases aparātu lietotājiem, 27.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību.

Grozījumi paredz atcelt obligāto prasību lietotājiem slēgt rakstiskus līgumus ar apkalpojošajiem dienestiem par kases aparātu apkalpošanu, tādējādi savstarpējo attiecību noformējuma izvēli atstājot lietotāju un apkalpojošo dienestu ziņā.

Šobrīd lietotājiem ir noteikts pienākums pirms kases aparāta lietošanas uzsākšanas un reģistrēšanas VID noslēgt rakstisku līgumu ar noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrētu apkalpojošo dienestu par aparāta apkalpošanu, kas rada papildu administratīvo slogu, jo tiek ierobežota iespēja brīvi izvēlēties pakalpojuma sniedzēju. Laužot ar apkalpojošo dienestu noslēgto līgumu pirms termiņa, piemēram, ja neapmierina apkalpojošā dienesta sniegto pakalpojumu kvalitāte vai izcenojumi, ir jāmaksā līgumsodi, kas lietotājiem rada papildu izmaksas. Nenosakot obligātu prasību slēgt līgumus, palielināsies konkurence apkalpojošo dienestu starpā, un tādējādi tiks samazinātas apkalpojošo dienestu sniegto pakalpojumu cenas, pieaugs sniegto pakalpojumu kvalitāte un izpildes ātrums.

Līdz ar to lietotājiem vairs nebūs arī VID jāuzrāda noslēgtie līgumi ar apkalpojošajiem dienestiem par kases aparātu apkalpošanu, kā arī nebūs jāsniedz informācija VID tajos gadījumos, ja būs mainījies apkalpojošais dienests. Līdz šim VID rakstiski bija jāinformē 10 dienu laikā.

Savukārt, lai neietekmētu līdzšinējo kases aparāta uzraudzībai izveidoto sistēmu, noteikumu projektā ir veikti precizējumi, kas nosaka, ka arī turpmāk kases aparāta apkalpošana jāveic apkalpojošajam dienestam, tādējādi projektā tiek precizēti lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumi.

Šobrīd ir noteikta lietotājam sarežģīta un darbietilpīga žurnāla aizpildīšanas kārtība, kas dublē no kases aparāta izdrukātajos pārskatos norādīto informāciju. Lai atvieglotu lietotājiem žurnāla aizpildīšanas kārtību, noteikumu projekts papildināts ar punktu, kurā ir noteikta žurnālā norādāmā informācija.

Lai samazinātu apkalpojošo dienestu izmaksas, patērētos laika un cilvēkresursus pārskata par stingrās uzskaites plombu izlietojumu sagatavošanai un iesniegšanai VID (šobrīd pārskats jāsniedz katru mēnesi), grozījumi paredz turpmāk pārskatu iesniegt reizi ceturksnī, t.i., apkalpojošajam dienestam pārskats par stingrās uzskaites plombu izlietojumu būs jāiesniedz VID par katru kalendāra gada ceturksni līdz tam sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.

Lai samazinātu VID administratīvās procedūras, tiek noteikts, ka par apkalpojošo dienestu un to apkalpojamo kases aparātu reģistrēšanu VID vienotajā datubāzē (reģistrā) paziņos VID mājaslapā internetā.

Grozījumus vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinetā.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par kārtību, kādā Latvija saņem un sniedz palīdzību piespiedu izraidīšanā, izmantojot gaisa telpu

27.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par kārtību, kādā Latvijas Republika saņem un sniedz palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm piespiedu izraidīšanā, izmantojot gaisa telpu, palīdzības apjomu un kārtību, kādā organizējami kopīgi lidojumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm”.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz paredzēto deleģējuma maiņu Imigrācijas likumā.

Projekts balstās uz pašlaik spēkā esošajiem 2006.gada 25.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.337 “Noteikumi par kārtību, kādā Latvijas Republika saņem un sniedz palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm piespiedu izraidīšanā pa gaisa telpu, šīs palīdzības apjomu un kārtību, kādā organizējami kopīgi lidojumi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Šengenas līguma valstīm”, ar kuriem tika pārņemta Padomes direktīva 2003/110/EK par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu.

Projektā noteiks pieprasījuma tranzītam pa gaisa telpu nosūtīšanas, saņemšanas un izskatīšanas kārtību. Projekts paredz arī to, kā tiek organizēti savstarpējie palīdzības pasākumi starp Latviju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm tranzīta lidostās, kā arī kopīgi lidojumi, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa telpu.

IeM: Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā

27.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā””.

Likumprojekts paredz vienkāršot administratīvo procedūru, kādā Latvijas nepilsoņi un trešo valstu pilsoņi var saņemt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā.

Paredzēts samazināt arī iesniedzamo dokumentu daudzumu un precizēt gadījumus, kad EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu var atteikt vai atņemt.

Tāpat samazināti dokumentu izskatīšanas termiņi – ja līdz šim visi iesniegumi par statusa piešķiršanu tika izskatīti trīs mēnešu laikā, tad turpmāk šis laiks varētu tikt samazināts līdz 30 dienām, ja iesniedzējs ir Latvijas nepilsonis. Savukārt gadījumos, kad trešās valsts pilsonim nav tiesības uzturēties Latvijā visu likumā paredzēto dokumentu izskatīšanas laiku, lēmumu pieņems arī 45 dienu vai 10 darbadienu laikā.

Likumprojekts precizē arī laika posmu, kādu ES zilās kartes turētājam un viņa ģimenes locekļiem var ieskaitīt nepārtrauktās uzturēšanās laikā Latvijas Republikā, kā arī paredz, ka Latvijas nepilsonim kopējā uzturēšanās laikā var ieskaitīt laika posmu, kurā viņš uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja vien tas nav ilgāks par pieciem gadiem.

Sagatavotie grozījumi likumā ir nepieciešami, lai nodrošinātu visas Padomes direktīvas Nr.2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos normas, kas ir saistītas ar EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu iegūšanas iespējām ārzemniekiem, kuri Latvijas Republikā (arī Eiropas Savienībā) būs uzturējušies piecus gadus augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos.

Izmaiņas likumā stāsies spēkā tikai pēc saskaņošanas ar citām valsts pārvaldes institūcijām, kā arī izskatīšanas Ministru kabinetā un Saeimā.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

LM: Par grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”

Lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, pilnveidotu vecāku pabalsta saņemšanas nosacījumus, kā arī lai precizētu likumā noteikto pabalstu aprēķināšanas kārtību, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

LM izstrādātie likuma grozījumi 27.janvārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Projekts vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Likumprojekts paredz, ka arī pēc 2012.gada 31.decembra maternitātes un paternitātes pabalstu piešķirs 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šāds pabalstu apmērs pat mazliet pārsniedz tos darba ienākumus, kurus cilvēks saņēma pēc nodokļu nomaksas.

Vienlaikus paredzēts, ka tiesības uz vecāku pabalstu saglabāsies arī gadījumos, kad darba devējs cilvēkam bērna kopšanas atvaļinājuma un vecāku pabalsta saņemšanas laikā būs izmaksājis piemaksas, prēmijas, pabalstus un cita veida atlīdzību, kas saistīta ar pirms atvaļinājuma veikto darbu.

Plānots, ka likumprojekts nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret visiem cilvēkiem, kuriem bērna kopšanas dēļ ir jāizmanto atvaļinājums. Tas nozīmē, ka periodā, par kuru aprēķina vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta apmēra noteikšanai, paredzēts neieskaitīt arī atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dienas (piešķirts bērna kopšanai) un atvaļinājuma dienas bērna tēvam.

Šobrīd neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī pārejošas darbnespējas dienas.

Atgādinām, ka saskaņā ar likumu “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” līdz 2012.gada 31.decembrim maternitātes un paternitātes pabalstu piešķir 80% apmērā no cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

ZM: Par kaņepju audzētāju iespēju saņemt vienoto platību maksājumu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmās”, kas aizstās šobrīd spēkā esošos MK 2007.gada 17.aprīļa noteikumus Nr.269 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”.

Jaunie noteikumi paredz kārtību jaunajam atdalītajam papildu valsts tiešajam maksājumam (PVTM) par liellopiem, sākot no 2011.gada. Šobrīd Latvijā atdalīto PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem maksā par liellopu skaitu jeb 2006.gada references dzīvniekiem.

Zemkopības ministrija ir konsultējusies ar Eiropas Komisiju par iespēju uzlabot situāciju liellopu nozarē un vienojusies, ka atdalītais PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem no 2011.gada tiks aizstāts ar jaunu atdalītā PVTM shēmu liellopu sektorā.

Sākot ar šo gadu, lauksaimnieki, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, arī varēs pretendēt uz vienoto platības maksājumu (VPM). Uz VPM atbalstu par kaņepju platību varēs pretendēt tie lauksaimnieki, kas kaņepju audzēšanā izmanto sertificētas kaņepju sēklas, piedalās kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā un audzē tādas kaņepju šķirnes, kurās THC saturs nepārsniedz 0,2%.

Lauksaimniekiem, kuri pretendēs uz VPM par kaņepju platībām, dalība kaņepju THC monitoringā būs obligāta un būs jāveic ikgadējā dalības maksa saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

Noteikumu projektā precizēta kārtība, kādā notiek atdalītā PVTM par platībām, atdalītā PVTM par laukaugu platībām, atdalītā PVTM par pienu un atdalītā PVTM par liellopiem saņemšana, ja mainās saimniecības īpašnieks vai valdītājs, kā arī noteikta kārtība, kādā var saņemt atdalīto PVTM par platībām un atdalīto PVTM par laukaugu platībām gadījumā, ja saimniecība tiek daļēji pārņemta.

Tāpat ZM izstrādājusi grozījumus MK 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.573 “Kārtība, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai”, ko 27.janvārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Izmaiņas noteikumos paredz atbildīgās iestādes un to funkcijas kaņepju THC kontroles sistēmas izveidei.

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus noteikumos, ņemot vērā, ka Latvijā ir sākta kaņepju audzēšana rūpnieciskām vajadzībām un ir jārod iespēja, ka attiecīgās platības var tikt pieteiktas VPM atbalstam. Grozījumi izstrādāti saskaņā ar Padomes 2009.gada 19.janvāra regulas (EK) Nr.73/2009 39.pantā noteikto, ka katrai dalībvalstij ir jāizveido kontroles sistēma kaņepju THC satura kontrolei, lai nodrošinātu VPM piešķiršanas nosacījumu izpildi.

Jaunais noteikumu projekts un izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa