Eiropas Komisija: Par Eiropas publiskā iepirkuma tirgus modernizāciju

Publiskais iepirkums veido aptuveni 17% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP). Laikā, kad daudzās ES dalībvalstīs tiek samazināts budžets un vērojamas ekonomiskas grūtības, publiskā iepirkuma politikai ir jānodrošina pēc iespējas optimāls sabiedrības līdzekļu izmantojums, lai sekmētu izaugsmi un darbavietu radīšanu. Tāpēc būtu nepieciešami elastīgi un lietotājam draudzīgi rīki, lai gan Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, gan piegādātājiem būtu pieejamas pārredzamas un uz godīgas konkurences principiem balstītas iepirkuma procedūras. Tālab Eiropas Komisija 27.janvārī sāka sabiedrisko apspriešanu. Šajā atklātajā diskusijā ar ieinteresētajām personām galveno uzmanību veltīs publiskā iepirkuma noteikumu, rīku un paņēmienu modernizēšanai, lai varētu labāk sasniegt minētos mērķus. Līdz 2011.gada 18.aprīlim jāsniedz atbildes uz Zaļās grāmatas jautājumiem.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: “Ir jāprecizē publiskā iepirkuma noteikumi, lai atvieglotu dzīvi gan Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, gan uzņēmumiem, kas piedalās konkursos. Apspriešanas gaitā galveno ievērību veltīs tādiem jautājumiem kā mazu uzņēmumu iespējas piekļūt iepirkuma tirgiem, birokrātijas samazināšana un Eiropas pārrobežu iepirkuma veicināšana. Es arīdzan vēlos panākt, ka publiskais iepirkums stimulē nodarbinātību, inovācijas un vides aizsardzību.”

Publiskais iepirkums veido aptuveni 17% no ES IKP. Šie 17% ir jāizmanto pēc iespējas lietderīgāk, lai atveseļotu ekonomiku un radītu darbavietas, vēl jo vairāk krīzes laikā. Ieinteresētās personas ir aicinājušas pārskatīt ES publiskā iepirkuma sistēmu, lai optimizētu procedūras un tās labāk pielāgotu jaunām vajadzībām, piemēram, nepieciešamībai lietderīgāk izmantot sabiedrības līdzekļus, tajā pašā laikā neaizmirstot par sociālajiem un vides aspektiem.

Uzņēmumiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (lēš, ka MVU iegūst 31–38% no publiskā iepirkuma, rēķinot pēc visu līgumu kopējās vērtības) ir vajadzīga labāka un vieglāka piekļuve publiskajam iepirkumam visā ES, lai tie varētu pilnā mērā izmantot Eiropas mēroga iepirkuma tirgus priekšrocības. Tāpat arī pasūtītājiem ir vajadzīgas vienkāršas un elastīgas procedūras, lai tie sekmīgi varētu dot savu artavu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā: sekmēt inovācijas, aizsargāt vidi, apkarot klimata pārmaiņas un sociālo atstumtību. Pateicoties elektroniskajam iepirkumam, procedūras kļūst efektīvākas, uzņēmumiem ir vieglāk piekļūt tirgiem, savukārt pasūtītājiem ir plašākas izvēles iespējas; atbildes uz Komisijas ierosināto sabiedrisko apspriešanu par e-iepirkumu jāsniedz līdz 2011.gada 31.janvārim.

Sabiedriskās apspriešanas mērķis

Zaļajā grāmatā ir apzinātas vairākas svarīgas jomas, kuras varētu reformēt, un ieinteresētās personas var paust savu viedokli par iespējamiem tiesību aktu grozījumiem. Aplūkoto jautājumu vidū var minēt šādus.

Vai pašreizējās procedūras ir jāvienkāršo, jo īpaši attiecībā uz mazām pašvaldību un reģionālām iestādēm? Kā to paveikt, neapdraudot pamatnosacījumus, ka konkursiem jānorit pārredzami un bez dalībnieku diskriminācijas?

Kā varam samazināt birokrātiju, no kuras cieš uzņēmumi, īpaši MVU? Kā atvieglot piedāvājumu iesniegšanu citās dalībvalstīs?

Ar kādiem nosacījumiem līgumus starp publiskās pārvaldes iestādēm var atbrīvot no prasības par ES publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu?

Vai ES publiskā iepirkuma noteikumi būtu jāmaina, lai labāk varētu ievērot arī citus politikas mērķus, piemēram, inovāciju veicināšanu vai vides vai sociālos apsvērumus? Piemēram, vai būtu jāievieš ES noteikumi, ka drīkst iepirkt tikai tādus ražojumus, kas atbilst noteiktiem ekoloģiskiem kritērijiem, vai ka noteikta budžeta daļa būtu jārezervē inovatīviem ražojumiem un pakalpojumiem? Vai ir jāizstrādā tādi noteikumi vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu iepirkumam, kas īpaši pielāgoti šo pakalpojumu specifikai?

Vai ir vajadzīgi stingrāki noteikumi vai labāki aizsardzības līdzekļi, lai novērstu favorītismu, korupciju un interešu konfliktus?

Kā nodrošināt patiesu konkurenci iepirkuma tirgos? Piemēram, kā nepieļaut, ka rodas dominējošie piegādātāji, kā novērst manipulācijas ar cenu piedāvājumu un tirgus sadalīšanu?

Kas jādara, lai uzlabotu Eiropas uzņēmumu piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem?

Saistītas iniciatīvas un turpmākie pasākumi

Komisija pašlaik ne tikai nākusi klajā ar šo Zaļo grāmatu, bet arī nodarbojas ar visaptverošu ex-post novērtējumu, lai pārliecinātos, cik efektīvi un ekonomiski izdevīgi ir pašreizējie noteikumi par Eiropas publisko iepirkumu. Novērtējuma un līdz ar Zaļo grāmatu izsludinātās apspriešanas rezultātus apspriedīs augsta līmeņa konferencē par publiska iepirkuma reformu, ko iecerēts rīkot Briselē 2011.gada 30.jūnijā. Gūtos secinājumus iestrādās attiecīgos likumdošanas priekšlikumos.

Vispārīga informācija

ES publiskā iepirkuma noteikumi paredz, ka gadījumā, ja ir izsludināts konkurss par iepirkumu, kas pārsniedz noteiktu summu, ir jāievēro iepirkuma procedūras, kuras nodrošina pārredzamību, vienlīdzīgu piekļuvi un godīgu konkurenci Eiropas publiskā iepirkuma tirgū. Pašreizējais ES tiesiskais regulējums par publisko iepirkumu (Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK) ir pēdējais posms ilgā attīstības procesā, kas aizsākās 1971.gadā. Šo direktīvu galvenais mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmumi var izmantot pamatbrīvības (brīva preču, kapitāla, pakalpojumu un personu aprite).

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa