Izglītības un zinātnes ministrs: Par izglītības kvalitāti un finansējumu

28.janvārī izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks Ventspilī apmeklēja vairākas izglītības, zinātnes un sporta iestādes, kā arī ar nozarē iesaistītajiem speciālistiem un pašvaldības pārstāvjiem sprieda par šo jomu attīstību.

Tikšanos un diskusiju laikā ministrs īpašu nozīmi pievērsa Latvijas izglītības aktualitātei – visu pakāpju izglītības, īpaši augstākās izglītības kvalitātei un rezultātiem. Kvalitātes nozīmi apstiprināja arī sarunu dalībnieki; tā šobrīd ir nozīmīgākais izglītības aspekts, lai sagatavotu tautsaimniecībai nepieciešamus un konkurētspējīgus speciālistus, lai nodrošinātu esošo speciālistu tālākizglītību, pārkvalifikāciju, lai veicinātu internacionalizāciju, īpaši augstākajā izglītībā.

Ministrs apmeklēja Ventspils Augstskolas (VeA) Inženierzinātņu institūta Ventspils starptautisko radioastronomijas centru, VeA, SIA “Olimpiskais centrs “Ventspils””, kā arī Ventspils profesionālo vidusskolu. Tāpat Ventspils 1.ģimnāzijā notika ministra tikšanās ar pilsētas skolu direktoriem, mācību daļu vadītājiem un izglītības iestāžu pārstāvjiem, bet dienas noslēgumā R.Broks apmeklēja Ventspils Jaunrades namu.

Viesojoties VeA un tās Radioastronomijas centrā, ministrs klātienē pārliecinājās par šobrīd visā Latvijā īstenotās, vairāk nekā 30 miljonus latu vērtās ESF aktivitātes “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” nozīmi. Tas ir konkrēts instruments, lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes intelektuālo potenciālu, tajā skaitā VeA. Proti, pateicoties šiem līdzekļiem, VeA izdevies piesaistīt jaunus un augsti kvalificētus speciālistus, turklāt daļa speciālistu atgriezušies no ārzemēm. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka jārod risinājumi, lai tiktu radīti līdzīgi mehānismi vismaz tuvākajiem gadiem, kad 2013.gadā šī aktivitāte beigsies.

Līdztekus kvalitātes jautājumiem R.Broks pievērsta īpašu uzmanību valsts policentriskai attīstībai, kas minēta arī valdības deklarācijā. Ministrs norādīja, ka Ventspils tam ir labs piemērs, jo, sistemātiski strādājot pie visu pakāpju izglītības un zinātnes sasaites un attīstības, tiek veicināta reģiona un valsts izaugsme. Tam apliecinājums ir arī fakts, ka no gandrīz 900 studentiem apmēram 30% no VeA studējošiem ir pilsētas iedzīvotāji, aptuveni 1/3 ir no Kurzemes reģiona, bet vēl trešdaļa – no pārējās Latvijas. Kā atzina ventspilnieki, pamats šādam “studenta portretam” ir kvalitatīvais mācību process un augstās prasības studiju procesā; iespējas pievērsties zinātnei; priekšrocības un sasaiste ar uzņēmējdarbības vidi, ko nodrošina, piemēram, biznesa inkubators; kvalitatīvā pilsētvide un jauniešiem nepieciešamā infrastruktūra lietderīgai brīvā laika pavadīšanai u.c. Augstskolā tiek īstenotas 10 studiju programmas, akadēmiskais personāls – 74 cilvēki.

Ventspils profesionālajā vidusskolā ministrs iepazinās ar plānotā Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences centra veidošanu, kam piešķirti 5,9 miljoni latu ERAF līdzekļu. Tā rezultātā tiks izveidots mūsdienīgs mācību komplekss, modernizētas laboratorijas un dienesta viesnīcas. Plānots, ka par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem tiks siltināta esošā skolas ēka, savukārt ESF projekta ietvaros tiks pilnveidots mācību saturs.

Ministrs uzsvēra, ka šie līdzekļi ļaus modernizēt profesionālo izglītību pilsētā, veicinot mācību iestādes atbilstību izglītības attīstības stratēģijai ilgtermiņā un pilsētas kopējam tēlam. Līdztekus infrastruktūras un mācību satura uzlabošanai jāturpina darbs pie pedagogu profesionālās kvalifikācijas, jo īpaši izglītības iestādēs, ko plānots veidot par kompetences centriem. Vienlaikus R.Broks uzsvēra nepieciešamību Latvijas profesionālās izglītības iestādēm aktīvāk iesaistīties bezdarbnieku pārkvalifikācijā un tālākizglītībā.

2011.gadā Ventspils profesionālajā vidusskolā mācās 586 audzēkņi, strādā 73 darbinieki, tiek īstenotas 10 izglītības programmas.

Tikšanās laikā Ventspils 1.ģimnāzijā ar pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu direktoriem, mācību daļu vadītājiem un pedagogiem ministrs atzinīgi novērtēja mūsdienīgo pieeju izglītības procesam pilsētā, kas tiek īstenota, piemēram, stiprinot saikni starp skolu un vecākiem, aicinot vecākus uz mācību stundām; mācību darbā izmantojot dažādas mūsdienīgas un inovatīvas metodes; modernizējot infrastruktūru. Turklāt Ventspils 1.ģimnāzija ir pirmā Latvijas skola, kas uzņemta Starptautiskajā inovatīvo skolu tīklā un kļuvusi par vienu no 26 šīs programmas mentorskolām pasaulē.

R.Broks uzskata, ka īpaši nozīmīga ir sasaiste starp izglītības pakāpēm, ko apliecināja arī diskusija ar skolu direktoriem, mācību daļu vadītājiem, runājot ne tikai par aktuālo vispārējā izglītībā, bet arī augstākajā izglītībā. Sarunas laikā izglītības profesionāļi interesējās par šovasar gaidāmo valsts budžeta samazinājumu par 50 miljoniem latu. R.Broks norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošās jomas ir vienīgās valstī, kam divu gadu laikā līdzekļi samazināti par vairāk nekā 260 miljoniem latu. Ministraprāt, katrai sistēmai ir sava kritiskā masa, un IZM jomas ir sasniegušas “sarkanās līnijas”. Turklāt, lai sasniegtu ES vidējos rādītājus, jārod papildu resursi, kā arī jāstrādā, lai maksimāli efektīvi izmantotu esošos līdzekļus.

Tāpat tika diskutēts par finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam” un pedagogu algām; par pāreju uz 40 stundu darba nedēļu; par iespējamo skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma; par iespējamām izmaiņām mācību gada un mācību stundu garumā. Ministrs akcentēja, ka daļa šo jautājumu, piemēram, par mācību sākšanu 1.klasē no sešu gadu vecuma, ir jāizdiskutē ar izglītības profesionāļiem, kā arī ar pašvaldībām un ka IZM strādā īpaša darba grupa. Vienlaikus atsevišķiem pasākumiem, piemēram, iespējamajai pārejai uz 40 stundu darba nedēļu, kas kopumā ir loģiska ideja, nepieciešams papildu finansējums.

Draudzīgā aicinājuma dienā, kad ministrs viesojās Ventspilī, viņš rosināja visas Latvijas skolas, arī Ventspils izglītības iestādes, izmantojot inovatīvus risinājumus un mūsdienu tehnoloģijas, ar saviem panākumiem iepazīstināt plašāku sabiedrību. Būtiski, lai par šiem labās prakses piemēriem, par mūsu skolēnu un skolotāju sasniegumiem zina ne tikai paši izglītībā iesaistītie, bet arī visa Latvija. Savukārt IZM apņemas šos panākumus popularizēt ikmēneša elektroniskajā izdevumā. Vienlaikus R.Broks atklāja: lai stiprinātu inovācijas izglītībā, Izglītības un zinātnes ministrija izsludinās Izglītības inovāciju balvu 2011, pretendentu pieteikšanās plānota pavasarī, bet laureātu apbalvošana – gada beigās.

Tikšanās noslēgumā ar skolu direktoriem ministrs dāvināja katrai pilsētas skolai īpašu X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku DVD, kurā iemūžināts viens no spilgtākajiem pagājušās vasaras notikumiem un kurā ventspilnieki bija vieni no aktīvākajiem dalībniekiem – 479 dalībnieki no 18 kolektīviem (10 kori, 3 tautas deju kolektīvi, 1 pūtēju orķestris, 1 folkloras kopa u.c.).

Par to, kas pilsētā īpaša uzmanība tiek pievērsta ne tikai formālajai izglītībai, bet arī interešu izglītībai, R.Broks pārliecinājās, apmeklējot Jaunrades namu, kur jauniešiem ir dažādas iespējas nodarboties gan ar tehniskām lietām, gan dziedāt, dejot u.c. Šobrīd Jaunrades namā darbojas 1482 audzēkņi un strādā 51 pedagogs.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes
ministra padomniece