ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra ieteikumi Nr. 1 "Vienotās prasības valsts institūciju biroja telpām". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.02.2011., Nr. 19 https://www.vestnesis.lv/ta/id/225258
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ministru kabineta ieteikumi Nr.1
Rīgā 2011.gada 18.janvārī (prot. Nr.5 34.§)
Vienotās prasības valsts institūciju biroja telpām
Izdoti saskaņā
ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72.panta pirmās daļas 2.punktu
1. Ieteikumi nosaka vienotas prasības valsts institūciju biroju telpām, sagatavojot tehnisko specifikāciju būvprojekta izstrādes iepirkumam un projektēšanas tehnisko uzdevumu būvprojektam, pēc kura turpmāk tiks veikti valsts institūciju biroju ēku (turpmāk – biroju ēka) būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas darbi.
2. Biroju telpas šo ieteikumu izpratnē ir telpas, kas tiek izmantotas darījumiem un dažādiem administratīviem mērķiem un kuru būvniecība vai apsaimniekošana tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.
3. Šie ieteikumi neattiecas uz telpām, kas paredzētas īpašiem mērķiem, piemēram, tiesu telpām, iestāžu arhīviem, klientu apkalpošanas centriem, konferenču centriem un ēdināšanas blokiem.
4. Projektējot biroju ēku:
4.1. ievēro šo ieteikumu 1.pielikumā minētās tehniskās prasības;
4.2. ņem vērā iespējamību izvietot telpās šo ieteikumu 2.pielikumā minēto darba vietu aprīkojumu.
5. Faktiskā telpu platība var atšķirties no šo ieteikumu 1.pielikumā norādītās platības ne vairāk kā par 20 %, nepārsniedzot kopējo aprēķināto telpu platību.
6. Šo ieteikumu 1.pielikumā minētos materiālus var aizvietot ar citiem līdzvērtīgiem materiāliem atbilstoši materiālu būvizmaksām, ilgmūžīgumam un ekspluatācijas prasībām, ja šāda aizvietošana ir ekonomiski pamatota.
7. Būvprojektus, kas noteiktā kārtībā akceptēti vai iesniegti akceptēšanai līdz šo ieteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, nav jāpārstrādā atbilstoši šo ieteikumu prasībām. Būvprojektus, kas izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kuri izsniegti līdz šo ieteikumu spēkā stāšanās dienai, var nepārstrādāt atbilstoši šo ieteikumu prasībām.
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Finanšu ministrs A.Vilks
1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 18.janvāra
ieteikumiem Nr.1
Tehniskās prasības biroju ēkām
|
Nr.p.k. |
Parametrs |
Prasības |
Piezīmes |
|||
| 1. | Vispārējie plānošanas norādījumi | |||||
| 1.1. | apbūves rādītāji (apbūves intensitāte, brīvā teritorija, apbūves blīvums) | Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu | ||||
| 1.2. | ēkas stāvu skaits | Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu | ||||
| 1.3. | autostāvvietas |
Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu,
apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto
būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu.
Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā |
||||
| 1.4. |
satiksmes organizācija
iekšējā teritorijā |
Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu un projektēšanas uzdevumu | ||||
| 1.5. | piegulošās teritorijas labiekārtojums |
Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu,
apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto
būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu.
Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā |
||||
| 1.6. | ēkas energoefektivitātes risinājumi | Projektu izstrādā, ievērojot Ēku energoefektivitātes likumu un būvnormatīvus | ||||
| 1.7. | ēkas tehniskais stāvoklis (esošai ēkai) | Ēkas konstruktīvā stāvokļa izpētes slēdzienā iekļauj to ieguldījumu lietderīguma izvērtējumu, kas nepieciešami, lai esošo konstrukciju pielāgotu paredzētai funkcijai | ||||
| 2. | Vispārējās prasības plānojumam, telpu platība | |||||
| 2.1. | darbinieku skaits | Nosaka projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.2. | telpu aprēķina platība
(m2), tai skaitā |
Vidējā darba vietas aprēķina platība un lietderīgā aprēķina platība uz vienu darbinieku ēkā drīkst atšķirties no šajā ieteikumā norādītajām platībām ne vairāk kā par 20 %, nepārsniedzot ēkas kopējo aprēķināto platību uz vienu darbinieku | ||||
| 2.2.1. | darba vietas platība uz vienu darbinieku (m2) | ≤ 10 m2 | Viena darbinieka nosacītās darba vietas vidējā aprēķinātā platība | |||
| 2.2.2. | biroju ēkas lietderīgā aprēķina platība uz vienu darbinieku (m2) | ≤ 18 m2 | Biroju ēkas vai biroju telpu grupas lietderīgo aprēķina platību nosaka kvadrātmetros (m2), summējot visu telpu grīdas platību ēkas stāvos starp sienu iekšējām virsmām, tai skaitā pagrabstāvā un mansarda stāvā. Lietderīgajā platībā neieskaita bēniņu (arī tehnisko bēniņu), tehniskās pagrīdes, inženiersistēmu tehnisko telpu, inženierkomunikāciju un liftu šahtu, kāpņu telpu, ārtelpu un ārējo atklāto kāpņu platību | |||
| 2.2.3. | biroju ēkas kopējā platība uz vienu darbinieku (m2) | ≤ 20 m2 | Iestādes biroju ēkas vai biroju telpu grupas kopējo aprēķināto platību nosaka, summējot katra atsevišķa stāva, tai skaitā pagraba un mansarda stāva, uz zemes projicēto laukumu, kuru ierobežo ēkas ārsienu kontūra | |||
| 2.3. | telpu grupas | |||||
| 2.3.1. | biroja telpu grupa, tai skaitā | |||||
| 2.3.1.1. | augstākā līmeņa vadītāja darba telpa | ≤ 24 m2 vai ≤ 18 m2, ja līdzās ir apspriežu telpa | ||||
| 2.3.1.2. | vidējā līmeņa vadītāja darba telpa | ≤ 18 m2 | ||||
| 2.3.1.3. | zemākā līmeņa vadītāja darba telpa | ≤ 16 m2 | ||||
| 2.3.1.4. | vienvietīgs darba kabinets | ≤ 10 m2 | ||||
| 2.3.1.5. | divvietīgs darba kabinets | 12–15 m2 | ||||
| 2.3.1.6. | atklātā plānojuma darba telpa |
Vispārīgā gadījumā darba telpas aprēķina platība uz vienu
darbinieku tiek dalīta šādās proporcijās:
|
||||
| 2.3.2. | apspriežu telpas | |||||
| 2.3.2.1. | Līdz 50 darbiniekiem ēkā | 1 x 12 m2 (4 pers.) + 1 x 25 m2 (10 pers.) | ||||
| 2.3.2.2. | 50–200 darbinieku ēkā | 2 x 12 m2 (2 x 4 pers.) + 1 x 25 m2 (10 pers.) + 1 x 100 m2 (45 pers.), precizē projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.2.3. | 200–400 darbinieku ēkā | 2 x 12 m2 (2 x 4 pers.) + 2 x 25 m2 (2 x 10 pers.) + 1 x 100 m2 (45.pers.), precizē projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.2.4. | ≥ 400 darbinieku ēkā | 4 x 12 m2 (4 x 4 pers.) + 4 x 25 m2 (4 x 25 pers.) +1 x 100 m2 (45 pers.), precizē projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.3. | palīgtelpas | |||||
| 2.3.3.1. | Vieta vai telpa biroja tehnikai | 4 m2 uz 50 darbiniekiem vai viena vieta stāvā, ja darbinieku skaits stāvā ir mazāks | ||||
| 2.3.3.2. | Sarunu telpa | Atklātā plānojuma darba telpa vairāk nekā 20 darbiniekiem nodrošināma ar atsevišķu sarunu telpu 2 personām ≤ 6 m2 platībā | ||||
| 2.3.3.3. | Biroja virtuve/ atpūtas telpa |
≤ 10 m2 viena telpa (vieta) stāvā vai uz katriem
50 darbiniekiem.
Virtuves letes kopējais garums ≤ 2,4 m. Ja saskaņā ar projektēšanas uzdevumu virtuvē paredzētas iekārtas ēdiena uzsildīšanai/sagatavošanai, virtuve izvietojama atsevišķā telpā |
||||
| 2.3.3.4. | Tualetes/dušas telpa | Saskaņā ar būvnormatīvos noteiktajām prasībām publiskajām ēkām un būvēm | ||||
| 2.3.3.5. | Vestibili | Saskaņā ar projektēšanas uzdevumu | ||||
| 2.3.3.6. | Gaiteņi | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas, un prasībām publiskajām ēkām un būvēm | ||||
| 2.3.3.7. | Kāpņu telpas | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas, un prasībām publiskajām ēkām un būvēm | ||||
| 2.3.4. | servisa telpu grupa, tai skaitā | |||||
| 2.3.4.1. | Saimniecības pārziņa darba telpa/ inženiersistēmu kontroles un vadības telpa | 12 m2/precizē projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.4.2. | Apkopēju ģērbtuve, duša |
Paredzamais apkopēju skaits:
ja grīdas segums ir linolejs, 400 m2 uzkopjamās platības – viena apkopēja, ja grīdas segums ir paklājs, 300 m2 uzkopjamās platības – viena apkopēja |
||||
| 2.3.4.3. | Apkopes inventāra telpa | 6 m2 uz 300 m2 uzkopjamās platības | ||||
| 2.3.4.4. | Atkritumu telpa (ja tiek paredzēta ēkas apjomā) |
Viens konteiners (0,66 m2) uz
100 darbiniekiem.
Ja saskaņā ar projektēšanas uzdevumu ēkā paredzēta ēdināšanas iestāde, paredzama atsevišķa telpa organiskajiem atkritumiem. Telpā nodrošināms atbilstošs mikroklimats |
||||
| 2.3.4.5. | Saimniecības noliktava | 20 m2 | ||||
| 2.3.4.6. | Apsardzes postenis | 12 m2/precizē projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.5. | ēkā iekļautās tehniskās telpas, tai skaitā | |||||
| 2.3.5.1. | ventkamera | Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.5.2. | siltummezgls | Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.5.3. | ūdens ievads, sūkņu telpa | Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.5.4. | elektroapgādes ievada telpa | Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.5.5. | vājstrāvu tīklu ievada telpa | Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.5.6. | UPS telpa | Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.5.7. | dīzeļģeneratora telpa | Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.5.8. | dzesēšanas iekārtu telpa | Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.5.9. | dzesēšanas iekārtu zona (ārtelpa ēkas apjomā) | Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.5.10. | citas tehniskās telpas | Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.6. | papildu telpu grupas, kas nepieciešamas iestādes īpašo funkciju veikšanai | Šo telpu platība nav iekļauta 2.2.apakšpunktā minēto nosacīto darba vietu lietderīgās un kopējās platības aprēķinos | ||||
| 2.3.6.1. | Klientu apkalpošanas zāles | Nosakāmas projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.6.2. | Konferenču un mācību centri | Nosakāmi projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.6.3. | Darbinieku ēdnīca/ kafejnīca | Nosakāma projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.6.4. | Iestāžu arhīvi | Nosakāmi projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.6.5. | Serveru telpas | Nosakāmas projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.3.6.6. | Citas telpas un telpu grupas, kas nepieciešamas iestādes īpašo funkciju veikšanai | Nosakāmas projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.4. | apmeklētāju skaits ēkā | Nosakāms projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.5. | paredzamais darba režīms |
Projektēšanas uzdevumā nosaka:
|
||||
| 2.6. | telpu dimensijas | |||||
| 2.6.1. | Telpu griestu augstums | Nosakāms projektēšanas uzdevumā | ||||
| 2.6.2. | Gaiteņu platums | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību, ugunsdrošības normas un prasībām publiskajām ēkām un būvēm | ||||
| 2.7. | personu ar kustību traucējumiem piekļuves iespējas | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka prasībām publiskajām ēkām un būvēm | ||||
| 2.8. | skaņas izolācijas prasības | Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības | ||||
| 2.9. | drošības prasības | Nosakāmas projektēšanas uzdevumā | ||||
| 3. | Telpu apdares materiāli un izstrādājumi | |||||
| 3.1. | biroju darba telpas, tai skaitā | Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības | ||||
| 3.1.1. | standarta biroja telpa | |||||
| 3.1.1.1. | Grīda |
Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju,
lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas
ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.
Grīdas seguma uguns reakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas. Piemērs: Paklājs Virskārtas svars ≥ 600 g/m2, virskārtas augstums ≤ 3,2 mm, dūrienu blīvums ≥ 340 000/m2 poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks. Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649 "Resilient floor coverings. Homogeneous and heterogeneous polyvinyl chloride floor coverings. Specification" (turpmāk – EN 649)), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar standartu EN 660-1 "Resilient floor coverings. Determination of wear resistance. Stuttgart test" (turpmāk – EN 660-1)), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem |
||||
| 3.1.1.2. | Sienas | Gludas, krāsotas, pusmatēta (spīduma koeficients 7) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus | ||||
| 3.1.1.3. | Griesti | Iekārto griestu sistēma | ||||
| 3.1.2. | biroja telpa, kas paredzēta apmeklētāju pieņemšanai | |||||
| 3.1.2.1. | Grīda |
Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju,
lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas
ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.
Piemērs: Paklājs Virskārtas svars ≥ 700 g/m2, virskārtas augstums ≤ 4,2 mm, dūrienu blīvums ≥ 350 000/m2, poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks. Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem |
||||
| 3.1.2.2. | Sienas | Gludas, krāsotas, pusmatēta (spīduma koeficients 7) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur līdz 2000–10000 tīrīšanas ciklus | ||||
| 3.1.2.3. | Griesti | Iekārto griestu sistēma | ||||
| 3.1.3. | telpa, kurā paredzēta paaugstināta apmeklētāju/ darbinieku plūsma | |||||
| 3.1.3.1. | Grīda |
Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju,
lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas
ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.
Piemērs: Paklājs Virskārtas svars ≥ 700 g/m2, virskārtas augstums ≤ 4,2 mm, dūrienu blīvums ≥ 350 000/m2, poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks. Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem līdzvērtīgiem materiāliem |
||||
| 3.1.3.2. | Sienas | Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus | ||||
| 3.1.3.3. | Griesti | Iekārto griestu sistēma | ||||
| 3.2. | gaitenis, vieta vai telpa kopēšanas tehnikai | |||||
| 3.2.1. | Grīda |
Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju,
lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas
ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.
Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas. Piemērs: Paklājs Virskārtas svars ≥ 700 g/m2, virskārtas augstums ≤ 4,2 mm, dūrienu blīvums ≥ 350 000/m2, poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks. Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem |
||||
| 3.2.2. | Sienas | Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus | ||||
| 3.2.3. | Griesti | Iekārto griestu sistēma | ||||
| 3.3. | vestibils | |||||
| 3.3.1. | Grīda |
Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju,
lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas
ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.
Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas. Piemērs: Flīzes Pretslīdes koeficients R 9, nodiluma izturība – 5 grupa (PEI 5) (saskaņā ar standartu EN 102 "Ceramic floors and wall tiles. Determination of resistance to deep abrasion. Unglazed tiles" (turpmāk – EN 102)) Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem |
||||
| 3.3.2. | Sienas | Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus | ||||
| 3.3.3. | Griesti | Nosaka projektēšanas uzdevumā | ||||
| 3.4. | kāpņu telpa | |||||
| 3.4.1. | Grīda |
Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju,
lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas
ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.
Piemērs: Flīzes Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 5 grupa (PEI 5) (saskaņā ar EN 102). Pakāpienos iestrādāti pretslīdēšanas materiāli, pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 5 grupa (PEI 5) (saskaņā ar EN 102). Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem. Pakāpieni marķēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka vides pieejamības prasības personām ar īpašām vajadzībām |
||||
| 3.4.2. | Sienas | Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus | ||||
| 3.4.3. | Griesti | Gludi krāsoti | ||||
| 3.5. | biroja virtuve | |||||
| 3.5.1. | Grīda |
Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju,
lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas
ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.
Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas. Piemērs: Flīzes Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 4 grupa (PEI 4) (saskaņā ar EN 102). Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem |
||||
| 3.5.2. | Sienas | Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000 – 10000 tīrīšanas ciklus | ||||
| 3.5.3. | Griesti | Iekārto griestu sistēma | ||||
| 3.6. | tualete, dušas telpa, apkopes inventāra telpa | |||||
| 3.6.1. | Grīda |
Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju,
lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas
ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.
Piemērs: Flīzes Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 3 grupa (PEI 3) (saskaņā ar EN 102). Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem |
||||
| 3.6.2. | Sienas |
Flīzes. Virs flīzēm – gluda krāsota siena.
Pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus |
||||
| 3.6.3. | Griesti | Iekārto griestu sistēma | ||||
| 3.7. | ģērbtuve | |||||
| 3.7.1. | Grīda |
Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju,
lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas
ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.
Grīdas seguma ugunsreakcijas klase – saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas. Piemērs: Flīzes Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 3 grupa (PEI 3) (saskaņā ar EN 102). Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem |
||||
| 3.7.2. | Sienas | Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000– 10000 tīrīšanas ciklus | ||||
| 3.7.3. | Griesti | Iekārto griestu sistēma | ||||
| 3.8. | tehniskās telpas (ventkamera, siltummezgls, ūdens ievada/ sūkņu telpa, dzesēšanas iekārtu telpa, elektrosadale), atkritumu konteineru telpa | |||||
| 3.8.1. | Grīda | Betona grīda ar virsmas cietinātāju un pretputekļu pārklājumu, paaugstinātas izturības epoksīda pārklājums | ||||
| 3.8.2. | Sienas | Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000– 10000 tīrīšanas ciklus | ||||
| 3.8.3. | Griesti | Gludi, krāsoti | ||||
| 3.9. | tehniskās telpas (vājstrāvu iekārtu telpas) | |||||
| 3.9.1. | Grīda |
Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju,
lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas
ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.
Piemērs: Linolejs strāvu vadošs grīdas segums, nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,15 mm (saskaņā ar EN 660-1), elektrostatiskās īpašības 106 ≤ R ≤ 108 Ω (saskaņā ar EN 1081). Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem līdzvērtīgiem materiāliem |
||||
| 3.9.2. | Sienas | Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000– 10000 tīrīšanas ciklus | ||||
| 3.9.3. | Griesti | Gludi, krāsoti | ||||
| 4. | Inženiertehniskie risinājumi | |||||
| 4.1. | ēkas konstrukcija, tai skaitā | |||||
| 4.1.1. | nesošās konstrukcijas | |||||
| 4.1.1.1. | Ilgmūžīgums | Paredzamais ekspluatācijas ilgums – 50 gadu | ||||
| 4.1.1.2. | Ugunsdrošība | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas | ||||
| 4.1.1.3. | Slodzes |
Saskaņā ar slodzes un iedarbes regulējošajiem
būvnormatīviem un piemērojamajiem standartiem
(piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 1991-1-1:2006L "Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-1.daļa: Vispārīgās iedarbes. Blīvums, pašsvars, ēku lietderīgās slodzes"). Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā |
||||
| 4.1.1.4. | Siltumtehniskās īpašības | Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku | ||||
| 4.1.1.5. | Skaņas izolācija | Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības | ||||
| 4.1.2. | ārējās norobežojošās konstrukcijas, tai skaitā | |||||
| 4.1.2.1. | blīvās konstrukcijas | |||||
| 4.1.2.1.1. | Ilgmūžīgums | Piemēram, saskaņā ar standarta LVS EN 1990:2006 "Eirokodekss. Konstrukciju projektēšanas pamatprincipi" 3.projektētā ilguma kategoriju | ||||
| 4.1.2.1.2. | Ugunsdrošība | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas | ||||
| 4.1.2.1.3. | Siltumtehniskās īpašības | Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku | ||||
| 4.1.2.1.4. | Skaņas izolācija | Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības | ||||
| 4.1.2.1.5. | Drošības prasības | Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā | ||||
| 4.1.2.2. | fasādes, to elementi |
Pasākumu kompleksu aizsardzībai pret saules starojumu
nosaka katrai fasādei atsevišķi.
Ēkas iekšējā mikroklimata nodrošināšanai un uzturēšanai lieto noēnojošus fasāžu elementus (piemēram, stiklus ar speciālu pārklājumu, žalūzijas, fasāžu elementus) atbilstoši ēkas orientācijai pret debess pusēm |
||||
| 4.1.2.2.1. | fasāžu sistēmas, logi | |||||
| 4.1.2.2.1.1. | Ilgmūžīgums | Paredzamais ekspluatācijas ilgums – 50 gadu | ||||
| 4.1.2.2.1.2. | Ugunsdrošība | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas | ||||
| 4.1.2.2.1.3. | Siltumtehniskās īpašības | Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku | ||||
| 4.1.2.2.1.4. | Skaņas izolācija | Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības | ||||
| 4.1.2.2.1.5. | Drošības prasības | Nosaka projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartiem ENV 1627:1999 "Windows, doors, shutters. Burglar resistance. Requirements and classification" un EN 356 "Glass in building. Security glazing. Testing and classification of resistance against manual attack") | ||||
| 4.1.2.3. | jumti | |||||
| 4.1.2.3.1. | Ilgmūžīgums | Paredzamais ekspluatācijas ilgums – 50 gadu | ||||
| 4.1.2.3.2. | Ugunsdrošība | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas | ||||
| 4.1.2.3.3. | Siltumtehniskās īpašības | Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku | ||||
| 4.1.2.3.4. | Skaņas izolācija | Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības | ||||
| 4.2. | inženiertīkli | |||||
| 4.2.1. | ārējās inženierkomunikācijas, tai skaitā | Saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem | ||||
| 4.2.1.1. | Ārējie siltumapgādes tīkli | Saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem | ||||
| 4.2.1.2. | Ārējie aukstumapgādes tīkli | Projekta izstrādes laikā izskatīt iespēju ēku kompleksiem izbūvēt centralizētus aukstumapgādes tīklus | ||||
| 4.2.1.3. | Ārējie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas, ūdensapgādes un kanalizācijas prasības, un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem | ||||
| 4.2.1.4. | Ārējie lietus ūdens savākšanas tīkli | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ūdensapgādes un kanalizācijas prasības, un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem | ||||
| 4.2.1.5. | Drenāžas tīkli | Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas prasības, un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem | ||||
| 4.2.1.6. | Ārējie elektroapgādes tīkli | Nosakāmi projektēšanas uzdevumā | ||||
| 4.2.1.7. | Ārējie vājstrāvu tīkli | Nosakāmi projektēšanas uzdevumā | ||||
| 4.2.2. | klimata raksturlielumi telpās | Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku (piemēram, saskaņā ar standartiem LVS EN 13779:2007 "Nedzīvojamo ēku ventilācija. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu veiktspējas prasības" (turpmāk – LVS EN 13779:2007) un LVS CR 1752 "Ēku ventilācija – Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji", par pamatu ņemot "B" klases raksturojumus) | ||||
| 4.2.2.1. | āra gaisa aprēķina parametri, tai skaitā | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvklimatoloģijas prasības | ||||
| 4.2.2.1.1. | Apkures un siltuma apgādes sistēmām | Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, relatīvais mitrums 85 % | ||||
| 4.2.2.1.2. | Ventilācijas sistēmām | Sezona | Temperatūra, °C | Relatīvais mitrums % | ||
| Vasara | Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi 10 gados | 45 % | ||||
| Ziema | Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra | 85 % | ||||
| 4.2.2.1.3. | Gaisa dzesēšanas sistēma darba telpās | Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi 50 gados. Relatīvais mitrums 50 % | ||||
| 4.2.2.1.4. | Gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas telpās, uz kurām attiecas tehnoloģiskās prasības |
Gaisa temperatūra +27 °C,
relatīvais mitrums W = 70 % |
||||
| 4.2.2.2. | temperatūra darba zonā (°C) | Nosakāma projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standarta LVS EN 13779 7.2.apakšpunktu. Paaugstinoties āra gaisa parametriem (salīdzinot ar normatīvajiem aprēķina rādītājiem vasaras sezonā) un pazeminoties apkures sezonas laikā, pieļaujama iekštelpu mikroklimata parametru izmaiņa proporcionāli āra gaisa temperatūras un mitruma izmaiņām, izvērtējot ēkas siltuma un aukstuma inerci) | ||||
| Apkures sezonā (ziemā) | Dzesēšanas sezonā (vasarā) | |||||
| 4.2.2.2.1. | Biroju darba telpas un kabineti, arī apspriežu telpas | 22 +/– 2,0 | 24,5 +/– 1,5 | |||
| 4.2.2.2.2. | Tualetes, ģērbtuves, dušu telpas | 24 +/– 2,0 | 24 +/– 2,0 | |||
| 4.2.2.2.3. | Gaiteņi, vestibili, kāpņu telpas | 18 +/– 2,0 | Netiek kontrolētas | |||
| 4.2.2.2.4. | Biroja tehnikas telpas | 20 +/– 2,0 | 24 +/– 2,0 | |||
| 4.2.2.2.5. | Noliktavas, arī apkopes inventāra noliktavas | 18 +/– 2,0 | Netiek kontrolētas | |||
| 4.2.2.2.6. | Tehniskās telpas, izņemot vājstrāvu ievadus, serveru telpas | 18 +/– 2,0 | Maksimāli 35 | |||
| 4.2.2.2.7. | Vājstrāvu ievada un stāvu komunikāciju telpas, serveru telpas | 20 +/– 2,0 | 22 +/– 2,0 | |||
| 4.2.2.2.8. | Arhīvi (izņemot gadījumus, ja uz telpām attiecas Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.117 "Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā") | 20 +/– 2,0 | 22 +/– 2,0 | |||
| 4.2.2.3. | gaisa relatīvais mitrums darba zonā (%) | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku un būvklimataloģijas prasības | ||||
| 4.2.2.4. | maksimālais gaisa kustības ātrums darba zonā (m/s) | Nosakāms projektēšanas uzdevumā | ||||
| 4.2.2.5. | inženieriekārtu trokšņu līmenis telpās (db(A)) | Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības | ||||
| 4.2.2.5.1. | Biroju darba telpas un kabineti | 40 db(A) | ||||
| 4.2.2.5.2. | Apspriežu telpas | 35 db(A) | ||||
| 4.2.2.5.3. | Ģērbtuves, dušu telpas, tualetes | 45 db(A) | ||||
| 4.2.2.5.4. | Gaiteņi, vestibili, kāpņu telpas | 45 db(A) | ||||
| 4.2.2.5.5. | Biroja tehnikas telpas, noliktavas, arī apkopes inventāra noliktavas | Maksimāli 55 db(A) | ||||
| 4.2.2.5.6. | Noliktavas, arī apkopes inventāra noliktavas | 50 db(A) | ||||
| 4.2.2.5.7. | Tehniskās telpas | Nav normēts | ||||
| 4.2.2.5.8. | Arhīvi, kuros nav pastāvīgu darba vietu | 50 db(A) | ||||
| 4.2.3. | apkure | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ēku energoefektivitātes prasības | ||||
| 4.2.3.1. | Apkures ķermeņi |
Radiatori, konvektoru tipa sildķermeņi, pēc iespējas
stiklojuma tuvumā, lai nodrošinātu siltuma starojuma
asimetrijas samazināšanu darba zonā.
Ieejas hallēs un vējtveros āra gaisa infiltrācijas samazināšanai un temperatūras kompensācijai paredzami siltumapgādes sistēmai pieslēgti siltā gaisa aizkari |
||||
| 4.2.3.2. | Temperatūras regulēšana | Individuāla katram apkures ķermenim, pieļaujot to grupēšanas iespēju vienas telpas robežās. Lai nepieļautu vienlaicīgu telpas dzesēšanu un sildīšanu, paredzama vienota ventilācijas, apkures un dzesēšanas sistēmas regulēšanas pults, ja izvēlētās apkures un dzesēšanas sistēmas ierīču vadības sistēmas ir savstarpēji savietojamas | ||||
| 4.2.3.3. | Apkures sistēmas kontroluzskaite | Projektēšanas uzdevumā nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas kontroluzskaites grupas | ||||
| 4.2.4. | ventilācija | Nosaka projektēšanas
uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 13779:2007 un saskaņā ar tuvākās gaisa kvalitātes stacijas mērījumiem). Īpašām biroja iekārtām (piemēram, kopētājiem, lieljaudas printeriem) paredz atbilstošu ventilācijas sistēmu |
||||
| 4.2.4.1. | Āra gaisa apmaiņa | Nosakāma
projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 15251 "Kritēriji, pēc kuriem vērtēt vidi telpās, ieskaitot termisko vidi, gaisa kvalitāti, apgaismojumu un trokšņainību" (turpmāk – LVS EN 15251)) |
||||
| 4.2.4.2. | Gaisa apstrādes iekārtas | Paredz telpu nosūces
gaisa enerģijas utilizāciju un ventilatoru veiktspēju (piemēram, saskaņā ar LVS EN 13779:2007) |
||||
| 4.2.5. | gaisa dzesēšana, aukstumapgāde, gaisa kondicionēšana | Nosakāma projektēšanas uzdevumā | ||||
| 4.2.5.1. | Telpu dzesēšanas princips un dzesētāju tips | Nosakāms
projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar LVS EN 15251) |
||||
| 4.2.5.2. | Temperatūras regulēšana | Individuāla katrai kondicionēšanas ierīcei, pieļaujot to grupēšanas iespēju vienas telpas robežās. Lai nepieļautu vienlaicīgu telpas dzesēšanu un sildīšanu, paredzama vienota ventilācijas, apkures un dzesēšanas sistēmas regulēšanas pults, ja izvēlētās apkures un dzesēšanas sistēmas ierīču vadības sistēmas ir savstarpēji savietojamas | ||||
| 4.2.5.3. | Telpas gaisa mitrināšana | Paredz tikai telpām, uz kurām attiecas īpašas tehnoloģiskās prasības. Ņemot vērā ievērojamo enerģijas patēriņu gaisa mitrināšanai, pārējās telpās mitrumu pēc iespējas saglabā ar mitruma atgūšanas utilizatoriem gaisa apstrādes iekārtās, kā arī samazina āra gaisa sausinošo ietekmi, kontrolējot āra gaisa daudzuma atbilstību cilvēku skaitam telpās | ||||
| 4.2.6. | pretdūmu aizsardzības ventilācijas sistēmas | Dabiskās un mehāniskās dūmu un karstuma kontroles sistēmas sastāvdaļa | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas | |||
| 4.2.7. | ūdensapgāde un kanalizācija | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ūdensapgādes un kanalizācijas prasības | ||||
| 4.2.7.1. | Iekšējo tīklu pieslēgumi, ūdens padeve | Stingie (nelokanie)
pieslēgumi, papildu attīrīšanas iekārtas, ja tiek paredzēta dzeramā ūdens sagatavošana |
||||
| 4.2.7.2. | Iekārtas un aprīkojums | Jaucējkrāni ar "ūdens un gaisa" sprauslu, dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas | ||||
| 4.2.7.3. | Ūdensapgādes un kanalizācijas kontroluzskaite | Projektēšanas uzdevumā nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas kontroluzskaites grupas | ||||
| 4.2.8. | vadības un automātikas sistēmas | Paredz iekārtām, uz kurām attiecas īpašas tehnoloģiskās prasības, to tehniski un ekonomiski pamatojot. Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmu vadību projektē un izbūvē saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka prasības ēku apkurei un vēdināšanai | ||||
| 4.2.9. | elektroapgāde | |||||
| 4.2.9.1. | Elektroenerģijas komercuzskaite | Ja pakalpojumu
sniedzēja tehniskie noteikumi nenosaka citādi, paredz 10 kV elektroenerģijas uzskaiti |
||||
| 4.2.9.2. | Elektroenerģijas kontroluzskaite | Projektēšanas uzdevumā nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas kontroluzskaites grupas | ||||
| 4.2.9.3. | Reaktīvas jaudas kompensācijas iekārtas | Paredz iekārtas, kas nodrošina cosφ = 0,93 | ||||
| 4.2.9.4. | Rezerves elektroapgādes dīzeļģenerators |
Paredz:
|
||||
| 4.2.9.5. | Nepārtrauktās barošanas avots (UPS) |
Paredz:
Nepārtrauktās barošanas avota veidu (lokāls/centralizēts) nosaka projektēšanas uzdevumā. Darba vietu datoriem paredzamo UPS veidu (lokāls/centralizēts) nosaka projektēšanas uzdevumā. Darba vietu datoru UPS uzstāda ēkas/telpu lietotājs |
||||
| 4.2.9.6. | Elektrības gaismekļu, slēdžu un kontaktrozešu, kā arī citu elektroierīču izpildījums |
|
||||
| 4.2.9.7. | Elektrības kontaktrozetes |
Paredz:
|
||||
| 4.2.9.8. | Darba apgaismojuma līmenis telpās un tā pārbaude | Nosaka projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 12464-1 "Gaisma un apgaismojums – Darbvietu apgaismojums – 1.daļa: Darbvietas telpās") | ||||
| 4.2.9.9. | Avārijas apgaismojuma līmenis un ierīkošana | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas | ||||
| 4.2.9.10. | Spuldžu tipi |
Spuldzēm jāatbilst šādām prasībām:
|
||||
| 4.2.9.11. | Darba apgaismojuma vadība |
Nosaka projektēšanas uzdevumā:
|
||||
| 4.2.9.12. | Avārijas apgaismojuma vadība | Koplietošanas telpās (piemēram, gaiteņi, kāpņu telpas, vestibili) – centralizēti no sarga posteņa un/vai VAS sistēmas, precizē projektēšanas uzdevumā, citās telpās – lokāli ar slēdžiem attiecīgā telpā | ||||
| 4.2.9.13. | Teritorijas un fasāžu apgaismojuma vadība |
Nosaka projektēšanas uzdevumā:
|
||||
| 4.2.9.14. | Zibens aizsardzība | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas | ||||
| 4.2.9.15. | Zemējuma kontūrs | Pretestība R = 4 Ω, paredz ēkas pamatos vai apkārt ēkai | ||||
| 4.2.9.16. | Pārsprieguma aizsardzība | Paredz I un II klases aizsardzību, III klases aizsardzību tikai pēc atsevišķā uzdevuma | ||||
| 4.2.9.17. | Elektroapgādes tīkla izvietojums | Biroju telpās – kabeļu kanālos, publiskās telpās – zem apmetuma/slēpta instalācija, tehniskās telpās – virs apmetuma | ||||
| 4.2.10. | vājstrāvu sistēmas | |||||
| 4.2.10.1. | sakaru sistēmas | |||||
| Telekomunikācijas (datu un balss pārraide) |
Paredz pieslēgumu ārējiem telekomunikāciju tīkliem.
Tīkla veids – maģistrālie optiskie tīkli un Cat5E grupu tīkli. Balss pārraide – VoIP telefonija. Katrā darba vietā paredz 2 RJ 45 kontaktrozetes |
|||||
|
Paredz televīzijas tīklu.
Televīzijas kontaktrozešu daudzumu un izvietojumu precizē projektēšanas uzdevumā |
||||||
| 4.2.10.2. | drošības sistēmas | |||||
| 4.2.10.2.1. | Apsardzes signalizācija |
Nosaka projektēšanas uzdevumā.
Ēkas apsardzi īsteno, nodrošinot ēkas ārējā perimetra aizsardzību (visas ārtelpas, ārdurvis un veramos logus aprīkojot ar signalizācijas detektoriem) |
||||
| 4.2.10.2.2. | Piekļuves kontrole |
Paredz izveidot, nodalot publiski pieejamo vestibilu un
darba telpu zonu.
Ēkas publiskās ieejas (no ārpuses) paredz aprīkot ar sarunu iekārtu un pogu durvju atvēršanai (atslēgšanai). Sistēmas uzraudzību un novērošanu nodrošina no apsardzes posteņa. Paredz sistēmu, kas darbojas ar bezkontaktu karšu nolasītājiem |
||||
| 4.2.10.2.3. | Videonovērošana |
Paredz sistēmu ar ieraksta iespēju ciparu formātā (HDD
cietajos diskos), datu glabāšanas laiku nosaka
projektēšanas uzdevumā.
Sistēmas uzraudzību un novērošanu nodrošina no apsardzes posteņa. Sistēmu īsteno ar iekštelpu un āra videokamerām, kas izvietotas, lai novērotu ēkas fasādi un teritoriju, autostāvvietu, ieejas ēkā, koplietošanas un publiskās zonas |
||||
| 4.2.10.2.4. | Atslēgas |
Paredz vienotu atslēgu sistēmu.
Tehniskajām telpām paredz "ģenerālās atslēgas" sistēmu |
||||
| 4.2.10.3. | ugunsdrošības risinājumi | |||||
| 4.2.10.3.1. | Ugunsgrēka signalizācija | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas | ||||
| 4.2.10.3.2. | Centralizēta izziņošanas sistēma | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas | ||||
| 4.2.10.3.3. | Ugunsdzēsības ūdensvads | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas | ||||
| 4.2.10.3.4. | Automātiskās ugunsdzēšanas sistēmas | Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas | ||||
| 4.3. | tehnoloģiskā daļa | |||||
| 4.3.1. | lifti | |||||
| 4.3.1.1. | Līdz 200 darbinieku ēkā |
1 x 1000 kg,
pacelšanas ātrums 1,0 m/s |
||||
| 4.3.1.2. | 200–400 darbinieku ēkā |
1 x 1000 kg + 1 x 630 kg,
pacelšanas ātrums 1,0 m/s |
||||
| 4.3.1.3. | ≥ 400 darbinieku ēkā |
1 x 1000 kg + 2 x 630 kg
pacelšanas ātrums 1,0 m/s |
||||
Finanšu ministrs A.Vilks
2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 18.janvāra
ieteikumiem Nr.1
Darba vietu aprīkojums
|
Nr. p.k. |
Telpa/darba vieta |
Aprīkojums |
| 1. | Biroja darba vieta, tai skaitā tipveida darba vieta |
Biroja plaukts (80 cm, A4 formāta mapju (7,5 cm)
glabāšanai), rakstāmgalds, atvilktņu lāde, darba krēsls,
seifs (darba vietā vai telpā izvietojamo seifu veidu un
skaitu nosaka projektēšanas uzdevumā), dators, tālrunis,
drēbju pakaramais vai atbilstošs skapis.
Ja telpā izveidotas vairākas darba vietas, starp tām izvietojama starpsiena – ekrāns. Ja telpā saskaņā ar projektēšanas uzdevumu paredzēta apmeklētāju pieņemšana, darba vietu nodrošina ar atbilstoša lieluma un konfigurācijas darba galdu un apmeklētāju krēslu |
| 2. | Biroja tehnikas zona | Tīkla printeris, kopētājs, papīra smalcinātājs |
| 3. | Apspriežu telpa | Apspriežu galds, atbilstošs krēslu skaits, datortīkla pieslēgums, tāfele, ekrāns, projektors (apspriežu telpās ≥10 personām) |
| 4. | Apsardzes postenis | Rakstāmgalds, atvilktņu lāde, darba krēsls, plaukts aparatūras izvietošanai, dators, tālrunis |
| 5. | Apkopes inventāra telpa | Plaukti inventāram |
| 6. | Tualete |
Spogulis, papīra dvieļu turētājs, tualetes papīra turētājs,
šķidro ziepju trauks, poda birste, drēbju pakaramais,
atkritumu urna.
Tualete personām ar kustību traucējumiem aprīkojama ar atbilstošiem palīglīdzekļiem |
Finanšu ministrs A.Vilks