Ministru kabineta noteikumi Nr.76
Rīgā 2011.gada 25.janvārī (prot. Nr.6 45.§)
Noteikumi par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 18.1 panta trešās daļas 1.punktu
1. Noteikumi nosaka trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes dzīvojamo un publisko ēku telpās.
2. Noteikumi neattiecas uz:
2.1. troksni darba vidē;
2.2. publiskiem atpūtas un sporta pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību;
2.3. iedzīvotāju apziņošanas un trauksmes sistēmas sirēnu darbību.
3. Trokšņa mērījumus veic laboratorijas, kas akreditētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības", ievērojot šo noteikumu 5.punktā un 1.pielikumā minētās prasības.
4. Trokšņa rādītāju vērtības telpās novērtē, pamatojoties uz trokšņa mērījumiem, kas veikti atbilstoši standartam LVS ISO 1996–1:2004 "Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana – 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras" un standartam LVS ISO 1996–2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana", kā arī ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikumā minētās prasības. Prognozējamās trokšņa rādītāju vērtības telpās novērtē, pamatojoties uz aprēķiniem atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 016-03 "Būvakustika" un standartam LVS ISO 9613–2:2004 "Akustika – Skaņas vājinājums, tai izplatoties ārējā vidē – 2.daļa: Vispārīga aprēķina metode".
5. Ja komercdarbībā plānots izmantot iekārtu, kuras skaņas jaudas līmenis pārsniedz 80 dB(A), pirms komercdarbības uzsākšanas prognozē trokšņa līmeni telpā un tā iedarbību uz apkārtējām telpām un apbūvi.
6. Pieļaujamās trokšņa rādītāju vērtības (turpmāk – trokšņa robežlielumi) dzīvojamo un publisko ēku telpās noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā. Vietējā pašvaldība tās administratīvajā teritorijā ir tiesīga noteikt stingrākus trokšņa robežlielumus dzīvojamo un publisko ēku telpās.
7. Saimnieciskās darbības iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus) un transportlīdzekļu radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu dzīvojamo un publisko ēku telpās kontrolē Veselības inspekcija (dzīvojamo ēku telpās – pēc iedzīvotāju pieprasījuma). Ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē attiecīgās pašvaldības institūcijas, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju.
8. Par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīgas personas, kuru īpašumā vai lietošanā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi dzīvojamo un publisko ēku telpās.
9. Telpās, kurās ir pārsniegti vai tiek prognozēts, ka tiks pārsniegti trokšņa robežlielumi, paredz un veic prettrokšņa pasākumus vai maina attiecīgo telpu lietošanas funkciju atbilstoši trokšņa rādītāju vērtībām.
10. Telpās, kurās veic komercdarbību, izmantojot elektroakustiskās sistēmas, un kuras robežojas ar citām šo noteikumu 2.pielikumā minētajām dzīvojamo un publisko ēku telpām vai normatīvajos aktos par trokšņu novērtēšanas un pārvaldības kārtību minētajām teritorijām, elektroakustisko sistēmu aprīko ar skaņas ierobežotājiem, ja citādi nav iespējams nodrošināt trokšņa robežlielumu ievērošanu.
11. Šo noteikumu 8.punktā minētās atbildīgās personas sedz visus izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem un prettrokšņa pasākumu īstenošanu, ja to īpašumā vai lietošanā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi, kā arī trokšņa ietekmei pakļautajiem iedzīvotājiem pēc viņu pieprasījuma sniedz informāciju par mērījumu vai aprēķinu rezultātiem.
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Veselības ministrs J.Bārzdiņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 25.janvāra
noteikumiem Nr.76
Trokšņa rādītāju novērtēšana dzīvojamo un publisko ēku telpās
1. Trokšņa rādītāji:
1.1. Ldiena – dienas trokšņa rādītājs, kas raksturo dienā radušos diskomfortu un ir A–izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis dBA, kas norādīts standartā LVS ISO 1996–2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana", un kas noteikts, ņemot vērā visas dienas (kā diennakts daļu) gada laikā;
1.2. Lvakars – vakara trokšņa rādītājs, kas raksturo vakarā radušos diskomfortu un ir A–izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis dBA, kas norādīts standartā LVS ISO 1996–2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana", un kas noteikts, ņemot vērā visus vakarus (kā diennakts daļu) gada laikā;
1.3. Lnakts – nakts trokšņa rādītājs, kas raksturo trokšņa radīto miega traucējumu un ir A–izsvarotais ilgtermiņa vidējais skaņas līmenis dBA, kas norādīts standartā LVS ISO 1996–2:2008 "Akustika. Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana. 2.daļa: Vides trokšņa līmeņu noteikšana", un kas noteikts, ņemot vērā visas naktis (kā diennakts daļu) gada laikā;
1.4. LA,eq, 60 – stundas trokšņa rādītājs, kas raksturo stundas laikā radīto troksni un kura ekvivalentais nepārtrauktais A–izsvarotais skaņas spiediena līmenis noteikts 60 minūtēs. Trokšņa rādītāju LA,eq, 60 piemēro, ja:
1.4.1. attiecīgais trokšņa avots darbojas mazāk nekā 20 % dienu, vakaru vai nakšu gada laikā;
1.4.2. no trokšņa aizsargājamās telpas tiek izmantotas atbilstoši to lietošanas funkcijām mazāk nekā 20 % dienu, vakaru vai nakšu gada laikā;
1.4.3. trokšņa notikumu (troksnis, kas ilgst mazāk nekā piecas minūtes, piemēram, garāmbraucoša vilciena vai pāri lidojoša lidaparāta radītais troksnis) vidējais skaits stundā ir neliels (arī mazāk nekā viens trokšņa notikums stundā).
2. Vērtēšanas līmeni LReqj,Tn dBA katram atsevišķam atskaites laika intervālam nosaka, izmantojot šādu formulu:
LReqj,Tn = LAeqj,Tn + Kt + Ki + Ks, kur
LAeqj,Tn – mērītais vai aprēķinātais ekvivalentais nepārtrauktais A–izsvarotais skaņas spiediena līmenis dBA attiecīgi dienā, vakarā un naktī, kas norādīts standartā LVS ISO 1996–1:2004 "Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana – 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras";
Kt – trokšņa tonalitātes labojums, ko nosaka, pieskaitot 3 dBA, ja tonalitāte noteikta subjektīvi, un pieskaitot 5 dBA, ja tonalitāte noteikta, pamatojoties uz signāla trešdaļoktāvas analīzi;
Ki – trokšņa impulsitātes labojums, ko nosaka, pieskaitot 3 dBA, ja 15 dBA > LAFmax – LAeqT > 10 dBA, un pieskaitot 5 dBA, ja LAFmax – LAeqT > 15 dBA. LAFmax ir maksimālais A–izsvarotais skaņas spiediena līmenis, kas norādīts standartā LVS ISO 1996–1:2004 "Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana – 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras";
Ks – akustiskās situācijas labojums, ko nosaka, atņemot 3 dBA, ja mērījumi vai aprēķini tiek veikti telpā, kurā nav tās lietošanas funkcijai atbilstoša interjera.
3. Ja troksnis nav pastāvīgs, trokšņa līmeni mēra laika intervālā, kas ietver vismaz vienu pilnu trokšņa līmeņa svārstību ciklu, bet tas nedrīkst būt mazāks par 15 minūtēm.
4. Ja troksnis ir pastāvīgs, trokšņa līmeņa mērīšanas ilgums nedrīkst būt mazāks par trim minūtēm.
5. Novērtējot trokšņa rādītājus, ņem vērā, ka dienas ilgums ir 12 stundas, vakara – četras stundas un nakts – astoņas stundas. Diena ir no plkst.7.00 līdz 19.00, vakars – no plkst.19.00 līdz 23.00, nakts – no plkst.23.00 līdz 7.00. Gads ir uz skaņas emisiju attiecināms gads ar vidējiem meteoroloģisko apstākļu rādītājiem.
Veselības ministrs J.Bārzdiņš
2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 25.janvāra
noteikumiem Nr.76
Trokšņa robežlielumi dzīvojamo un publisko ēku telpās
Nr.p.k. |
Telpas lietošanas funkcija |
Trokšņa robežlielums (1)(2) |
||
Ldiena |
Lvakars |
Lnakts |
||
1. |
Mācību telpas un lasītavas |
35 |
35 |
35 |
2. |
Ambulatorie ārstniecības kabineti |
40 |
40 |
40 |
3. |
Dzīvojamās telpas un guļamtelpas |
35 |
35 |
30 |
4. |
Ārstniecības un rehabilitācijas stacionāru slimnieku palātas |
35 |
30 |
30 |
5. |
Viesnīcu un viesu māju numuri (trīszvaigžņu (***) un augstākas kategorijas), moteļu numuri (III un augstākas kategorijas) |
35 |
35 |
30 |
6. |
Viesnīcu un viesu māju numuri (divzvaigžņu (**) un zemākas kategorijas), moteļu numuri (II un zemākas kategorijas) |
40 |
35 |
35 |
7. |
Tirdzniecības zāles un uzgaidāmās telpas |
55 |
55 |
55 |
8. |
Restorānu, bāru un kafejnīcu zāles |
50 |
50 |
50 |
9. |
Skatītāju/klausītāju zāles un sakrālās telpas |
30 |
30 |
30 |
10. |
Sporta zāles un peldbaseini |
55 |
55 |
55 |
11. |
Nelielas (< 100 m3) biroju darba telpas un telpas bez biroja tehnikas |
40 |
40 |
40 |
12. |
Lielas biroju darba telpas un telpas ar biroja tehniku |
45 |
45 |
45 |
13. |
Apspriežu telpas |
35 |
35 |
35 |
Piezīmes.
(1) Trokšņa robežlielumi nodrošināmi telpu ekspluatācijas normālā režīmā, tas ir, telpās ar aizvērtiem logiem un durvīm (izņemot ražotāja iebūvētos ventilācijas kanālus), ieslēgtu piespiedu ventilāciju un gaisa kondicionēšanu, kā arī apgaismojumu, neņemot vērā telpu izmantošanas funkcionālo (fona) troksni, piemēram, atskaņoto mūziku, darbinieku un apmeklētāju sarunas.
(2) Novērtējot akustisko situāciju un īstenojot prettrokšņa pasākumus, trokšņa rādītāja LA,eq, 60 trokšņa robežlielums ir trokšņa rādītāja Ldiena, Lnakts vai Lvakars trokšņa robežlielums atbilstošajā diennakts daļā.
Veselības ministrs J.Bārzdiņš