Par valdības iecerēto. Rīcības programma

Vakar, 5.martā, pēc 100 darbības dienām Ministru kabinets preses konferencē cēla priekšā

vairāku simt lappušu biezu dokumentu — valdības pārskatu par jau paveikto un vēl darāmo

Preses konferenci atklāja Ministru prezidents Vilis Krištopans :

— Šodien ir visai neparasts pasākums, kas, no vienas puses, ir līdzīgs Ministru kabineta sēdei, no otras, — preses konferencei. Jau tuvākajā laikā valdības rīcības plāns visai sabiedrībai būs pieejams internetā. Es gribu pateikt paldies visiem ministriem, parlamentārajiem sekretāriem un valsts sekretāriem par darbu, kas tika ieguldīts šī rīcības plāna tapšanā. Valdības dokuments sastāv no trim sadaļām — pirmajā sadaļā katra ministrija ir apskatījusi savas nozares attīstības perspektīvas, otrajā ministrijas atskaitās par simt dienās paveikto, un trešā, pati lielākā, sadaļa ir par Ministru kabineta rīcības plānu tuvākajiem gadiem.

Un tagad katrs no ministriem īsi pastāstīs par svarīgākajiem paveiktajiem darbiem valdības darba pirmajās simt dienās. Uzreiz jāteic, ka šodien klāt nav finansu ministrs Ivars Godmanis, īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle, ārlietu ministrs Valdis Birkavs un iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs.

Pirmajam es gribētu dot vārdu Ministru prezidenta biedram, satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam :

— Satiksmes ministrija ļoti lielu uzmanību ir veltījusi tālākai ceļu sakārtošanai un attīstīšanai. Šajā nozarē ir tiešām lielas problēmas, kas jārisina ļoti operatīvi. Lai šo naudu lietderīgi un mērķtiecīgi izmantotu, Satiksmes ministrija valdībai iesniegusi un ir akceptēti Ministru kabineta noteikumi par Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanu un līdzekļu izlietošanas kārtību. Runājot par satiksmes jomu, jāatzīmē jauno ceļu satiksmes noteikumu pieņemšana. Tas viss kopumā dod lielākas iespējas sakārtot šo nozari.

Tālāk es gribētu runāt par tiem likumiem un koncepcijām, kam ir liela nozīme tālākajā valsts politikas realizēšanā satiksmes jomā. Ministru kabinetā ir iesniegts izskatīšanai koncesiju likums, kas dod iespēju valsts īpašuma apsaimniekošanā piesaistīt arī privāto kapitālu. Tādējādi varētu piesaistīt arī investīcijas, īpaši dažādu ceļu pārvadu, tiltu, tuneļu un ceļu būvniecībai. Īpaša uzmanība tika pievērsta valsts politikas izstrādāšanai un īstenošanai informātikā. Šajā sakarā ir izstrādāta nacionālā programma informātikā, kas arī iesniegta Ministru kabinetā. Iesniegšanai Ministru kabinetā ir sagatavota gaisa transporta politikas programma.

Nobeigumam tuvojas jaunā telekomunikāciju likuma izstrāde. Ministru kabinetā ir iesniegta bezpeļņas organizācijas Valsts informācijas tīkla aģentūras izveides koncepcija.

Šajā laika posmā ir turpinājusies tālāka nozaru, piemēram, dzelzceļa, restrukturizācija. Tomēr ne viss, kas tika iecerēts, ir izdarīts. Ministrijā nav neizdarītu darbu, bet ir daži iekavēti termiņi. Īpaši tas sakāms par lietām, kas saistītas ar nodokļu politiku, te mēs darbojamies kopā ar Ekonomikas un Finansu ministriju.

Tad runāja Ministru prezidenta biedrs Eiropas Savienības lietās Guntars Krasts :

— Eiropas integrācijā mēs nekādu pārtraukumu vai pārrāvumu nevarējām atļauties. Šajā jomā visas valsts institūcijas ir iesaistījušās pietiekami blīvi. Galvenais uzdevums ir panākt maksimālu valsts institūciju koordinētību šajā nozarē. Jaunizveidotajai ministrijai, kas pagaidām sastāv no četriem cilvēkiem, ir jāsadala funkcijas ar Ārlietu ministriju. Pats svarīgākais, kas paveikts manā sekretariātā, ir rīcības plāna izstrādāšana Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā minēto trūkumu novēršanai. Šis dokuments, lai arī nav pilnīgi brīvs no dažiem trūkumiem, ir izstrādāts pietiekami precīzi, lai ar to varētu darboties kā ar iekšpolitisku instrumentu, kā arī demonstrēt ārpolitikas jomā mūsu vēlmi novērst visus minētos trūkumus. Sekretariāts ir rūpīgi izanalizējis visu ministriju rīcības programmās tās sadaļas, kas attiecas uz integrāciju Eiropā. Esam izanalizējuši Latvijas Progresa ziņojumu, kurā mēs paši analizējam savu situāciju. Liels darbs ir paveikts Eiropas tiesību pārņemšanas jomā un metodoloģijas izstrādē nacionālās programmas atjaunošanai, kas jāpabeidz līdz aprīļa beigām.

Kultūras ministre Karina Pētersone :

— Manuprāt, pats būtiskākais kultūras jomā ir tas, ka panākts zināms finansu izlīdzinājums Kultūrkapitāla fondā. Likumdošanā svarīgākais ir piesaistīt kultūras procesam ne tikai valsts un pašvaldību finansējumu, bet arī privātā sektora līdzekļus. Te varētu palīdzēt Ministru kabinetā iesniegtais likumprojekts par labdarību. Labdarības likumprojekts nodala dāvinājumus un ziedojumus no sponsorēšanas un nosaka attiecības starp ziedojuma devējiem un ziedojuma saņēmējiem. Ir pieņemts vesels bloks likumu, kas sakārto valsts pārvaldes sistēmu bibliotēku jomā. Mēs esam izveidojuši administratīvu pamatu darbam pie Eiropas kultūras mēneša, kas 2001. gadā notiks Latvijā. Pagājušā gada jūnijā Eiropas valstu kultūras ministri nolēma, ka Rīga 2001. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Otrs svarīgs starptautiska mēroga pasākums būs Latvijas mākslinieku piedalīšanās Venēcijas biennālē. Ir izstrādāta nacionālā programma kultūras jomā, kur noteiktas kultūrprocesa attīstības prioritātes. Tā ir plaša stratēģiska programma, kas aptver laika posmu līdz pat 2010. gadam. Programma tiks nodota arī sabiedrībai apspriešanai.