Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 1.februārī

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

1.februārī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 212 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 13 viņu nepilngadīgie bērni. No 199 pilsonības pretendentiem 72% ir krievi, 11% – ukraiņi, 11% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 24% pilsonības pretendentu ir pamata, 59% – vidējā, 15% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 135 206 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2080; 2010.gadā – 2336 personas.

Aivis Freidenfelds,
Ministru kabineta preses sekretārs

EM: Par Eiropas Savienības fondu finansējuma pārdali kompetenču centru programmai

1.februārī Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums pārdalīt neizmantoto finansējumu no trim EM programmām uz kompetenču centru programmu, tādējādi nodrošinot atbalstu vēl viena kompetenču centra izveidei.

Projekta iesniegumu pieņemšana programmā “Kompetences centri” notika no 2010.gada 2.augusta līdz 30.septembrim, un kopā tika iesniegti deviņi projekti par kopējo pieprasīto finansējumu 56 773 021 lats. Tā kā programmas kopējais finansējums bija ievērojami mazāks, apstiprināti tika pieci kompetences centru projekti – ķīmijas un farmācijas, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kokapstrādes, transporta tehnikas un elektrisko un kosmosa iekārtu kompetences centri, kuriem kopā ir piešķirts 31 124 243 latu liels ERAF finansējums.

Pārdalot neizmantoto finansējumu no citām programmām – 204 230 latus no programmas “Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti”, 202 304 latus no programmas “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde” un 646 798 latus no programmas “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai” –, programmai “Kompetences centri” papildus tiek piešķirts 1 053 332 latu finansējums, tādējādi palielinot programmas kopējo finansējumu līdz 37 374 243 latiem.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka šo visu programmu izvirzītie mērķi un sasniedzamie uzdevumi ir līdzīgi, jo tie visi ir vērsti uz jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, zinātnes komercializāciju un prioritāro nozaru konkurētspējas vispārēju stiprināšanu. Līdz ar to, veicot finansējuma pārdali starp šīm programmām, maksimāli efektīvi tiktu izmantots finansējums tiem pašiem mērķiem un uzdevumiem.

Tas nozīmē, ka papildu finansējuma piešķiršana Kompetenču centru programmai nodrošinās efektīvu iekšējās investīciju politikas koordināciju, jo kompetences centri sadarbosies ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstītajiem Valsts nozīmes pētniecības centriem, tāpēc ir sagaidāma nozīmīga attiecīgo nozaru izaugsme Eiropas un pasaules līmenī.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem Muitas likumā komersantu administratīvā sloga mazināšanai

1.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Muitas likumā, lai mazinātu administratīvo slogu komersantiem, samazinot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniedzamo pārskatu un dokumentu apjomu.

Ar grozījumiem tiek svītrotas prasības personai, kas vēlas saņemt atļauju muitas brokera darbībai, iesniegt VID dokumentus, kas apliecina informāciju, kuru VID var iegūt patstāvīgi – komersanta statusu un reģistrācijas apliecības kopiju, fiziskās personas apliecinošu dokumentu un apliecinājumu no bankas vai apdrošināšanas sabiedrības, ka attiecīgā institūcija sniegs muitas brokera darbībai nepieciešamo galvojumu iespējamā muitas parāda un citu nodokļu segšanai.

Līdz ar grozījumiem tiek svītrota arī prasība personām, kas ir saņēmušas atļauju muitas brokera darbībai, katru mēnesi iesniegt pārskatu par noformētajām deklarācijām, jo šāda informācija VID rīcībā jau ir.

Ir apstiprināts pilnvarojums Ministru kabinetam (MK) noteikt kārtību, kādā izsniedz atļauju izmantot TIR procedūru, piešķirt TIR karnetes un prasības minētās atļaujas izsniegšanai.

Tāpat arī likumprojektā noteikts pilnvarojums MK noteikt kārtību, kādā persona iegūst galvotāja statusu Eiropas Savienības normatīvo aktu muitas lietās izpratnē un galvotāja tiesības un pienākumus. Šobrīd likumā noteikts, ka persona iegūst galvotāja statusu, ja tā ar VID noslēdz līgumu, kurā ir noteikti personas pienākumi un tiesības attiecībā uz muitas parāda samaksu. Ņemot vērā, ka šajos līgumos iekļautās normas attiecās arī uz trešajām personām (banku un apdrošināšanas sabiedrību klientiem, kas muitas procedūru nodrošināšanai izmanto galvojumus), tad šīm tiesībām un pienākumiem ir jābūt noteiktiem ārējā normatīvā aktā.

Līdz ar grozījumiem no likuma tiek svītrotas atsauces uz rakstisku muitas deklarāciju, lai neizslēgtu iespēju veikt personas apskati gadījumā, ja preces ir deklarētas mutiski.

Grozījumus likumā vēl skatīs un par tiem lems Saeimā.

FM: Par publiskas personas mantas atsavināšanas procesu

1.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināta Finanšu ministrijas sagatavotā kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta.

Šobrīd spēkā esošās normas attiecas tikai uz valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu, bet neattiecas uz citu atvasinātu publisku personu, piemēram, augstskolu, mantas atsavināšanu. Līdz ar grozījumiem tās tiks attiecinātas uz visām atvasinātajām publiskajām personām. Šobrīd atsavināšana ir apgrūtināta situācijās, kad uz publiskai personai piederoša vai piekrītoša zemesgabala ir divi vai vairāki patstāvīgi ēku īpašnieki, kas pieder dažādiem īpašniekiem. Praksē problēmas rada notariāli apliecinātas vienošanās nepieciešamība, jo ēku īpašnieki atsakās notariāli vienoties.

Lai uzlabotu atsavināšanas regulējumu, noteikumu projekts paredz, ka situācijās, kad uz zemesgabala ir divi vai vairāki patstāvīgi ēku īpašumi, kas pieder dažādiem īpašniekiem, paredzēts, ka zemesgabala sadalījuma domājamās daļās fiksēšanai par pamatu var kalpot arī Valsts zemes dienesta noteiktā kārtībā izsniegta izziņa.

Tāpat noteikumi papildināti arī ar nosacījumiem, ka nekustamā īpašuma atsavināšanu atsaka.

Šobrīd ir laikietilpīga valsts iestāžu vajadzību noskaidrošanas procedūra attiecībā uz kustamo mantu, kas jāvienkāršo. Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka no šā gada 1.jūlija iestādēm vairs nevajadzēs gatavot attiecīgus informatīvos ziņojumus un iesniegt tos valsts sekretāru sanāksmē, bet informāciju ievadīt valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” mājaslapā. Turklāt šādā veidā process būs arī pārredzamāks, informācija būs atrodama vienuviet un ieinteresētā iestāde varēs sekot līdzi procesam un būt laikus informētai par to, ka piesakās arī citas iestādes.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par grozījumiem Uzturēšanās atļauju noteikumos

1.februārī Ministru kabinets apstiprināja MK noteikumus “Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”” un “Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība””, paredzot iespēju pieteikumu ārzemnieka ielūguma vai izsaukuma noformēšanai elektroniski vietnē www.latvija.lv iesniegt no šā gada 1.decembra.

Pašlaik, piesaistot Eiropas Ārējo robežu fonda finansējumu, ir sākta vērienīga Latvijas Nacionālās vīzu informācijas sistēmas modernizācija, kuras ietvaros plānotas arī būtiskas izmaiņas sistēmas funkcionalitātē. Tiklīdz jaunā sistēma tiks nodota lietošanā, būs iespējams arī atsākt ārzemnieku ielūgumu un izsaukumu noformēšanu elektroniski portālā www.latvija.lv.

Šāda iespēja aizpildīt tiešsaistes formu ielūguma vai izsaukuma noformēšanai iedzīvotājiem bija pieejama jau iepriekš, taču sakarā ar pērn veiktajiem būtiskajiem grozījumiem Imigrācijas likumā un citos normatīvajos aktos šā elektroniskā pakalpojuma izmantošana tika apturēta.

IeM: Par Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izveidi un darbības nodrošināšanu

1.februārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Projekts). Projekta izstrādes mērķis ir radīt tiesisko pamatu Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izveidei un darbības nodrošināšanai, kā arī precizēt Iekšlietu ministrijas kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” paredz papildināt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 64.pantu ar normām attiecībā uz Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas darbības nodrošināšanu, kā arī iekļaut deleģējumu attiecīgās informācijas sistēmas darbību reglamentējošo Ministru kabineta noteikumu izstrādei.

Pateicoties Nepilngadīgo personu atbalsta sistēmas izveidei, tiks būtiski veicināta operatīva informācijas apmaiņa un sadarbība starp iesaistītām tiesībaizsardzības, sociālām un izglītības iestādēm, kā arī agrīnā nepilngadīgo personu noziedzības un viktimizācijas (kļūšanas par upuri) prevencija.

Vienotais Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas risinājums nodrošinās iespējas visām iesaistītajām iestādēm piekļūt to funkciju veikšanai nepieciešamajai informācijai viena risinājuma ietvaros, kā arī datorizēt šobrīd papīra formātā pastāvošo informācijas apstrādi.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

IZM: Par izglītības iestādes un vecāku sadarbības uzlabošanu

Lai noteiktu valstī vienotu kārtību, kā izglītības iestādei jārīkojas gadījumos, kad skolēns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus (personas, kas realizē aizgādību), pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi”, kas 1.februārī apstiprināts MK.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt valstī vienotu kārtību, kādā izglītības iestāde informē bērna vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja bez attaisnojoša iemesla netiek apmeklēta izglītības iestāde. Izglītības likums nosaka, ka vecāku pienākums ir informēt izglītības iestādi par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, ja tiem var būt ietekme uz mācību procesu, bet līdz šim nepastāvēja vienota kārtība, kā konkrēti izglītības iestādei un pašvaldībai jārīkojas gadījumos, kad bērns bez attaisnojoša iemesla neapmeklē skolu. Šādas normas jau pašlaik ir iestrādātas izglītības iestāžu nolikumos vai iekšējās kārtības noteikumos, tādēļ izglītības iestādēm šī nebūs jauna procedūra, tikai tagad tā būs obligāta.

Noteikumi paredz, ka skolai ar vecākiem jāsazinās operatīvi, tiklīdz konstatēts, ka bērns bez attaisnojoša iemesla nav ieradies un vecāki nav informējuši izglītības iestādi par kavējuma iemesliem. Ja skolēns 20 mācību stundas semestra laikā būs neattaisnoti kavējis skolu un skolai nebūs izdevies noskaidrot kavējuma iemeslus, tiks informēta pašvaldība. Tālāk pašvaldība rīkosies atbilstoši savai kompetencei, iesaistot darbā sociālo dienestu, nepieciešamības gadījumā var tikt informēta arī policija, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un citas institūcijas.

Izglītības un zinātnes ministrija prognozē, ka noteikumi samazinās to bērnu skaitu, kas neattaisnoti kavē skolu, klaiņo vai par kuriem skolām šobrīd nav nekādas informācijas. Jauno noteikumu mērķis ir aktualizēt jautājumu arī par bērnu drošību. Izglītības iestāde mācību laikā ir atbildīga par bērna drošību, bet ir gadījumi, kad vecāki ir pārliecināti, ka bērns atrodas skolā, bet viņš līdz izglītības iestādei nav nokļuvis. Saskaņā ar jauno kārtību, skolai un vecākiem operatīvi sazinoties, šāda iespējamība tiks samazināta līdz minimumam un ieguvēji būs visi.

Kārtība noteikta atbilstoši katrai izglītības pakāpei – pirmsskolas pakāpē un pamatizglītības pakāpē (obligātā izglītība) un vidējās izglītības pakāpē. Kārtība attieksies arī uz profesionālās izglītības iestādēm.

Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus (personas, kas realizē aizgādību), pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi” IZM speciālisti izstrādāja sadarbībā ar pilsētu un novadu izglītības speciālistiem, izglītības iestāžu pārstāvjiem un citām ieinteresētajām pusēm.

IZM: Par sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem

Lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību un sociālās korekcijas izglītības procesu, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi”, kas 1.februārī apstiprināts MK sēdē.

Noteikumu projekts nosaka vairākus ar sociālās korekcijas izglītības iestādes darbību saistītus jautājumus – audzēkņu uzņemšanu iestādē un veicamos pasākumus bērna adaptācijas periodā, audzēkņu tiesības, pienākumus, aizliegumus un uzvedības noteikumus, kā arī kārtību, kādā bērns sociālās korekcijas izglītības iestādē var satikties ar radiniekiem.

Sociālās korekcijas izglītības iestādē uzturas bērni, kuriem ar tiesas spriedumu piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, līdz ar to sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi atšķiras no vispārējās izglītības iestāžu izstrādātajiem noteikumiem.

To, ka sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus un par to pārkāpumiem paredzētos sodus nosaka MK, paredz 2010.gada 22.aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”.

MK noteikumu projekta izstrādē iesaistījās sociālās korekcijas izglītības iestāde “Naukšēni”, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Labklājības ministrija.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

KM: Par ekskluzīvajām pārraides licencēm

Valdība apstiprinājusi to kultūras un sporta pasākumu sarakstu, kuru ekskluzīvās pārraides licences drīkstēs pārdot tikai ar tādiem nosacījumiem, lai neierobežotu sabiedrībai iespējas šos pasākumus noskatīties. Sarakstā kopumā iekļauti 12 pasākumi, kuru ekskluzīvās pārraides licences tirgū ir iegādājamas atšķirībā no citiem svarīgiem valsts pasākumiem un notikumiem, kuru pārraides licences nepārdod un tos tradicionāli rāda sabiedriskā televīzija bezmaksas apraidē.

Sarakstā ir iekļauti Vispārējie un Jaunatnes dziesmu un deju svētki, starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, Latvijas olimpiāžu atklāšanas ceremonijas, Rīgas garnizona un Nacionālo bruņoto spēku militārās parādes, olimpiskās spēles, pasaules hokeja čempionāta finālsacensības, pasaules kausa izcīņa futbolā un Eiropas futbola čempionāta finālsacensības, kā arī pasaules un Eiropas čempionāti olimpiskajos sporta veidos, kas notiek Latvijā.

Šiem pasākumiem ekskluzīvās pārraides licences ir iegādājamas, taču Latvijas teritorijā to pārraides operatoram būs jāievēro Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktie ierobežojumi. Raidorganizācijai būs jānodrošina, lai vismaz 95 procentos Latvijas teritorijas iedzīvotāji varētu redzēt noteikumos iekļautos pasākumus. Turklāt televīzijas nedrīkst pieprasīt atsevišķu samaksu par šo raidījumu noskatīšanos.

Saraksts saistīts ar pērn 12.jūlijā pieņemtā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajām normām, un tas iekļauts Kultūras ministrijas izstrādātajos Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem notikumiem, kas atspoguļojami audiovizuālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos”. Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu katram sarakstā iekļautajam notikumam ir jāatbilst vismaz diviem no trim šādiem kritērijiem: tas ir Latvijas iedzīvotājiem īpaši nozīmīgs valstisks vai kultūras pasākums, tas ir starptautiska mēroga sporta pasākums vai sacensības, kurās piedalās Latvijas nacionālā komanda, vai tas ir pasākums, kas tradicionāli ir atspoguļots ar bezmaksas televīzijas starpniecību un piesaistījis ievērojamas Latvijas iedzīvotāju daļas uzmanību.

Pieņemtie noteikumi aizstāj līdz šim spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem notikumiem un to raidīšanas kārtību televīzijas raidorganizācijās”.

Dace Vizule, Kultūras ministrijas
sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par darba aizsardzības prasībām, strādājot ar ķīmiskām vielām

Lai aizsargātu nodarbināto veselību, strādājot ar ķīmiskām vielām, kā arī mazinātu administratīvo slogu darba devējiem, papildinātas darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskām vielām darba vietās.

To paredz 1.februārī valdībā apstiprinātie grozījumi Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajos Ministru kabineta noteikumos “Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās”.

Turpmāk darba devējiem būs jāaizpilda mazāks darba aizsardzības dokumentu skaits. Proti, vairs nebūs jāveido atsevišķs saraksts par tiem darbiniekiem, kas pakļauti ķīmisko vielu iedarbībai. Informāciju par ķīmiskajām vielām, to iedarbības veidu, ilgumu un koncentrāciju darba vides gaisā, kas līdz šim tika iekļauta minētajā sarakstā, jānorāda Obligāto veselības pārbaužu kartēs. Šī informācija, veicot obligāto veselības pārbaudi, palīdzēs arodslimību ārstam precīzāk novērtēt un pārbaudīt nodarbinātā veselības stāvokli.

Noteikumi paredz izmaiņas ķīmisko vielu mērījumu periodiskumā, palielinot mērījumu veikšanas intervālu un saskaņojot to ar obligāto veselības pārbaužu veikšanas biežumu, tādējādi samazinot arī finansiālo slogu darba devējam.

Mainītas arī ķīmisko vielu arodekspozīciju robežvērtības atbilstoši jaunajai Eiropas Savienības direktīvai, atsevišķām vielām nosakot stingrākas prasības. Tās darba devējam un darba aizsardzības speciālistiem būs jāņem vērā, nodrošinot darba vides risku novērtēšanu. Savukārt pēc pasākumiem riska novēršanai, kad ekspozīcija darba vides gaisā ir lielāka par robežvērtību, darba devējam būs jāveic atkārtoti ķīmiskās vielas koncentrācijas mērījumi. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos par veikto pasākumu efektivitāti un riska samazināšanu līdz pieļaujamam līmenim, tādējādi pasargājot darbiniekus no ķīmisko vielu iedarbības.

Turklāt, lai paaugstinātu nodarbināto informētību, darba devējs informāciju par aktuāliem darba aizsardzības jautājumiem attiecībā uz drošu darbu ar ķīmiskajām vielām, darbiniekiem turpmāk varēs nosūtīt elektroniski vai izteikt mutiski, tādējādi nodrošinot tiešu saziņu ar viņiem. Līdz šim bija noteikts, ka darba devējam tā ir jānodrošina drukātā veidā.

Tāpat veikti vairāki redakcionāli precizējumi, piemēram, termins “ķīmiskie produkti” aizstāts ar terminu “maisījumi”, tādējādi saskaņojot normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju. Precizēts laboratoriju akreditācijas institūcijas nosaukums, kas mainījies saistībā ar reorganizāciju. Šobrīd akreditāciju veic sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs”.

Grozījumu izstrādei LM bija izveidota darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Veselības ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa Universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts”.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

SM: Par Latvijas pievienošanos eCall ieviešanas iniciatīvai

Lai atbalstītu Eiropas Savienības (ES) mērķi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo cilvēku skaitu, Latvija pievienosies izstrādātajai eCall iniciatīvai par neatliekamās palīdzības izsaukšanu no transportlīdzekļa.

Saprašanās memoranda parakstīšana ir pirmais posms ceļā uz eCall ieviešanu, un tādā veidā Latvija izrādīs savu gatavību sekmēt pakalpojuma ieviešanu un satiksmes drošības uzlabošanu.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Par Saprašanās memorandu par sadarbspējīga transportlīdzeklī iebūvēta eCall izveidošanu”. Tos 1.februārī apstiprināja valdība.

Projekta eCall mērķis ir samazināt neatliekamās palīdzības dienestu reaģēšanas laiku lauku apvidos par 50%, savukārt pilsētās par 40%. Eiropas Komisijas aprēķini liecina, ka Eiropā tādējādi būtu iespējams izglābt līdz pat 2500 cilvēku gadā.

Projekts arī paredz, ka eCall signālu automašīnas pasažieri vai vadītājs varētu raidīt manuāli, bet gadījumos, kad noticis smags negadījums, transportlīdzeklis signālu nosūtītu automātiski.

Informācija, kas tiktu norādīta signālā ir: laiks, precīza atrašanās vieta, transportlīdzekļa identifikators, pakalpojuma sniedzēja identifikators, eCall kvalifikators – norāde, vai eCall izsaukums ir veikts manuāli vai automātiski.

Projekta īstenošanā nepieciešams iesaistīt arī autoražotājus, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus un citus partnerus. Nenoliedzami eCall ir finansiāli apjomīgs projekts, līdz ar to pašlaik nav prognozējams precīzs laiks, kad Latvijā tiktu ieviesta šī sistēma.

Memorandam brīvprātīgi var pievienoties gan ES dalībvalstis, gan citas valstis, sakaru nozares uzņēmumi, transportlīdzekļu ražotāji un privāti pakalpojumu sniedzēji, kas apstrādā ārkārtas izsaukumu datus.

Līdz šim memorandu parakstījušas 20 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Šveice, Īslande un 100 publiskas un privātas organizācijas.

SM: Par Latvijas pievienošanos Konvencijai par darbu jūrniecībā

1.februārī valdība atbalstījusi Latvijas pievienošanos Konvencijai par darbu jūrniecībā, kas veicinās jūrnieku sociālās aizsardzības un darba apstākļu uz kuģa un krastā uzlabošanos.

Ratificējot konvenciju, ieguvēji būs arī kuģu īpašnieki, jo vienotas prasības sociālajā sfērā veicinās vienlīdzīgu konkurenci.

Valdības atbalstītais likumprojekts “Par 2006.gada Konvenciju par darbu jūrniecībā” paredz, ka Latvija iespējami drīz ratificēs Konvenciju, kurā iekļauti visi jaunākie standarti, ko piemēro darbam starptautiskajā jūrniecībā.

Konvencija ietver minimālās prasības personām, kas vēlas strādāt uz kuģa, piemēram, noteiktu vecumu, medicīniskos standartus, kā arī prasības saistībā ar darbā iekārtošanu. Starptautiskajā dokumentā noteikti arī nodarbinātības nosacījumi, piemēram, minimālā darba alga, darba un atpūtas laiks, tiesības uz atvaļinājumu, kā arī prasības dzīvojamām telpām, pārtikai un ēdināšanai Tiesību aktā definēti arī noteikumi attiecībā uz veselības aizsardzību, medicīnisko aprūpi, labklājības un sociālās drošības aizsardzību.

Likumprojekts paredz, ka konvencijas saistību izpildi Latvijā nodrošinās Satiksmes, Labklājības, Veselības, Izglītības un zinātnes, Ārlietu un Aizsardzības ministrija.

Konvencija par darbu jūrniecībā stāsies spēkā pēc 12 mēnešiem, skaitot no dienas, kad to ratificēs vismaz 30 dalībvalstis, kuru kuģu pasaules bruto tilpības kopīgā daļa ir 33%.

Latvijā pašreiz ir ap 13 tūkstošiem sertificētu starptautiskajā kuģošanā iesaistītu jūrnieku. Lai Latvija varētu pievienoties minētajai konvencijai pēc tās spēkā stāšanās, vēl nepieciešams Saeimas apstiprinājums.

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

VARAM: Par autobusu iepirkuma termiņa pagarināšanu pašvaldībām

1.februārī Ministru kabinets atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātos grozījumus rīkojumā “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu novadu pašvaldībām skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai”.

Lai nodrošinātu rīkojumā paredzēto finansējuma apguvi autobusa iegādei skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai, autobusu iepirkuma termiņš tika pagarināts līdz 2011.gada 1.aprīlīm.

Grozījumi rīkojumā tika veikti, lai trīs novadu pašvaldības – Ikšķiles novads, Burtnieku novads un Stopiņu novads – pabeigtu skolēnu autobusu iepirkuma procedūras un noslēgtu līgumus par četru autobusu iegādi atbilstoši iepirkumu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam 2010.gadā 18 pašvaldībām piešķīra 805 000 latu 23 autobusu iegādei, lai nodrošinātu skolēnu nokļūšanu skolās, savukārt divām pašvaldībām, kuru īpašumā esošie autobusi skolēnu pārvadāšanai ir nolietoti, piešķīra 70 000 latu divu autobusu iegādei.

Finansējuma piešķiršana autobusu iegādei skolēnu pārvadājumiem tiek nodrošināta Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par subsīdiju novirzīšanu ciltsdarbam un investīciju vecināšanai lauksaimniecībā

1.februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”, paredzot lauksaimniekiem nacionālajās subsīdijās 6 184 729 latu pieejamo finansējumu, no kā procentuāli lielāko daļu – gandrīz 39 procentus – paredzēts novirzīt ciltsdarbam lopkopības nozarēs un 36 procentus – investīciju veicināšanai lauksaimniecībā.

Valsts atbalsta pasākumu mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības produktu ražošanas attīstību, vienlaikus veicinot arī lauku sociālekonomiskās telpas attīstību. Ņemot vērā līdzšinējo pasākumu efektivitāti, valsts atbalsta līmeņa samazināšanos un valsts ekonomisko situāciju, šogad subsīdijas lauksaimniekiem novirzītas dzīvotspējas un konkurētspējas stimulēšanai.

Lopkopības attīstībai noteikts 2 397 289 latu atbalsts, tostarp ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai paredzēti 2 013 493 lati, kas ietver atbalstu piensaimniecībā izmantojamo dzīvnieku audzēšanai – 1 099 350 latus, liellopu gaļas ražošanas nozarei – 63 299 latus, cūkkopības nozarei – 227 159 latus, zirgkopības nozarei – 105 000 latu, aitkopības nozarei – 41 430 latus, kazkopības nozarei – 38 000 latu. Tāpat ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai netradicionālajās nozarēs novirzīti 115 255 lati, dzīvnieku ciltsvērtības un ģenētiskās kvalitātes noteikšanai – 135 000 latu un dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanai un piena šķirņu govju un kazu virspārraudzības nodrošināšanai – 189 000 latu.

Dzīvnieku līķu savākšanai, transportēšanai, pārstrādei un iznīcināšanai iedalīti 383 796 lati, šajā atbalstā iekļaujot dzīvnieku līķu savākšanas, transportēšanas, pārstrādes un iznīcināšanas izmaksas.

Savukārt subsīdiju atbalsts augkopības attīstībai noteikts 155 361 lata apmērā. Šajā atbalsta veidā iekļautas subsīdijas augu gēnu bankas, centrālās datubāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbības nodrošināšanai – 27 500 latu, kultūraugu genofonda saglabāšanai – 45 000 latu, augsnes minerālā slāpekļa monitoringa īstenošanai – 45 135 lati, kā arī kvalitatīvas sēklas sagatavošanai un izmantošanai – 37 726 lati.

Pētījumiem, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai paredzēti 461 837 lati, tostarp lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes projektiem izmantos 95 000 latu, lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu savstarpējās sadarbības veicināšanai un dalībai starptautiskajās organizācijās izmantos 129 780 latus un tehniskajam atbalstam lauksaimniecības nozarē – 237 057 latus.

Lai nodrošinātu Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sektora pārstāvniecības stendu organizēšanu starptautiskajās izstādēs, tirgus veicināšanas pasākumiem paredzēti 156 000 latu. Tāpat dalībai pārtikas kvalitātes shēmās iedalīts 100 000 latu atbalsts, kā arī lauksaimniecības nozaru riska samazināšanai – 199 000 latu, sedzot apdrošināšanas polišu iegādes izdevumus un dalību lauksaimniecības risku fondā.

Investīciju veicināšanai lauksaimniecībā izmantos 2 200 000 latu, šajā atbalsta veidā iekļaujot kredītprocentu daļēju dzēšanu primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī piena pārstrādes uzņēmumiem.

Savukārt iepriekšējā gadā sākto atbalsta pasākumu izpildei izlietos 515 242 latus.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par bezmaksas pienu pirmsskolas un jaunāko klašu skolēniem

1.februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu piena produktu piegādei izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs”, mazinot administratīvo slogu programmas izmantotājiem – atbalsta pretendentiem un izglītības iestādēm un vienkāršojot pretendentu apstiprināšanas procedūru.

Tāpat kā līdz šim Eiropas Savienības (ES) atbalstu varēs saņemt par vairāku piena produktu piegādi pirmskolas un 1.–12.klases bērniem un jauniešiem Latvijas vispārējās izglītības iestādēs. Nemainīgs ir arī ES atbalsta apmērs – termiski apstrādātam pienam ar vai bez piedevām un raudzētiem piena produktiem ar vai bez augļu sulas piedevas piemēro atbalsta likmi 18,15 eiro uz 100 kilogramiem produkcijas, bet raudzētiem piena produktiem ar vai bez augļu piedevas piemēro atbalsta likmi 16,34 eiro uz 100 kilogramiem produkcijas.

Noteikumi arī paredz, ka šogad valsts līdzfinansēs ES atbalstu termiski apstrādāta piena (iepakojumā virs 250 mililitriem) piegādei pirmsskolas un 1.–4. klases skolēniem. Tādējādi šiem skolēniem būs iespēja saņemt katru mācību dienu glāzi piena bez maksas. Valsts līdzfinansējuma apmērs būs 0,33 lati par litru piena, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Valsts līdzfinansējumu būs iespējams saņemt par piena piegādēm, kas veiktas no 2011.gada 1.februāra.

Lai samazinātu administratīvo slogu, noteikts, ka visiem pretendentiem – izglītības iestādei, produktu ražotājam un pašvaldībai – turpmāk būs jāaizpilda viena veidlapa.

Tāpat paredzēts, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) vairs nepieņems lēmumu par pretendenta apstiprināšanu vai par atteikumu piešķirt apstiprinājumu.

Atbalsta pretendentiem, kas apstiprināti dalībai programmā pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, atkārtota apstiprināšana nebūs nepieciešama.

Atbalsta programmu administrē Lauku atbalsta dienests. Sīkāka informācija par pieteikšanās kārtību, aizpildāmajiem dokumentiem, nepieciešamās uzskaites kārtošanu un citiem ar programmu saistītiem jautājumiem iegūstama LAD interneta mājaslapā.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par klasifikācijas, kvalitātes un marķēšanas prasībām piena produktiem

1.februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasībām piena produktiem un saliktiem piena produktiem”. Noteikumu projektā ir juridiski, redakcionāli un saturiski precizētas pašlaik spēkā esošās prasības piena produktiem.

Jaunajos noteikumos svītrota prasība attiecībā uz “piena produktu izstrādājumu” nosaukuma lietošanu un papildu norāžu lietošanu produktu marķējumā. Precizētas arī siera marķēšanas prasības, kas paredz, ka turpmāk tirdzniecības nosaukumu “siers” drīkstēs papildināt tikai ar siera šķirnes nosaukumu.

Savukārt siera marķējumā, norādot informāciju par tauku saturu sausnā, tas būs jāpapildina ar skaidrojošu tekstu “…% tauku sausnā”. Ņemot vērā, ka šo prasību izpilde ražotājiem ir saistīta ar marķējuma nomaiņu, ir noteikts pārejas periods šo prasību piemērošanai līdz 2012.gada 1.septembrim.

Tāpat noteikumu pielikumā rediģēts noteiktais piena produktu saraksts, precizēti un papildināti produktu apraksti atbilstoši pašreizējai attiecīgo piena produktu ražošanas tehnoloģijai un kvalitātes rādītājiem.

Jaunais noteikumu projekts aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumus Nr.521 “Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības piena produktiem, saliktiem piena produktiem un piena produktu izstrādājumiem”.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu biškopjiem

1.februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 11.septembra noteikumu Nr.617 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu biškopībai, tā administrēšanas un uzraudzības kārtību””.

Grozījumi normatīvajā aktā veikti, lai precizētu kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu biškopībai saskaņā ar attiecīgo Padomes regulu. Tāpat arī veikti grozījumi, lai samazinātu administratīvo slogu un atvieglotu atbalsta saņemšanas kārtību.

Saskaņā ar grozījumiem turpmāk biškopjiem katru gadu līdz 15.jūlijam Lauku atbalsta dienestā (LAD) atbalsta saņemšanai būs jāiesniedz tikai pasākumu īstenošanas plāns un izdevumu tāme. Savukārt biškopju organizācijas reģistrācijas apliecības kopija, pēdējā noslēgtā gada pārskats un pasākumu īstenošanā iesaistīto personu izglītību apliecinošu dokumentu kopijas nebūs jāiesniedz, kā bija paredzēts līdz šim. Tāpat arī, lai samazinātu iesniedzamo dokumentu skaitu, LAD lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, kas ir citas iestādes rīcībā, iegūs pats, nevis to pieprasīs no privātpersonas.

Lai nepamatoti nepalielinātu nodokļu slogu lauksaimniekiem, noteikumos noteikts, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pasākumu īstenošanai tiek segts no valsts budžeta papildu programmas pasākumu izmaksām.

Līdz ar to turpmāk PVN papildu programmas pasākumu izmaksām tiks segts no valsts budžeta tām biedrībām, kuras ir PVN maksātājas, bet kuras PVN nevar atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodokli likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktajā kārtībā.

Tādējādi projekta iesniedzējam no valsts budžeta papildu programmas pasākumu izmaksām tiks segtas pasākumu īstenošanā radušās PVN izmaksas, kas saistītas ar pasākuma attaisnotajiem izdevumiem. Attaisnotos izdevumus nosaka Eiropas Savienības tiesību akti, tāpēc noteikumos nav uzskaitītas attaisnoto izdevumu pozīcijas. Tomēr, tā kā PVN ir papildu attaisnotie izdevumi, tie tiek iekļauti noteikumu projektā.

Grozījumi normatīvajā aktā stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa