Par valsts valodas politikas institūciju darbu

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti 1.februārī, iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošo valsts valodas politikas institūciju darbu, aicināja stiprināt šo institūciju kapacitāti, īstenojot valsts valodas programmu.

“Valsts valodas politika aptver plašu un sazarotu darbību gan juridiskajā, gan pedagoģiskajā, gan valodas attīstīšanas virzienā, pilnveidojot valsts valodas tiesiskās aizsardzības mehānismus un uzturot ciešu saikni ar izglītības sistēmu un zinātniskajām institūcijām. Jebkura iniciatīva valodas politikā ir jāpamato Latvijas valodas situācijas analīzē un jāizvērtē kopējā sistēmiskā valodas politikas kontekstā. Nozīmīga ir sabiedrības informēšana par plānoto un paveikto valodas politikā, kā arī plaša iesaistīšanās valsts valodas stiprināšanā,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Iepazīstoties ar Latviešu valodas aģentūras un Valsts valodas centra darbu, komisija secināja, ka pusotra gada laikā pēc reorganizācijas abas iestādes strādājušas vairāk nekā uz pusi samazināta finansējuma apstākļos, taču veicot visus paredzētos uzdevumus.

Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktors Jānis Valdmanis iepazīstināja ar LVA veiktā jaunākā sociolingvistiskā pētījuma rezultātiem, norādot, ka pēdējo gadu laikā pieaudzis to cilvēku skaits, kuri labi zina latviešu valodu, un sarucis iedzīvotāju skaits, kuri nemaz neprot valsts valodu. Taču valodas prasme neatbilst valodas reālajam lietojumam. Valsts valodas lietojums joprojām nav nodrošināts privātās uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas sektorā. Latviešu valodas aģentūras direktors to saistīja arī ar latviešu lingvistisko uzvedību, sarunā bez nepieciešamības pārejot uz citu valodu. LVA 2009. un 2010.gadā ir publicējusi arī pētījumus par migrācijas ietekmi uz valodas vidi Latvijā, latviešu valodas lietojumu diasporā, profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestādēs. Divu gadu laikā sniegtas 20 523 mutvārdu konsultācijas, 1870 elektroniskas un 1776 rakstveida konsultācijas, izstrādāti 57 lingvistiskie atzinumi un veiktas 6 ekspertīzes. Aģentūra izglītojusi ap 800 latviešu valodas kā dzimtās valodas, otrās valodas un svešvalodas skolotājus, publicējusi mācību materiālus un rokasgrāmatas. Plašu atsaucību guvuši aģentūras rīkotie pasākumi, piemēram, ap 20 sarīkojumiem ikgadējās Eiropas Valodu dienas ietvaros.

Kā informēja Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš, VVC nodrošina valodas politikas tiesiskos aspektus un latviešu valodas pilnvērtīgu funkcionēšanu Eiropas Savienības (ES) institūcijās. Tas sagatavo priekšlikumus vienotas terminoloģijas lietošanai ES tiesību aktu tulkojumos, kā arī koordinē ES Padomes juristu lingvistu darba grupu darbību. VVC paspārnē darbojas Latviešu valodas ekspertu komisija, kas kodificē latviešu literārās valodas normas. Optimizējot resursus, VVC izdevies nedaudz palielināt valsts valodas inspektoru skaitu. Padomdevēju un kontrolējošo funkciju Rīgā un citās pilsētās tagad veic 19 speciālisti. 2010.gadā veiktas 3900 pārbaudes, bet sodi uzlikti tikai 812 gadījumos. Visbiežāk inspektori sodus pēc brīdinājumiem piemēro par valsts valodas nelietošanu un preču marķējuma neesamību latviešu valodā. M.Baltiņš akcentēja, ka būtu jādod iespēja par valsts valodas nelietošanu administratīvi sodīt arī juridiskās, ne tikai fiziskās personas.

Komisija atzinīgi novērtēja esošo valsts valodas politikas institūciju sistēmu un abu aģentūru darbību, un pauda pārliecību, ka jāpalielina finansējums valsts valodas politikai, kas nodrošina latviešu valodas attīstību un konkurētspēju.

Saeimas preses dienests