Frakciju viedokļi pēc 2011. gada 27. janvāra sēdēm

E.Zalāns (PLL frakcija):

Šīsdienas sēdes garākā daļa bija par mūsu ārlietām. Mēs diezgan aktīvi debatējām par mūsu ārpolitikas lietām. Jāteic, ka debates varbūt nebija tik pilnvērtīgas, kā to bijām gaidījuši sākotnēji, jo nebija tādas īstas diskusijas, bet toties mums bija iespēja dzirdēt katras frakcijas viedokli, galvenos uzstādījumus, jā, un, protams, arī jautājumus ārlietu ministram.

Šajā sakarā mēs uzsvērām vairākas lietas, bet galveno uzsvaru debatēs mēs likām uz to, ka, tā kā mēs tagad esam nodrošinājuši divas galvenās lietas – gan Latvijas neatkarību, gan drošību, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO –, mūsu uzdevums nākamajam termiņam ir katra cilvēka, katra Latvijā dzīvojoša cilvēka, labklājība. Un attiecībā uz ārpolitiku tā, protams, ir biznesa un ekonomikas diplomātija.

Un, ja mēs runājam par konkrētiem darbiem, kas, mūsuprāt, būtu jādara Ārlietu ministrijai, tad jāteic, ka nekavējoties ārlietu ministram būtu jāuzsāk – protams, kopā ar valdību – diezgan plašas debates ar ekspertiem un politiķiem par to, kādas ir mūsu ārpolitikas pamatnostādnes ne jau vienam gadam, kā mēs dzirdējām šodien, bet tomēr vismaz pieciem gadiem. Līdzīgi tām nostādnēm, kādas mums bija izstrādātas laikposmam no 2006.gada līdz 2010.gadam.

Otrkārt. Mūs satrauc un dara bažīgus tas, ka šobrīd izskatās, ka, lai gan Latvijā ir viena Ārlietu ministrija, mēs tomēr varam pamanīt vairākas neatkarīgas ārlietu politikas. Izskatās, ka dažas lietas tomēr nav saskaņotas. Nav saskaņotības starp to, ko dara Ministru prezidents, un to, ko dara Valsts prezidents, un starp to, ko dara aizsardzības ministrs, un to, ko dara ārlietu ministrs.

Tas ir īpaši svarīgi: 2015.gadā būs Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā. Tur visam ir jābūt skaidram. Tāpēc mēs aicinājām ārlietu ministru kopā ar valdību tikt pie viena skaidra un efektīva vektora, kas ir mūsu ārpolitika, un visus aicinājām turēties pie viena kursa.

Un treškārt. Protams, mēs uzskatām, ka neviena ideja, neviena laba lieta nevar tomēr notikt bez atbilstoša budžeta finansējuma. Ārlietu ministrijas budžets jau ir samazināts no 41 līdz 26 miljoniem latu, un ir zaudēti vairāk nekā 100 profesionāli, “jaudīgi” diplomāti, taču mēs uzskatām, ka ir tomēr jāapņemas pakāpeniski atjaunot budžetu ārlietām. Un, protams, ja ir iespējams, lietas var nodot arī citu ministriju institūcijām vai darīt tās kopā ar Ekonomikas ministrijas atašejiem, vai arī kaut ko nodot nevalstiskajam sektoram. To ir jāsāk darīt, un to ir jāsāk
plānot.

Mūsuprāt, šīs lietas – ilgtermiņa skatījums, vienots, pilnīgi skaidrs politikas un ārpolitikas vektors un budžets – ir tās trīs lietas, bez kurām normāla ārpolitika nav realizējama. Uz to mēs arī aicinājām šodien valdību un ārlietu ministru.

O.Ē.Kalniņš (frakcija “Vienotība”):

Kā jau Zalāna kungs minēja, šodien lielākais darba kārtības punkts bija ārpolitikas debates. Tā ir pirmā reize... pirmās debates, kas šādā formā ir notikušas, vismaz pēdējos divdesmit gados. Formāts ir jauns, ārlietu ministrs sniedza savu ziņojumu, kas bija pamatots uz Ārlietu ministrijas iesniegto ziņojumu. Es teiktu, ka visumā bija ļoti konstruktīva, ļoti kvalitatīva diskusija no vairāku frakcijas pārstāvju puses. Mūs tas ļoti patīkami pārsteidza. Es teiktu, ka visi lielākoties bija vienisprātis par galvenajām prioritātēm – tās, ko ārlietu ministrs izvirzīja, bija tās, ko vairums deputātu atbalstīja. Un pirmais uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai, izmantojot ārlietu resursus, atbalstītu ekonomikas atveseļošanu. Tiek minēts, ka ārlietas ir tas instruments, kas var veicināt iekšpolitiskas intereses un katra iedzīvotāja intereses, un tieši šogad tā būtu galvenā prioritāte – sadarboties vai veicināt sadarbību starp Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un citām valsts iestādēm, lai veicinātu ārzemju investīcijas, tūrismu un cita veida tautsaimniecību.

Vienlaicīgi, es domāju, visi ir piekrituši, ka ir tagad laiks sākt gatavoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā. Tas darbs ir tikai sācies; arī ārlietu ministrs minēja to, ka līdz septembrim sekretariāts sāks savu darbu. Noteikti tā būs viena no prioritātēm, jo tas atkal ir kaut kas plašāks nekā tikai ārpolitika.

Vēl viens jautājums, kas tika skarts, ir attīstības sadarbība. Tas ir ļoti svarīgs ārpolitikas līdzeklis, un tā ir daļa no mūsu vienošanās ar Eiropas Savienību. Iestājoties Eiropas Savienībā, vienojāmies, ka mēs arī tādu darbību veiksim. Diemžēl budžeta krīzes dēļ līdzekļu šīs darbības veikšanai nav, bet ir citi veidi, kā pie tā strādāt, – izmantot nevalstiskās organizācijas, kā arī privātos uzņēmējus.

Bija vairāki komentāri arī par Latvijas turpmāko darbību Afganistānā. Es teiktu, ka viedokļi bija ļoti izsvērti un tika izteikti ar izpratni. Jautājumu nebija daudz: vai mums tur ir jābūt un cik ilgi, un ko tas varētu Latvijai nākotnē nozīmēt?

Tika skarta arī Latvijas sadarbība ar kaimiņiem, it īpaši ar Ziemeļvalstīm un pārējām Baltijas valstīm.

Un pēdējais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka ir ļoti svarīgi runāt par vienotu ārpolitiku, un vairāki deputāti par šo jautājumu ir runājuši. Es arī esmu frakcijas vārdā uzsvēris, ka ir svarīgi, ka mums ir centralizēta ārējā komunikācija, it īpaši ekonomiskās krīzes laikā. Laikā, kad Latvijas tēls sāk atkopties pasaulē, kad ir ļoti svarīgi, ka visas mūsu valsts iestādes un ministrijas runā vienā valodā un uzrunā pasauli ar līdzīgu ziņu, tas būtu efektīvs līdzeklis, kas varētu palīdzēt Latvijai atgūt labu reputāciju un palīdzētu mums attīstīties nākotnē.

V.Agešins (SC frakcija):

Es vēlos paust frakcijas “Saskaņas Centrs” nostāju saistībā ar ārpolitikas debatēm.

Mūsuprāt, Latvijas ārpolitikas pamatmērķim ir jābūt Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanai, veicinot investīciju piesaisti, eksporta palielināšanu, tranzītu un loģistikas koridora paplašināšanu.

Latvijai jābūt uzticamam partnerim, uz kuru var paļauties, un tajā pašā laikā jāīsteno sava ārpolitiskā stratēģija, kas garantēs mūsu valsts attīstību, drošību un ekonomikas atlabšanu pēc krīzes.

Kas attiecas uz dalību Eiropas Savienībā, svarīgs priekšnoteikums sociāli atbildīgas sabiedrības veidošanai Latvijā ir dalība Eiropas Savienībā, un ārpolitikas uzdevums – panākt, lai Latvija pilnībā izmantotu Eiropas Savienības radītās iespējas. Ir svarīgi skaidri formulēt savas nacionālās intereses. Kā mēs saprotam Latvijas interešu aizstāvēšanu Eiropas Savienības institūcijās? Latvijas uzņēmējiem vienlīdzīga pieeja Eiropas Savienības fondiem, vienādi platībmaksājumi un subsīdijas lauksaimniekiem un Eiropas Savienības lielvalstu protekcionisma novēršana.

Mums ir, lai gan ierobežotas, tomēr iespējas ietekmēt Eiropas Savienības attīstību un tādu lēmumu pieņemšanu, kuri nosaka attīstības stratēģiju. Lai izmantotu šīs iespējas, mums ir vajadzīga sava vīzija par Eiropas Savienības nākotni, šobrīd tā ir visai fragmentāra un daudzas svarīgas jomas nav skaidri formulētas.

“Saskaņas Centrs” uzskata, ka Latvijas interesēm atbilst lielāka harmonizācija sociālajā jomā, tātad arī attiecīgu Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrāde (par minimālās algas, pensiju un pabalstu apmēru, kas nedrīkst būt zemāks par iztikas minimumu; par veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, kā arī par mājokļa politikas standartiem).

Par attiecībām ar Krieviju, Baltkrieviju, NVS valstīm. Mūsuprāt, galvenais uzdevums ir attiecību deideoloģizācija un konsekvents pragmatisms, jo mēģinājumi iemācīt mūsu tuvākajam kaimiņam pareizu izpratni par vēstures notikumiem ir lemti neveiksmei. Mēs varam vienīgi vienoties, ka mēs nevienojamies, – nemēģinot uzspiest savu patiesību un sagaidot līdzīgu attieksmi arī no kaimiņvalstu
puses.

Ir svarīgi panākt, lai domstarpības, ieskaitot atšķirīgas vēstures notikumu interpretācijas, netraucētu konstruktīvai sadarbībai ekonomikas, tūrisma, noziedzības apkarošanas, kultūras un citās jomās, jo pašlaik diemžēl mēs nereti piedzīvojam situācijas, ka Latvijai neizdevīgi ārpolitiski lēmumi tiek pieņemti, vadoties no aukstā kara laika ideoloģiskiem aizspriedumiem vai izpatīkot kādiem ārējiem spēkiem. Ārpolitika nedrīkst pārtapt par iekšpolitikas ķīlnieci un kalpot atsevišķu partiju šaurajām interesēm, kā tas diemžēl ne vienu reizi vien ir bijis. Bet pēdējā laikā šajā jomā gan iezīmējas pozitīvas pārmaiņas, ko mēs visnotaļ atbalstām.

Un visbeidzot par Irāku un Afganistānu. Apvienībai “Saskaņas Centrs” ir ļoti rezervēta attieksme pret Latvijas piedalīšanos karadarbībā ārpus Latvijas, bet, ja jau tā ir noticis, tad gan vajadzētu maksimāli izmantot iespējas, lai mūsu uzņēmumi varētu aktīvi piedalīties Irākas un Afganistānas pēckara atjaunošanā. Dialogā ar mūsu sabiedrotajiem nav jākautrējas skaidrāk un aktīvāk uzsvērt mūsu ekonomiskās intereses.

I.Grigule (ZZS frakcija):

Jā, tiešām, kā jau jūs sapratāt, Saeimas šīsdienas galvenā aktualitāte bija ārlietu debates. Tas ir svarīgi it sevišķi tāpēc, ka šīs debates ir piesaistītas tādam svarīgam un nozīmīgam Latvijas vēstures notikumam kā 26.janvārim, tas ir, vakardienai, kad Latvija pirms 90 gadiem tika atzīta de iure. Mums, ZZS frakcijai, ir tiešām liels gods un liels prieks, ka pie Latvijas dzimšanas šūpuļa stāvēja viens no Latviešu Zemnieku savienības dibinātājiem Zigfrīds Anna Meierovics. Viņš tika vairākkārt pieminēts ar ļoti labiem un siltiem vārdiem.

Es gribu no mūsu frakcijas viedokļa pastāstīt tikai par divām lietām, par kurām Zaļo un Zemnieku savienība iestājas ārpolitikas jautājumos.

Mēs uzskatām, ka jau ar rītdienu ir noteiktāk jāmaina akcenti Afganistānas un Latvijas sadarbībā. Šeit es domāju mūsu militāro misiju. Ir jāpalielina civilais ieguldījums Afganistānā – nemilitāro kravu tranzīts caur Latvijas ostām, vietējo ražotāju piegādes militārajam korpusam un afgāņu tautai. Jāveicina mūsu uzņēmēju iespēja līdzdarboties šīs valsts atjaunošanā, jo mēs gribam ne tikai lielu un pareizu ideju vārdā piedalīties militārajās misijās, bet gribam arī, lai no tā iegūtu mūsu valsts un mūsu uzņēmēji.

Runa ir ne tikai par ekonomiku. Afganistānā zināma apdraudējuma apstākļos atrodas mūsu puiši. Tā kā šobrīd situāciju var raksturot kā nosacīti mierīgu un, par ļoti lielu laimi, Latvija vēl nav piedzīvojusi lielas traģēdijas, valsts it kā var atļauties par to nerunāt, bet, mūsuprāt, tomēr ir nepieciešama plaša diskusija sabiedrībā par šo jautājumu, kā tas jau šobrīd notiek vairākās Eiropas valstīs, jo mums ir jādzīvo atvērtām acīm.

Gribu par Latviju teikt to pašu, ko Igaunijas ārlietu ministrs pagājušajā gadā ir sacījis par savu zemi: Latvijai ir jāpaliek Afganistānā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, bet savi bruņotie spēki mums ir jāatsauc, cik ātri vien iespējams.

Otra lieta. No ārpolitiskā aspekta, protams, otra prioritāte ir Eiropas Savienība. Drošības jautājumus, drošību mēs atstāsim NATO kompetencē, savukārt Eiropas Savienība – tā ir Latvijas iespēja ekonomiski attīstīties, mūsu uzņēmumu un uzņēmēju iespēja saņemt finansiālo palīdzību caur dažādiem Eiropas Savienības finansiālajiem instrumentiem.

Un šeit ļoti prioritāri ir nodalāmas divas lietas.

Mums kā valstij noteikti ir ļoti stingri un neatlaidīgi jāiestājas par to, lai ar 2014.gadu Kohēzijas fonda līdzekļi, kas ir paredzēti uzņēmēju attīstībai, kas ir paredzēti dažādām sociālajām lietām – izglītībai, sociālajam spilvenam, palīdzībai maznodrošinātajiem... lai šīs palīdzības apjoms netiktu samazināts. To noteikti nedrīkst pieļaut, lai gan tādas tendences Eiropas Komisijā jau ir dzirdamas.

Un otra ļoti, ļoti svarīga lieta ir atbalsts lauksaimniecībai – tiešie maksājumi. Mūsu zemnieki ir beidzot cienīgi sagaidīt izlīdzinātus ar “vecajām” Eiropas Savienības dalībvalstīm tiešos maksājumus. Solījumi ir, bet ir stingri jālūkojas, lai tie tiktu arī pildīti. Protams, mūsu darbinieki Zemkopības ministrijā un Ārlietu ministrijā ir daudz darījuši. Bet kā tas būs pēc 2014.gada? Šis gads ir izšķirošais, jo šī palīdzība ir tik ļoti vajadzīga Latvijas laukiem, cilvēkiem, kas kopj Latvijas zemi, kas rūpējas par mūsu nacionālo identitāti, par tradīciju saglabāšanu! Viņi ir pelnījuši šo palīdzību, lai viņi neaizbrauktu, lai gan tas varbūt liekas vieglāk, uz citām zemēm. Mums visiem spēkiem ir jāpalīdz viņiem noturēties, un tur ir Eiropas lielā loma.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija):

Šodienas Saeimas sēžu pirmajā daļā tika apspriests Ārlietu ministrijas ziņojums par valsts ārpolitiku. Nacionālās apvienības pozīcija īsumā būtu tāda: izcilas ārpolitikas atslēga ir pašapzinīga valsts nacionālo interešu aizstāvība. Tikai ar stingru stāju un gudru politiku var iemantot pat nelabvēļu respektu un cieņu. Diemžēl kopš Abrenes sakarā notikušā nodevības akta Latvijas ārpolitikas mugura joprojām nav iztaisnota, un par okupācijas seku novēršanas aktualitāti liecina arī citi šodienas sēdē izskatītie jautājumi.

Tika atbalstīti un nodoti komisijai nacionālās apvienības ierosinātie grozījumi Pilsonības likumā, kuri paredz iespēju iegūt dubultpilsonību latviešiem. Ceram, ka “Saskaņas Centra” iebildes komisijas vairākuma viedokli nemainīs un šo latviešu lietai svarīgo jautājumu mēs drīz
sakārtosim.

Diemžēl ar pāris balsu pārsvaru netika atbalstīti nacionālās apvienības ierosinātie grozījumi Imigrācijas likumā, kuri paredzēja uzturēšanās atļauju tirdzniecības pārtraukšanu. Ne visi Zaļo un Zemnieku savienības deputāti bija konsekventi savā nostājā, kāda tiem bija 2009.gada sākumā, kad šādas normas tika iestrādātas likumā.

Un noslēgumā par mūsu lielāko vērtību – valodu. Lai turpmāk pilnībā novērstu tādas situācijas, kāda tika šodien skatīta Saeimā (lēmuma projekts par deputāta Kravcova mandāta anulēšanu tika nodots izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā), aicinām atbalstīt nacionālās apvienības ierosinātos grozījumus Satversmē, kuri paredz pāreju... pilnīgu pāreju uz latviešu valodu visās valsts finansētās skolās, sākot ar 2012.gadu. Aicinām aiziet parakstīties par šo likumprojektu šodien līdz pulksten 20.00, rīt no pulksten 16.00 līdz 20.00 un sestdien no pulksten 12.00 līdz 18.00 Latviešu Biedrības namā. Tādējādi mēs veicināsim latvisku Latviju.

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā