Par Latvijas pilsoņiem ar dubultpilsonību

Iedzīvotāju reģistrā iekļautas ziņas par vairāk nekā 20 000 emigrācijas latviešiem un vēl vairāk nekā 1300 bērniem, kuriem atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem ir iespēja reģistrēt vai jau reģistrēta dubultpilsonība – gan Latvijas, gan kādas citas valsts valstspiederība.

Kā rāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā jaunākā statistika, kopumā līdz 1995.gada 1.jūlijam Iedzīvotāju reģistrā iekļautas ziņas par 20 636 ārvalstīs mītošiem Latvijas pilsoņiem, kuri, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas, bija devušies emigrācijā un apmetušies uz pastāvīgu dzīvi citā valstī. Lielākā daļa no šiem pilsoņiem emigrācijas laikā ieguvuši arī citas valsts pilsonību, un, tā kā Latvijā viņi reģistrējušies līdz 1995.gada 1.jūlijam, viņi ieguvuši iespēju saglabāt abas pilsonības. Ja persona vēlējās reģistrēt dubultpilsonību pēc šā datuma, tai bija jāizvēlas, kuru pavalstniecību saglabāt – Latvijas vai otras valsts.

Tāpat Iedzīvotāju reģistrā iekļautas ziņas arī par 1305 bērniem, kuriem ir gan Latvijas, gan citas valsts pilsonība. Lielākoties tie ir pēdējos gados ārzemēs vai jauktajās ģimenēs dzimušie bērni, kuriem vismaz viens vecāks ir Latvijas pilsonis. Šiem bērniem vecāki izvēlējušies dot gan Latvijas pilsonību, gan arī otra vecāka vai mītnes valsts pilsonību.

Kā novērojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki, reālais bērnu dubultpilsoņu skaits varētu būt krietni lielāks, jo vecāki nereti baidās teikt, ka lūguši mazulim piešķirt pilsonību arī kādā citā valstī. Šādām bailēm gan nav pamata, jo, nosakot bērna atbilstību Latvijas pilsoņu kopumam, citas valsts pilsonības esamība vai neesamība netiek vērtēta kā kritērijs, tādēļ bērniem dubultpilsonība ir iespējama.

Saskaņā ar Pilsonības likumu Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai šo iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabāja tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā dubultpilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā baudīt Latvijas pilsoņa tiesības un pildīt pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija bija notikusi līdz 1995.gada 1.jūlijam.

Andrejs Rjabcevs,
PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs