Finanšu ministrija: Par ES Kohēzijas politiku pēc 2013.gada

Briselē divas dienas – 31.janvārī un 1.februārī – notika Piektais kohēzijas forums, kurā tika apspriesta Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politika pēc 2013.gada. Latviju forumā pārstāvēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs un ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietniece Iruma Kravale, Latvijas pozīciju par kohēzijas politikas nākotni ir apstiprinājis Ministru kabinets.

2010.gada 10.novembrī Eiropas Komisija (EK) publicēja Piekto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kurā bija ietverti arī EK priekšlikumi kohēzijas politikas nākotnei. ES dalībvalstīm līdz 2011.gada 31.janvārim bija jāsniedz atbildes par ziņojuma secinājumiem, un šīs atbildes tika apspriestas Piektajā kohēzijas forumā Briselē.

Ņemot vērā arvien pastāvošās būtiskās sociālās un ekonomiskās attīstības rādītāju atšķirības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un reģioniem, kā arī to, ka ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējums ir vienīgās nozīmīgās Latvijai pieejamās investīcijas attīstībai, ES Kohēzijas politikas nākotne Latvijai ir ļoti būtisks jautājums.

Latvija uzskata, ka Kohēzijas politikai pēc 2013.gada ir jāsaglabā tās sākotnējais mērķis – attīstības atšķirību izlīdzināšana starp mazāk attīstītajiem reģioniem un pārējo ES. Latvija atbalsta Kohēzijas politikas finansējuma novirzīšanu galvenokārt konverģences mērķim un koncentrēšanos uz atbalstu trūcīgākajiem reģioniem/dalībvalstīm.

Tādēļ Latvija uzskata, ka jāsaglabā IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes (<75%) kā piemērots, pārbaudīts un drošs kritērijs, pēc kura noteikt atbalstāmo reģionu loku Konverģences mērķa ietvaros, jo tas atspoguļo patiesās atšķirības starp ES. Tāpat attiecībā uz Kohēzijas fondu Latvija atbalsta pašreizējā kritērija – nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju mazāks par 90% no ES vidējā rādītāja – saglabāšanu.

Latvijas pozīcija ir, ka Kohēzijas politikai jābūt teritoriāli un tematiski fokusētai, lai tās ieviešana novestu pie nozīmīgiem rezultātiem un demonstrētu pievienotu vērtību. Tādēļ būtu jāveido sistēma, kas liktu katrai atbalstāmai teritorijai izvēlēties un ieviest ierobežotu skaitu tematisko prioritāšu, kas būtu skaidri definētas un saprotamas, nodrošinot efektīvu politikas mērķu un kvantificējamu rezultātu sasniegšanu.

Tādējādi tiktu izslēgta iespēja, ka Kohēzijas politikas atbalsts tiek sniegts visā attiecināmajā teritorijā un plašam prioritāšu lokam bez padziļinātas analīzes. Kopumā Latvija uzskata, ka visiem ES budžeta instrumentiem nākotnē ir jāsniedz ieguldījums “Eiropa 2020” stratēģijas mērķu sasniegšanā.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa