Pavasaris nāk. Ar gurķa zaļumu un tomāta sārtumu

Kvalitāte un cena, un konkurences spēks.

Latvijas dārzeņi iekšējā tirgū, lielpilsētās

Trešdien, 3. martā, SIA "Mārupe" siltumnīcu kombināta vadītājs Jānis Bērziņš prezentēja zemkopības ministram Pēterim Salkazanovam un žurnālistiem pirmo svaigo gurķu ražu, iepazīstinot arī ar ražošanas apstākļiem, tehnoloģiju un situāciju Latvijas dārzeņu tirgū. Tirdzniecībā visā Latvijā jau ir nonākuši divu šķirņu gurķi — 'Jessica' (garie salātu) un 'Rigana'.

SIA "Mārupe" zemstikla siltumnīcās gurķus audzē četru hektāru, bet tomātus — trīs hektāru platībā. Siltumnīcu kombināts jau vairākus gadus sadarbojas ar Holandi un ar firmu "Kemira", kas izplata Somijā ražotus kvalitatīvus mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus. Gurķu ražība, izmantojot datorizētu augu "barošanu" ar modernu Eiropas līmeņa tehniku un tehnoloģiju, sasniegusi 30,6 kilogramus no kvadrātmetra, bet tomātiem tā ir 24,5 kilogrami no kvadrātmetra. Uzņēmuma ļaudis šogad cer izaudzēt 1000 tonnu gurķu un 750 tonnu tomātu. Gurķu ražu mārupieši vāc no februāra vidus līdz jūlija vidum, bet otro gurķu ražu — no augusta līdz oktobrim. Pirmie tomāti SIA "Mārupe" nogatavosies un tirdzniecībā nonāks aprīļa beigās, bet tomātu ražu beidz vākt oktobra vidū.

Mārupes gurķi ir nopērkami visā Latvijā. Labi partneri kombinātam ir lielveikalu "Rimi" tīkls, un divus mēnešus vasarā tomātus un gurķus to labās kvalitātes dēļ iepērk arī SIA "McDonald's". Tāpat mārupiešu gurķus konservēšanai labprāt iepērk firmas "Spilva" konsevu cehs Babītes pagastā. Tomēr lielāko daļu dārzeņu mārupieši realizē vairumtirdzniecībā un 'Jessica' šķirnes gurķu kilograms maksā Ls 1,20, bet 'Rigana' šķirnes gurķus realizē par Ls 1,80 kilogramā. Tiesa gan, tirgotāji mārupiešu gurķiem pārdošanas cenu krietni paaugstina.

Pagājušajā gadā SIA "Mārupe" siltumnīcu kombināta apgrozījums bija viens miljons latu, bet tīrā peļņa — 20 000 latu. Dārzeņu ražošanas modernizācijā mārupieši katru gadu iegulda 50 000 — 60 000 latu. Siltumnīcu kombinātā strādā apmēram 100 cilvēku.

Dārzeņu audzētājiem nopietnas problēmas ir Latvijas iekšējā tirgū, kur netrūkst importēto dārzeņu un pat nelegāli ievesto. Patērētāju vēlme ir pirkt svaigus, veselībai nekaitīgus un lētus dārzeņus. Ar to jārēķinās arī dārzeņu audzētājiem valstī, kuriem ir izveidota sava asociācija, ko vada Jānis Bērziņš. Siltumnīcās dārzeņus audzē Jēkabpilī, kaut gan šim četru hektāru uzņēmumam Latgales tirgus ir zudis, jo atradušies citi produkcijas piegādātāji. Čakli dārzeņu audzētāji ir SIA "Rītausma", SIA "Carnikavas dārznieks", uzņēmumā "Rīgas dārzeņi" un "Dārzniecībā Rīga". Protams, arī visiem labi pazīstamajā SIA "Mārupe". Tiesa, Latvijā netrūkst profesionālu dārzeņaudzētāju privātajās zemnieku saimniecībās, kur gan vairāk cieņā ir dārzeņu audzēšana atklātā laukā. Daudzi saimnieki zināšanas papildina ārzemēs, gūstot tur labu pieredzi. Pēc Sanitārās robežinspekcijas informācijas, 1998. gadā Latvijas iekšējā tirgū ievesto gurķu apjoms sasniedza 4 116 504 kilogramus: no Lietuvas — 2 000 919 kilogrami, no Nīderlandes — 1 592 449 kilogrami, no Polijas — 194 723 kilogrami, no Baltkrievijas — 114 494 kilogrami un no Vācijas — 77 732 kilogrami. Importēto tomātu kopapjoms bija 10 663 567 kilogrami: no Nīderlandes — 6 389 783 kilogrami, no Lietuvas — 1 637 782 kilogrami, no Beļģijas — 1 388 372 kilogrami, no Polijas — 733 258 kilogrami un no Spānijas — 629 061 kilograms.

Tas nozīmē, ka konkurence iekšējā tirgū ir ļoti spēcīga, kaut gan dārzeņu audzētāji Latvijā varētu nodrošināt 70—80 procentus no pieprasītā gurķu apjoma patēriņam un 80 procentus no patēriņam nepieciešamā tomātu daudzuma.

Jāpiebilst, ka Baltkrievijā valsts dārzeņu biznesam sniedz lielu atbalstu, tādēļ arī tur audzētie gurķi ir lēti. Daļa Baltkrievijas dārzeņu Latvijas tirgū nonāk caur Poliju, kas tos iepērk un tālāk, ņemot vērā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu, realizē Latvijā.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe informēja, ka vienu trešo daļu Latvijas gurķu tirgū aizņem vietējie ražotāji, bet tikpat daudz arī Lietuva.

Lai Latvijas dārzeņu audzētāji varētu veiksmīgāk konkurēt ar citām importētājvalstīm iekšējā tirgū, nepieciešama siltumnīcu un audzēšanas tehnoloģijas modernizācija, taču tam vajadzīgas nopietnas investīcijas. Modernu siltumnīcu izbūve dārzeņaudzētājiem gadā prasītu 700 000 latu par katru hektāru. Šiem mērķiem būtu vajadzīgi valsts nodrošināti ilgtermiņa kredīti ar zemiem aizdevuma procentiem (6 – 8 procenti gadā), kas varētu atmaksāties apmēram desmit gadu laikā. Ja būtu šāda iespēja, arī Latvijā, tāpat kā Holandē un Skandināvijas valstīs, gurķus un tomātus varētu audzēt visu gadu, nevis tikai sezonas laikā. Realitāte ir arī tā, ka dārzeņu audzēšanas izmaksas paaugstina elektroenerģijas patēriņš optimālas temperatūras nodrošināšanai siltumnīcās. "Mārupes" izdevumi par elektroenerģiju veido 50 procentus no ražošanas izmaksām, tāpat nākas investēt arī siltumpadeves un elektroenerģijas sistēmu modernizācijā. J. Bērziņš uzskata, ka arī dārzeņu audzētājiem būtu jādomā par nopietnu kooperāciju, lai stabilizētu situāciju iekšējā tirgū. Diemžēl arī valsts atbalsts dārzeņu audzētājiem ir visai neliels. Tie ir 15 lati par hektāru jebkāda veida dārzeņu platībām. Toties Eiropas Savienības valstīs subsīdiju apjoms ir daudzkārt lielāks — 500 latu.

J.Bērziņš sacīja, ka Latvijā zināms subsīdiju daudzums nonāk bankās, bet ražotājiem tiek tikai daļa. Līdzko dārzeņu audzētāji saņem subsīdijas, bankās pieaug kredītprocenti un arī cenas palielinās ražošanai nepieciešamajām precēm. Rietumeiropas valstīs dārzeņu audzētāji saņem lētus ilgtermiņa kredītus un arī valsts atbalstu. Latvijā reālāk būtu subsidēt nevis audzēšanas procesu, bet gan galaproduktu, jo tad patērētāji varētu pirkt lētāku produkciju.

Zemkopības ministrs Pēteris Salkazanovs sacīja, ka Zemkopības ministrijas pamatuzdevums tomēr ir aizsargāt Latvijas iekšējo tirgu, dodot priekšroku vietējiem ražotājiem, lai arī dārzeņu audzētājiem būtu iespēja mesties godīgā konkurences cīņā ar kaimiņvalstu gurķu un tomātu audzētājiem. Taču tas būs iespējams tikai tad, ja pastiprināsies tirgus kontrole un Latvijā nevarēs ievest nelikumīgas dārzeņu kravas, kas samazina arī valsts budžeta ieņēmumus. Bieži vien dārzeņu audzētājiem ir jāpiekāpjas cenas ziņā salīdzinājumā ar pārdošanas cenām tirgos un veikalos no citām valstīm ievestajiem dārzeņiem. Lietuvā, piemēram, ir daudz vairāk zemstikla siltumnīcu kombinātu, kas ievērojami vērienīgāki arī platību ziņā. Palielināt konkurētspēju Latvijas dārzeņaudzētājiem pagaidām vēl ir grūti, jo gan Eiropas Savienības valstīs, gan citās attīstītās valstīs ir atšķirīgi ekonomiskie apstākļi un valsts atbalsts ražotājiem subsīdiju veidā.

Zemkopības ministrs atgādināja, ka nepieciešams veidot koncernus dažādās nozarēs, kas apvienotu ražotājus, pārstrādātājus un tirgotājus. Tad arī gūto peļņu visi varētu sadalīt vienlīdzīgi, neapejot ražotājus, savukārt ekonomiskā darbība visos trijos posmos attīstītos vertikālā virzienā.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore

Foto: Marika Vanaga

Ar savu ražotni zemkopības ministru Pēteri Salkazanovu

Sabiedrības datorizētā tomātu un gurķu mēslošanas un laistīšanas šķīduma sagatavošanas tehnoloģiskā iekārta pēc Holandes parauga

Garš ir gurķa ceļš no sēklas līdz dēstam, ziedam un zaļam auglim