Ministru kabineta noteikumi Nr.75

Rīgā 2011.gada 25.janvārī (prot. Nr.6 42.§)

Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem

Izdoti saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma
4.panta otro, piekto, septīto, astoto un devīto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī šo pasākumu īstenotāju izvēles principus;

1.2. kārtību, kādā izveidojamas (pielāgojamas) darba vietas personām ar invaliditāti.

2. Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra) sadarbībā ar citām valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī fiziskām un juridiskām personām un šādu personu apvienībām organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus (turpmāk – pasākumi). Pasākumus organizē, ievērojot šo noteikumu 2.nodaļā noteikto pasākumu īstenotāju izvēles kārtību un paredzēto valsts budžeta, Eiropas Savienības struktūrfondu vai citu finanšu avotu finansējumu, kā arī situāciju darba tirgū, kas izveidojusies attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

3. Pasākumu organizēšanai un īstenošanai paredzētos valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus aģentūra sadarbības ietvaros var piešķirt arī citām valsts un pašvaldības iestādēm.

4. Aģentūra bezdarbniekus pasākumos iesaista saskaņā ar individuālo darba meklēšanas plānu. Plānu izstrādā aģentūra, ņemot vērā situāciju darba tirgū, kā arī bezdarbnieka priekšlikumus un vajadzības. Individuālajā darba meklēšanas plānā nosaka pasākumus, kuros paredzēts iesaistīt bezdarbnieku, un pasākumu īstenošanas laiku.

5. Darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautās personas iesaista tiem paredzētajos pasākumos atbilstoši situācijai darba tirgū, attiecīgās personas un darba devēja interesēm un šiem noteikumiem.

6. Bezdarbniekus, darba meklētājus un bezdarba riskam pakļautās personas aģentūra var iesaistīt vienlaikus vairākos pasākumos, kā arī atkārtoti iesaistīt tos vienā un tajā pašā pasākumā saskaņā ar šiem noteikumiem. Ja par dalību pasākumā ir paredzēts arī finansiālais atbalsts (ikmēneša stipendija, darba algas dotācija, ikmēneša dotācija biznesa plāna īstenošanas sākumposmā, dotācijas reģionālās mobilitātes veicināšanai), to piešķir par dalību tikai vienā pasākumā – tajā, kurā bezdarbnieks tiek iesaistīts vispirms, ievērojot nosacījumu, ka finansiālais atbalsts, tai skaitā komercdarbības dotācija, tam pašam mērķim vai tām pašām darbībām nav piešķirts ar citu finanšu atbalsta instrumentu starpniecību.

7. Aģentūra nodrošina pasākumu īstenošanas norises un piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstības kontroli un izlases veidā veic pārbaudes pasākumu īstenošanas vietās.

2. Pasākumu īstenotāju izvēle

8. Pasākumu īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai aģentūra izvēlas pasākumu īstenotājus – izglītības iestādes, eksaminācijas centrus, darba devējus, sociālo pakalpojumu sniedzējus, amata meistarus, konsultantus, ekspertus, speciālistus, surdotulkus, asistentus, ergoterapeitus un citus pakalpojumu sniedzējus. Pasākumu īstenotājus aģentūra izvēlas atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem.

9. Bezdarba riskam pakļautās personas un bezdarbnieki izvēlas šo noteikumu 21.4.apakšpunktā un 6.1. un 6.2.apakšnodaļā minēto pasākumu īstenošanai izglītības iestādes individuāli vai no aģentūras piedāvātajām izglītības iestādēm, kas ir gatavas noslēgt līgumu par apmācību kuponu metodes izmantošanu un atbilst šo noteikumu 15.punktā minētajām prasībām. Apmācību kuponu metode ietver izglītības programmas apguvi pēc bezdarbnieka vai bezdarba riskam pakļautas personas izvēles, un ar to saistītās izmaksas sedz aģentūra.

10. Ja šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai izmanto apmācību kuponu metodi, bezdarbnieki un darba meklētāji individuāli vai no aģentūras piedāvātajām izglītības iestādēm izvēlas pasākuma īstenotājus – izglītības iestādes –, kas atbilst šo noteikumu 15.punktā minētajām prasībām, ir gatavas noslēgt līgumu par apmācību kuponu metodes izmantošanu un īsteno izglītības programmas, kas atbilst sarakstam, ko apstiprinājusi šo noteikumu 22.punktā minētā komisija. Apmācību izmaksas, nepārsniedzot šo noteikumu 45. un 46.punktā minēto apmācību kuponu vērtību, sedz aģentūra.

11. Ja normatīvie akti par publiskajiem iepirkumiem neparedz iepirkuma procedūru piemērošanu, aģentūra izveido pasākumu īstenotāju izvēles komisiju (turpmāk – komisija) un saskaņā ar šo noteikumu 13., 14., 15., 16. un 17.punktu izvēlas pasākumu īstenotājus. Atbilstoši pasākuma veidam komisijas sastāvā iekļauj aģentūras un citu valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vai citu biedrību un nodibinājumu pārstāvjus. Komisijas darbībai piemēro normatīvajos aktos par publiskajiem iepirkumiem noteikto iepirkumu komisijas darbības regulējumu.

12. Šo noteikumu 3.3.apakšnodaļā minētā pasākuma īstenošanai aģentūra apzina pašvaldības, kuras vēlas un ir gatavas organizēt savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bezdarbnieku darba praktizēšanu.

13. Lai izvēlētos pasākumu īstenotājus, aģentūra publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", aģentūras mājaslapā internetā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos paziņojumu pretendentiem par pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanu pasākumu organizēšanai.

14. Paziņojumā norāda organizējamā pasākuma veidu, pieteikumā vai piedāvājumā ietveramo informāciju, pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņu, pretendentu vērtēšanas kritērijus, kā arī citu ar pretendentu atlasi un paredzamā līguma slēgšanu saistītu informāciju, kas nepieciešama, lai izvēlētos pasākuma īstenotāju.

15. Izvērtējot pretendentus pasākumu īstenošanai, komisija par pasākumu īstenotāju izvēlas pretendentu, kas atbilst šādām prasībām:

15.1. pretendents ir reģistrēts saskaņā ar attiecīgo saimniecisko, profesionālo vai cita rakstura darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

15.2. pretendentam ir licence, akreditācijas lapa vai sertifikāts attiecīgo pakalpojumu sniegšanai, ja tā nepieciešamību nosaka normatīvie akti;

15.3. pretendentam vai tā personālam ir konkrētā pasākuma īstenošanai atbilstoša izglītība un profesionālā pieredze, kā arī pasākumu īstenošanas vietā pretendentam ir atbilstoša materiāli tehniskā bāze, ja tā nepieciešama šajos noteikumos minēto pasākumu īstenošanai;

15.4. pretendents pēdējā gada laikā nav pārkāpis līgumu par pasākumu īstenošanu (ja šāds līgums ar aģentūru ir bijis noslēgts);

15.5. uz pretendentu neattiecas neviens no Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 10.punktā minētajiem noteikumiem par pretendenta izslēgšanu, ievērojot arī 39.panta ceturtajā daļā noteiktos termiņus.

16. Nepieciešamo informāciju pretendentu atlasei aģentūra iegūst un pretendentu sniegto ziņu patiesumu pārbauda, izmantojot publiski pieejamās datubāzes, citu institūciju datubāzes, kā arī pieprasot informāciju no kompetentajām valsts institūcijām. Ja aģentūras rīcībā esošā informācija neatbilst faktiskajai situācijai, attiecīgais pretendents ir tiesīgs iesniegt izziņu vai citu dokumentu, precizējot informāciju.

17. Aģentūra, ja nepieciešams, papildus šo noteikumu 15.punktā minētajām prasībām nosaka pretendentu vērtēšanas kritērijus, kritēriju īpatsvaru un minētajiem kritērijiem atbilstošo piedāvājumu izvēles algoritmu, kā arī izvēlas pasākumu īstenotājus saskaņā ar minētajiem nosacījumiem.

18. Aģentūra ar izvēlētajiem pasākumu īstenotājiem noslēdz līgumu par pasākumu īstenošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Līgumā nosaka līguma priekšmetu, pasākumu īstenošanas vai pakalpojumu sniegšanas noteikumus, līgumslēdzēju pušu pienākumus, tiesības, saistības, atbildību, finansēšanas un savstarpējo norēķinu kārtību, līguma izpildes termiņu un vietu.

19. Pasākumu īstenotājs atbilstoši noslēgtajam līgumam ir atbildīgs par pasākumu mērķu sasniegšanu, pasākumu īstenošanas kvalitāti un finanšu izlietojumu. Pasākumu nekvalitatīva īstenošana vai nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšana aģentūrā ir pamats ar pasākumu īstenotāju noslēgtā līguma izbeigšanai.

3. Aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšana

20. Īstenojot pasākumus Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitāšu ietvaros, pasākumu organizēšanai un finansēšanai piemēro šajos noteikumos noteikto kārtību, ciktāl tā atbilst kārtībai, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā norādītās Eiropas Savienības fonda aktivitātes, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

3.1. Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve

21. Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve (turpmāk – bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība) ietver:

21.1. profesionālās tālākizglītības programmu apguvi, kas dod iespēju bezdarbniekiem iegūt profesionālo kvalifikāciju. Pēc attiecīgās programmas apguves bezdarbnieks kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Bezdarbniekam, kurš nokārtojis profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, saskaņā ar profesionālās izglītības ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību;

21.2. profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi, kas bezdarbniekiem dod iespēju pilnveidot savu profesionālo meistarību un apgūt mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. Bezdarbniekam saskaņā ar profesionālās izglītības ieguvi regulējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz profesionālās pilnveides izglītības apliecību;

21.3. neformālās izglītības programmu apguvi, kas ietver mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu sociālo un profesionālo pamatprasmju apguvi, noslēguma pārbaudījumu organizēšanu, tai skaitā valsts valodas prasmes pārbaudes un transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanas eksāmenus. Bezdarbniekam un darba meklētājam pēc neformālās izglītības programmu apguves izsniedz iegūtās zināšanas apliecinošu dokumentu;

21.4. pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu apguvi, kas dod iespēju bezdarbniekam iegūt augstāko izglītību. Bezdarbniekam saskaņā ar izglītības ieguvi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem izsniedz augstākās izglītības diplomu.

22. Apmācību jomas, izglītības programmas, profesijas un sociālās un profesionālās pamatprasmes, kurās atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, kā arī konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu tematiskās jomas ne retāk kā reizi gadā nosaka labklājības ministra izveidota komisija. Komisijas sastāvā iekļauj Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī, ja nepieciešams, citu kompetento valsts, pašvaldību, augstākās izglītības un zinātnes institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvjus un ekspertus.

23. Izglītības programmu, kurā tiks veikta bezdarbnieka apmācība šo noteikumu 21.4.apakšpunktā minētajā gadījumā, izvēlas bezdarbnieks sadarbībā ar karjeras konsultantu.

24. Profesionālās izglītības programmas, profesionālās pilnveides izglītības programmas (turpmāk – profesionālās izglītības programmas) un neformālās izglītības programmas izstrādā izglītības iestādes atbilstoši prasībām, kas noteiktas izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

25. Aģentūra organizē bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību:

25.1. ievērojot aģentūras datubāzē reģistrēto vakanču skaitu noteiktās profesijās;

25.2. atbilstoši šo noteikumu 22.punktā minētās komisijas priekšlikumiem un aģentūras veiktās darba tirgus īstermiņa prognozēšanas rezultātiem;

25.3. pēc darba devēja rakstiska pieprasījuma;

25.4. pēc bezdarbnieka izvēles, ja tiek izmantota apmācību kuponu metode.

26. Profesionālās izglītības programmu apguvē bezdarbnieku iesaista, ja:

26.1. bezdarbnieka iepriekš iegūtā profesionālā kvalifikācija vai profesionālā pieredze nav pieprasīta darba tirgū vai tā neatbilst attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām un tāpēc nav iespējams atrast piemērotu darbu;

26.2. bezdarbnieks ir zaudējis profesionālās prasmes;

26.3. bezdarbniekam nav iepriekš iegūtas profesionālās kvalifikācijas.

27. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvē iesaista bezdarbnieku, kurš pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu iepriekš bija sekmīgi uzsācis, bet vismaz vienu gadu pirms iesaistes pasākumā to pārtraucis (persona ir izslēgta (eksmatrikulēta) no studējošo saraksta) un līdz izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanai izglītības programmas apguvē palicis ne vairāk kā 18 mēnešu.

28. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvē iesaista bezdarbnieku, kurš:

28.1. ir ieguvis nepieciešamo izglītību otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvei, ja atbilstoši šo noteikumu 23.punktam izvēlētās izglītības programmas apguve nav ilgāka par 18 mēnešiem un tā nav bijusi iepriekš uzsākta;

28.2. otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvi bija sekmīgi uzsācis, bet vismaz vienu gadu pirms iesaistes pasākumā to pārtraucis (persona ir izslēgta (eksmatrikulēta) no studējošo saraksta) un līdz izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanai izglītības programmas apguvē palicis ne vairāk kā 18 mēnešu.

29. Šo noteikumu 28.punktā minēto izglītības programmu apguvē iesaista bezdarbnieku, kurš pasākuma pieteikšanās laikā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

29.1. vismaz trīs gadus pēc izglītības iegūšanas nav uzsācis darba tiesiskās attiecības jomā, kurā iegūta izglītība, vai ir uzsācis darba tiesiskās attiecības jomā, kurā iegūta izglītība, taču darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas. Atbilstību šim kritērijam apliecina bezdarbnieks;

29.2. atbilst Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajai ilgstošā bezdarbnieka definīcijai.

30. Šo noteikumu 27. un 28.punktā minēto izglītības programmu apguvē bezdarbnieku iesaista, ja bezdarbnieks apliecina, ka nav imatrikulēts un nestudē kādā citā pirmā vai otrā līmeņa augstākās izglītības programmā.

31. Neformālās izglītības programmu apguvē bezdarbnieku un darba meklētāju iesaista, ja viņa prasmes neatbilst mainīgajām darba tirgus prasībām (vai šīs prasmes ir nepietiekamas) un šā iemesla dēļ ir grūti atrast darbu.

32. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.4.apakšpunktā minēto profesionālās izglītības programmu apguvē ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējās profesionālās izglītības programmas pabeigšanas.

33. Bezdarbnieku un darba meklētāju viena gada laikā var iesaistīt ne vairāk kā divu neformālās izglītības programmu apguvē.

34. Ja šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai netiek izmantota apmācību kuponu metode, aģentūra bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību organizēšanai izvēlas izglītības iestādes. Izglītības iestādes pirms apmācības uzsākšanas atbilstoši profesionālās izglītības programmā vai neformālās izglītības programmā minētajām prasībām nosaka bezdarbnieka un darba meklētāja piemērotību konkrētās izglītības programmas apguvei.

35. Aģentūra, iesaistot bezdarbniekus un darba meklētājus apmācībā, ar katru bezdarbnieku un darba meklētāju noslēdz līgumu par bezdarbnieka vai darba meklētāja apmācību. Līgumā nosaka apmācības noteikumus un laiku, aģentūras un bezdarbnieka vai darba meklētāja savstarpējos pienākumus un tiesības apmācības laikā, kā arī apmācības pārtraukšanas un izbeigšanas noteikumus. Iesaistot apmācībā bezdarbnieku, līgumā papildus nosaka stipendijas saņemšanas kārtību.

36. Ja aģentūra organizē bezdarbniekiem profesionālās vai neformālās izglītības programmu apguvi atbilstoši šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3.apakšpunktā minētajiem pasākumiem pēc darba devēja pieprasījuma, bezdarbniekus iesaistei apmācībā izvēlas darba devējs. Aģentūra slēdz ar darba devēju, bezdarbnieku un izglītības iestādi atsevišķus divpusējus līgumus par bezdarbnieku profesionālās vai neformālās izglītības programmu apguves organizēšanu pēc darba devēja pieprasījuma. Līgumā nosaka pušu pienākumus, tiesības, atbildību un līguma izpildes kārtību. Darba devējam pēc apmācības pabeigšanas ir pienākums pieņemt bezdarbnieku darbā, noslēdzot darba līgumu, un nodarbināt attiecīgajā profesijā vismaz trīs mēnešus. Minētajā gadījumā aģentūra viena bezdarbnieka apmācību izmaksas sedz, nepārsniedzot šo noteikumu 45. un 46.punktā noteikto apmēru.

37. Ja darba devējs bez attaisnojoša iemesla pēc apmācības pabeigšanas nav pieņēmis bezdarbnieku darbā, darba devējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai šo noteikumu 43.punktā minētos izdevumus, kas izlietoti bezdarbnieka apmācībai. Aģentūra minētos līdzekļus ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

38. Uzsākot bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, izglītības iestāde bezdarbniekam un darba meklētājam izsniedz profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu un stundu (nodarbību) sarakstu, kā arī ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu iekļauj viņu izglītojamo sarakstā.

39. Aģentūrai ir tiesības, ja nepieciešams, profesionālo izglītības programmu kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu organizēšanai piesaistīt akreditētus eksaminācijas centrus.

40. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs pārtrauc mācības vai atkārtoti nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, viņu ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu svītro no izglītojamo saraksta un aģentūra veic galīgo norēķinu ar izglītības iestādi par bezdarbnieka vai darba meklētāja apmācību, pārskaitot naudas līdzekļus atbilstoši faktiskajiem apmācības izdevumiem.

41. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs, ievērojot visas izglītības iestādes noteiktās un profesionālās izglītības vai neformālās izglītības programmā ietvertās prasības, pēc apmācības pabeigšanas nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, viņš par saviem līdzekļiem un saskaņā ar izglītības iestādes darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka termiņu atkārtota kvalifikācijas eksāmena vai noslēguma pārbaudījuma kārtošanai, kārto kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, kā arī samaksā par papildu apmācību, ja tāda nepieciešama.

42. Triju darbdienu laikā pēc profesionālo kvalifikāciju apliecinošā dokumenta (vai apliecības par citas profesionālās izglītības programmas vai neformālās izglītības programmas apguvi) saņemšanas bezdarbnieks vai darba meklētājs informē par to aģentūru.

43. Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

43.1. bezdarbnieku un darba meklētāju apmācības ietvaros īstenoto izglītības programmu izmaksu segšanai (mācību vai studiju maksa), tai skaitā izglītības programmu izmaksu segšanai, kas rodas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12.panta piektajā daļā un 15.panta septītajā daļā minētajā gadījumā. Šādā gadījumā stipendijas izmaksu pārtrauc;

43.2. lai pielāgotu mācību un prakses vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 500 latu vienai mācību vai prakses vietai;

43.3. izdevumu segšanai par surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuri atbilst kādai no Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām mērķa grupām;

43.4. izglītības programmu kvalifikācijas eksāmenu un noslēguma pārbaudījumu izdevumu segšanai, tai skaitā par valsts valodas prasmes pārbaudēm;

43.5. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

44. To izdevumu segšanai, kas saistīti ar šo noteikumu 21.4.apakšpunktā minētās apmācības ietvaros īstenoto izglītības programmu apguvi, drīkst izlietot ne vairāk kā 1000 latu vienas izglītības programmas apguvei.

45. Ja šo noteikumu 21.1. un 21.2.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai izmanto apmācību kuponu metodi, aģentūra viena bezdarbnieka apmācību izmaksas sedz, nepārsniedzot apmācību kupona vērtību, kas tiek noteikta, reizinot Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumu Nr.655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" 3.pielikumā minēto koeficientu ar šādām apmācību kupona bāzes vērtībām:

45.1. pirmā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 480 mācību stundas – 375 lati;

45.2. otrā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 480 mācību stundas – 375 lati vai ar mācību ilgumu 640 mācību stundas – 500 latu;

45.3. trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 960 mācību stundas – 750 latu;

45.4. profesionālās pilnveides izglītības programmām ar mācību ilgumu no 160 līdz 320 mācību stundām – 250 latu.

46. Ja šo noteikumu 21.3.apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai izmanto apmācību kuponu metodi izglītības programmām, kuru mācību ilgums ir no 60 līdz 159 mācību stundām, apmācību kupona vērtības noteikšanai viena bezdarbnieka apmācībai izmanto likmi līdz trim latiem par mācību stundu, kopā nepārsniedzot 250 latu.

3.2. Apmācība pie darba devēja tam vajadzīgā speciālista sagatavošanai

47. Apmācību pie darba devēja (turpmāk – praktiskā apmācība) organizē darba devējam – komersantam (izņemot ārstniecības iestādi, kā arī izglītības iestādi, kuras pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātai personai, biedrībai vai nodibinājumam (izņemot politisko partiju) – vajadzīgā speciālista sagatavošanai, ja darbībai attiecīgajā profesijā nav nepieciešams valsts atzīts izglītības dokuments vai bezdarbnieks ir ieguvis profesionālo kvalifikāciju, bet zaudējis darba iemaņas un profesionālās prasmes.

48. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētu vai mazkvalificētu darbu veikšanai (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai).

49. Praktiskā apmācība ietver:

49.1. darba iemaņu un profesionālo prasmju atjaunošanu, kas ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus;

49.2. jaunas profesijas ieguvi, kas ilgst ne vairāk kā sešus mēnešus.

50. Aģentūra, ņemot vērā izstrādāto darba devēju atlases kārtību, apzina un izvēlas darba devējus, kuri vēlas veikt bezdarbnieku praktisko apmācību. Aģentūras un darba devēja līgumā par pasākumu īstenošanu nosaka profesijas, kurās veicama bezdarbnieku praktiskā apmācība, praktiskās apmācības veidu un tās īstenošanas kārtību, kā arī darba devēja izvirzītās kvalifikācijas prasības praktiskajā apmācībā iesaistāmajiem bezdarbniekiem.

51. Aģentūra, ņemot vērā izstrādāto bezdarbnieku atlases kārtību, sadarbībā ar izvēlētajiem darba devējiem veic praktiskajā apmācībā iesaistāmo bezdarbnieku atlasi atbilstoši darba devēja izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Bezdarbnieka piemērotību iesaistīšanai praktiskajā apmācībā nosaka darba devējs.

52. Aģentūra, iesaistot bezdarbniekus praktiskajā apmācībā, ar katru bezdarbnieku noslēdz līgumu par bezdarbnieka praktisko apmācību. Līgumā nosaka praktiskās apmācības noteikumus un laiku, mācību pabalsta saņemšanas kārtību, aģentūras un bezdarbnieka savstarpējos pienākumus un tiesības, kā arī apmācības pārtraukšanas un izbeigšanas noteikumus.

53. Praktisko apmācību pie darba devēja organizē, ja darba devējs uzņemas saistības pēc praktiskās apmācības pabeigšanas pieņemt bezdarbnieku darbā un nodarbināt attiecīgajā profesijā vismaz sešus mēnešus.

54. Ja darba devējs bez attaisnojoša iemesla savas vainas dēļ pēc praktiskās apmācības pabeigšanas nav pieņēmis bezdarbnieku darbā, darba devējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai šo noteikumu 58.punktā minētos izdevumus, kas izlietoti bezdarbnieka praktiskajai apmācībai. Aģentūra minētos līdzekļus ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

55. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt praktiskajā apmācībā ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējās praktiskās apmācības pabeigšanas.

56. Darba devējs pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem praktiskās apmācības laikā nodrošina:

56.1. darba iemaņu un profesionālo prasmju atjaunošanu vai jaunas profesijas apguvi, organizējot nepieciešamo teorētisko un praktisko apmācību un sniedzot pamatzināšanas par profesionālajiem pienākumiem un ar to izpildi saistītajām pamatprasībām;

56.2. kvalificētu darba vadītāju, kas palīdz nostiprināt darba iemaņas, profesionālās prasmes un zināšanas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā veic bezdarbnieka praktisko apmācību;

56.3. spēju patstāvīgi veikt attiecīgos profesionālos pienākumus un pamatuzdevumus pēc praktiskās apmācības pabeigšanas.

57. Darba devējam, slēdzot līgumus, ir tiesības piesaistīt praktiskās apmācības īstenošanā citus ekspertus un mācībspēkus, kas ieguvuši izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu praktisko pieredzi profesijā, kurā veic bezdarbnieka praktisko apmācību, ievērojot, ka piesaistītie eksperti un mācībspēki nevar veikt darba vadītāja pienākumus.

58. Praktiskajai apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

58.1. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša stipendijām. Dotāciju bezdarbniekam piešķir 70 latu apmērā, ko izmaksā proporcionāli apmācību dienu skaitam attiecīgajā mēnesī;

58.2. praktisko apmācību izdevumiem, tai skaitā darba devēja piesaistīto ekspertu un mācībspēku izmaksām, izņemot ar materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādi un tā uzturēšanu saistītās izmaksas, bet ne vairāk kā 300 latu šo noteikumu 49.1.apakšpunktā minētajam mērķim un ne vairāk kā 600 latu šo noteikumu 49.2.apakšpunktā minētajam mērķim;

58.3. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku darba vadītāju ikmēneša darba algai. Dotāciju piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas;

58.4. lai pielāgotu mācību un prakses vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 500 latu vienai mācību vai prakses vietai;

58.5. izdevumu segšanai par surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti;

58.6. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

3.3. Apmācība praktisko darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība

59. Apmācību praktisko darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība (turpmāk – darba praktizēšana), organizē, ja dalība attiecīgajā pasākumā rada sociālo labumu sabiedrībai.

60. Darba praktizēšana ietver praktisko darba iemaņu un profesionālo prasmju iegūšanu un uzturēšanu darba praktizēšanas vietās, kas uz sešiem mēnešiem izveidotas no jauna (kurās vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības uzsākšanas nav tikusi nodarbināta neviena cita persona, kā arī attiecīgais bezdarbnieks vismaz 12 mēnešus pirms iesaistes pasākumā nav ticis nodarbināts institūcijā, kurā tiek organizēta darba praktizēšana (izņēmums – bezdarbnieka iepriekšējā iesaiste aģentūras īstenotajos nodarbinātības pasākumos)) un kurās bezdarbnieks var iesaistīties ne mazāk kā divas nedēļas un ne vairāk kā sešus mēnešus.

61. Bezdarbnieks darba praktizēšanā viena gada laikā drīkst piedalīties ne vairāk kā sešus mēnešus.

62. Darba praktizēšanā iesaista bezdarbniekus, kuri vēlas iegūt un uzturēt praktiskās zināšanas darba veikšanā un kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai vecuma pensiju priekšlaicīgi.

63. Aģentūra apzina pašvaldības, kuras vēlas organizēt savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bezdarbnieku darba praktizēšanu. Aģentūra un pašvaldība līgumā par darba praktizēšanu nosaka pasākuma īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, norēķinu un līguma izpildes kārtību.

64. Aģentūra atbilstoši šo noteikumu 58.4.apakšpunktā minētajam kritērijam veic darba praktizēšanā iesaistāmo bezdarbnieku atlasi.

65. Pašvaldības, iesaistot bezdarbniekus darba praktizēšanā, ar katru bezdarbnieku noslēdz līgumu par darba praktizēšanas īstenošanas kārtību. Līgumā nosaka darba prakses uzsākšanas un izbeigšanas nosacījumus, stipendijas saņemšanas kārtību, pušu pienākumus un tiesības, pienākumu nepildīšanas attaisnojošos iemeslus, kā arī darba praktizēšanas periodu.

66. Pašvaldība darba praktizēšanā iesaistītajiem bezdarbniekiem pasākuma laikā nodrošina:

66.1. praktisko darba iemaņu iegūšanu un uzturēšanu, organizējot nepieciešamo praktisko apmācību un sniedzot pamatzināšanas par darba pienākumiem un ar to izpildi saistītajām pamatprasībām;

66.2. darba praktizēšanas vadītāju, kas palīdz nostiprināt darba iemaņas un zināšanas;

66.3. spēju patstāvīgi veikt attiecīgos darba pienākumus un pamatuzdevumus pēc darba praktizēšanas beigām;

66.4. darba praktizēšanas vietu attiecīgajā pašvaldībā.

67. Darba praktizēšanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

67.1. darba praktizēšanā iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša stipendijām. Dotāciju bezdarbniekam piešķir 100 latu apmērā, ko izmaksā proporcionāli darba praktizēšanas dienu skaitam attiecīgajā mēnesī;

67.2. darba praktizēšanas izdevumu nodrošināšanai pašvaldībām darba praktizēšanas laikā, tai skaitā nepieciešamā inventāra un palīgmateriālu (ēku, pagalmu un citu teritoriju apkopšanai un labiekārtošanai (izņemot kapitālo remontu) izmantojamo materiālu) iegādes un nomas izdevumu segšanai. Dotāciju pašvaldībai piešķir ne vairāk kā 80 latu apmērā par vienu darba praktizēšanas vietu, ņemot vērā, ka izmaksas palīgmateriālu iegādei vienai darba praktizēšanas vietai nedrīkst pārsniegt 40 latu, bet inventāra nomai – 10 latu. Inventāra kopējā vērtība ar pievienotās vērtības nodokli nedrīkst pārsniegt 80 latu;

67.3. pašvaldībām to izdevumu segšanai, kas saistīti ar darba praktizēšanā iesaistīto bezdarbnieku nokļūšanu uz darba praktizēšanas vietu un atpakaļ. Dotāciju pašvaldībai piešķir ne vairāk kā 72 latu apmērā par vienu darba praktizēšanas vietu;

67.4. darba praktizēšanā iesaistīto bezdarbnieku darba praktizēšanas vadītāju ikmēneša atlīdzībai valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, ja darba praktizēšanas vadītāja pārraudzībā ir ne mazāk kā 30 bezdarbnieku. Ja darba praktizēšanas vadītāja pārraudzībā ir mazāk par 30 bezdarbniekiem, atlīdzības apmēru aprēķina proporcionāli pārraugāmo bezdarbnieku skaitam;

67.5. viena pašvaldības darba praktizēšanas vietas organizētāja ikmēneša dotācijai. Dotāciju piešķir 90 latu apmērā par viena mēneša darba praktizēšanas dienām;

67.6. viena pašvaldības darba praktizēšanas vietas grāmatveža ikmēneša dotācijai. Dotāciju piešķir 90 latu apmērā par viena mēneša darba praktizēšanas dienām;

67.7. izdevumu segšanai par darba praktizēšanā iesaistīto bezdarbnieku veselības pārbaudēm, bet ne vairāk kā 20 latu apmērā par vienu bezdarbnieku;

67.8. ar iespējamo nelaimes gadījumu (kas var notikt darba praktizēšanas laikā ar iesaistītajiem bezdarbniekiem) apdrošināšanu saistīto izdevumu segšanai;

67.9. pasākuma monitoringam un novērtējumam un tajā iesaistīto institūciju informācijas sistēmu pielāgošanas izmaksām.

68. Persona, kas veic darba praktizēšanas organizētāja vai grāmatveža pienākumus, nedrīkst vienlaikus veikt darba praktizēšanas vadītāja pienākumus.

3.4. Pasākumi, kuri paredz darba līguma slēgšanu

69. Darba devējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības, slēdz darba līgumu ar bezdarbnieku, kurš iesaistīts pasākumos – algotos pagaidu darbos, pasākumos noteiktām personu grupām, darba izmēģinājumos –, kā arī ar personu, kura iegūst izglītību vispārējās, speciālajās vai profesionālajās izglītības iestādēs un kuru iesaista nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā (turpmāk – izglītojamais).

70. Darba devējam, kas noslēdzis līgumu par pasākuma īstenošanu, jāpiedalās attiecīgā pasākuma līdzfinansēšanā (arī veicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem).

71. Ja darba devējs, kas noslēdzis līgumu par pasākuma īstenošanu, ir biedrība vai nodibinājums, kura darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kurš nodrošina, ka pasākumā iesaistītā bezdarbnieka darba pienākumos ietilpst atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no algas dotācijas daļas, ko līdzfinansē aģentūra par pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, sedz aģentūra.

72. Pasākumos, kuri paredz darba līguma slēgšanu, bezdarbniekus un izglītojamos iesaista ar aģentūras norīkojumu.

73. Darba devējam, izbeidzot darba līgumu ar bezdarbnieku, ir pienākums triju darbdienu laikā pēc uzteikuma par to paziņot aģentūrai, norādot darba līguma uzteikuma pamatu.

74. Darba devējs pasākumiem, kas paredz darba līguma slēgšanu, var pieteikt tikai no jauna izveidotas darba vietas (darba vietā vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības pasākumā nav tikusi nodarbināta neviena cita persona, un attiecīgais bezdarbnieks nav ticis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja vismaz 12 mēnešus pirms iesaistes pasākumā).

3.4.1. Algoti pagaidu darbi

75. Algotos pagaidu darbos – valsts līdzfinansētā bezdarbnieku nodarbināšanā darba devēju piedāvātos nekvalificētos vai mazkvalificētos darbos, kas ilgstoša bezdarba periodā veicina bezdarbnieku darba iemaņu uzturēšanu un rada sociālu labumu sabiedrībai, – bezdarbnieku iesaista uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt algotos pagaidu darbos ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējo algoto pagaidu darbu pabeigšanas.

76. Algotu pagaidu darbu veikšanai nav nepieciešama profesionālā kvalifikācija.

77. Algotos pagaidu darbos iesaista bezdarbniekus, īpaši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto mērķa grupu bezdarbniekus, kas vēlas strādāt, bet dažādu iemeslu dēļ nevar atrast piemērotu pastāvīgu darbu.

78. Algotiem pagaidu darbiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

78.1. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;

78.2. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

3.4.2. Pasākumi noteiktām personu grupām

79. Pasākumi noteiktām personu grupām paredz bezdarbnieku nodarbināšanu valsts līdzfinansētās darba vietās, lai palīdzētu bezdarbniekiem izprast darba tirgus prasības, veicinātu mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā.

80. Pasākumos noteiktām personu grupām iesaista bezdarbniekus, kuri atbilst Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulas (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (turpmāk – Komisijas regula Nr.800/2008), 2.panta 18.punktā noteiktajiem nelabvēlīgākā situācijā esoša darba ņēmēja kritērijiem un 2.panta 19.punktā noteiktajam īpaši nelabvēlīgā situācijā esoša darba ņēmēja kritērijam (turpmāk – nelabvēlīgākā situācijā esoši darbinieki), un bezdarbniekus ar invaliditāti.

81. Finanšu atbalsta sniegšanas nosacījumi:

81.1. finanšu atbalstu darba devējiem, lai nodarbinātu nelabvēlīgākā situācijā esošus darbiniekus, aģentūra sniedz saskaņā ar Komisijas regulā Nr.800/2008 noteiktajām prasībām;

81.2. finanšu atbalstu darba devējiem, kas nodarbina bezdarbniekus ar invaliditāti, aģentūra sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulā (EK) Nr.1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr.1998/2006) noteiktajām prasībām.

82. Lai īstenotu pasākumus noteiktām personu grupām, aģentūra, ņemot vērā izstrādāto darba devēju un bezdarbnieku atlases kārtību, izvēlas darba devējus – komersantus (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātas personas, biedrības vai nodibinājumus (izņemot politiskās partijas) –, kuri saskaņā ar noslēgto līgumu par pasākumu īstenošanu nodrošina:

82.1. darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar pasākumos iesaistītajiem nelabvēlīgākā situācijā esošajiem darbiniekiem un bezdarbniekiem ar invaliditāti;

82.2. kvalificētu darba vadītāju, kurš palīdz pasākumos iesaistītajiem nelabvēlīgākā situācijā esošajiem darbiniekiem un bezdarbniekiem ar invaliditāti apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā nodarbina bezdarbnieku;

82.3. bezdarbniekiem ar invaliditāti piedāvāto darba vietu pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam;

82.4. bezdarbniekiem ar invaliditāti nepieciešamos surdotulku, asistentu un citu speciālistu pakalpojumus.

83. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt pasākumos noteiktām personu grupām ne agrāk kā gadu pēc tam, kad bezdarbnieks ir beidzis dalību iepriekšējā pasākumā.

84. Darba devējiem, kuri nodarbina nelabvēlīgākā situācijā esošos darbiniekus, aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina finanšu atbalstu darbinieku ikmēneša darba algai. Finanšu atbalstu ikmēneša dotācijas veidā piešķir 50 % apmērā no algu izmaksām viena gada laikā. Ikmēneša dotācija nedrīkst pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

85. Paredzētā finanšu atbalsta sniegšanas laiks viena nelabvēlīgākā situācijā esoša darba ņēmēja nodarbināšanai, kurš atbilst Komisijas regulas Nr.800/2008 2.panta 18.punktā noteiktajiem kritērijiem, nepārsniedz 12 mēnešu, bet īpaši nelabvēlīgā situācijā esoša darba ņēmēja nodarbināšanai, kurš atbilst Komisijas regulas Nr.800/2008 2.panta 19.punktā noteiktajiem kritērijiem, – 24 mēnešus.

86. Darba devējiem, kas nodarbina bezdarbniekus ar invaliditāti, aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina šādu finanšu atbalstu:

86.1. ikmēneša darba algas dotāciju darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotācija nav mazāka par valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru;

86.2 ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājiem, kas strādā ar darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotāciju piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;

86.3. vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai un iegādei, lai pielāgotu darba vietas darbā pieņemtajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotāciju piešķir atbilstoši darba devēja iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 500 latu vienas darba vietas pielāgošanai;

86.4. surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumu izmaksām, ja tie sniegti, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti;

86.5. izdevumu segšanai par veselības pārbaužu veikšanu bezdarbniekiem ar invaliditāti, ja tās paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

87. Finanšu atbalstu viena bezdarbnieka ar invaliditāti nodarbināšanai darba devējs saņem ne vairāk kā 36 mēnešus.

88. Pirms bezdarbnieku ar invaliditāti iesaistīšanas pasākumā (pieņemšanas darbā) darba devēju piedāvātās darba vietas novērtē aģentūras izvēlēts ergoterapeits.

89. Ergoterapeits pēc darba devēja piedāvātās darba vietas novērtēšanas iesniedz aģentūrā rakstisku atzinumu par darba vietas atbilstību bezdarbnieka ar invaliditāti nodarbināšanai un darba vietas pielāgošanai nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem atbilstoši minētā bezdarbnieka funkcionālā traucējuma veidam, smaguma pakāpei un veicamajam darbam.

90. Ja darba vietu piedāvā bezdarbnieka ar invaliditāti nodarbināšanai, tās pielāgošanas nosacījumus nosaka aģentūras un darba devēja līgumā par pasākumu īstenošanu.

91. Nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku nodarbināšana netiek organizēta pie darba devējiem, kuri īsteno Komisijas regulas Nr.800/2008 1.panta 2.punktā noteiktos atbalsta pasākumus, darbojas Komisijas regulas Nr.800/2008 1.panta 3.punkta "d" apakšpunktā noteiktajā saimniecības nozarē, atbilst Komisijas regulas Nr.800/2008 1.panta 6.punktā minētajiem nosacījumiem, kā arī ja darba devējs nevar izpildīt Komisijas regulas Nr.800/2008 8.panta 5.punktā minētos nosacījumus.

92. Darba devējam piešķirto finanšu atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku nodarbināšanai var izmantot vienlaikus ar komercdarbības atbalstu citiem mērķiem.

93. Pirms finanšu atbalsta piešķiršanas, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti, aģentūra pārbauda, vai darba devējam minētais finanšu atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr.1998/2006 2.panta 2.punktā noteikto maksimālo apmēru.

94. Finanšu atbalstu nepiešķir, ja bezdarbniekus ar invaliditāti nodarbina saimnieciskās darbības nozarēs, kuras minētas Komisijas regulas Nr.1998/2006 1.panta 1.punktā.

95. Finanšu atbalstu, kas saņemts, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti, darba devējs nedrīkst apvienot ar citu komercdarbības atbalstu attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām.

96. Finanšu atbalstu, kas piešķirts, lai nodarbinātu bezdarbniekus ar invaliditāti, uzskaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai de minimis un cita ierobežota apmēra atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem un piešķiršanas kārtību.

3.4.3. Darba izmēģinājumi

97. Darba izmēģinājumi ietver bezdarbnieku īslaicīgu valsts līdzfinansētu nodarbinātību pie darba devēja, lai noteiktu bezdarbnieka profesionālo piemērotību. Vienu bezdarbnieku gada laikā var iesaistīt darba izmēģinājumos ne vairāk kā trijās profesijās. Kopējais darba izmēģinājumu laiks nepārsniedz trīs mēnešus.

98. Darba izmēģinājumu pasākumu ietvaros bezdarbniekus nenodarbina nekvalificētos vai mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai).

99. Darba izmēģinājumus neorganizē reglamentētajās profesionālajās darbībās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par reglamentētajām profesijām ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.

100. Darba izmēģinājumos iesaista bezdarbnieku, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

100.1. ir saņēmis karjeras konsultācijas par bezdarbnieka personībai, interesēm, vērtību sistēmai un mērķiem piemērotāko profesionālo ievirzi un atbilstošākiem profesionālās darbības virzieniem;

100.2. ir apguvis neformālās izglītības programmu noteiktā profesionālās darbības virzienā.

101. Darba izmēģinājuma laikā darba devējs pasākumā iesaistītajam bezdarbniekam nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kurš sniedz teorētisku un praktisku ievirzi attiecīgajā profesionālajā darbībā. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā nodarbina bezdarbnieku.

102. Darba izmēģinājumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

102.1. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;

102.2. pasākumos iesaistīto bezdarbnieku darba vadītāju ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;

102.3. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

3.4.4. Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs

103. Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām no 13 gadu vecuma, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs (turpmāk – nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā), paredz izglītojamo īslaicīgu (līdz diviem mēnešiem) nodarbinātību vasaras brīvlaikā valsts līdzfinansētās darba vietās, lai nodrošinātu viņiem iespēju iegūt darba pamatprasmes, iemaņas un darba pieredzi.

104. Paziņojumu par iespēju izglītojamiem pieteikties dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā aģentūra publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", aģentūras mājaslapā internetā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos.

105. Aģentūra reģistrē izglītojamo dalībai nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā, ja izglītojamais uzrāda personu apliecinošu dokumentu un sniedz šo noteikumu 106.punktā minēto informāciju. Izglītojamos aģentūra reģistrē, aizpildot izglītojamā uzskaites karti.

106. Izglītojamā uzskaites kartē norāda izglītojamā vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, kontaktinformāciju (tālruņa numuru, e-pasta adresi), personu apliecinoša dokumenta numuru, kā arī izglītības iestādes nosaukumu un iegūstamās izglītības veidu un pakāpi. Reģistrējoties aģentūrā, izglītojamais ar parakstu apliecina sniegto ziņu patiesumu.

107. Aģentūra apzina un izvēlas darba devējus, kuri piedāvā darba vietas izglītojamiem, un darba attiecību nodibināšanai organizē darba līguma slēgšanu starp darba devēju un izglītojamo. Izglītojamam ir tiesības ieteikt aģentūrai konkrētu darba devēju, ja ar šo darba devēju izglītojamais ir iepriekš vienojies par darbu un darba devējs ir pieteicis darba vietu nodarbinātības pasākumiem vasaras brīvlaikā.

108. Darba devējs pasākumā iesaistītajam izglītojamam nodrošina darba vadītāju, kurš palīdz apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, veic darba laika uzskaiti, kontrolē izglītojamā darbu un nodrošina izglītojamā uzraudzību darba laikā.

109. Nodarbinātības pasākumiem vasaras brīvlaikā paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

109.1. pasākumos iesaistīto izglītojamo ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;

109.2. pasākumos iesaistīto izglītojamo darba vadītāju ikmēneša darba algai. Dotāciju darba devējam piešķir proporcionāli izglītojamo skaitam, ko darba devējs norīkojis pie attiecīgā darba vadītāja, bet ne vairāk kā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā;

109.3. izdevumu segšanai par aģentūras civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

109.4. izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem izglītojamiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm.

3.5. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi

110. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi ir vērsti uz bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspējas veicināšanu darba tirgū un ietver individuālās konsultācijas, grupu nodarbības (kursi, semināri, lekcijas un citas nodarbības) darba meklēšanas metožu apguvei, psiholoģiskajam atbalstam un darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvei, tai skaitā darba tiesisko attiecību veidošanā, darba tiesībās un darba aizsardzībā.

111. Aģentūra šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izvēlas konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu īstenotājus un organizē pasākumu īstenošanu.

112. Aģentūra apstiprina konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu programmu un plānu.

113. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

113.1. izdevumu segšanai konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu īstenotājiem par konkurētspējas pasākumu īstenošanu;

113.2. izdevumiem, kas saistīti ar telpu nomu konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu nodrošināšanai;

113.3. izdevumiem, kas saistīti ar izdales materiālu sagatavošanu konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu nodrošināšanai.

3.6. Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai

114. Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai ir konsultatīvie un finanšu atbalsta pasākumi, kas palīdz bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un veiksmīgi darboties izvēlētajā jomā ne mazāk kā divus gadus.

115. Pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai iesaista bezdarbniekus, kuri aģentūrā rakstiski izteikuši vēlmi uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību un atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

115.1. ir ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību uzņēmējdarbības, biznesa vadības vai citā tām pielīdzināmā jomā;

115.2. profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu ietvaros apguvuši profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina nepieciešamās zināšanas uzņēmējdarbības vadības jomā;

115.3. ir ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību un apguvuši neformālās izglītības programmu ar uzņēmējdarbības vadību saistītā jomā.

116. Bezdarbnieks, piedaloties pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, iesniedz aģentūrā izvērtēšanai paša sagatavotu biznesa plānu vai vēršas aģentūrā ar lūgumu sniegt konsultāciju par biznesa plāna sagatavošanu.

117. Bezdarbniekiem, kas iesaistīti pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, aģentūra nodrošina:

117.1. konsultācijas biznesa plāna sagatavošanā, kā arī biznesa plāna īstenošanā pirmajā saimnieciskās darbības gadā;

117.2. bezdarbnieku izstrādāto biznesa plānu izvērtēšanu un īstenošanas uzraudzību;

117.3. dotāciju bezdarbnieka ikmēneša ienākumiem biznesa plāna īstenošanas sākumposmā (pirmajos sešos mēnešos);

117.4. vienreizēju dotāciju ar biznesa plāna īstenošanu saistīto pamatlīdzekļu iegādei un citiem izdevumiem (turpmāk – komercdarbības dotācija).

118. Konsultāciju sniegšanai bezdarbniekiem, kuri iesaistīti pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, aģentūra izvēlas konsultantus, kā arī ekspertus, kuri izvērtē bezdarbnieku izstrādātos biznesa plānus un veic biznesa plānu īstenošanas regulāru uzraudzību.

119. Aģentūra par biznesa plāna īstenošanu slēdz līgumu ar bezdarbniekiem, par kuru izstrādātajiem biznesa plāniem eksperts sniedzis pozitīvu atzinumu. Līgumā nosaka pušu tiesības un pienākumus (tai skaitā bezdarbnieka pienākumu reģistrēties komersanta vai pašnodarbinātā statusā), pārskatu sniegšanas kārtību un periodiskumu, piešķirtā finanšu atbalsta apmēru, norēķinu kārtību, kā arī atbildību, ja līgumsaistības netiek pienācīgi pildītas. Dotāciju biznesa plāna īstenošanas sākumposmā un komercdarbības dotāciju bezdarbniekam piešķir pēc līguma noslēgšanas par biznesa plāna īstenošanu un komersanta vai pašnodarbinātā statusa iegūšanas.

120. Bezdarbniekam, kurš ir noslēdzis līgumu par iesaistīšanos pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai un zaudē bezdarbnieka statusu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 11.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības, ievērojot līguma noteikumus, turpināt dalību pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, bet tas zaudē tiesības turpmāk saņemt šo noteikumu 121.3.apakšpunktā minēto finansiālo atbalstu.

121. Pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

121.1. izdevumu segšanai par ekspertu un konsultantu pakalpojumiem, kas sniegti pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem biznesa plānu sagatavošanā un īstenošanā;

121.2. komercdarbības dotācijai bezdarbniekiem, ar kuriem aģentūra noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Dotācijas apmērs viena biznesa plāna īstenošanai nepārsniedz 2000 latu;

121.3. dotācijām tādu bezdarbnieku ikmēneša ienākumiem biznesa plāna īstenošanas sākumposmā (pirmajos sešos mēnešos), ar kuriem aģentūra noslēgusi līgumu par biznesa plāna īstenošanu. Ikmēneša dotāciju bezdarbniekam piešķir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā.

122. Ja bezdarbnieks bez attaisnojoša iemesla pienācīgi nepilda līgumā par biznesa plāna īstenošanu noteiktās saistības, aģentūra vienpusēji atkāpjas no līguma un bezdarbnieks valsts budžetā atmaksā saņemto finanšu atbalstu:

122.1.  pilnā apmērā, ja no līguma par biznesa plāna īstenošanu aģentūra atkāpjas sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas;

122.2.  50 % apmērā, ja no līguma par biznesa plāna īstenošanu aģentūra atkāpjas 24 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas un saimnieciskā darbība ir ilgusi ne mazāk kā sešus mēnešus.

123. Ja šo noteikumu 122.punktā minētajos gadījumos bezdarbnieks, kas iesaistīts pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, saņemto finanšu atbalstu neatlīdzina labprātīgi, aģentūra attiecīgo summu piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot prasību tiesā.

124. Aģentūra pasākumiem komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai paredzēto finanšu atbalstu bezdarbniekiem sniedz saskaņā ar Komisijas regulā Nr.1998/2006 noteiktajām prasībām.

125. Pirms finanšu atbalsta piešķiršanas aģentūra pārbauda, vai minētais finanšu atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados personas saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr.1998/2006 2.panta 2.punktā noteikto maksimālo apmēru.

126. Finanšu atbalstu nepiešķir komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai saimnieciskās darbības nozarēs, kuras minētas Komisijas regulas Nr.1998/2006 1.panta 1.punktā.

127. Saņemto finanšu atbalstu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai bezdarbnieks nedrīkst apvienot ar citu atbalstu komercdarbībai attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām.

128. Finanšu atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai de minimis un cita ierobežota apmēra atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem un piešķiršanas kārtību.

129. Bezdarbnieku var atkārtoti iesaistīt pasākumos komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai ne agrāk kā gadu pēc tam, kad bezdarbnieks bija iesaistīts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanas pasākumos, un tikai tad, ja šā pasākuma ietvaros ar bezdarbnieku nav ticis noslēgts līgums par biznesa plāna īstenošanu.

3.7. Kompleksie atbalsta pasākumi

130. Kompleksie atbalsta pasākumi ir kompleksu (vairāku mērķa grupu bezdarbnieku aptverošu un uz individuālām personas vajadzībām mērķētu) nodarbinātības atbalsta pasākumu kopums, kas veicina mērķa grupu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū, mazinot sociālās atstumtības riskus un atbalstot mērķa grupu bezdarbnieku motivācijas un konkurētspējas paaugstināšanu darba tirgū.

131. Kompleksie atbalsta pasākumi ietver:

131.1. jauniešu darba praksi (ilgst no sešiem līdz 12 mēnešiem), kas dod iespēju jaunietim iegūt darba iemaņas;

131.2. karjeras plānošanas konsultācijas, speciālistu (psihologu un psihoterapeitu) individuālās un grupu konsultācijas, kas veicina personas pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū (ilgst ne vairāk kā 32 stundas);

131.3. atbalsta pasākumu personām, kuru apgādībā ir bērns vecumā no pusotra gada līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai (ilgst ne vairāk kā sešus mēnešus). Bērna pieskatīšanu nodrošina aģentūras izvēlēti pakalpojuma sniedzēji; 

131.4. pasākumu "Darba vieta jaunietim" (ilgst līdz deviņiem mēnešiem). Pasākums vērsts uz jauniešu bezdarbnieku integrēšanu darba tirgū, vienlaikus veicinot pastāvīgas darba vietas izveidi un jauniešu bezdarbnieku pastāvīgu nodarbinātību;

131.5. pasākumu "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam". Pasākums paredzēts biedrību un nodibinājumu statūtos noteikto funkciju nodrošināšanai (ilgst līdz sešiem mēnešiem) un vērsts uz jauniešu bezdarbnieku aktivitātes veicināšanu sabiedrības labā;

131.6. pasākumu "Darbnīcas jauniešiem". Pasākuma ietvaros jaunieši bezdarbnieki izglītības iestādē iepazīst trīs profesionālās jomas un katrā jomā darbojas trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku un gūtu pirmo pieredzi, kas jaunietim bezdarbniekam ļautu izvēlēties izglītības un profesionālās darbības jomu.

132. Kompleksajos atbalsta pasākumos iesaista šādus mērķa grupu bezdarbniekus:

132.1. šo noteikumu 131.1.apakšpunktā minētā pasākuma ietvaros – bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri ir ieguvuši pamatizglītību, bet pēc izglītības iegūšanas nav nodibinājuši darba tiesiskās attiecības vai darba tiesiskās attiecības līdz dalībai pasākumā ir bijušas nodibinātas kopumā uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem;

132.2. šo noteikumu 131.2.apakšpunktā minētā pasākuma ietvaros – Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto mērķa grupu bezdarbniekus un bezdarbniekus, kuri atbilst nelabvēlīgākā situācijā esoša darbinieka definīcijai;

132.3. šo noteikumu 131.3.apakšpunktā minētā pasākuma ietvaros – bezdarbniekus, kuru apgādībā ir bērns vecumā no pusotra gada līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, kuri iesaistās kādā no aģentūras piedāvātajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

132.3.1. bezdarbniekam ir noteikta invaliditāte;

132.3.2. bezdarbnieks ir atzīts par trūcīgu;

132.4. šo noteikumu 131.4.apakšpunktā minētajā pasākumā – bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

132.4.1. jaunieši, kas aģentūrā kā bezdarbnieki ir reģistrējušies vismaz sešus mēnešus;

132.4.2. jaunieši bezdarbnieki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma;

132.4.3. jaunieši bezdarbnieki ar invaliditāti;

132.5. šo noteikumu 131.5.apakšpunktā minētajā pasākumā – bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 24 gadiem;

132.6. šo noteikumu 131.6.apakšpunktā minētajā pasākumā – bezdarbniekus vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuri nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti.

133. Pēc tam kad pabeigta dalība:

133.1. kādā no šo noteikumu 131.1. un 131.4.apakšpunktā minētajiem pasākumiem, atkārtoti iesaistīt jaunieti bezdarbnieku kādā no šiem pasākumiem var tikai pēc 12 mēnešiem. Jaunietis bezdarbnieks, kas piedalās šo noteikumu 131.1.apakšpunktā minētajā pasākumā (dalības laiks nav ilgāks par astoņiem mēnešiem), pēc paša vēlēšanās, pārtraucot dalību minētajā pasākumā, var iesaistīties šo noteikumu 131.4.apakšpunktā minētajā pasākumā, ja viņš atbilst vismaz vienam šo noteikumu 132.4.apakšpunktā minētajam kritērijam. Ja jaunietis bezdarbnieks panāk vienošanos ar šo noteikumu 131.1.apakšpunktā minētajā pasākumā iesaistīto darba devēju par iesaistīšanos šo noteikumu 131.4.apakšpunktā minētajā pasākumā, jaunietis bezdarbnieks uzsāk dalību šo noteikumu 131.4.apakšpunktā minētajā pasākumā pie tā paša darba devēja;

133.2. šo noteikumu 131.5.apakšpunktā minētajā pasākumā, atkārtota dalība šajā pasākumā iespējama tikai pēc 12 mēnešiem;

133.3. šo noteikumu 131.6.apakšpunktā minētajā pasākumā, atkārtoti iesaistīt jaunieti bezdarbnieku šajā pasākumā var tikai pēc 12 mēnešiem.

134. Jauniešu darba prakses pasākumu un pasākuma "Darba vieta jaunietim" ietvaros jauniešus nenodarbina nekvalificētos un mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai).

135. Jauniešu darba prakses īstenošanai aģentūra, ņemot vērā izstrādāto darba prakses devēju un jauniešu atlases kārtību, izvēlas darba prakses devējus – komersantus (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātas personas, biedrības vai nodibinājumus (izņemot politiskās partijas) –, kuri saskaņā ar noslēgto līgumu par pasākumu īstenošanu nodrošina:

135.1. no jauna izveidotu prakses vietu (atbilst šo noteikumu 74.punktā noteiktajai jaunas darba vietas definīcijai) un līguma par darba prakses īstenošanas kārtību noslēgšanu. Līgumā par darba prakses īstenošanas kārtību nosaka darba prakses uzsākšanas un izbeigšanas nosacījumus, stipendiju saņemšanas kārtību, pušu pienākumus un tiesības, kā arī darba prakses periodu;

135.2. teorētisko apmācību bezdarbniekam darba prakses laikā esošo pienākumu izpildes nodrošināšanai, ja darba prakses laiks ir garāks par sešiem mēnešiem, un pēc darba prakses devēja ieskatiem, ja darba prakse nepārsniedz sešus mēnešus (apmācību laiks nedrīkst pārsniegt pusi no kopējā darba prakses laika);

135.3. kvalificētu darba prakses vadītāju, kurš palīdz pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas darba prakses laikā (izņemot laiku, kad bezdarbnieks iegūst teorētiskās zināšanas). Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā nodarbina bezdarbnieku;

135.4. bezdarbniekiem ar invaliditāti prakses vietu pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam.

136. Jauniešu darba prakses īstenošanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

136.1. pasākumā iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša stipendijām. Dotāciju bezdarbniekam piešķir 120 latu apmērā par viena mēneša darba prakses vai teorētisko apmācību dienām;

136.2. darba prakses vadītāja atlīdzībai, kas strādā ar darba praksē iesaistītajiem bezdarbniekiem (viens darba vadītājs vada darba praksi pieciem bezdarbniekiem vai mazākam bezdarbnieku skaitam, ja darba devējs ir pieteicis mazāk darba prakses vietu). Nodarbinot piecus bezdarbniekus, darba prakses vadītājam dotācija tiek piešķirta 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Tādējādi par katru bezdarbnieku darba prakses vadītājs saņem vienu piekto daļu no minētās dotācijas apmēra;

136.3. teorētisko apmācību izdevumiem, tai skaitā darba devēja piesaistīto ekspertu un mācībspēku izmaksām, bet ne vairāk kā 300 latu apmērā par vienu darba prakses vietu;

136.4. darba prakses vietas pielāgošanai bezdarbniekiem ar invaliditāti atbilstoši ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 500 latu vienai darba prakses vietai;

136.5. izdevumu segšanai par surdotulku, asistentu, ergoterapeitu un citu speciālistu pakalpojumiem pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti;

136.6. izdevumu segšanai par veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm;

136.7. ar iespējamo nelaimes gadījumu (kas var notikt darba prakses laikā ar iesaistītajiem bezdarbniekiem) apdrošināšanu saistīto izdevumu segšanai.

137. Lai īstenotu pasākumu "Darba vieta jaunietim", aģentūra, ņemot vērā darba devēju un jauniešu bezdarbnieku atlases kārtību, izvēlas darba devējus – komersantus (izņemot ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), pašnodarbinātas personas, biedrības vai nodibinājumus (izņemot politiskās partijas). Minētie darba devēji saskaņā ar noslēgto līgumu par pasākumu īstenošanu nodrošina:

137.1. no jauna izveidotu darba vietu, kas atbilst šo noteikumu 74.punktā minētajiem nosacījumiem;

137.2. darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar pasākumos iesaistītajiem jauniešiem bezdarbniekiem;

137.3. kvalificētu darba vadītāju, kas pie darba devēja palīdz pasākumā iesaistītajiem jauniešiem bezdarbniekiem apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas. Viens darba vadītājs var vadīt darbu ne vairāk kā pieciem jauniešiem bezdarbniekiem, attiecīgi par viena jaunieša bezdarbnieka darba vadīšanu saņemot vienu piekto daļu no tam paredzētās darba algas dotācijas. Par kvalificētu darba vadītāju uzskata personu, kas ir ieguvusi izglītību profesijā, kurā nodarbina jaunieti bezdarbnieku, vai kurai ir ne mazāk kā divus gadus ilga darba pieredze profesijā, kurā nodarbina jaunieti bezdarbnieku;

137.4. jauniešiem bezdarbniekiem ar invaliditāti piedāvāto darba vietu pielāgošanu atbilstoši ergoterapeita sniegtajam atzinumam (izņemot šo noteikumu 133.1.apakšpunktā minēto gadījumu), bet ne vairāk kā 500 latu par vienu darba prakses vietu.

138. Pasākuma "Darba vieta jaunietim" ietvaros darba devējiem, kas nodarbina jauniešus bezdarbniekus, aģentūra pasākumu īstenošanas laikā nodrošina finanšu atbalstu:

138.1. ikmēneša darba algas dotāciju jaunietim bezdarbniekam par pilnu darba laiku pirmos sešus mēnešus 100 latu apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – 150 latu apmērā);

138.2. ikmēneša darba algas dotāciju jaunietim bezdarbniekam par pilnu darba laiku turpmākos trīs mēnešus 50 latu apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – 100 latu apmērā);

138.3. ikmēneša darba algas dotāciju darba vadītājam, kas strādā ar darbā pieņemtajiem jauniešiem bezdarbniekiem. Par piecu jauniešu bezdarbnieku nodarbināšanu dotāciju piešķir 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, attiecīgi par viena jaunieša bezdarbnieka nodarbināšanu – vienu piekto daļu no minētās darba algas dotācijas.

139. Pasākumu "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" un "Darbnīcas jauniešiem" īstenošanai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot ikmēneša stipendijas izmaksai jaunietim bezdarbniekam 40 latu apmērā (jaunietim bezdarbniekam ar invaliditāti – 60 latu apmērā).

140. Šo noteikumu 131.2.apakšpunktā minētajam pasākumam paredzētos finanšu līdzekļus var izmantot ar speciālistu individuālajām konsultācijām un grupu konsultācijām saistīto izdevumu segšanai.

141. Šo noteikumu 131.3.apakšpunktā minētajam pasākumam paredzētos finanšu līdzekļus var izmantot ar bezdarbnieku bērnu pieskatīšanu saistīto izdevumu segšanai.

4. Komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšana, pārkvalifikācija un tālākizglītība

142. Komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšanas, pārkvalifikācijas un tālākizglītības mērķis ir laikus reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu un ievērot komersanta vajadzības, lai nodarbinātās personas un pašnodarbinātie uzlabotu esošās vai apgūtu jaunas profesionālās zināšanas, prasmes un iemaņas, tādējādi mazinot nodarbināto personu un pašnodarbināto bezdarba risku (turpmāk – nodarbināto apmācība).

143. Nodarbināto apmācībā iesaista komersantu nodarbinātās personas un pašnodarbinātos, kuriem ir darba tirgus prasībām neatbilstošs vai nepietiekams iegūtās izglītības vai profesionālo prasmju līmenis (neatbilst prasībām, kas noteiktas darba pienākumu veikšanai attiecīgajā profesijā vai saimnieciskās darbības jomā).

144. Finanšu atbalsts nodarbināto apmācības ietvaros paredzēts šādiem apmācības veidiem:

144.1. vispārējai apmācībai – teorētiskai un praktiskai apmācībai, kas nav izmantojama tikai un vienīgi konkrētā komersanta uzņēmumā vai saimnieciskās darbības nozarē un kuras ietvaros iegūtās zināšanas un iemaņas līdzvērtīgi izmantojamas arī citu komersantu uzņēmumos un citās saimnieciskās darbības nozarēs (profesionālās tālākizglītības programmu un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguve);

144.2. speciālai apmācībai – teorētiskai un praktiskai apmācībai, kurā iegūtās zināšanas turpmāk izmantojamas galvenokārt konkrētā komersanta uzņēmumā vai saimnieciskās darbības nozarē, bet nav plaši izmantojamas citu komersantu uzņēmumos vai citās saimnieciskās darbības nozarēs (neformālās izglītības programmu apguve, praktiskā apmācība pie darba devēja un cita apmācība).

145. Aģentūra laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", aģentūras mājaslapā internetā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos publicē uzaicinājumu komersantiem un pašnodarbinātajiem iesniegt iesniegumu par nodarbināto apmācības organizēšanu.

146. Iesniegumā par nodarbināto apmācības organizēšanu:

146.1. komersants norāda firmu, reģistrācijas numuru, nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības numuru, juridisko adresi, faktisko adresi, saimnieciskās darbības veidu (atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai – NACE 2.red.), kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese), pamato nodarbināto apmācības nepieciešamību un vēlmi saņemt atbalstu apmācībām, kā arī komersanta atbilstību vienam vai vairākiem šo noteikumu 148.punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem;

146.2. pašnodarbinātais norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības numuru, iegūto izglītību un kvalifikāciju, saimnieciskās darbības veidu (atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai – NACE 2.red.), kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese) un nepieciešamās apmācības detalizētu aprakstu, kurā norāda, kādu zināšanu, prasmju vai izglītības programmu apguve ir nepieciešama (turpmāk – prasību apraksts nodarbināto apmācībai), kā arī pašnodarbinātā atbilstību vienam vai vairākiem šo noteikumu 148.punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem. Pašnodarbinātais pievieno iesniegumam šo noteikumu 147.4., 147.5., 147.6., 147.7. un 147.8.apakšpunktā minētos apliecinājumus.

147. Komersants iesniegumam par nodarbināto apmācības organizēšanu pievieno:

147.1. nodarbināto apmācībā iesaistāmo personu sarakstu, norādot katras personas datus (vārds, uzvārds, personas kods), iegūto izglītību un kvalifikāciju, profesiju komersanta uzņēmumā, atbilstību kādai no Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām mērķa grupām;

147.2. prasību aprakstu nodarbināto apmācībai;

147.3. aizpildītu deklarāciju par atbilstību mazo vai vidējo komersantu definīcijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā komercdarbības veicēji deklarē atbilstību mazo un vidējo komersantu definīcijai (ja komersants pretendē uz atbalstu, kas paredzēts mazajiem un vidējiem komersantiem);

147.4. apliecinājumu, ka komersantam nav nodokļu parādu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu;

147.5. apliecinājumu, ka nav izsludināta komersanta maksātnespēja, nav uzsākta tā likvidācija, nav apturēta vai pārtraukta tā saimnieciskā darbība, nav uzsākta tiesvedība par tā darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

147.6. apliecinājumu, ka pēdējo triju gadu laikā nav konstatēti būtiski komersanta profesionālās darbības pārkāpumi attiecīgajā darbības nozarē, kā arī vides aizsardzības, konkurences un darba tiesību jomā;

147.7. apliecinājumu, ka komersants vai tā pārvaldes institūciju locekļi nav ar tiesas spriedumu atzīti par vainīgiem līdzdalībā noziedzīgā organizācijā, korupcijā, krāpnieciskās darbībās finanšu jomā vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā;

147.8. apliecinājumu, ka tas uzņemas saistības vismaz sešus mēnešus pēc nodarbināto apmācības pabeigšanas pasākumā iesaistītos darbiniekus nodarbināt attiecīgajā profesijā vai turpināt attiecīgo saimniecisko darbību.

148. Aģentūra izvērtē komersantu un pašnodarbināto iesniegumu atbilstību šo noteikumu 15.punktam un šādiem kritērijiem:

148.1. tiek atvērtas jaunas vai paplašinātas esošās ražotnes;

148.2. tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas vai jaunas darba metodes;

148.3. attīstībai tiek piesaistītas ārējās investīcijas vai komersanta un pašnodarbinātā līdzfinansējums;

148.4. komersants vai pašnodarbinātais saimniecisko darbību veic īpaši atbalstāmā reģionā;

148.5. komersants vai pašnodarbinātais nodarbināto apmācībā plāno iesaistīt nelabvēlīgākā situācijā esošus darbiniekus vai nodarbināto apmācībās iesaistāmais pašnodarbinātais atbilst kādam no nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku kritērijiem, kas noteikti Komisijas regulas Nr.800/2008 2.panta 18. un 19.punktā.

149. Aģentūra nosaka vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpatsvaru un komersantu un pašnodarbināto iesniegumu izvēles algoritmu saskaņā ar minētajiem kritērijiem. Minēto informāciju norāda, publicējot uzaicinājumu komersantiem un pašnodarbinātajiem iesniegt iesniegumu par nodarbināto apmācību organizēšanu.

150. Pēc komersantu un pašnodarbināto iesniegumu izvērtēšanas aģentūra nodarbināto apmācībām paredzētā finansējuma ietvaros pieņem lēmumu par finanšu atbalsta sniegšanu tiem komersantiem vai pašnodarbinātajiem, kuru iesniegumi ir saņēmuši augstāku vērtējumu, izvērtējot to atbilstību šo noteikumu 148.punktam.

151. Nodarbināto apmācību īstenošanai aģentūra šo noteikumu 2.nodaļā noteiktajā kārtībā izvēlas pasākuma īstenotāju. Pasākuma īstenotājs var būt:

151.1. izglītības iestāde, kas īsteno profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas un kuras piedāvātā izglītības programma atbilst komersanta vai pašnodarbinātā iesniegtajam prasību aprakstam par nodarbināto apmācību organizēšanu;

151.2. izglītības iestāde neformālās izglītības programmu apguvei, kā arī mācībspēki, eksperti vai praktiķi, kas dokumentāri var apliecināt savas zināšanas vai vismaz divus gadus ilgu praktiskā darba pieredzi jomā, kurā saskaņā ar komersanta vai pašnodarbinātā iesniegto prasību aprakstu nodarbināto apmācībā iesaistītajai personai ir nepieciešama speciālā apmācība;

151.3. darba devējs (atbalsta saņēmējs) vai Latvijas amatniecības kamerā reģistrēts amata meistars (pašnodarbināto apmācībai), īstenojot speciālo praktisko apmācību darba vietā.

152. Komersants vai pašnodarbinātais var rakstiski ieteikt aģentūrai pasākuma īstenotāju, ieteikumam pievienojot apmācības tāmi. Nodarbināto apmācību pie ieteiktā pasākuma īstenotāja organizē, ja apmācības izdevumi nepārsniedz aģentūras piedāvātā pasākuma īstenotāja piedāvātās apmācības izmaksas.

153. Īstenojot speciālo praktisko apmācību darba vietā, pasākuma īstenotājam ir tiesības, slēdzot līgumus, nodarbināto apmācības īstenošanai piesaistīt ekspertus un mācībspēkus, kas ieguvuši izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu praktiskā darba pieredzi jomā, kurā saskaņā ar komersanta vai pašnodarbinātā iesniegto prasību aprakstu nodarbināto apmācībai ir nepieciešama speciālā praktiskā apmācība darba vietā.

154. Aģentūra pēc lēmuma pieņemšanas par finanšu atbalsta sniegšanu slēdz līgumu ar izvēlēto komersantu vai pašnodarbināto (turpmāk – atbalsta saņēmējs) par finanšu atbalsta sniegšanu nodarbināto apmācībai. Līgumā nosaka nodarbināto apmācības veidu, izvēlēto pasākuma īstenotāju un nodarbināto apmācības īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, pārskatu sniegšanas un savstarpējo norēķinu kārtību, tai skaitā atbildību par vienpusēju atkāpšanos no līgumsaistību izpildes un līgumsaistību nepienācīgu izpildi.

155. Atbalsta saņēmējs, ievērojot līgumā par finanšu atbalsta sniegšanu nodarbināto apmācībai ietvertos nosacījumus, slēdz līgumu ar pasākuma īstenotāju (izņemot gadījumu, ja par pasākuma īstenotāju izvēlas atbalsta saņēmēju) un nodrošina pasākumā iesaistītajām personām noteikto vispārējo vai speciālo apmācību. Atbilstoši līguma nosacījumiem atbalsta saņēmējs kontrolē nodarbināto apmācības kvalitāti.

156. Nodarbināto apmācībai paredzētos finanšu atbalsta līdzekļus var izlietot:

156.1. mācību personāla izmaksām – samaksai par apmācības darba stundām (tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas);

156.2. mācību personāla un nodarbināto apmācībā iesaistāmo darbinieku ceļa izdevumiem;

156.3. nodarbināto apmācības procesā izmantojamo mācību telpu un materiālu izmaksām atbilstoši nodarbināto apmācībās iesaistāmo darbinieku skaitam;

156.4. nodarbināto apmācības procesā izmantojamo mācību telpu, iekārtu un instrumentu nomas izmaksām;

156.5. izmaksām, kas saistītas ar apmācībai izmantojamo instrumentu un iekārtu nolietojumu mācību laikā;

156.6. nodarbināto apmācībā iesaistāmo darbinieku darba algai un pašnodarbinātā ienākumiem (atbilstoši valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei) par apmācības darba stundām, bet nepārsniedzot šo noteikumu 156.1., 156.2., 156.3., 156.4. un 156.5.apakšpunktā noteikto atbalstāmo izmaksu kopējo summu.

157. Aģentūra nodarbināto apmācībām paredzēto finanšu atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulā Nr.800/2008 noteiktajām prasībām.

158. Organizējot vispārējo nodarbināto apmācību, aģentūra sedz 80 % no kopējām nodarbināto apmācības izmaksām pašnodarbinātajiem un mazajiem komersantiem, 70 % − vidējiem komersantiem un 60 % – lielajiem komersantiem. Organizējot speciālo nodarbināto apmācību, aģentūra sedz 45 % no kopējām apmācības izmaksām pašnodarbinātajiem un mazajiem komersantiem, 35 % – vidējiem komersantiem un 25 % – lielajiem komersantiem.

159. Ja viena atbalsta saņēmēja visi nodarbināto apmācībām pieteiktie nodarbinātie atbilst kādam no nelabvēlīgākā situācijā esošu darbinieku kritērijiem, kas noteikti Komisijas regulas Nr.800/2008 2.panta 18. un 19.punktā, šo noteikumu 158.punktā minēto finansējuma apmēru paaugstina par 10 %, izņemot finansējuma apmēru, ko aģentūra piešķir vispārējās apmācības organizēšanai pašnodarbinātajiem un mazajiem komersantiem.

160. Vienam atbalsta saņēmējam saskaņā ar noslēgto līgumu par nodarbināto apmācību ir iespēja piecu gadu periodā saņemt šādu maksimālo finanšu atbalstu:

160.1. ne vairāk kā 200 000 latu apmērā, ja organizē komersantu nodarbināto personu apmācību;

160.2. ne vairāk kā 3 000 latu apmērā, ja organizē pašnodarbināto apmācību.

161. Mazajiem un vidējiem komersantiem noteikto maksimālo finansējuma apmēru piešķir, ja tie atbilst mazo un vidējo komersantu definīcijai, kas noteikta Komisijas regulas Nr.800/2008 I pielikumā.

162. Lielajiem komersantiem finansējumu piešķir, ja tie atbilst Komisijas regulas Nr.800/2008 2.panta 8.punktā noteiktajai definīcijai un pamato finansējuma stimulējošo ietekmi vismaz vienā no Komisijas regulas Nr.800/2008 8.panta 3.punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā noteiktajiem veidiem.

163. Finanšu atbalstu, kas saņemts nodarbināto apmācības ietvaros, atbalsta saņēmējs nedrīkst apvienot ar citu atbalstu komercdarbībai attiecībā uz tām pašām kompensējamām izmaksām.

5. Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana

164. Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana ir pasākumu kopums nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanai Latvijas Republikas teritorijā, sniedzot finanšu atbalstu darbiniekiem pārbaudes termiņa laikā, ja darbinieks izvēlējies darba vietu ārpus savas deklarētās dzīvesvietas administratīvās teritorijas un darba vietas atrašanās vieta neatbilst Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajai darba vietas sasniedzamībai (turpmāk − mobilitātes atbalsta pasākumi).

165. Aģentūra nodrošina šāda finanšu atbalsta sniegšanu:

165.1. dotāciju transporta izdevumiem regulāriem braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ;

165.2. dotāciju dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai, ja darbinieka darba vieta ir citā reģionā, kurā ir darbaspēka pieprasījums. Ja darbinieks saņem dotāciju dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai, viņš var saņemt dotāciju transporta izdevumiem vienam braucienam nedēļā no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ.

166. Viens darbinieks par nostrādāto pārbaudes termiņa laiku var saņemt finanšu atbalstu dotāciju veidā ne vairāk kā:

166.1.  200 latu apmērā transporta izdevumiem regulāriem braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ;

166.2.  600 latu apmērā dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai un transporta izdevumiem braucienu apmaksai no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ vienam braucienam nedēļā.

167. Mobilitātes atbalsta pasākumos iesaista darbiniekus, kuri aģentūrā iesnieguši rakstisku iesniegumu mobilitātes atbalsta pasākumu saņemšanai un kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

167.1. darbinieka darba alga pārbaudes termiņa laikā ir mazāka par divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru;

167.2. darba līgumā noteiktā darba vieta atrodas ārpus darbinieka deklarētās dzīvesvietas administratīvās teritorijas un attālums no deklarētās dzīvesvietas līdz darba vietai pārsniedz Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto piemērotas darba vietas sasniedzamību.

168. Darbinieki finanšu atbalsta saņemšanai pēc darba līguma noslēgšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārbaudes termiņa beigām iesniedz aģentūrā iesniegumu. Iesniegumā norāda nepieciešamo mobilitātes atbalsta pasākumu, kā arī:

168.1. personas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, dzīvesvietas adresi darba vietas administratīvajā teritorijā (ja darbinieks vēlas saņemt dotāciju dzīvokļa īres izmaksu kompensācijai), bankas norēķinu konta numuru un kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs,
e-pasta adrese);

168.2. informāciju par darba vietu – darba devēja firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, faktisko adresi un kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese), kā arī darba līgumā noteiktās darba vietas atrašanās vietas adresi, attālumu un laiku, kas jāpavada ceļā no deklarētās dzīvesvietas līdz darba vietai.

169. Darbinieks iesniegumam pievieno izziņu par deklarēto dzīvesvietu un darba devēja izziņu par darbiniekam noteikto darba algu, amatu vai profesiju, darba veikšanas vietu un noteikto pārbaudes termiņu.

170. Aģentūra, saņemot darbinieku iesniegumus, pārbauda tiem pievienotos dokumentus un pieņem lēmumu par finanšu atbalsta sniegšanu atbilstoši mobilitātes atbalsta pasākumiem paredzētajam finansējumam, ja ir ievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības. Lēmumu par finanšu atbalsta sniegšanu aģentūra pieņem atbilstoši darbinieku iesniegumu saņemšanas secībai un ņemot vērā attiecīgā mobilitātes atbalsta pasākuma veidu un noteikto finanšu atbalsta maksimālo apmēru.

171. Pieņemot lēmumu par finanšu atbalsta sniegšanu darbiniekam, aģentūra nodrošina finanšu līdzekļu pārskaitīšanu bankas norēķinu kontā, ja darbinieks līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam aģentūrā ir iesniedzis attiecīgos transporta vai īres izdevumus apliecinošos dokumentus par iepriekšējo mēnesi.

172. Dotāciju transporta izdevumiem un dotāciju dzīvokļa īres izdevumu kompensācijai aģentūra izmaksā reizi mēnesī pēc izdevumus apliecinošo dokumentu saņemšanas.

173. Uz mobilitātes atbalsta pasākumiem darbinieks var atkārtoti pretendēt ne agrāk kā 12 mēnešus pēc iepriekšējā finanšu atbalsta saņemšanas.

174. Mobilitātes atbalsta pasākumiem paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

174.1. transporta izdevumu samaksai darbinieka braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ saskaņā ar darbinieka iesniegtajiem izdevumus apliecinošajiem dokumentiem;

174.2. dotācijai dzīvokļa īres izmaksu kompensācijai atbilstoši darbinieka iesniegtajiem īres izdevumus apliecinošajiem dokumentiem (piemēram, līgums un maksājuma uzdevums).

6. Bezdarba riskam pakļauto personu apmācība

6.1. Apmācības programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā

175. Lai bezdarba riskam pakļautas personas varētu papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes, tiek nodrošināta pieaugušo iesaiste mūžizglītībā, izmantojot aģentūras izstrādāto apmācības kuponu sistēmu. Tās ietvaros tiek īstenotas šādas izglītības programmas:

175.1. profesionālās pilnveides izglītības programmas, izņemot tās profesionālās pilnveides izglītības programmas, kuru pabeigšana paredz iespēju iegūt tiesības vadīt A, A1, B, B1, C, C1, M kategorijas transportlīdzekļus vai kuras saistītas ar minēto transportlīdzekļu vadīšanas apmācību;

175.2. neformālās izglītības programmas (saziņa valsts valodā, saziņa svešvalodās, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās, digitālā prasme, mācīšanās prasme, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, kultūras izpratne un izpausme), izņemot neformālās izglītības programmas, kuru pabeigšana paredz iespēju iegūt tiesības vadīt A, A1, B, B1, C, C1, M kategorijas transportlīdzekļus vai kuras saistītas ar minēto transportlīdzekļu vadīšanas apmācību.

176. Izglītības programmu, kurā nepieciešama bezdarba riskam pakļautās personas apmācība, nosaka pati bezdarba riskam pakļautā persona sadarbībā ar karjeras konsultantu.

177. Pieaugušo izglītības programmas izstrādā izglītības iestādes atbilstoši prasībām, kas noteiktas izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

178. Bezdarba riskam pakļauto personu iesaista pieaugušo izglītības programmu apguvē, ja:

178.1. persona ir darba tiesiskajās attiecībās vai ir pašnodarbināta persona;

178.2. persona ir sasniegusi 25 gadu vecumu;

178.3. persona ir saņēmusi karjeras konsultanta atzinumu, kas apliecina nepieciešamību iesaistīties konkrētās izglītības programmas apguvē, lai paaugstinātu konkurētspēju darba tirgū;

178.4. persona pirms pirmreizējas iesaistes pieaugušo izglītības programmas vai šo noteikumu 6.2.apakšnodaļā minētās izglītības programmas apguvē nav iepriekš ieguvusi neformālo vai formālo izglītību aģentūras organizēto profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas un neformālās izglītības programmu ietvaros vai ir to ieguvusi vismaz pirms 12 mēnešiem vai agrāk.

179. Tiesības saņemt apmācībai paredzēto finanšu līdzekļu atmaksu pilnā apmērā, bet nepārsniedzot šo noteikumu 187.punktā noteikto apmācību kupona pilno vērtību, ir personai, kura atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

179.1. personai ir noteikta invaliditāte;

179.2. līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai personai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi (izņemot gadījumu, ja persona vecuma pensiju saņem priekšlaicīgi);

179.3. personai ir divi bērni vai vairāk vecumā līdz 18 gadiem;

179.4. persona ir atzīta par trūcīgu.

180. Bezdarba riskam pakļauto personu var atkārtoti iesaistīt pieaugušo izglītības programmas apguvē ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās dalības šajā apakšnodaļā un šo noteikumu 6.2.apakšnodaļā minētajā pasākumā. Bezdarba riskam pakļauta persona pasākuma ietvaros var saņemt atbalstu tikai par vienu šo noteikumu 175.1. vai 175.2.apakšpunktā minēto izglītības programmas apguves veidu.

181. Pirms apmācību uzsākšanas bezdarba riskam pakļautās personas piemērotību konkrētās izglītības programmas apguvei nosaka izglītības iestāde.

182. Aģentūra, iesaistot bezdarba riskam pakļauto personu apmācībā, ar katru personu noslēdz līgumu par apmācību nodrošināšanu. Līgumā nosaka apmācības noteikumus un laiku, savstarpējos pienākumus un tiesības apmācības laikā, kā arī apmācības izbeigšanas nosacījumus.

183. Uzsākot apmācību, izglītības iestāde bezdarba riskam pakļautajai personai izsniedz profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu un stundu (nodarbību) sarakstu, kā arī ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu iekļauj viņu izglītojamo sarakstā.

184. Ja bezdarba riskam pakļautā persona pārtrauc mācības vai atkārtoti nav nokārtojusi noslēguma pārbaudījumu, viņu ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu svītro no izglītojamo saraksta un aģentūra veic galīgo norēķinu ar izglītības iestādi par apmācību, pārskaitot naudas līdzekļus atbilstoši faktiskajiem apmācības izdevumiem.

185. Ja bezdarba riskam pakļautā persona, ievērojot visas izglītības iestādes noteiktās izglītības programmā ietvertās prasības, pēc apmācības pabeigšanas nav nokārtojusi noslēguma pārbaudījumu, tā par saviem līdzekļiem un saskaņā ar izglītības iestādes darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka termiņu atkārtota noslēguma pārbaudījuma kārtošanai, kārto kvalifikācijas eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, kā arī apmaksā papildu apmācību, ja tāda nepieciešama.

186. Izglītības iestāde 10 darbdienu laikā pēc bezdarba riskam pakļautās personas izglītību apliecinoša dokumenta izsniegšanas par to rakstiski informē aģentūru.

187. Apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot īstenoto pieaugušo izglītības programmu izmaksu segšanai 90 % apmērā no apmācību izmaksām, bet ne vairāk kā 90 % no apmācību kupona pilnā apmēra, kas ir ne vairāk kā 250 latu gadā, izņemot šo noteikumu 179.punktā minēto gadījumu. Ja izglītības programmas maksa pārsniedz apmācību kupona pilnā apmēra vērtību, starpību sedz persona. Finanšu līdzekļus izlieto, lai segtu mācību maksu:

187.1. par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi – līdz 250 latiem;

187.2. par neformālās izglītības programmas apguvi (no 24 līdz 159 stundām) – līdz trim latiem par stundu, kopā – līdz 250 latiem.

6.2. Apmācības programmas bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām

188. Apmācības programmu apguve bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju un pilnveidot ar darba devēja jomu vai nozari saistītās prasmes un iemaņas profesionālās pilnveides programmās (izņemot tās profesionālās pilnveides izglītības programmas, kuru pabeigšana paredz iespēju iegūt tiesības vadīt A, A1, B, B1, C, C1, M kategorijas transportlīdzekļus vai kuras saistītas ar minēto transportlīdzekļu vadīšanas apmācību) un profesionālās tālākizglītības programmās ilgtspējīgas darba vietas saglabāšanai.

189. Bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu iesaista izglītības programmas apguvē, kas nav ilgāka par sešiem mēnešiem, ja persona ir darba tiesiskajās attiecībās ar komersantu vai pašnodarbināto personu, strādā nepilnu darba laiku darba apjoma samazināšanās dēļ ekonomiskās krīzes vai globalizācijas faktoru ietekmē, pašreizējā darba vietā nodarbināta ilgāk par sešiem mēnešiem, darba laiks samazināts vismaz vienu mēnesi pirms iesaistes apmācību programmu ieguvē un ir saņēmusi attiecīgu darba devēja rakstisku apliecinājumu. Darba devējs apliecina, ka triju darbdienu laikā informēs aģentūru, ja mainīsies darbiniekam noteiktais darba laiks vai tiks izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar konkrēto darbinieku.

190. Bezdarba riskam pakļauto nodarbināto personu var atkārtoti iesaistīt izglītības programmas apguvē ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējās dalības šajā apakšnodaļā un 6.1.apakšnodaļā minētajā pasākumā.

191. Apmācībai paredzētos finanšu līdzekļus var izlietot:

191.1. izglītības programmas apguvē iesaistītās bezdarba riskam pakļautās nodarbinātās personas ikmēneša stipendijai 70 latu apmērā par kalendāra mēnesi;

191.2. bezdarba riskam pakļautās nodarbinātās personas apmācības ietvaros īstenoto profesionālās tālākizglītības programmu izmaksu (mācību maksas) segšanai ne vairāk kā 500 latu apmērā vai profesionālās pilnveides izglītības programmu izmaksu (mācību maksas) segšanai ne vairāk kā 300 latu apmērā.

192. Izglītības programmas apguve bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām organizējama atbilstoši šo noteikumu 177., 181., 182., 183., 184., 185. un 186.punktam.

7. Noslēguma jautājums

193. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumus Nr.166 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 46.nr.; 2009, 9., 37., 125., 130., 135.nr.; 2010, 34., 108.nr.; 2011, 5.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Labklājības ministre I.Jurševska