Saeimas 2011.gada 3.februāra sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 3.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija ir lūgusi grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Aivas Zariņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā 2.februāra sēdē komisijā izskatīto likumprojektu „Grozījums Ugunsdzēsības un ugunsdrošības likumā” pirmajam lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Cilinska, Bērziņa, Laizānes un Dzintara iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Dzintars Rasnačs. Bet, kolēģi, zālē ir milzīgs troksnis... (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Klementjev, netraucē strādāt!”)

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Nacionālā apvienība ir atsaukusies uz Latvijas Žurnālistu asociācijas pagājušā gada 1.decembra paziņojumu par to, ka nepieņemama ir situācija, ka sabiedrībai nav zināmi preses izdevumu patiesie īpašnieki un ka ir veidoti apstākļi cenzūrai, kas būtu pretrunā ar Satversmi.

Līdz ar to mūsu apvienība uzskatīja par nepieciešamu sagatavot grozījumus likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, un mēs aicinām... Es aicinu atbildīgo komisiju pieaicināt tātad šos iesniedzējus – Latvijas Žurnālistu asociāciju, bet, ņemot vērā to, ka ir vēl viena plaši pārstāvēta žurnālistu nevalstiskā organizācija – „Latvijas Žurnālistu savienība” –, uzaicināt arī viņus un izvērtēt, vai nevajadzētu uzaicināt arī Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvjus, jo diezgan daudzi izdevēji vienlaikus arī ir īpašnieki.

Tāds būtu mans aicinājums komisijai un lūgums deputātiem to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt „pret” neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Tātad likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Konkurences likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Laizānes, Dzintara, Cilinska, Lāča, Bērziņa un Parādnieka iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL–TB/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

2011.gada 15.janvārī Latvijas Ordeņu brālība, kura apvieno sevī tādas cienījamas personas kā Juri Karlsonu, Jāni Rožkalnu, Edmundu Būmani un citus augstā apbalvojuma saņēmējus, nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam, kurā pauda savu satraukumu (citēju): „Mūs uztrauc tas, ka latviešu jaunā paaudze tiek izspiesta no šejienes darba tirgus. Un tieši tādēļ viņi tūkstošiem ir spiesti pamest mūsu valsti un doties svešumā, no kurienes lielā daļa var arī neatgriezties. Krievu valodas pozīcijas kļūst tik plašas, ka darba devēji pieprasa krievu valodas zināšanas gandrīz visos darba piedāvājumos. Pat daudzos valsts uzņēmumos bez krievu valodas zināšanām darbs netiek piedāvāts. Ap 65 procentiem jauniešu, kuri ir beiguši skolas ar latviešu mācību valodu pēdējos divdesmit gados, nav mācījušies krievu valodu, un tāpēc viņi nevar atrast šeit darbu un tiek rupji diskriminēti paši savā zemē. Kaut kas tāds nenotiek nevienā citā Eiropas valstī.” (Citāta beigas.)

Sestdien, 29.janvārī, laikrakstā „Diena” no septiņiem darba sludinājumiem trijos tika prasītas labas krievu valodas zināšanas.

Un tādēļ, lai risinātu šo problēmu un pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, nacionālā apvienība piedāvā likumprojektā noteikt, ka turpmāk, publicējot darba sludinājumus, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem būs aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu, kuras ir Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes. Savukārt svešvalodu, kuras nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai Ministru kabineta noteiktos gadījumos un profesijās.

Protams, katra valoda mūs bagātina, bet deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir minēts: „Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti.” Tādēļ lūdzam nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram, kurš pieteicies runāt „pret”.

A.Šlesers (PLL frakcija).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis jautājums pēc būtības ir ļoti patriotisks. Katram Latvijā dzīvojošam cilvēkam būtu jārunā latviešu valodā, un mēs viennozīmīgi domājam, ka tas ir pareizi. Bet vienlaicīgi, ja mēs paskatāmies uz dzīvi, paraugāmies, kā tad īsti šī situācija attīstās daudzās jomās, tad redzam, ka viss nemaz nav tik viennozīmīgi.

Savulaik, kad mēs atguvām Latvijas neatkarību, mēs definējām, ka Latvijā visi runās latviski, un politisku apsvērumu pēc mēs uzskatījām, ka krievu valodas mācīšana ir noziedzīga un nav nepieciešama, jo kādreiz, padomju laikā, bija tā, ka, ja bērni spēlējās pagalmā un viens no bērniem bija krievvalodīgais, tad kaut kā sanāca, ka praktiski visi latvieši runāja krievu valodā. Un tad radās doma: atriebsimies, lai tagad visi runā tieši latviešu valodā! It kā tas viss ir saprotami – 50 okupācijas gadi, bet... Man pašam dzīvē ir bijušas dažādas situācijas, kurās es viennozīmīgi sapratu, ka valoda – tā ir atslēga uz zināšanām.

Šodien es nekādā gadījumā negribu vērsties pret mūsu valsts valodu – latviešu valodu. Es runāju par to, ka latvieši šodien kļūst konkurēt nespējīgi. Mēs varam ar likumu pieņemt, tā teikt, lēmumu, ka visi var runāt tikai un vienīgi latviešu valodā, bet... Paskatīsimies uz konkrētiem biznesa sektoriem! Tūrisms. Ja kāds vēlēsies strādāt viesnīcā vai restorānā un pateiks: „Ziniet, es runāju tikai latviešu valodā, un likums tagad piespiež jūs paņemt mani darbā, jo es zinu latviešu valodu,” – problēma ir tā, ka atradīsies citi iemesli, kuru dēļ šis jaunais cilvēks neatradīs iespēju strādāt šajā viesnīcā vai šajā restorānā.

Pirms kāda laika kopā ar vienu Igaunijas paziņu mēs sēdējām kādas viesnīcas restorānā un dzērām kafiju, tēju, un pienāca jauna oficiante un sāka runāt ar mums angļu valodā. Mēs ar igauni runājām krievu valodā, lai gan viņš runā labi arī angļu valodā, un tad sanāca tā, ka mēs savas sarunas laikā sākām pasūtīt kaut kādu ēdienu, un tā meitene stāvēja apmulsusi. Viņa bija jauna latviešu meitene, viņa neko nesaprata krievu valodā. Tā diemžēl šodien ir realitāte! Un pēc kāda laika es konstatēju, ka tajā vietā tā meitene vairs nestrādā, viņas vienkārši tur vairs nav. Kāpēc? Tāpēc, ka tūrisma nozarē ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēks zina vismaz trīs valodas. Tā ir, protams, latviešu valoda, tā ir krievu valoda, un tā ir angļu valoda. Ja kāds zina vēl kādu citu – ceturto vai piekto valodu –, viņš kļūst konkurētspējīgs.

Šodien mēs gribam piespiest, ka cilvēks, kurš zina vienu valodu, ir jāņem darbā. Diemžēl ne jau dēļ tā, ka viņš nerunā citās valodās, viņu neņems darbā, bet tāpēc, ka konkrētajā arodā ir nepieciešamas vairākas valodas. Mēs esam tranzīta zeme, mēs apkalpojam kravas, kas nāk no austrumiem un rietumiem, un pretējā virzienā. Kā jūs iedomājaties: vai cilvēks, kurš strādās un runās tikai latviešu valodā, kvalificēsies, lai viņu pieņemtu darbā? Diemžēl tas nav iespējams.

Mazā valstī mums vajadzētu ieviest tādu politiku, ka, beidzot skolu, jaunieši zina vismaz trīs valodas. Pirms kāda laika es viesojos krievu skolā, tā tiek uzskatīta par bilingvālu, kā mēs zinām, jo pamatmācības it kā notiek krievu valodā, bet liela daļa priekšmetu tiek apgūti latviešu valodā. Ar izbrīnu man nācās konstatēt, ka tie jaunieši, ar kuriem es runāju tīrā latviešu valodā un kuri, kā man šķita, ir latvieši, patiesībā bija krievvalodīgie jaunieši. Kad strādāju Rīgas domē, pie manis bija atnākusi jauniešu grupa, un mēs veselu stundu runājām par lietām pašvaldībā latviešu valodā. Pēc sēdes... pēc šīs sarunas jaunieši savā starpā daudzi sāka runāt krievu valodā.

Šodien krievvalodīgie jaunieši ir iemācījušies latviešu valodu daudz labāk. Diemžēl latvieši krievu valodu nezina. Un, ja mēs šodien ar likumu mēģināsim pieņemt lēmumu, ka tikai un vienīgi latviešu valoda garantē darbu, tad diemžēl konkrētajos arodos latvieši kļūs konkurēt nespējīgi.

Es domāju, ka šis jautājums ir ārkārtīgi jutīgs un ka mums vajadzētu skatīties nevis uz to, kā uzspiest latviešu valodu tikai ar varu – latviešu valoda ir jāzina! –, bet ir arī jāpadomā, kādā veidā radīt situāciju, lai latvieši būtu konkurētspējīgi pašā Latvijā, lai viņiem nevajadzētu braukt uz Īriju. Un, starp citu, arī tie, kas aizbrauc kaut kur, ja viņi zina kaut vai to pašu krievu valodu, viņi ir konkurētspējīgāki nekā latvieši.

Tā ka, man šķiet, šeit nevajadzētu šo jautājumu politizēt, bet vajag skaidri pateikt: katram, kas pabeidz skolu, ir jāzina vismaz trīs valodas. Un tad mēs būsim konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens – „pret”. Tātad jāpieņem lēmums balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Laizānes, Dzintara, Cilinska, Lāča, Bērziņa un Parādnieka iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 32, atturas – 22. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Agešina, Ribakova, Dolgopolova un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir...

Ir pieteikusies runāt deputāte Aija Barča. Lūdzu!

Ā... par procedūru? Ieslēdziet mikrofonu deputātei Barčai!

A.Barča (ZZS frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām un mainīt atbildīgo komisiju, par atbildīgo komisiju nosakot Sociālo un darba lietu komisiju, jo 9.sasaukuma laikā tika izdarīta tāda darbība, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atvirzīja atpakaļ Sociālo un darba lietu komisijai šo likumprojektu, kurš arī iepriekšējos gados atradās Sociālo un darba lietu komisijas pārraudzībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms jautājums: vai deputāti piekrīt tam, ka likumprojekts tiek nodots komisijām? Vai deputāti piekrīt deputātes Barčas ierosinājumam, ka atbildīgā komisija ir Sociālo un darba lietu komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu Aivaram Dronkam no šā gada 2.februāra līdz 4.februārim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, par ko jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs saņēma deputāta Borisa Cileviča iesniegumu par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu viņam šā gada 3.februārī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Tātad lēmuma projekts „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 3, atturas – 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Aivas Zariņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča lūgumu atbrīvot Aivu Zariņu no Augstākās tiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteikto tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Juridiskā komisija ir izskatījusi minēto iesniegumu un, aizklāti balsojot, ir atbalstījusi lēmuma projektu: atbrīvot Aivu Zariņu no Augstākās tiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aivas Zariņas atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Pirms mēs sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 3.februāra sēdes darba kārtību. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījums Konkurences likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Kurš ziņos par likumprojektu „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”?

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un pirmajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”. Šie grozījumi, varētu teikt, ir tikai tehniski, saistīti ar to, ka ir mainījies Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, un tāpēc komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Ir ierosinājums priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 8.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Reklāmas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Grozījumi šajā likumā ir tīri tehniski tāpat kā nupat izskatītie grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā. Un tāpēc komisija aicina deputātus pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Reklāmas likumā” apstiprināšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Termiņš tāds pats kā iepriekšējam likumprojektam. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 8.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.februāris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Didzis Zemmers.

D.Zemmers (ZZS frakcija).

Paldies.

Labdien, cienījamie kolēģi!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā”. Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai grozītu Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likuma normas atbilstoši 2010.gada 5.jūlijā parakstītajam līgumam par Latvijas un Šveices sadarbības programmas īpašās atbalsta formas „Stipendiju fonds” ieviešanu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un lūdz piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

D.Zemmers. Paldies.

Lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.

D.Zemmers. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.februāris līdz pulksten 17.00. Ir nepieciešami būtiski uzlabojumi šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana otrajā lasījumā?

D.Zemmers. Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 10.februārī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.februāris, izskatīšana galīgajā lasījumā – 10.februārī.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Izskatīsim likumprojektu ”Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””.

Komisija otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un atbalstīja likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. 10.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Kā jūs redzat, likumprojekts „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai” (Nr.182/Lp10) liecina, ka tas ir sagatavots nevainojami Juridiskajā komisijā, jo pēc pirmā lasījuma mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu.

Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībai” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Paldies par vienprātīgo atbalstu. Termiņš – 8.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, kolēģi!

Izskatāmā likumprojekta otrajam lasījumam kopumā saņemti pieci priekšlikumi. Komisijas sēdē mēs tos izskatījām 26.janvārī.

1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāls priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 2.priekšlikums. Arī šo iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir definējuma „finanšu iestāde” precizējums, ko arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3.priekšlikums. Iesniedzis tieslietu ministrs Štokenbergs. Priekšlikums izstrādāts, lai likumu saskaņotu ar Apvienoto Nāciju Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību, pazīstamas kā Palermo konvencija, 6.pantu. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir redakcionāls priekšlikums, ko komisija atbalstījusi un iekļāvusi savā priekšlikumā – 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir... jā, ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 2.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Godājamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Tad, kad komisija skatīja šo ierosinājumu, kas ir saņemts no Finanšu ministrijas, piedalījās arī, protams, Juridiskais birojs, kā arī deputāti, kas bija iepriekšējā Saeimā, un izrādījās, ka šis pienākums ir ticis deleģēts, uzticēts Ministru kabinetam jau iepriekšējās Saeimas laikā. Un vienkārši nu Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests bija izteikuši aizdomas, ka tas termiņā netiks izpildīts. Taču komisija vienbalsīgi uzskatīja, ka tieši tāpēc, ka tas jau ir uzticēts Ministru kabinetam un tas ir Ministru kabineta pienākums, speciāls likumprojekts šādam nolūkam nebūtu jāveido, un noraidīja šo likumprojektu vienbalsīgi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 60, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Komisija atbalstīja desmit priekšlikumus un noraidīja divus priekšlikumus.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas noteic, ka attiecībā uz Saeimas deputātiem Saeimas priekšsēdētājs nav institūcijas vadītājs, kas ir atbildīgs par amatpersonu saraksta iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 2. – Dolgopolova kunga priekšlikums. Tas precizēja definīciju par to, kas ir koruptīvs nodarījums, tomēr komisija vienojās par to, ka koruptīva nodarījuma definējums nav šā likuma priekšmets, un tāpēc neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 3.priekšlikums. Līdzīgi. Partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcija arī ieteica precizēt, kas ir koruptīvs nodarījums, bet, tā kā komisija atzina, ka tas nav šā likuma priekšmets, komisija neatbalstīja šo definīciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. Komisija atbalstīja finanšu ministra Andra Vilka priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. 4.priekšlikums. Jūs izlaidāt 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

L.Čigāne. Jā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noteica, ka tātad trešās nodaļas nosaukumā ir arī nosakāmi amatpersonu pienākumi, bet... arī tiesības ziņot par interešu konfliktu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 5. – finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, ko komisija redakcionāli precizēja un kas paredz to, ka tikai elektroniskā veidā ir jāiesniedz amatpersonu saraksti Valsts ieņēmumu dienestā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nosaka to, kādā veidā tiek sniegtas ziņas par Saeimas deputātiem Valsts ieņēmumu dienestā kā amatpersonām. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 6.priekšlikumu.

L.Čigāne. 7.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja to, ka no priekšlikuma tiek svītroti vārdi „koruptīvs nodarījums”, jo, kā jau es minēju, komisija vienojās par to, ka koruptīva nodarījuma definēšana nav šā likuma priekšmets.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Čigāne. 8. – deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts, nosakot to, ka amatpersona par interešu konfliktu savā iestādē var ziņot gan iestādes vadītājam, gan arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Čigāne. 9.priekšlikums. Daļēji atbalstīto 8.priekšlikumu iekļāva un precizēja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

10. ...

L.Čigāne. 10. – deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums. To komisija daļēji atbalstīja un iekļāva savā priekšlikumā – 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

(Pauze. No zāles dep. I.Circene un S.Bendrāte: „Lūdzu atbalstīt...”)

L.Čigāne. Lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Čigāne. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 11.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.februāris. Paldies.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 8.laidienā