Pasaules vēstnesis

Daidžests. 3. — 5.

Citu rakstītais marts

Nr. 4 (4)

"Latvijas banku sistēmā sūce"

"Kommersant Daily"

— 99.02.23.

Tieši pirms pusotra gada Sanktpēterburgas nodokļu policija mēģināja padzīt no pilsētas Baltijas valsts bankas, un arestēja to rēķinus. Šis mēģinājums izrādījās neveiksmīgs, taču pēc gada finansu krīze veiksmīgi pabeidza nodokļu iestāžu aizsākto. Tomēr bankas nesteidzas pamest Krieviju, vēl vairāk, tieši tās var kļūt par galveno kapitāla aizplūšanas kanālu no Krievijas.

Atgādināsim, ka 1997. gada augustā Sanktpēterburgā tika bloķēti 14 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas banku rēķini par kopējo summu 3 miljonu dolāru apmērā. Šai akcijai bija acīmredzami skandalozs raksturs - nodokļu policijas apsūdzības bija tik nenozīmīgas, ka tās noraidīja pat salīdzinoši liberālās vietējās tiesas. Baltijas bankas kļuva piesardzīgākas, taču no Krievijas neaizgāja. Situāciju diez ko neizmainīja pat pagājušā gada marta-aprīļa krīze Krievijas attiecībās ar Latviju un nepārprotamie Krievijas nodokļu dienesta mājieni par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Taču 17. augusta finansu krīze paveica to, kas nebija pa spēkam Valsts nodokļu dienestam - bankas sāka aiziet no Krievijas.

No trim Baltijas valstīm visciešāk ar Krieviju ir saistītas Latvijas bankas. Līdz krīzei no 32 bankām tikai septiņas pilnībā orientējās uz Latvijas iekšējo tirgu. Latvija Krievijai faktiski ir kļuvusi par neoficiālu offshore zonu - pēc dažiem aprēķiniem, Krievijas līdzekļu daļa Latvijas banku aktīvos sasniedza 45% no kopējiem aktīviem. Tādējādi finansu krīze Latvijas banku sistēmai deva divkāršu triecienu: tie bija tieši zaudējumi no ieguldījumiem GKO un krass klientu skaita samazinājums. Krievijas maksātnespēja izrādījās nāvējoša Kapitālbankai , bet vēl viena pirmā desmitnieka banka - Rīgas Komercbanka - nonāca uz bankrota sliekšņa.

Taču ir pamats domāt, ka krīze ir samazinājusi, taču ne pilnībā atsitusi Latvijas banku vēlēšanos strādāt Krievijā. Iemesls ir ļoti vienkāršs - iekšējais tirgus ir pārāk mazs pilnvērtīgai darbībai, turklāt neviena cita operācija ienesīguma ziņā nav salīdzināma ar Krievijas klientu apkalpošanu. Taču noteiktas izmaiņas nešaubīgi būs.

Strādāt ar Krieviju var atļauties tikai lielas bankas, bet mazās, ja arī tās pārdzīvos krīzi, būs spiestas apvienoties. Tāpat šeit jāņem vērā tas, ka Latvijas banku skandināvu un igauņu akcionāri lielākajā daļā gadījumu ir noskaņoti pret savu kredītiestāžu darbošanos Krievijā. Tā rezultātā ir iznācis, ka no lielajām bankām Krievijā ir gatavas palikt tikai divas Latvijas bankas - Parex banka un Rietumu banka . Turklāt tās arī būs vienīgās Baltijas bankas - Lietuvas Snoras un Igaunijas Krediidipank un Forekspank , kuras līdz šim aktīvi strādāja Krievijā, tagad atrodas uz bankrota robežas.

Jāatzīmē, ka Latvijas banku darbība Krievijā nekad nav īpaši sajūsminājusi nodokļu dienestu un Centrālo banku. Lai kā arī nebūtu, konkrētos pārkāpumos pieķert ir izdevies visai reti - bankas apgāja likumu, izmantojot paša nodokļu dienesta un CB instrukcijas un skaidrojumus. Taču droši var paredzēt, ka jau tuvākajā laikā pret "sliktajām" bankām tiks izsludināta medību sezona. Jau tagad Valsts domē aktīvi tiek gatavoti divi jauni likumi: par valūtas regulēšanu un naudas atmazgāšanu. Pirmkārt, CB pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama valūta savu rezervju papildināšanai, kā arī vienkārši piedāvājuma uzturēšanai tirgū - tādēļ tai ir jāieņem agresīva pozīcija pat attiecībā pret pilnīgi legāliem valūtas eksportētājiem. Otrkārt, cīņa ar "kapitālu aizpludinātājiem" ļoti labi iekļaujas kopīgajā cīņas pret noziedzību ainā. Nodokļu policija jau tagad cieši ir pievērsusies mazajām firmām, un agri vai vēlu tā nonāks arī līdz bankām.

Tagad Latvijas bankas stāv nozīmīgas dilemmas priekšā - ko piedāvāt saviem klientiem. Ja mierīgākos laikos varētu klusi iepirkt GKO un nodarboties ar trasta operācijām, tad tagad šādu iespēju vairs nav. Tā kā kārdinājums veikt dažādas puslegālas operācijas, ar kurām līdz šim nodarbojās zemāka ranga bankas, būs pārāk liels.