Valsts prezidenta raksts

Par likuma “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” otrreizēju caurlūkošanu

Saeimas dok. Nr.3643

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

2001. gada 11. oktobrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””.

Uzskatu, ka augstāk minēto grozījumu 18. panta vienpadsmitās daļas redakcija ir precizējama šādu iemeslu dēļ.

Grozījumi ierobežo iespēju par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus, privatizējot pašvaldību īpašumu. Pieņemot jauno redakciju, no privatizācijas procesa, kurā kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantots privatizācijas sertifikāts, tiek izslēgtas citas pašvaldību īpašumu formas, izņemot zemi un privatizējamos dzīvokļus. Šāda redakcija nonāk pretrunā ar likumā noteikto privatizācijas sertifikāta definīciju un 19. panta otrajā daļā norādītajām valsts garantētajām tiesībām izmantot sertifikātus, privatizējot pašvaldību īpašumu. Minētajā pantā ir noteikts, ka valsts garantē ikvienam īpašniekam tiesības izmantot savus sertifikātus valsts vai pašvaldību īpašuma objektu privatizācijai. Bez tam grozījumi stātos spēkā pirms pašreiz noteiktā sertifikātu izmantošanas termiņa beigām (2001. gada 31. decembris), kas savukārt sarežģītu privatizācijas procesā esošu pašvaldības īpašumu privatizācijas pabeigšanu.

Norādītais grozījums rada neskaidrību privatizācijas sertifikātu izmantošanā, privatizējot viendzīvokļa mājas un citus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktos objektus, jo, kā jau norādīju iepriekš, 11. oktobrī pieņemtais likums paredz vienīgi dzīvokļu privatizāciju.

Aicinu Saeimu izvērtēt grozījumos noteiktā Ministru kabineta apstiprinātā saraksta lietderību un ietekmi uz privatizācijas procesu, jo likuma jaunā redakcija nesatur nekādas norādes, kādā termiņā valdībai šāds saraksts ir jāapstiprina. Nav skaidrs arī šāda saraksta izveidošanas mērķis, jo par katru privatizācijai nododamo valsts īpašuma objektu Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums, kurš ir publiski pieejams.

Papildus vēlams arī precizēt likuma “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” 18. panta vienpadsmitās daļas pirmā un otrā teikuma mijiedarbību nolūkā padarīt likuma tekstu nepārprotamu, jo pašreizējā redakcija pati par sevi nedod skaidru atbildi par to, kādi sertifikāti (privatizācijas vai īpašuma kompensācijas) turpmāk izmantojami.

Vienlaikus, ņemot vērā to apstākli, ka spēkā esošajā likumā noteiktais privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņš tuvojas beigām, vēlos lūgt Saeimu atkārtoti caurskatīt likumu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” iespējami ātrākā laikā.

Ievērojot iepriekš minēto, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, nosūtu 2001. gada 11. oktobrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” otrreizējai caurlūkošanai.

Ar cieņu,

Rīgā 2001. gada 16. oktobrī

Vaira Vīķe–Freiberga

Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”

Valsts prezidenta dokuments Nr.356

Iesniegts Saeimas Kancelejā 16.10.2001.

Izdarīt likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9.nr.; 1999, 15.nr.; 2001, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 18. panta vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par privatizējamo valsts īpašumu atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam sarakstam, kā arī par no valsts un pašvaldībām nopirkto zemi un privatizētajiem dzīvokļiem izmantojami līdz 2002. gada 31. decembrim. No 2003. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim minētajiem mērķiem izmantojami tikai īpašuma kompensācijas sertifikāti. Šie sertifikāti tiek dzēsti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un tos dzēš institūcija, kas veic īpašuma privatizāciju vai atsavināšanu. Neizlietotie sertifikāti pēc to derīguma termiņa beigām tiek anulēti.”

2. Izteikt 20. panta ceturtās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Centrālā zemes komisija izskata šīs personas pieprasījumu, izvērtē termiņa nokavējuma iemeslus un pieprasījuma atbilstību likumam un pieņem attiecīgu lēmumu.”

Likums Saeimā pieņemts 2001. gada 11. oktobrī.