ATSAUCĒ IETVERT:
"Lafontēna pūdelis". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.03.1999., Nr. 66/67 https://www.vestnesis.lv/ta/id/22549
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Pasaules vēstnesis
Daidžests. 3. — 5.
Citu rakstītais marts
Nr. 4 (4)
"Lafontēna pūdelis"
"Der Standard"
— 99.03.03.
Sajūsma par spēcīgo eiro pirmajās dienās tāpat bija nevietā, kā bažas par jaunās valūtas patreizējo vājumu. Ņemot vērā pārsteidzoši robusto ASV ekonomiku, un mazasinīgo attīstību Eiropā, ir tikai saprotams, ka eiro kopš gada sākuma attiecībā pret dolāru ir zaudējis vērtību par 7%. Tagad eiro vērtība ir 1,09 USD. Ir iespējama pat paritāte 1:1, kas palielinātu eksportu un līdz ar to ES ekonomiskajai attīstībai dotu nepieciešamo impulsu.
Eiro problēma nav tā vērtība, bet politika, kas aiz tās slēpjas. Kamēr Alans Grīnspens, neapstrīdamais starptautiskā valūtu koncerta maestro, uzdod toni dolāram, eiro, acīmredzot, spēlē pašdarbnieku orķestris. Eiropas Centrālā banka (ECB) gan apzinās, ka procentu likmes eiro valstī ir pārāk augstas un politiskās prasības mīkstināt naudas politiku nav pavisam nepamatotas, taču patreiz ECB galvenokārt nodarbojas ar ticamības nodrošināšanu, kāda Federal Reserve un Bundesbank ir jau sen. Tāpēc katrs jauns Oskara Lafontēna uzbrukums dod iemeslu atlikt nākošo procentu likmju pazemināšanu.
Taču ECB problēmas rada arī ekonomika. Naudas daudzuma attīstība ir tikai viens no faktoriem, kas bankai liek meklēt lēmumu. Taču patreiz tā rāda pavisam citā virzienā nekā signāli no reālās ekonomikas. Emisijas banka bez identitātes problēmām šādā gadījumā ignorētu spēcīgāku monetāro attīstību. Taču ECB baidās, ka tā ar procentu likmju pazemināšanu atstātu
Lafontēna pūdeļa iespaidu. Nav nekāds brīnums, ka pie šādas politiskās konstelācijas investori labprātāk izmanto dolārus un Šveices frankus.