Ministru kabineta noteikumi Nr.57

Rīgā 2011.gada 18.janvārī (prot. Nr.5 23.§)

Noteikumi par drošības apliecības izsniegšanas, darbības apturēšanas un anulēšanas kritērijiem un kārtību

Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 35.¹ panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka drošības apliecības (1.pielikums) izsniegšanas, darbības apturēšanas un anulēšanas kritērijus un kārtību.

2. Noteikumi neattiecas uz pārvadātājiem, kas ir saņēmuši drošības sertifikāta A un B daļu un kuriem attiecīgie tehnoloģiskie procesi ir apliecināti drošības sertifikāta A un B daļas dokumentos.

3. Drošības apliecību izsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (turpmāk – inspekcija) uz pieciem gadiem.

4. Šajos noteikumos paredzētos inspekcijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

II. Drošības apliecības saņemšanai nepieciešamie dokumenti

5. Komersants, kas atbild par Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumos Nr.411 "Noteikumi par stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumu" norādīto dzelzceļa infrastruktūras iecirkņu izveidošanu un uzturēšanu un to infrastruktūras vadības un drošības sistēmu pārvaldību, saņem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja drošības apliecību, ja komersants ir izveidojis un uztur drošības pārvaldības sistēmu (struktūra un pasākumi, ko komersants ir noteicis, lai garantētu savas darbības drošību). Minētais dokuments apliecina, ka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja drošības pārvaldības sistēma ir akceptēta, un apstiprina dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja īpašās prasības attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras drošu plānojumu, uzturēšanu un ekspluatāciju, bet attiecīgos gadījumos – arī kustības vadības un signalizācijas sistēmas uzturēšanu un ekspluatāciju. Lai saņemtu šādu apliecību, komersants iesniedz inspekcijā iesniegumu drošības apliecības saņemšanai (2.pielikums). Iesniegumam pievieno:

5.1. drošības pārvaldības sistēmas dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 3.pielikumā minēto prasību izpildi (arī saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem);

5.2. piemērojamo savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju sarakstu ar norādi par to piemērošanu komersanta drošības pārvaldības sistēmas procesos;

5.3. dzelzceļa infrastruktūras droša plānojuma, uzturēšanas un ekspluatācijas īpašo prasību ievērošanai nepieciešamo procedūru aprakstu, attiecīgos gadījumos arī kustības vadības un signalizācijas sistēmas uzturēšanas un ekspluatācijas procedūru aprakstu;

5.4. komersanta nodarbināto dzelzceļa speciālistu amatu sarakstu;

5.5. dokumentus par drošības pārvaldības sistēmā paredzētajiem ar personālu saistītajiem procesiem:

5.5.1. apliecinājumu, ka komersanta dzelzceļa speciālistu kvalifikācija atbilst dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (arī attiecībā uz sertifikāciju reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā un attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem);

5.5.2. dokumentus, kas apliecina komersanta darbinieku zināšanas par rīcību dzelzceļa satiksmes negadījumos (arī negadījumos ar bīstamajām kravām);

5.6. valdījumā esošā ritošā sastāva tipa, sērijas un modeļu (turpmāk – tips) sarakstu, norādot ritošā sastāva skaitu, ko paredzēts izmantot;

5.7. drošības pārvaldības sistēmā paredzēto ar valdījumā esošo ritošo sastāvu saistīto procesu dokumentāciju:

5.7.1. dokumentu, kurā noteikta par ritošā sastāva tehnisko apkopi atbildīgā struktūra;

5.7.2. dokumentus, kas apliecina ritošā sastāva remonta un apkopes nodrošinājumu, kā arī ziņas par vilces ritošā sastāva ekipēšanu;

5.7.3. dokumentus, kas apliecina izmantojamā ritošā sastāva konstrukcijas atbilstību dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

5.8. informāciju par komersanta darbības jomā ietilpstošo tehnoloģisko procesu veikšanas kārtību.

6. Komersants, kas nodrošina dzelzceļa satiksmi starp stacijām un veic manevrus šajās stacijās un stacijām pievienotajos privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iecirkņos, saņem drošības apliecību, ja tas ir izveidojis un uztur drošības pārvaldības sistēmu. Lai saņemtu šādu apliecību, komersants iesniedz inspekcijā iesniegumu drošības apliecības saņemšanai (2.pielikums). Iesniegumam pievieno:

6.1. drošības pārvaldības sistēmas dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 3.pielikumā minēto prasību izpildi (arī saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem);

6.2. piemērojamo savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju sarakstu ar norādi par to piemērošanu komersanta drošības pārvaldības sistēmas procesos;

6.3. komersanta nodarbināto dzelzceļa speciālistu amatu sarakstu;

6.4. dokumentus par drošības pārvaldības sistēmā paredzētajiem ar personālu saistītajiem procesiem:

6.4.1. apliecinājumu, ka komersanta dzelzceļa speciālistu kvalifikācija atbilst dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (arī attiecībā uz sertifikāciju reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā un attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem);

6.4.2. dokumentus, kas apliecina komersanta darbinieku zināšanas par rīcību dzelzceļa satiksmes negadījumos (arī negadījumos ar bīstamajām kravām);

6.5. valdījumā esošā ritošā sastāva tipu sarakstu, norādot ritošā sastāva skaitu, ko paredzēts izmantot;

6.6. drošības pārvaldības sistēmā paredzēto ar valdījumā esošo ritošo sastāvu saistīto procesu dokumentāciju:

6.6.1. dokumentu, kurā noteikta par ritošā sastāva tehnisko apkopi atbildīgā struktūra;

6.6.2. dokumentus, kas apliecina ritošā sastāva remonta un apkopes nodrošinājumu, kā arī ziņas par vilces ritošā sastāva ekipēšanu;

6.6.3. dokumentus, kas apliecina izmantojamā ritošā sastāva konstrukcijas atbilstību dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un tā piemērotību attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai;

6.6.4. apliecinājumu par ritošā sastāva aprīkojuma atbilstību dzelzceļa satiksmes ātrumam, kā arī sakaru, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmām attiecīgajā dzelzceļa infrastruktūrā;

6.7. informāciju par komersanta noslēgtajiem līgumiem, lai izmantotu citu komersantu pakalpojumus atsevišķu dzelzceļa nozares tehnoloģisko procesu izpildē.

7. Komersants, kura pārvaldījumā nav Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumos Nr.411 "Noteikumi par stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumu" norādīto dzelzceļa infrastruktūras iecirkņu, saņem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja drošības apliecību, ja tas ir izveidojis sistēmu, kas spēj nodrošināt tā darbību attiecīgajā komercdarbības jomā dzelzceļa nozarē saskaņā ar dzelzceļa drošības prasībām. Lai saņemtu šādu apliecību, komersants iesniedz inspekcijā iesniegumu drošības apliecības saņemšanai (2.pielikums). Iesniegumam pievieno:

7.1. dokumentu, kurā ir noteikta komersanta organizatoriskās struktūras daļa vai amatpersona, kura atbild par dzelzceļa darbības plānošanu, organizēšanu, īstenošanu, vadīšanu un satiksmes drošības uzraudzību;

7.2. informāciju par atbildības sadalījumu pa attiecīgajiem tehnoloģiskajiem procesiem dzelzceļa nozarē, nosakot, kādus komersanta darbībai nepieciešamos tehnoloģiskos procesus veic komersants un kādus tas nodod citam komersantam;

7.3. dzelzceļa infrastruktūras droša plānojuma, uzturēšanas un ekspluatācijas īpašo prasību ievērošanai nepieciešamo procedūru aprakstu, attiecīgos gadījumos arī kustības vadības un signalizācijas sistēmas uzturēšanas un ekspluatācijas procedūru aprakstu;

7.4. informāciju par komersanta iekšējos dokumentos (piemēram, komersanta izdotie dokumenti, kopīgi ar citām organizācijām pieņemtie dokumenti, dzelzceļa infrastruktūras aprīkojuma ražotāju, piegādātāju un uzstādītāju dokumenti par to lietošanu, remontu un apkopi, citu organizāciju izdotie dokumenti, dokumentācija saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem) iekļautajām normām, kas atbilst komersanta darbības veidam un īpatnībām un ir izstrādātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju, dzelzceļa speciālistu darba drošību un aizsardzību un dzelzceļa pārvadājumiem;

7.5. komersanta nodarbināto dzelzceļa speciālistu amatu sarakstu;

7.6. dokumentus par procesiem, kas saistīti ar personālu:

7.6.1. apliecinājumu, ka komersanta dzelzceļa speciālistu kvalifikācija atbilst dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (arī attiecībā uz sertifikāciju reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, kā arī attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem);

7.6.2. dokumentus, kas apliecina komersanta darbinieku zināšanas par rīcību dzelzceļa satiksmes negadījumos (arī negadījumos ar bīstamajām kravām);

7.7. valdījumā esošā ritošā sastāva tipu sarakstu, norādot ritošā sastāva skaitu, ko paredzēts izmantot;

7.8. ar valdījumā esošo ritošo sastāvu saistīto procesu dokumentāciju:

7.8.1. dokumentu, kurā noteikta par ritošā sastāva tehnisko apkopi atbildīgā struktūra;

7.8.2. dokumentus, kuros noteikti ar ritošo sastāvu saistītie procesi;

7.8.3. dokumentus, kas apliecina ritošā sastāva remonta un apkopes nodrošinājumu, kā arī ziņas par vilces ritošā sastāva ekipēšanu;

7.8.4. dokumentus, kas apliecina izmantojamā ritošā sastāva konstrukcijas atbilstību dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un tā piemērotību attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai;

7.9. informāciju par komersanta noslēgtajiem līgumiem, lai izmantotu citu komersantu pakalpojumus atsevišķu dzelzceļa nozares tehnoloģisko procesu izpildē.

8. Komersants, kas veic manevrus privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā vienas stacijas robežās, saņem drošības apliecību, ja ir izveidojis sistēmu, kas spēj nodrošināt tā darbību attiecīgajā komercdarbības jomā dzelzceļa nozarē saskaņā ar dzelzceļa drošības prasībām. Lai saņemtu šādu apliecību, komersants iesniedz inspekcijā iesniegumu drošības apliecības saņemšanai (2.pielikums). Iesniegumam pievieno:

8.1. dokumentu, kurā ir noteikta komersanta organizatoriskās struktūras daļa vai amatpersona, kas atbild par dzelzceļa darbības plānošanu, organizēšanu, īstenošanu, vadīšanu un satiksmes drošības uzraudzību;

8.2. informāciju par atbildības sadalījumu pa attiecīgajiem tehnoloģiskajiem procesiem dzelzceļa nozarē, nosakot, kādus komersanta darbībai nepieciešamos tehnoloģiskos procesus veic komersants un kādus tas nodod citam komersantam;

8.3. informāciju par komersanta iekšējos dokumentos (piemēram, komersanta izdotie dokumenti, kopīgi ar citām organizācijām pieņemtie dokumenti, dzelzceļa ritošā sastāva ražotāju, piegādātāju un uzstādītāju dokumenti par to lietošanu, remontu un apkopi, citu organizāciju izdotie dokumenti, dokumentācija saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem) iekļautajām normām, kas atbilst komersanta darbības veidam un īpatnībām un ir izstrādātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju, dzelzceļa speciālistu darba drošību un aizsardzību un dzelzceļa pārvadājumiem;

8.4. komersanta nodarbināto dzelzceļa speciālistu amatu sarakstu;

8.5. dokumentus par procesiem, kas saistīti ar personālu:

8.5.1. apliecinājumu, ka komersanta dzelzceļa speciālistu kvalifikācija atbilst dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (arī attiecībā uz sertifikāciju reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, kā arī attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem);

8.5.2. dokumentus, kas apliecina komersanta darbinieku zināšanas par rīcību dzelzceļa satiksmes negadījumos (arī negadījumos ar bīstamajām kravām);

8.6. valdījumā esošā ritošā sastāva tipu sarakstu, norādot ritošā sastāva skaitu, ko paredzēts izmantot;

8.7. ar valdījumā esošo ritošo sastāvu saistīto procesu dokumentāciju:

8.7.1. dokumentu, kurā noteikta par ritošā sastāva tehnisko apkopi atbildīgā struktūra;

8.7.2. dokumentus, kas apliecina ritošā sastāva remonta un apkopes nodrošinājumu, kā arī ziņas par vilces ritošā sastāva ekipēšanu;

8.7.3. dokumentus, kas apliecina ritošā sastāva konstrukcijas atbilstību dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un tā piemērotību attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai;

8.7.4. apliecinājumu par ritošā sastāva aprīkojuma atbilstību dzelzceļa satiksmes ātrumam, kā arī sakaru, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmām attiecīgajā dzelzceļa infrastruktūrā;

8.8. informāciju par komersanta noslēgtajiem līgumiem, lai izmantotu citu komersantu pakalpojumus atsevišķu dzelzceļa nozares tehnoloģisko procesu izpildē.

9. Komersants, kas veic dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecību, remontu vai tehnisko apkopi, saņem drošības apliecību, ja ir izveidojis sistēmu, kas spēj nodrošināt tā darbību attiecīgajā komercdarbības jomā dzelzceļa nozarē saskaņā ar dzelzceļa drošības prasībām. Lai saņemtu šādu apliecību, komersants iesniedz inspekcijā iesniegumu drošības apliecības saņemšanai (2.pielikums). Iesniegumam pievieno:

9.1. dokumentu, kurā ir noteikta komersanta organizatoriskās struktūras daļa vai amatpersona, kas atbild par dzelzceļa darbības plānošanu, organizēšanu, īstenošanu, vadīšanu un satiksmes drošības uzraudzību;

9.2. informāciju par atbildības sadalījumu pa attiecīgajiem tehnoloģiskajiem procesiem dzelzceļa nozarē, nosakot, kādus komersanta darbībai nepieciešamos tehnoloģiskos procesus veic komersants un kādus tas nodod citam komersantam;

9.3. informāciju par komersanta iekšējos dokumentos (piemēram, komersanta izdotie dokumenti, kopīgi ar citām organizācijām pieņemtie dokumenti, infrastruktūras aprīkojuma ražotāju, piegādātāju un uzstādītāju dokumenti par to lietošanu, remontu un apkopi, citu organizāciju izdotie dokumenti, dokumentācija saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem) iekļautajām normām, kas atbilst komersanta darbības veidam un īpatnībām un ir izstrādātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju, dzelzceļa speciālistu darba drošību un aizsardzību un dzelzceļa pārvadājumiem;

9.4. komersanta nodarbināto dzelzceļa speciālistu amatu sarakstu;

9.5. dokumentus par procesiem, kas saistīti ar personālu:

9.5.1. apliecinājumu, ka komersanta dzelzceļa speciālistu kvalifikācija atbilst dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (arī attiecībā uz sertifikāciju reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, kā arī attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem);

9.5.2. dokumentus, kas apliecina komersanta darbinieku zināšanas par rīcību dzelzceļa satiksmes negadījumos (arī negadījumos ar bīstamajām kravām);

9.6. valdījumā esošā ritošā sastāva tipu sarakstu, norādot ritošā sastāva skaitu, ko paredzēts izmantot;

9.7. ar valdījumā esošo ritošo sastāvu saistīto procesu dokumentāciju:

9.7.1. dokumentu, kurā noteikta par ritošā sastāva tehnisko apkopi atbildīgā struktūra;

9.7.2. dokumentus, kas apliecina ritošā sastāva remonta un apkopes nodrošinājumu, kā arī ziņas par vilces ritošā sastāva ekipēšanu;

9.7.3. dokumentus, kas apliecina ritošā sastāva konstrukcijas atbilstību dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un tā piemērotību attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai;

9.7.4. apliecinājumu par ritošā sastāva aprīkojuma atbilstību dzelzceļa satiksmes ātrumam, kā arī sakaru, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmām attiecīgajā dzelzceļa infrastruktūrā;

9.8. informāciju par komersanta noslēgtajiem līgumiem, lai izmantotu citu komersantu pakalpojumus atsevišķu dzelzceļa nozares tehnoloģisko procesu izpildē.

10. Komersants, kas veic ritošā sastāva būvniecību, remontu vai tehnisko apkopi, saņem drošības apliecību, ja ir izveidojis sistēmu, kas spēj nodrošināt tā darbību attiecīgajā komercdarbības jomā dzelzceļa nozarē saskaņā ar dzelzceļa drošības prasībām. Lai saņemtu šādu apliecību, komersants iesniedz inspekcijā iesniegumu drošības apliecības saņemšanai (2.pielikums). Iesniegumam pievieno:

10.1. dokumentu, kurā ir noteikta komersanta organizatoriskās struktūras daļa vai amatpersona, kas atbild par dzelzceļa darbības plānošanu, organizēšanu, īstenošanu, vadīšanu un satiksmes drošības uzraudzību;

10.2. informāciju par atbildības sadalījumu pa attiecīgajiem tehnoloģiskajiem procesiem dzelzceļa nozarē, nosakot, kādus komersanta darbībai nepieciešamos tehnoloģiskos procesus veic komersants un kādus tas nodod citam komersantam;

10.3. informāciju par komersanta iekšējos dokumentos (piemēram, komersanta izdotie dokumenti, kopīgi ar citām organizācijām pieņemtie dokumenti, dzelzceļa ritošā sastāva ražotāju, piegādātāju un uzstādītāju dokumenti par to lietošanu, remontu un apkopi, citu organizāciju izdotie dokumenti, dokumentācija saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem) iekļautajām normām, kas atbilst komersanta darbības veidam un īpatnībām un ir izstrādātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju, dzelzceļa speciālistu darba drošību un aizsardzību un dzelzceļa pārvadājumiem;

10.4. komersanta nodarbināto dzelzceļa speciālistu amatu sarakstu;

10.5. dokumentus par procesiem, kas saistīti ar personālu:

10.5.1. apliecinājumu, ka komersanta dzelzceļa speciālistu kvalifikācija atbilst dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (arī attiecībā uz sertifikāciju reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, kā arī attiecībā uz bīstamo kravu pārvadājumiem);

10.5.2. dokumentus, kas apliecina komersanta darbinieku zināšanas par rīcību dzelzceļa satiksmes negadījumos (arī negadījumos ar bīstamajām kravām);

10.6. valdījumā esošā ritošā sastāva tipu sarakstu, norādot ritošā sastāva skaitu;

10.7. ar valdījumā esošo ritošo sastāvu saistīto procesu dokumentāciju:

10.7.1. dokumentu, kurā noteikta par ritošā sastāva tehnisko apkopi atbildīgā struktūra;

10.7.2. dokumentus, kas apliecina ritošā sastāva remonta un apkopes nodrošinājumu, kā arī ziņas par vilces ritošā sastāva ekipēšanu;

10.7.3. dokumentus, kas apliecina ritošā sastāva konstrukcijas atbilstību dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un tā piemērotību attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai;

10.7.4. apliecinājumu par ritošā sastāva aprīkojuma atbilstību dzelzceļa satiksmes ātrumam, kā arī sakaru, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmām attiecīgajā dzelzceļa infrastruktūrā;

10.8. informāciju par komersanta noslēgtajiem līgumiem, lai izmantotu citu komersantu pakalpojumus atsevišķu dzelzceļa nozares tehnoloģisko procesu izpildē.

11. Par ritošā sastāva tehnisko apkopi atbildīgā struktūra (komersants) saņem drošības apliecību, ja tā nodrošina ritošā sastāva drošu darbību, izmantojot tehniskās apkopes sistēmu. Minētā struktūra (komersants) nodrošina, lai ritošo sastāvu apsaimniekotu atbilstoši ritošā sastāva apkopes un remonta dokumentācijai, normatīvajiem aktiem par ritošā sastāva būvi, modernizāciju, atjaunošanas remontu, atbilstības novērtēšanu un pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī atbilstoši savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām. Lai saņemtu šādu apliecību, komersants iesniedz inspekcijā iesniegumu drošības apliecības saņemšanai (2.pielikums). Iesniegumam pievieno:

11.1. dokumentu, kurā ir noteikta komersanta organizatoriskās struktūras daļa vai amatpersona, kas atbild par dzelzceļa darbības plānošanu, organizēšanu, īstenošanu, vadīšanu un satiksmes drošības uzraudzību;

11.2. komersanta nodarbināto dzelzceļa speciālistu (ja tādi ir) amatu sarakstu un to kvalifikāciju apliecinošus dokumentus;

11.3. ritošā sastāva tipu sarakstu, norādot ritošo sastāvu skaitu;

11.4. dokumentus, kas apliecina ritošā sastāva tehniskās apkopes sistēmu un tās pārvaldību, tai skaitā ritošā sastāva tehniskās apkopes sistēmas pārvaldības procedūras aprakstu;

11.5. informāciju par komersanta iekšējos dokumentos (piemēram, komersanta izdotie dokumenti, kopīgi ar citām organizācijām pieņemtie dokumenti, dzelzceļa ritošā sastāva ražotāju, piegādātāju un uzstādītāju dokumenti par to lietošanu, remontu un apkopi, citu organizāciju izdotie dokumenti, dokumentācija saistībā ar bīstamo kravu pārvadājumiem) iekļautajām normām;

11.6. informāciju par ritošā sastāva apkopes un remonta izpildi, tai skaitā informāciju par komersanta noslēgtajiem līgumiem, lai ritošā sastāva apkopei un remontam izmantotu citu komersantu pakalpojumus.

12. Par ritošā sastāva tehnisko apkopi atbildīgā struktūra (komersants) var būt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ritošā sastāva būvnieks, remontētājs vai tehniskās apkopes veicējs vai ritošā sastāva lietotājs.

13. Ja drošības apliecības saņemšanai komersants iesniedz dokumentu kopijas papīra formā, tas apliecina to atbilstību oriģinālam. Inspekcija ir tiesīga pieprasīt uzrādīt dokumentu oriģinālus. Ja iesniedzamā dokumenta kopija ir uz vairākām lapām, tām jābūt numurētām un cauršūtām (caurauklotām).

14. Elektroniskos dokumentus komersants sagatavo iesniegšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

15. Ja drošības apliecības turētājs vēlas turpināt darbību dzelzceļa nozarē, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms saņemtās drošības apliecības darbības termiņa beigām tas iesniedz inspekcijā iesniegumu jaunas drošības apliecības saņemšanai. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas saistīti ar iepriekš saņemtās drošības apliecības izsniegšanas nosacījumu izmaiņām, un apliecinājumu, ka pārējie drošības apliecības nosacījumi nav mainīti.

16. Ja drošības apliecības turētājs paredzējis mainīt drošības apliecībā norādīto darbības jomu vai specializāciju vai mainīt šo noteikumu 5.1., 6.1. vai 11.4.apakšpunktā minētos dokumentus, tas inspekcijā iesniedz iesniegumu jaunas drošības apliecības saņemšanai (neatkarīgi no esošās drošības apliecības derīguma termiņa). Iesniegumam pievieno dokumentus, kas saistīti ar iepriekš saņemtās drošības apliecības izsniegšanas nosacījumu izmaiņām, un apliecinājumu, ka pārējie drošības apliecības nosacījumi nav mainīti.

17. Komersants, kas saņēmis šo noteikumu 5.punktā minēto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja drošības apliecību, nekavējoties informē inspekciju, ja tas ir izdarījis būtiskas izmaiņas infrastruktūras, signalizācijas vai energoapgādes sistēmā vai to ekspluatācijas un uzturēšanas principos. Mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas inspekcija izvērtē, cik būtiskas ir komersanta veiktās izmaiņas, un, ja tās skar drošības regulatīvo pamatu, uzdod komersantam mēneša laikā veikt attiecīgas izmaiņas tā drošības pārvaldības sistēmā vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteikumos.

18. Ja komersants maina šo noteikumu 6., 7., 8., 9., 10. vai 11.punktā (izņemot 6.1. vai 11.4.apakšpunktu) minētos drošības apliecības darbības nosacījumus, tas mēneša laikā par to rakstiski paziņo inspekcijai. Minēto informāciju inspekcija reģistrē kā komersanta drošības apliecības darbības nosacījumu maiņu.

19. Ja drošības apliecības turētājs maina juridisko adresi vai citus drošības apliecībā norādītos rekvizītus, tas mēneša laikā par to paziņo inspekcijai, paziņojumam pievienojot drošības apliecības oriģinālu un to dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālu), kuri apliecina attiecīgās izmaiņas.

20. Drošības apliecības turētājs, kas saņēmis šo noteikumu 5. vai 6.punktā minēto drošības apliecību, katru gadu līdz 30.jūnijam iesniedz inspekcijā drošības pārskatu par iepriekšējo gadu. Drošības pārskatā ietver:

20.1. informāciju par komersanta izvirzīto ar drošību saistīto mērķu un drošības pasākumu plānu izpildi;

20.2. komersanta drošības rādītājus atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam, ciktāl tie attiecas uz konkrēto komersantu;

20.3. iekšējo drošības auditu un uzraudzības rezultātus;

20.4. apsvērumus par dzelzceļa darbības traucējumiem un trūkumiem, ierosinājumus dzelzceļa darbības uzlabošanai.

III. Iesnieguma izskatīšana un drošības apliecības izsniegšana

21. Dzelzceļa nozares tehnoloģiskā procesa izpilde, ievērojot drošības prasības, ir apliecināta, ja komersants ir noslēdzis rakstisku līgumu par šāda tehnoloģiskā procesa izpildi ar citu komersantu, kuram ir drošības apliecība par attiecīgā tehnoloģiskā procesa veikšanu.

22. Inspekcija izskata iesniegumu drošības apliecības saņemšanai un tam pievienotos dokumentus un, ja konstatē, ka iesniegtie dokumenti neatbilst šo noteikumu prasībām vai tie ir nepilnīgi vai neprecīzi, pieprasa komersantam papildu informāciju. Pieprasīto informāciju komersants iesniedz 10 darbdienu laikā.

23. Izskatot iesniegumu šo noteikumu 6.punktā norādītās drošības apliecības saņemšanai, inspekcija piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma un šo noteikumu 6.punktā minēto dokumentu saņemšanas iesniedz tos attiecīgajam publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam atzinuma sniegšanai par komersanta ritošā sastāva tehnisko un ekspluatācijas raksturlielumu atbilstību dzelzceļa infrastruktūras nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja komersants ir attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

24. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs 14 dienu laikā pēc šo noteikumu 23.punktā minēto dokumentu saņemšanas iesniedz inspekcijā atzinumu par ritošā sastāva tehnisko un ekspluatācijas raksturlielumu atbilstību dzelzceļa infrastruktūras nosacījumiem. Ja inspekcija nepiekrīt minētajam atzinumam, tā pamato savu viedokli lietā pieņemtajā lēmumā.

25. Lēmumu par drošības apliecības izsniegšanu vai atteikumu izsniegt drošības apliecību inspekcija pieņem mēneša laikā pēc iesnieguma un šo noteikumu 5., 6., 7., 8., 9., 10. vai 11.punktā minēto dokumentu saņemšanas.

26. Lēmumu par atteikumu izsniegt drošības apliecību inspekcija pieņem šādos gadījumos:

26.1. ja komersants neatbilst dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas normatīvajos aktos vai normatīvajos aktos par dzelzceļa satiksmes drošību noteiktajām prasībām;

26.2. ja inspekcijā nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti un inspekcijas pieprasītā papildu informācija saskaņā ar šo noteikumu prasībām;

26.3. ja komersantam gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir anulēta drošības apliecība.

27. Inspekcija triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo to komersantam un publicē savā mājaslapā internetā (www.vdzti.gov.lv).

28. Ja drošības apliecība ir nozaudēta vai neatjaunojami bojāta, inspekcija pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas 10 darbdienu laikā izsniedz drošības apliecības dublikātu.

IV. Drošības apliecības darbības apturēšana un anulēšana

29. Lēmumu par drošības apliecības darbības vai drošības apliecībā norādīto darbības jomu apturēšanu inspekcija pieņem šādos gadījumos:

29.1. ja komersants nespēj darboties attiecīgajā komercdarbības jomā dzelzceļa nozarē, ievērojot drošības prasības šo noteikumu 5., 6., 7., 8., 9., 10. vai 11.punktā norādītās sistēmas trūkumu dēļ;

29.2. ja komersants nav atjaunojis drošības apliecības darbības nosacījumus šo noteikumu 17. vai 18.punktā noteiktajā kārtībā un tādēļ vairs neatbilst drošības apliecības darbības nosacījumiem.

30. Lēmumu par drošības apliecības vai drošības apliecībā norādītās darbības jomas anulēšanu inspekcija pieņem šādos gadījumos:

30.1. ja drošības apliecības turētājam ir izsniegta jauna drošības apliecība šajos noteikumos noteiktajā kārtībā;

30.2. ja drošības apliecības saņemšanai tās turētājs ir sniedzis nepatiesu informāciju vai slēpis būtiskus faktus;

30.3. ja sešu mēnešu laikā pēc drošības apliecības darbības vai drošības apliecībā norādītās darbības jomas apturēšanas tās turētājs nav novērsis konstatētos trūkumus;

30.4. ja drošības apliecības darbība vai drošības apliecības norādītās darbības joma gada laikā ir apturēta atkārtoti par tāda paša veida trūkumiem;

30.5. ja drošības apliecības turētājs ir veicis darbības kādā no drošības apliecībā norādītajām darbības jomām laikā, kad tā bija apturēta;

30.6. ja drošības apliecības turētājs ir izbeidzis darbību.

31. Anulētās drošības apliecības oriģinālu komersants nodod inspekcijā piecu darbdienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par drošības apliecības anulēšanu.

32. Ja pieņemts lēmums par drošības apliecības darbības apturēšanu vai anulēšanu, inspekcija to nosūta komersantam un publicē savā mājaslapā internetā (www.vdzti.gov.lv).

V. Noslēguma jautājumi

33. Drošības apliecība, kas izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīga līdz tajā norādītā darbības termiņa beigām, ja komersants nav mainījis drošības apliecības darbības nosacījumus. Drošības apliecība ir derīga līdz tajā norādītā darbības termiņa beigām arī tad, ja komersants ir iesniedzis inspekcijā informāciju par drošības apliecības darbības nosacījumu maiņu, bet saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu nav bijis nepieciešams saņemt jaunu drošības apliecību.

34. Šo noteikumu 11.punktā minēto drošības apliecību par ritošā sastāva tehnisko apkopi atbildīgajai struktūrai (komersantam) ir jāsaņem divu gadu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/110/EK, ar ko groza Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos (Dzelzceļu drošības direktīva);

3) Komisijas 2009.gada 27.novembra Direktīvas 2009/149/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK grozījumiem attiecībā uz kopīgiem drošības indikatoriem un vienotām metodēm nelaimes gadījumos radušos zaudējumu aprēķināšanai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs U.Augulis

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 18.janvāra
noteikumiem Nr.57

Drošības apliecības paraugs

Satiksmes ministrs U.Augulis

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 18.janvāra
noteikumiem Nr.57

Iesnieguma paraugs drošības apliecības saņemšanai

Satiksmes ministrs U.Augulis

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 18.janvāra
noteikumiem Nr.57

Drošības pārvaldības sistēmas prasības un pamatelementi

1. Drošības pārvaldības sistēmai tiek noteiktas šādas prasības:

1.1. drošības pārvaldības sistēmā dokumentē pamatelementus un visas daļas, kas apraksta komersanta pienākumus un atbildību;

1.2. drošības pārvaldības sistēmā parāda, kā tiek nodrošināti dažādi vadības līmeņi, kā tiek iesaistīts visu līmeņu personāls un kā tiek nodrošināta drošības pārvaldības sistēmas pastāvīga pilnveidošana.

2. Drošības pārvaldības sistēmai ir šādi pamatelementi:

2.1. drošības politika, ko apstiprinājis komersanta vadītājs un kas paziņota visam personālam;

2.2. komersanta kvalitatīvie un kvantitatīvie mērķi drošības uzturēšanai un paaugstināšanai, plāni un procedūras šo mērķu sasniegšanai;

2.3. procedūras esošo, jauno un grozīto tehnisko un ekspluatācijas normatīvu ievērošanai, kas izstrādāti saskaņā ar:

2.3.1. savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām;

2.3.2. normatīvajiem aktiem par valsts drošības mērķiem un drošības metodēm;

2.3.3. normatīvajiem aktiem par komersanta drošības pārvaldības sistēmām un apliecības noteikumiem;

2.3.4. normatīvajiem aktiem par ritošā sastāva reģistrāciju;

2.3.5. normatīvajiem aktiem par ritošā sastāva būvi, modernizāciju, atjaunošanas remontu, atbilstības novērtēšanu un pieņemšanu ekspluatācijā;

2.3.6. normatīvajiem aktiem par ekspluatācijas noteikumiem dzelzceļa tīklā, uz kuru vēl neattiecas savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas, ieskaitot normatīvos aktus, kas attiecas uz signalizācijas un kustības vadības sistēmu;

2.3.7. normatīvajiem aktiem, kuros paredzētas papildu prasības darba kārtības noteikumiem, kas jāpieņem komersantam;

2.3.8. normatīvajiem aktiem par prasībām personālam, kas tieši saistīts ar dzelzceļa satiksmi, ieskaitot personāla atlases kritērijus, veselības stāvokli, profesionālo apmācību un sertifikāciju, ciktāl šie jautājumi nav noteikti savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās;

2.3.9. normatīvajiem aktiem par dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikāciju, izmeklēšanas un uzskaites kārtību;

2.4. procedūras normatīvo dokumentāciju, piemērojamo standartu un citu priekšrakstu ievērošanai iekārtu aprites ciklā un visā ekspluatācijas laikā;

2.5. procedūras un metodes riska faktoru novērtēšanai un riska ierobežošanas pasākumu ieviešanai, ja ekspluatācijas apstākļi vai citi materiāli rada jaunus ekspluatācijas riska faktorus;

2.6. personāla apmācību programmas un sistēmas nodrošināšana personāla kompetences un pienācīgas pienākumu veikšanas uzturēšanai;

2.7. komersanta pasākumi iekšējās informācijas apritei (atsevišķos gadījumos – informācijas apritei starp komersantiem, kas darbojas vienā un tajā pašā dzelzceļa infrastruktūrā);

2.8. procedūras un paraugi, kā dokumentēt drošības informāciju, kā arī svarīgas drošības informācijas kontroles procedūras;

2.9. procedūras, lai nodrošinātu, ka avārijas, starpgadījumi, bīstama tuvošanās un citi bīstami notikumi tiktu reģistrēti, izmeklēti un analizēti, kā arī tiktu veikti nepieciešamie preventīvie pasākumi;

2.10. attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu saskaņots rīcības plāns, kā arī brīdinājumu un informācijas sniegšana pēc negadījuma;

2.11. atkārtotu drošības pārvaldības sistēmas iekšējo auditu veikšana.

Satiksmes ministrs U.Augulis

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 18.janvāra
noteikumiem Nr.57

Drošības rādītāji

1. Ar dzelzceļa satiksmes negadījumiem saistītie rādītāji:

1.1. kopējais nopietnu dzelzceļa satiksmes negadījumu skaits un negadījumu skaits sadalījumā pa to veidiem (par katru nopietnu dzelzceļa satiksmes negadījumu jāziņo, ņemot vērā tā sākotnējo veidu, arī tādā gadījumā, ja sekundārās sekas ir smagākas, piemēram, ugunsgrēks pēc vilciena nobraukšanas no sliedēm):

1.1.1. vilcienu sadursmes;

1.1.2. vilciena nobraukšana no sliedēm;

1.1.3. sadursmes uz pārbrauktuvēm;

1.1.4. nelaimes gadījumi ar cilvēkiem ritošā sastāva kustības laikā, izņemot pašnāvības;

1.1.5. ritošā sastāva ugunsgrēki un eksplozijas;

1.1.6. citi nopietni dzelzceļa satiksmes negadījumi.

1.2. kopējais cietušo cilvēku skaits, kas guvuši smagus miesas bojājumus vai gājuši bojā, un cietušo cilvēku skaits sadalījumā pa šā pielikuma 1.1.apakšpunktā minētajiem nelaimes gadījumu veidiem, kā arī cietušo cilvēku skaits sadalījumā pa to veidiem:

1.2.1. pasažieri;

1.2.2. darbinieki;

1.2.3. pārbrauktuvju lietotāji;

1.2.4. nepiederošas personas dzelzceļa teritorijā;

1.2.5. citi.

2. Ar bīstamām kravām saistītie rādītāji (atbilstoši 1999.gada 3.jūnija Protokola par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) C papildinājuma "Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID)" pielikuma 1.8.5.punkta nosacījumiem):

2.1. nopietnu negadījumu skaits, kuros iesaistīts vismaz viens ritošais sastāvs ar bīstamo kravu;

2.2. nopietnu negadījumu skaits, kuros notikusi bīstamās kravas noplūde.

3. Kopējais pašnāvību skaits.

4. Kopējais dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpumu skaits un drošības pārkāpumu skaits sadalījumā pa to veidiem (jāsniedz ziņas par visiem satiksmes drošības pārkāpumiem, arī par tiem, kas izraisījuši smagas dzelzceļa avārijas vai nopietna negadījuma sekas).

5. Dzelzceļa satiksmes negadījumu ekonomiskās ietekmes aprēķināšanai paredzētie rādītāji ir kopējā summa Eiropas Savienības vienotajā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa:

5.1. miesas bojājumu izmaksas (cietušo cilvēku skaits reizināts ar summu, kas paredzēta pasākumiem saistībā ar cilvēku drošības palielināšanu);

5.2. videi nodarītā kaitējuma atjaunošanas izmaksas;

5.3. ritošā sastāva, infrastruktūras vai citu dzelzceļa iekārtu bojājumu izmaksas;

5.4. satiksmes kavējumu izmaksas.

6. Rādītāji, kas attiecas uz infrastruktūras tehnisko nodrošinājumu:

6.1. sliežu ceļa daļa (procentos), kur izmanto vilcienu automātisko aizsardzību – sistēmu, kas nodrošina signālu un ātruma ierobežojumu ievērošanu, kā arī automātisko bremzēšanu pie signāliem;

6.2. vilcienkilometru daļa (procentos), kur izmanto vilcienu automātiskās aizsardzības sistēmas;

6.3. kopējais pārbrauktuvju skaits un pārbrauktuvju skaits sadalījumā pa to veidiem:

6.3.1. aktīvo dzelzceļa pārbrauktuvju skaits ar:

6.3.1.1. automātisku lietotāja puses brīdināšanu;

6.3.1.2. automātisku lietotāja puses aizsardzību;

6.3.1.3. automātisku lietotāja puses brīdināšanu un aizsardzību;

6.3.1.4. automātisku lietotāja puses brīdināšanu un aizsardzību un dzelzceļa puses aizsardzību;

6.3.1.5. neautomātisku lietotāja puses brīdināšanu;

6.3.1.6. neautomātisku lietotāja puses aizsardzību;

6.3.1.7. neautomātisku lietotāja puses brīdināšanu un aizsardzību;

6.3.2. pasīvo dzelzceļa pārbrauktuvju skaits.

7. Rādītāji, kas attiecas uz drošības pārvaldību:

7.1. veiktie iekšējie auditi (sistemātisks, neatkarīgs un dokumentēts process audita liecību iegūšanai un to objektīvai novērtēšanai, lai noteiktu auditējamo kritēriju ievērošanas pakāpi), kas norādīti drošības pārvaldības sistēmas dokumentācijā;

7.2. kopējais veikto auditu daudzums procentos no plānoto auditu skaita.

8. Miesas bojājumu izmaksas neizmanto, lai negadījumos iesaistītās puses viena no otras pieprasītu kompensāciju. Miesas bojājumu izmaksas sastāv no:

8.1. viena cilvēka drošības novērtējuma. Minēto summu nosaka pētījumu rezultātā (veicot aprēķinus nāves gadījumu riska samazināšanai, atspoguļojot ienākumu sadalījumu, analizējot sociāli ekonomiskos un demogrāfiskos rādītājus);

8.2. reālām tiešām un netiešām ekonomiskajām izmaksām, kas noteiktas valstī. Ekonomiskās izmaksas sastāv no:

8.2.1. medicīnas un rehabilitācijas izmaksām;

8.2.2. tiesāšanās izmaksām, policijas izmaksām, privātās izmeklēšanas izmaksām, avārijas dienestu un apdrošināšanas administratīvajām izmaksām;

8.2.3. ražošanas zaudējumiem, t.i., preču un pakalpojumu sabiedriskā vērtība, kuru varētu nodrošināt cietusī persona, ja negadījums nebūtu noticis.

9. Satiksmes kavējumu izmaksas, kuras radušās pasažieru vai kravas vilcienu kavējumu dēļ, aprēķina šādi:

9.1. vilciena pasažiera laika (stundas) vērtību (VT) naudas izteiksmē aprēķina, izmantojot šādu formulu:

VT_p = VT_p1 x p₁ + VT_p2 x p₂ , kur

VT_p – vilciena pasažiera laika (stundas) vērtība (izsaka Eiropas Savienības vienotajā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa);

VT_p1 – strādājošo pasažieru braukšanas laika ietaupījums naudas izteiksmē;

p₁ – strādājošo pasažieru daļa procentos vidēji gadā;

VT_p2 – nestrādājošo pasažieru braukšanas laika ietaupījums naudas izteiksmē;

p₂ – nestrādājošo pasažieru daļa procentos vidēji gadā;

9.2. kravas vilciena laika (stundas) vērtību (VT) naudas izteiksmē aprēķina, izmantojot šādu formulu:

VT_k = VT x (tonnkilometri/vilcienkilometri), kur

VT_k – kravas vilciena laika (stundas) vērtība (izsaka Eiropas Savienības vienotajā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa);

VT – kravas vilcienu braukšanas laika ietaupījuma vērtība naudas izteiksmē (izsaka Eiropas Savienības vienotajā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa uz vienu tonnu kravas vienā stundā);

tonnkilometri/vilcienkilometri – vidējais kravu daudzums tonnās, ko pārvadā ar vienu vilcienu vienā gadā;

9.3. vilciena vienas kavēšanās minūtes izmaksas (CM) aprēķina šādi:

9.3.1. pasažieru vilcienam:

CM_p = 2,5 x (VT_P/60) x (pasažierkilometri/vilcienkilometri), kur

CM_p – pasažieru vilciena vienas kavēšanās minūtes izmaksas;

VT_p – vilciena pasažiera laika (stundas) vērtība;

pasažierkilometri/vilcienkilometri – vidējais pasažieru skaits, ko pārvadā ar vienu vilcienu vienā gadā;

koeficients 2,5 ir robežās starp laika vērtību un kavējuma vērtību, kas noteikta pētījumos, lai ņemtu vērā to, ka kavēšanās dēļ zaudētais laiks tiek vērtēts daudz negatīvāk nekā parastais braukšanas laiks;

9.3.2. kravas vilcienam:

CM_k = 2,25 x (VT_K/60), kur

CM_k – kravas vilciena vienas kavēšanās minūtes izmaksas;

VT_k – kravas vilciena laika (stundas) vērtība;

koeficients 2,25 ir robežās starp laika vērtību un kavējuma vērtību, kas noteikta pētījumos, lai ņemtu vērā to, ka kavēšanās dēļ zaudētais laiks tiek vērtēts daudz negatīvāk nekā parastais braukšanas laiks;

9.4. dzelzceļa satiksmes negadījuma izraisīto kavējumu izmaksas aprēķina šādi:

Kavējumu izmaksas = CM_p x pasažieru vilcienu kavēšanās ilgums minūtēs + CM_k x kravas vilciena kavēšanās ilgums minūtēs.

Satiksmes ministrs U.Augulis