Pasaules vēstnesis

Daidžests. 3. — 5.

Citu rakstītais marts

Nr. 4 (4)

"Favorīts gaida spriedumu"

"Frankfurter Rundschau"

— 99.03.05.

Lēmumu par Igaunijas nākošo valdības vadītāju pieņems ne tikai vēlētāji, bet arī tiesneši.

Dažas dienas pirms vēlēšanām vīram, kurš vēlas uzvarēt, patiesībā ir jāatrodas vēlētāju vidū. Taču Igaunijas Reformu partijas vadītājs un pirmais kandidāts uz ministru prezidenta amatu Sīms Kallass patreiz neatrodas tribīnē, neapmīļo bērnus un nespiež rokas. Viņš stāv tiesas priekšā, apsūdzēts par valsts naudas piesavināšanos. Un tikai 36 stundas pirms vēlēšanu iecirkņu atvēršanas viņš un viņa piekritēji uzzinās, vai no viņa ambīcijām kaut kas iznāks: ar apsūdzību ceļasomā Kallass nevar kļūt ministru prezidents.

Tagad viņš un viņa cilvēki izrāda optimismu. "Viņš esot "pilnīgi drošs", ka tikšot attaisnots, apgalvo Kallass un viņa vietniece Valve Kirsipuu saka, ka partija šo gadījumu ir detalizēti pārbaudījusi un nonākusi pie slēdziena, ka Kallass neko nav izdarījis nepareizi. "Tāpēc mēs pie viņa joprojām cieši turamies kā pie vadošā kandidāta." Runa ir par 10 miljoniem dolāru, kas bez pēdām ir pazuduši ceļā no kādas Igaunijas bankas uz kādu Šveices banku. Bankas direktors, kuram ir jāzina labāk, cieš no atmiņas zuduma, un arī Kallass, kurš kā Centrālās bankas vadītājs akceptēja naudas pārsūtīšanu, par to neko nevar atcerēties.

Tas, ka process velkas jau vairāk nekā divus gadus un beigsies tikai īsi pirms vēlēšanām, ir padarījis nervozu Reformu partiju. "Mēs nekad nedomājam, ka tas ievilksies tik ilgi," saka Kirsipū. Un ko tad, ja Kallass tiks attaisnots, bet ģenerālprokurors cels iebildums? Vai prezidents Meri varēs dot uzdevumu sastādīt valdību vīram, pret kuru vēl nav pabeigts tiesas process? Kallasa nometnē domā par intrigu: daudzi prokurori un policisti pieder pie Centra partijas nometnes, un tā dara visu, lai novilcinātu tiesas procesu, jo Centra partija un reformu partija ir Igaunijas politikas pretpoli.

Kallass, kurš vadīja Igaunijas Centrālo banku, kad Igaunija tikai deviņus mēnešus pēc neatkarības atgūšanas bija izstājusies no rubļa zonas un ieviesusi vācu markai piesaistītu cieto vietējo valūtu, pats sevi uzskata par Igaunijas reformu spārna pionieri: par garantu liberālam ekonomikas kursam un pēc iespējas ātrākai pielāgošanās procesam Rietumiem. Viņš ir noslēdzis savienību ar nacionāli - konservatīvo Tēvzemes partiju un sociāldemokrātiski ietonētajiem moderātiem ("sociāldemokrāti a la blair", kā uzsver viņu priekšsēdētājs Andress Tarands). Tai pēc vēlēšanām ir jākļūst par koalīciju.

Pretējā pusē stāv "vecie spēki": Edgara Savisāra Centra partija un Arnolda Rītela lauksaimnieki. Tarands saka, ka viņi ir "vakardienas politiķi", kuri "tāpat kā veci kara zirgi reaģē uz padomju signāliem". "Viņi domā par valsts lomu, bet mēs gribam brīvu ekonomiku," saka Kirsipū. Pēc šāda raksturojuma Savisāram atliek tikai nicinoši nošņākties. Viņš bija valdības vadītājs, kad Igaunija 1991. gadā kļuva patstāvīga, bet Rītels bija prezidents. "Reformas iesākām mēs," uzsver Savisārs, "jau 1990. gadā mēs atbrīvojām cenas, jau toreiz mūsu ienākumi bija divas reizes augstāki nekā Latvijā vai Lietuvā." Tie, kuri šodien sevi sauc par reformatoriem, tikai turpināja mūsu iesākto ceļu. "Mēs pārstāvam cilvēkus," saka Savisārs, "bet Reformu partija banku kapitālu". Viņš aicina 26% lielo vienoto nodokļu likmi aizstāt ar progresīvo sistēmu, ar mazāku nodokli zemākiem ienākumiem un augstāko nodokļa vērtību 33% apmērā. "Nedrīkst sodīt tos, kuri daudz strādā," iebilst Kirsipuu. Reformatoru nometne noraida progresīvo nodokli. "Tas tikai veicinās ēnu ekonomiku, un jau šodien noslēptie ienākumi ir milzu problēma," domā Tarands. Reformu partija firmām grib garantēt nodokļu brīvību, lai radītu darba vietas un dotu iespēju maksāt lielākas algas. "Mūsu problēma ir nevis tā, ka daži nopelna pārāk daudz, bet ka daudziem ir pārāk maz," saka Valve Kirsipuu, kura ir ekonomikas ministre Kallasa ēnu kabinetā.

Ar valsts līdzekļiem vien nav iespējams izdarīt visu nepieciešamo. Pamatlikums aizliedz ņemt kredītus, lai nosegtu caurumus valsts budžetā. Un tā plaisa starp tiem, kuriem veicas ar darījumiem, un tiem, kuri dzīvo no rokas mutē, kļūst arvien lielāka. Pensionāri, ģimenes ar bērniem un bezdarbnieki veģetē zem eksistences minimuma un ir norobežoti no ekonomiskās attīstības. "Bagātie pie mums ir bagātāki nekā Vācijā un nabadzīgie vēl daudz, daudz nabadzīgāki," Savisārs sūdzas par ienākumu atšķirībām.

Pirms četriem gadiem Savisārs politiski bija miris. Bija izraisījies skandāls, ko sauca par "Igaunijas Watergate ": iekšlietu ministrs Savisārs bija licis noklausīties politisko pretspēlētāju sarunas par koalīcijas veidošanu. Viņš atkāpās no visiem posteņiem. Taču tas neturpinājās ilgi, jo viņš atguva varu partijā vēl pirms atgriešanās politikā, kļūstot par Tallinas mēru. Patreiz viņa partija visās sabiedriskās domas aptaujās atrodas pirmajā vietā.

Taču, vai tas varētu novest arī līdz atgriešanās ministru prezidenta amatā, ir apšaubāmi. Kallasa koalīcija droši vien iegūs vairāk balsu nekā Savisāra alianse ar lauksaimniekiem. Un pat tad, ja Centra partija piedzīvos negaidītu triumfu, ministru prezidenta iecelšana ir atkarīga arī no prezidenta Lennarta Meri. Viņš sastādīt valdību var pilnvarot to, kuru vēlas, bet Savisāru viņš nevēlas. Apmēram divas nedēļas pirms vēlēšanām Meri igauņus brīdināja no "autoritāriem politiķiem". Viņš nevienu uzvārdu nenosauca, bet visi uzskata, ka brīdinājums attiecas uz Edgaru Savisāru.

Līdzšinējā premjera Marta Sīmana konservatīvā Vienības partija, ja vien pārsniegs 5% barjeru: tā ir kļuvusi nepopulāra, neraugoties uz pozitīvajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Arī krievvalodīgās minoritātes partijām ir jāuztraucas par pārstāvniecību parlamentā. Krievvalodīgie gan sastāda apmēram trešo daļu no valsts iedzīvotāju kopskaita, bet tikai katram trešajam krievam ir Igaunijas pilsonība un līdz ar to vēlēšanu tiesības.

Daļa no šiem krieviem ir tik labi integrēti, ka viņi ir pievērsušies igauņu partijām: sociāli vājo Centra partijai un darījumu cilvēku Reformu partijai. Taču daudzi krievi ir novērsušies no politikas: viņi jūt, ka Krievija viņus ir atstājusi likteņa varā, un ka Igaunija nav viņu dzimtene. "Ja mēs vispār nebūsim pārstāvēti parlamentā, tad tas būs slikti," saka krievu deputāts Sergejs Ivanovs: "Mums ir jāmēģina konstruktīvi piedalīties politikas noteikšanā, un nebūt tikai igauņu politiķu objektam."

Hanness Gamilšegs