Pasaules vēstnesis

Daidžests. 3. — 5.

Citu rakstītais marts

Nr. 4 (4)

"Kurš patiesībā ir kanclers"

"Die Welt"

— 99.03.04.

Kad pēdējās nedēļās SPD priekšsēdētājs Oskars Lafontēns izteica dzēlīgas piezīmes pret Gerhardu Šrēderu, kanclers vienmēr ar nevainīgu sejas izteiksmi teica: "Es pat nezinu, ko Oskars grib." Protams, ka Šrēders zināja pavisam labi, ko vēlas partijas vadītājs. Lafontēna mēģinājumos vairāk tuvināties PDS kanclers vairs nevar spēlēt naivo. Viņam ir jāņem vērā tas, ka šeit starp viņu un partijas vadītāju notiek cīņa par politisko virzienu un faktisko varu.

Vārdos apliecinātā draudzība starp Šrēderu un Lafontēnu jau ilgāku laiku vairs ir tikai fasāde. Partijas vadītājs, kurš arvien vairāk nosliecas uz hronisku visziņa lomu, līdz šai dienai nav spējis pierast pie tā, ka Šrēders ir kļuvis par kancleru. Arī formāli Šrēders ir viņa vadītājs.

Bez tam Lafontēns vēlas piekopt tīru kreiso kursu, bet Šrēders negrib atkāpties no vēl arvien nerealizētās idejas par "jauno centru". Šis strīds par virzienu vēl kādu laiku varēja arī virspusē neparādīties, ja vien nebūtu landtāga vēlēšanas Hesenē, kas iezīmēja zaļo norietu. Šis noriets Šrēderam piedāvā iespēju daļu no zaļajiem noskaņot par labu sociāli liberālajai koalīcijai un līdz ar to "jaunajam centram". Lafontēns, kā kreiso simboliskā figūra tagad, ar tuvināšanos PDS, vēlas aizkavēt šo manevru uz FDP pusi un plašākas sociāli - liberālās koalīcijas virzienā federālajās zemēs, kā, piemēram, Ziemeļreinā - Vestfālē.

Tā, kas tagad notiek SPD, ir principiāla cīņa par virzienu. Šrēderam pret to ir jāizturas ļoti nopietni. Ja kanclers vēlas amatā palikt ilgi, tad viņam vispirms ir jāatrisina bezdarba problēma. Ar Lafontēna vakardienas finansu receptēm viņam tas nekad neizdosies. Iespējamā sadarbība ar PDS gan nodrošinās lielāku varu austrumos, bet vienlaicīgi atbaidīs ekonomiku. Ar centra politiku tam nav nekā kopēja.

Šeit, kur patiesībā skan kara taures, Šrēderam neko nepalīdzēs skaisti vārdi un jautras uzstāšanās televīzijā. Viņš tiks vērtēts pēc darbiem. Pēc SPD/PDS koalīcijas izveidošanas Šrēders nevarēs, plecus paraustot, teikt: "Muļķīgi iznāca, es tā negribēju." Viņš nevar arī piekrist sadarbībai ar PDS federālo zemju līmenī, jo valsts un federālo zemju līmeņus nevar atdalīt vienu no otra.

Patiesības stunda pienāks, vēlākais, līdz ar landtāga vēlēšanām septembrī Tīringā. Tad Šrēderam vajadzēs izmantot visu savu autoritāti un ietekmi, lai aizkavētu savienību ar PDS.

Intervijā "Welt am Sonntag" kanclers savam finansu ministram un partijas vadītājam norādīja: "Konstitūcija kanclera pozīcijas Ministru kabinetā nosaka kā numur viens." Taču ar to nepietiek. Šrēderam arī partijā ir jānosaka vadlīnijas, ja viņš kaut ko grib ietekmēt arī politiski. Ja Šrēders šogad piekāpsies jautājumā par koalīciju austrumos starp SPD un PDS, tad viņš vairs tikai uz papīra būs numur viens. Tad viņš kanclera amatu tūlīt varēs nodot Lafontēnam.

Martins S. Lambeks